Jāņa Taukača bloga vietne – https://taukacs.blog/

 

Jau iepriekš rakstīju par plānotajiem grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām, ar kuriem VID varētu būt tiesības paprasīt piemaksāt nodokli tiem, kam algas ir zemākas par vidējo nozarē. Tas būtībā ir prezumptīvās nodokļu piemērošanas paveids. Ko nozīmē prezumptīvā nodokļu piemērošana? Jāsaprot teoriju, lai nodokļu maksātāji pēc iespējas labāk varētu aizsargāt savas tiesības un lai saprastu, vai un no kuras puses vēl varētu spert zibens.

IBFD skaidrojums

IBFD (nodokļu profesionāļu viens no uzticamākajiem informācijas avotiem, International Bureau of Fiscal Documentation) Nodokļu terminoloģijas vārdnīca[1] skaidro, ka šis princips attiecināms uz paš-noteiktu nodokļa bāzi faktisko ieņēmumu vietā, kur faktiskie ieņēmumi nav precīzi konstatējami.

Teorijas grāmata

Līdzīgu secinājumu izdara arī Viktors Turonijs grāmatā, kas izdota pēc SVF iniciatīvas valstīm kā Latvijai, kas post-Padomju laikā sāka veidot savas nodokļu sistēmas [2] – nodokļa bāzi nosaka ar netiešiem paņēmieniem. Šo principu piemēro ieņēmumiem no kapitāla vai no darbaspēka.

Piemēram..

  • Nekustamam īpašumam to iespējams aprēķināt, prezumējot vidējo nomas maksu, balstot to uz attiecīgā īpašuma kadastrālo vērtību.
  • Darbaspēkam to parasti piemēro nedeklarētu ienākumu, piemēram – aplokšņu algu gadījumos.
  • To var arī piemērot, vērtējot cilvēka turīgumu un dzīvesveidu, lai noteiktu nedeklarētus ienākumus vai vismaz ieņēmumus.

Kādēļ gan VID nevarētu lūgt skaidrot valstī dārgāko aktīvu īpašniekiem to iegādes avotu un salīdzināt to ar saviem datiem par Latvijā samaksātajiem nodokļiem? Vienīgi, lai zemesgrāmatā izburtos līdz ēkas PLG, nepieciešams arī ārzemju uzņēmumiem piederošo ēku PLG reģistrs.

VID iespējas jau tagad – gadījumi

Iepriekš minēto Jūrmalas mājas vai jahtas iegādes līdzekļu pārbaudi VID var veikt audita ietvaros. Gadījumu uzskaitījums, kad VID ir tiesības veikt uzrēķinu uz aprēķina pamata, ir diezgan plašs, būtībā – jebkas neiegrāmatots vai savādāk paslēpts no VID acīm. Arī par neiesniegtu transfertcenu dokumentāciju vai būtisku termiņa pārkāpumu VID var pats veikt TC uzrēķinu. Kāpēc tas ir svarīgi? Ja VID ir veicis uzrēķinu uz aprēķina pamata, tad man jāatspēko, ka VID nav taisnība. Savukārt, ja esmu laikus iesniedzis TC dokumentāciju VID, tad uz VID gulstas pierādīšanas pienākums, ka kaut kas TC dokumentācijā nav ok. Tā ir svarīga atšķirība.

Papildus nosacījumi

VID uzrēķinam uz aprēķina pamata noilgums ir kā jau visiem auditiem – 3 gadi kopš nodokļu samaksas termiņa, bet TC jautājumos 5 gadi. Par sagrozītiem kases aparātiem VID var noteikt piedzenamos nodokļus uz aprēķina pamata – aprēķinot nereģistrēto darījumu proporciju par pēdējo gadu + 100% soda naudu. VID šiem mērķiem drīkst veikt nodokļu maksātāja novērošanu. Ja VID gada laikā veic atkārtotu novērošanu un atkal konstatē neatbilstības, tās VID drīkst attiecināt uz visiem attiecīgā finanšu gada nodokļu maksājumiem. Tikai, kas ir novērošana? Šķiet, ka likumdevējs to ir piemirsis atrunāt tiesību aktos.

IIN ir atsevišķa opera

Attiecībā uz IIN uzrēķinu uz aprēķina pamata ir gan atsevišķs pants IIN likumā, gan pantam pakārtoti MK noteikumi, kā arī samērā plaša tiesu prakse, it sevišķi pirms daudziem gadiem, kad vēlās vilnis ar lietām par padomju laikā nopelnīto puķu naudu. Ja VID saskatījis neatbilstības starp cilvēka ienākumiem un izdevumiem, VID var palūgt aizpildīt papildus deklarāciju. Ja kādreiz šāds pienākums kādam rodas, šis ir īstais brīdis sameklēt konsultantu, jo katra rindiņa papildus deklarācijā var izraisīt sekas. Ja IIN maksātājs bez attaisnojoša iemesla neiesniedz aizpildītu papildu deklarāciju, uzskata, ka VID rīcībā esošā informācija atbilst papildu deklarācijā iekļaujamai informācijai. Ja pēc šīs deklarācijas neatbilstība saglabāsies, VID veiks auditu un šīs deklarācijas izmantos kā pierādījumus. Te būtu vērts atgādināt, ka drīz kripto valūtu starpniekiem būs pienākums ziņot VID par ar viņu starpniecību veiktajiem darījumiem.

IIN aprēķina metodes

VID nodokļu audita ietvaros, aprēķinot ienākumu, izmanto šādas metodes:

  • kapitāla pieauguma metode — IIN maksātāja apliekamo ienākumu aprēķina kā IIN maksātājam piederošā īpašuma un kapitāla tīrās vērtības izmaiņu, personīgā patēriņa izdevumu un deklarēto ienākumu starpību;
  • banku kontu kustības metode — IIN maksātāja apliekamo ienākumu aprēķina, pamatojoties uz kredītiestāžu sniegto informāciju par naudas līdzekļu kustību IIN maksātāja kontos kredītiestādēs;
  • izdevumu metode — IIN maksātāja aplie­kamo ienākumu aprēķina kā kopējo izdevumu īpašumu iegādei, saimnieciskās darbības, kā arī personas dzīvesveida nodrošināšanai un maksātāja deklarēto ienākumu starpību;
    • piemēram, redzēta tiesu lieta, kur cilvēks būvējis pats savu māju un nododot ekspluatācijā norādīja 5x lielāku mājas vērtību, kā attaisnojuma dokumentos; lai gan pēc tam šis cilvēks centās pierādīt, ka attaisnojuma dokumentos ir korekta vērtība (ar vērtētājiem apliecināta), tiesa piekrita VID vērtējumam, ka konstatējami nedeklarēti ienākumi, kas apliekami ar IIN;
  • pieskaitījuma metode — IIN maksātāja ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina, pamatojoties uz VID apkopoto informāciju par saimnieciskās darbības rādītājiem SD veicējiem nozarē vai līdzīgos saimniekošanas apstākļos, ņemot vērā saimnieciskās darbības sezonālo raksturu un citu specifiku;
  • naudas plūsmas metode;
  • iepriekš minēto metožu kombi­nācijas.

OECD jaunais pētījums

Jaunajam, šonedēļ publicētajam pētījumam vērtīgākā sadaļa ir prezumptīvās nodokļu piemērošanas labāko prakšu apkopojums. Šeit, gan, konteksts ir mazliet savādāks, kā uzrēķiniem uz aprēķina pamata – vienota, vienkāršota nodokļa (kā SDI konta jaunā sistēma) ieviešana ar vismaz kaut kādu nodokļa samaksu, lai bizness iznāk no pelēkās zonas. Tajā identificēta virkne sekojošu principu, ko jāievēro, veidojot šādu sistēmu.

  • Mērķa grupas noteiks paredzamā nodokļu režīma uzbūvi.
    • Parasti mērķu grupas ir: mikrouzņēmumi, pašnodarbinātie, mazie un vidējie uzņēmumi.
  • Prezumptīvā nodokļu režīma struktūrai būtu jāattīstās saskaņā ar VID spēju pārvaldīt režīmu.
    • Mazākās VID izmaksas paredz patentmaksa, tad – uz apgrozījumu balstīti aprēķini, bet lielākās – uz ekonomiskiem aprēķiniem, ko grūti falsificēt – ūdens vai elektrības rēķini, u.tml.
  • Prezumptīvajam nodokļu režīmam jāsamazina nodokļu nomaksas un iekasēšanas izmaksas.
    • Mikro-biznesam labāk ieviest vienu nodokli, t.sk. PVN, ja nav PVN reģistrācijas sliekšņa. MVU būtu jāintegrē tiešos nodokļus vienā maksājumā, bet netiešajiem un VSAOI jāintegrē deklarēšanu kopā ar samaksu. Latvijā jau lielākā daļa uzņēmumu ir MVU. Iekasēto nodokļu dalīšanās ar pašvaldībām var iedrošināt tās palīdzēt ar iekasēšanu, info apmaiņu. Vēlama vienkāršota uzskaite un deklarēšana (online, telefonā), viena administrācija.
  • Prezumptīvā nodokļu režīmam būtu jāstimulē iziešana no pelēkas ekonomikas.
    • Galvenais mērķis nevar būt nodokļu iekasēšanas palielināšanās īstermiņā. Šos vienkāršotos režīmus var sasiet kopā ar vienkāršāku pieeju kredītiem, grāmatvedības vai biznesa vadības apmācībām. Sākotnēji pārejai no pelēkās ekonomikas uz balto jābūt ar ļoti zemām likmēm, ar pakāpenisku to palielināšanos. Sistēmai jāparedz pieeju sociālai apdrošināšanai, lai cik zema ir likme. Vēlama iespēja brīvprātīgi reģistrēties kā PVN maksātājam (šis neiet kopā ar mūsu SDI konta sistēmu). Sistēmu nevajadzētu sasiet ar darbinieku skaitu, jo tas neveicina biznesa attīstību un var veicināt nelegālu nodarbinātību. Šādā sistēmā strādājošu biznesu auditēšana neveicinās iznākšanu no pelēkā sektora, tādēļ jāauditē tikai krimināli sodāmus gadījumus.
  • Uzlikto nodokļu saistību līmenim jābūt paceļamam mērķa grupai.
    • Vēlams sistēmu piesaistīt peļņas rādītājiem. Krīzes gadījumos jāreaģē ar patentmaksas apmēra samazināšanu.
  • Ja iespējams, prezumptīvā nodokļu režīma izstrādē jāņem vērā taisnīgumu.
    • Vēlams pielāgot sistēmu dažādu nozaru peļņas rādītājiem un attiecīgā biznesa vecumam, piemērojot koeficientus un progresīvas vai proporcionālas likmes.
  • Prezumptīvā nodokļu režīma izveidei būtu jāveicina migrācija uz standarta nodokļu sistēmu.
    • Pārejai uz standarta sistēmu arī jābūt veicinātājiem, tādiem kā uz laiku samazinātas likmes, vienkāršota grāmatvedība (kases princips), prezumēto izdevumu atskaitīšana, ko nav jāpierāda, retāki maksājumi un deklarēšana. Saistīta problēma (pārejas neveicināšana) skaidri redzama arī uzņēmumiem, kas sasniedz PVN reģistrācijas slieksni. PVN reģistrācijas slieksnis, kas ir zemāks par prezumptīvās sistēmas augšējo slieksni arī var padarīt pāreju uz standarta sistēmu mazāk sāpīgu.
  • VID pēc iespējas jāsamazina nodokļu nemaksāšanas iespējas, ko var izraisīt paredzamais nodokļu režīms.
    • VID būtu nepieciešama speciāla vienība, kas uzrauga šīs sistēmas statistiku un iesaka uzlabojumus.
  • Lai pareizi pārvaldītu iespējamo nodokļu režīmu, ir nepieciešama koordinācija starp iestādēm.
    • Vajadzētu valstij kopumā vienoties par MVU definīciju, kam piemērojams šāds īpašais režīms.

[1] IBFD Glossary: “Nodokļa jēdziens, saskaņā ar kuru ienākuma nodoklis ir balstīts uz “vidējo” jeb nosacīto ienākumu summu, nevis faktisko ienākumu. Ar pieņēmuma nodokli var aplikt ienākumus no kapitāla vai darba ienākumus. Nekustamajam īpašumam ienākuma nodokļa pamatā var būt reāla (vidējā) atdeves likme, pamatojoties uz īpašuma (kadastrālo) vērtību. Iespējamā darbaspēka ienākumu aplikšana ar nodokli var būt alternatīva, ja ir grūti aplikt ar nodokli faktiskos ienākumus. Kritēriji, ko izmanto, lai iegūtu paredzamo ienākumu, ietver neto bagātību vai konkrētu aktīvu vērtību, bruto ieņēmumus un ārējās bagātības pazīmes.”

[2] Tax Law Design and Drafting, V.Thuronyi, izdota 2000.g. IMF un Kluwer Law, 401.lpp.