Senāts septembrī apturējis VID centienus liegt piemērot 0% PVN likmi, ja preci.. tā teikt ‘palaida pa apli’ (A-B-C-A). Senāts vērtēja tikai 0% PVN kritērijus, bet apgabaltiesa pārsniegusi pilnvaras.

 

Kas notika?

Uzņēmums A (SIA Latvijā) pārdeva uzņēmumam B (arī SIA Latvijā) preces (vistas fileju), kuras B ar uzcenojumu pārdeva uzņēmumam C (OU Igaunijā). Preces uz Igauniju fiziski aizvestas, bet.. C tās par to pašu iegādes cenu pārdeva atpakaļ A un nogādāja uz A noliktavu Latvijā. Puses savstarpēji nav bijušas saistītas.

Ko saka apgabals un VID?

Uz to, ka šajā darījumu ķēdē kaut kas nav ok, norāda Igaunijas uzņēmuma iesaiste bez jebkādas peļņas. Mūsdienu pasaulē nekas nenotiek bez maksas, taču nereti uzņēmumiem gadās slikti biznesa lēmumi, kuri var būt pat zaudējumus nesoši. Tā vai savādāk, VID uzskatīja un apgabals arī nosprieda, ka faktiski darījumi ir anulēti un tādēļ bija jāveic priekšnodokļa korekcijas.

Sajūtas

Šis viedoklis man šķiet neloģisks tādēļ vien, ka pievienotā vērtība ir bijusi – B pārdeva preci ar uzcenojumu. Turklāt, pagaidām nekas neliecina, ka uzņēmumus vajadzētu sodīt ar papildus 21% neatskaitāmu PVN. Visbeidzot, PVN sistēma tā nestrādā, ka VID var skatīties uz visu darījumu ķēdi – jāskatās uz vienu konkrētu nodokļu maksātāju un tā darījumiem. Šajā gadījumā – vai B bija tiesības piemērot 0% PVN?

Ko šajā lietā izlēma Senāta tiesa? Bija vai nebija te PVN krāpšana? Atrisinājumu uzzināsit,izlasot pilno rakstu Jāņa Taukača nodokļu blogā!