1.Ko Aizsardzības industrijas likums vispārīgi regulēs un uz ko attieksies?

Latvijas Republikas Saeimā 2024.gada 27.martā galīgajā lasījumā tika pieņemts Aizsardzības industrijas likums (Likums). Likuma ieviešana būtībā bija nepieciešama straujās nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmes dēļ. Laika periodā kopš 2018.gada ir dubultojusies uzņēmumu interese komercdarbībai aizsardzības industrijā. Aizsardzības ministrijas izsniegto licenču skaits komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm ir pieaudzis no 30 licencēm 2018.gada sākumā līdz 68 aktīvām licencēm 2022.gada aprīlī. Līdz šim licencēšanas, uzraudzības un attīstības atbalsta u.c. pasākumu ieviešana tika veikta iekšējo resursu ietvaros, piemērojot esošos normatīvos aktus vai virzot nepieciešamos grozījumus.[1] Līdz ar to Likuma ieviešanas mērķis bija būtībā sagatavot pārskatāmākus noteikumus aizsardzības industrijas pārstāvjiem.

Likums attieksies uz aizsardzības industriju un tās sadarbību ar valsts pārvaldi. Šā likumā izpratnē aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāra vai divejāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju.[2]

Turpmāk īsumā izklāstīsim galvenos Likuma nosacījumus.

2. Galvenie Likuma nosacījumi

Kopumā Aizsardzības industrijas likums regulē šādus četrus galvenos jautājumus – atbalsta organizēšanas kārtību un tā saņemšanas iespējas, piegādes drošības kontroles prasības, stratēģiskās partnerības īstenošanas nosacījumus, kā arī aizsardzības industrijas darbības drošības un nepārtrauktības nodrošināšanas kārtību. Turpmāk secīgi katru jautājumu izklāstīsim izvērstāk.

2.1. Likumā tiek noregulētas atbalsta saņemšanas iespējas uzņēmumiem

Atbalsts Likuma izpratnē nozīmē mērķtiecīgi plānotu un organizētu nacionāla un starptautiska līmeņa attīstības atbalsta pasākumu kopums (Atbalsts). Atbalsta pasākumus īsteno valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas resursu bāzes paplašināšanai. Atbalsta pasākumi ir attiecināmi uz pētniecību, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, jaunu tehnoloģiju vai produktu izstrādi, testēšanu un ieviešanu ražošanā, kā arī eksportspējas, starptautiskās sadarbības un atpazīstamības veicināšanu.[3] Atbalstu veicinās Aizsardzības ministrija.[4]

Atbalsts ietver, piemēram, aizsardzības industrijas un saistīto piegādes drošības prioritāšu identificēšanu politikas plānošanas dokumentos, nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanu, iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju identificēšanu un iesaistes koordinēšanu, u.c. (nav izsmeļoši uzskaitīts).[5]

Aizsardzības ministrija Atbalsta nodrošināšanai var ieviest, organizēt, finansēt un atbalstīt, šādus Atbalsta mehānismus:[6]

  • aizsardzības inovāciju pētījumu programmas;
  • militāra vai divējāda lietojuma tehnoloģiju un produktu pētniecības un izstrādes atbalsta programmas un fondus;
  • atsevišķus militārās pētniecības un izstrādes projektus;
  • aizsardzības inovāciju pasākumus;
  • aizsardzības industrijas produkcijas izstādes un demonstrācijas pasākumus, tai skaitā aizsardzības industrijas dalību starptautiskās aizsardzības un drošības izstādēs un citos starptautiskos pasākumos;
  • aizsardzības industrijas produkcijas, tai skaitā prototipu, testēšanas un novērtēšanas pasākumus;
  • konsultācijas ar aizsardzības industrijas komersantiem, kā arī to intereses pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām;
  • Eiropas Aizsardzības fonda, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai starpvalstu projektus aizsardzības pētniecības, kā arī militāra vai divējāda lietojuma produktu pētniecības un izstrādes jomā;
  • ar aizsardzības industrijas attīstību saistāmas maģistra vai doktora studiju atbalsta programmas;
  • Nacionālo bruņoto spēku personāla iesaisti stratēģisko partneru vajadzībām nepieciešamo speciālistu sagatavošanā.

Aizsardzības ministrija īstenos projektu konkursus militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam.[7]

2.2. Likumā tiek noregulētas piegādes drošības kontroles prasības

Aizsardzības ministrija veicina piegādes drošību, izvērtējot to ietekmējošus faktorus, kā arī nosakot un izvirzot piegādes drošību veicinošas prasības. Prasību izpildi kontrolēs Aizsardzības ministrijas izveidota komisija.[8]

Par piegādes drošību ietekmējošiem faktoriem ir uzskatāmi:

  • komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju, kā arī komersanta veiktspējai būtisku darbinieku valstiskā piederība;
  • iespējas sadarboties ar komersanta izcelsmes valsts (ja tā nav Latvijas Republika) aizsardzības nozari attiecīgo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nodrošinājuma jomā;
  • komersanta izcelsmes valsts (ja tā nav Latvijas Republika) loma Latvijas Republikas nacionālās drošības sistēmā;
  • komersanta un komersanta veiktspējai būtisku darbinieku iesaiste Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmā;
  • komersanta preču ražotnes vai pakalpojuma sniegšanas vietas izvietojums un attālums no aizsardzības nozares patērētāja;
  • nepieciešamība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas izpildei šķērsot valstu robežas;
  • paredzamais komersanta un Nacionālo bruņoto spēku savstarpējās sadarbības laiks no tās uzsākšanas līdz noslēguma brīdim;
  • preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai kritiski nepieciešamu izejmateriālu, sastāvdaļu un citu ražošanas līdzekļu piegādes ķēdes drošība un noturība;
  • komersanta spēja nodrošināt ieviešanas un pēcpārdošanas pakalpojumu pieejamību, kā arī ar tiem saistīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi;
  • komersanta spēja nodrošināt preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā;
  • komersanta komercdarbības vispārējo rādītāju kvalitāte, tai skaitā komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju, kā arī komersanta veiktspējai būtisku darbinieku reputācija;
  • komersanta un komersanta veiktspējai būtisku darbinieku tehniskā kompetence, kā arī darbinieku profesionālā kvalifikācija;
  • iegādājamo preču vai pakalpojumu tehnoloģiskā ietilpība;
  • iegādājamo preču vai pakalpojumu, tai skaitā ekvivalentu alternatīvu, tirgus situācija un pieejamība;
  • komersanta spēja nodrošināt preču savietojamību ar citām Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajām precēm.[9]

Savukārt piegādes drošību veicinošas prasības ir:

  • komersanta, tā īpašnieku, patieso labuma guvēju, tai skaitā komersanta veiktspējai būtisku darbinieku identificēšanu;
  • komersanta ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesa, tai skaitā saistītās loģistikas, fiziskās, industriālās, darba, informācijas drošības un kiberdrošības, organizēšanu;
  • projekta ietvara intelektuālā īpašuma tiesību statusu un pieejamības nodrošināšanu;
  • produktu (gan preču, gan pakalpojumu) ieviešanas, uzturēšanas, remonta, pilnveidošanas, modernizācijas, savietojamības un utilizācijas, tai skaitā saistīto rezerves daļu un nepieciešamās lietotāju apmācības sistēmas, atbalsta pieejamību;
  • piegādes drošībai būtisku komersanta apakšuzņēmēju identificēšanu, iesaisti un savstarpējās sadarbības organizēšanu;
  • piegādes drošībai būtisku izejmateriālu, sastāvdaļu, citu ražošanas līdzekļu vai gatavās produkcijas rezerves uzkrājumu izveidošanu, uzturēšanu, atjaunošanu un pārvaldi;
  • komersanta iesaisti Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmas plānošanā un sagatavošanā;
  • komersanta piegādes drošības risku iekšējo analīzi un to iespējamo seku novēršanas vai ietekmes mazināšanas pasākumu izstrādi.[10]

2.3.Likumā tiek noteikti stratēģiskās partnerības īstenošanas nosacījumi

Likuma 11.pants noteic galvenos nosacījumus stratēģiskās partnerības īstenošanai. Šā panta pirmā daļa noteic, ka Aizsardzības ministrija piegādes drošības veicināšanai var veidot stratēģisko partnerību, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumus ar kapitālsabiedrībām, kurām ir izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikāts. Stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanai ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja.

Aizsardzības ministrija varēs noslēgt stratēģiskās partnerības līgumu ar:

  • kapitālsabiedrību, kurai ir ne mazāk kā divus gadus ilga atbilstoša komercdarbības pieredze attiecīgo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas jomā un šī pieredze iegūta, veicot piegādes vai sniedzot pakalpojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu bruņotajiem spēkiem;
  • jaundibinātu kapitālsabiedrību, kuru šādam mērķim ir izveidojusi kapitālsabiedrību apvienība (konsorcijs), kuras dalībnieku (akcionāru) vairākums atbilst šīs daļas 1. punktā minētajām prasībām.

Noslēdzot stratēģiskās partnerības līgumu, Aizsardzības ministrijai jānosaka stratēģiskās partnerības mērķis, stratēģiskās partnerības pārvaldības mehānismi, stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumi, nosacījumi stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā, u.c. nosacījumi, kas noteikti Likuma 11.panta ceturtajā daļā.

Tas, kas būtu papildus būtiski uzsverams ir:

  • ja Aizsardzības ministrija konstatēs, ka apdraudējumu stratēģiskās partnerības līguma un stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildei nav iespējams novērst attiecīgā stratēģiskās partnerības līguma ietvaros, tā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā sagatavo un var virzīt priekšlikumu par valsts līdzdalības Aizsardzības ministrijas personā iegūšanu vai izšķirošas ietekmes iegūšanu stratēģiskā partnera kapitālsabiedrībā.[11]
  • stratēģiskās partnerības ietvaros Aizsardzības ministrija var uz laiku, kas nepārsniedz stratēģiskās partnerības līguma darbības periodu, savā valdījumā esošo mantu, tai skaitā zemi un zemes apbūves tiesības, nodot bezatlīdzības lietošanā stratēģiskajam partnerim. Tas ir iespējams, ciktāl tas nepieciešams stratēģiskās partnerības līguma vai atsevišķu tā ietvara preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildei, piegādes drošības vai stratēģiskā partnera darbības drošības un nepārtrauktības veicināšanai un neietekmē tādu ražojumu konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.[12]

2.4. Likums regulē aizsardzības industrijas darbības drošību un nepārtrauktību

Likuma 12.pantā ir regulēta kārtība par Aizsardzības industrijas darbības drošības un nepārtrauktības veicināšanu. Šā panta pirmā daļa noteic, ka Aizsardzības ministrija veicina nacionālās aizsardzības industrijas darbības drošību un nepārtrauktību.

Saskaņā ar Likuma 13.panta pirmo daļu Aizsardzības ministrija var īstenot šādus aizsardzības industrijas darbības drošības un nepārtrauktības veicināšanas pasākumus, piemēram:

  • organizēt Aizsardzības ministrijas ekspertu konsultācijas par īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, izpēti, izstrādi, testēšanu, sertificēšanu, marķēšanu, iepakošanu, ražošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, demonstrēšanu, tirdzniecību, remontu, modificēšanu, modernizēšanu vai utilizēšanu;
  • veikt īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, testēšanu, izmantojot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošus specializētus produktus, preces vai infrastruktūru;
  • izveidot un uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ļaut izmantot specializētu Aizsardzības ministrijas infrastruktūru tādai komercsabiedrībai, kura ir saņēmusi Aizsardzības ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātu, ja attiecīgā infrastruktūra nepieciešama komercsabiedrībai pirmreizējā izstrādē, testēšanā vai ražošanā esošu īpaši militārām vajadzībām izstrādātu vai pielāgotu aizsardzības industrijas produktu, tai skaitā to būtisku sastāvdaļu vai prototipu, attīstībai un uzglabāšanai vai arī ar šādu produktu izstrādi saistītas ierobežotas pieejamības informācijas vai valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrādei un aizsardzībai (minētais uzskaitījums nav izsmeļošs, pilns izklāsts ir pieejams Likuma 13.pantā).

Gaidāmi papildu noteikumi

Šajā sakarā nevar nepieminēt gaidāmos Ministru kabineta noteikumus, kurus ir plānots izdot uz Likuma pamata. Šie noteikumi būs praksē ļoti nozīmīgi. Līdz 2024.gada 15.decembrim tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi par:

  • kārtību, kādā iepirkumu procedūrās tiek piemērotas piegādes drošību veicinošas prasības, un nosaka nodrošinājuma projektus, kuriem izvirza piegādes drošību veicinošas prasības un izvērtē drošību ietekmējošus faktorus;[13]
  • stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumus un kārtību. Šie ir ļoti būtiski noteikumi stratēģiskās partnerības sadarbības izveidei, jo stratēģisko partnerību varēs izveidot tikai tad, ja Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projektus ietvaros tiks konstatēta Ministru kabineta noteikto nosacījumu izpilde.[14]

Savukārt līdz 2025.gada 1.martam tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi par aizsardzības industrijā nodarbināto apmācību (darbam ar specializētiem, īpaši militārām vajadzībām izstrādātiem vai pielāgotiem materiāltehniskajiem līdzekļiem) organizēšanu.

Turklāt, lai arī Pārejas noteikumos tas nav noteikts, taču ļoti būtiski būs arī gaidāmie Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā Aizsardzības ministrija īstenos projektu konkursus militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam. Šajos noteikumos tiks noteikta projektu konkursu sagatavošanas un izsludināšanas kārtība. Noteikumos arī būs noteikta (i) kārtība, kādā būs izvērtējami projektu iesniegumi un pieņemami lēmumi par konkursa uzvarētājiem, (ii) atbalsta piešķiršanas un kontroles nodrošināšanas kārtība.[15]

Piezīmes:

[1] Tiesību akta projekta “Aizsardzības industrijas likums” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums, 14-16.lpp. Pieejams latviešu valodā: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/0F127DFF63D43032C22589EF002FD1CC?OpenDocument.

[2] Likuma 1.panta 1.punkts. Pieejams latviešu valodā: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/FA084BEF77B16632C2258AF30045C93A?OpenDocument.

[3] Turpat, Likuma 4.panta pirmā daļa.

[4] Turpat, Likuma 4.panta otrā daļa.

[5] Turpat, Likuma 4.panta trešā daļa.

[6] Saskaņā ar Likuma 6.pantu Atbalsta mehānismiem, kuri būs atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm, piemērosies komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.

[7] Likuma 5.panta trešā daļa. Pieejams latviešu valodā: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/FA084BEF77B16632C2258AF30045C93A?OpenDocument.

[8] Likuma 8.panta pirmā un otrā daļa.

[9] Likuma 9.pants. Saskaņā ar Likuma 9.panta otro daļu Aizsardzības ministrija var identificēt arī citus piegādes drošību ietekmējošus faktorus. Pieejams latviešu valodā: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/FA084BEF77B16632C2258AF30045C93A?OpenDocument.

[10] Likuma 10.pants Saskaņā ar Likuma 10.panta ceturto daļu Aizsardzības ministrija var identificēt un komersantam noteikt citas piegādes drošību veicinošas prasības. Pieejams latviešu valodā: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/FA084BEF77B16632C2258AF30045C93A?OpenDocument.

[11] Turpat, Likuma 11.panta devītā daļa.

[12] Likuma 11.panta vienpadsmitā daļa. Pieejams latviešu valodā: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/FA084BEF77B16632C2258AF30045C93A?OpenDocument..

[13] Turpat, Likuma 10.panta septītā daļa.

[14] Likuma 11.panta trešā daļa. Pieejams latviešu valodā: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/FA084BEF77B16632C2258AF30045C93A?OpenDocument..

[15] Turpat, Likuma 5.panta trešā daļa.