“Suverēnais cilvēks (prasme pāriet uz informācijas laikmetu)”, kuras autori ir J.D.Davidson un lords W.Rees-Mogg, ir viena no iespaidīgākām grāmatām, ko esmu lasījis.
Grāmata ir mēģinājums ieskatīties nākotnē
Tā prognozē divdesmit pirmā gadsimta attīstību, koncentrējoties uz interneta un kibertelpas izaugsmi, digitālo valūtu (1997.g.!), kas izskaudīs tradicionālo valūtu, un digitālo ekonomiku, pašnodarbinātību un decentralizāciju no valsts. Bizness būs globāls, jo tas galvenokārt notiks digitālā vidē.
SIA Valsts?
Suverēna būs nevis valsts, bet gan katrs cilvēks, kas informācijas un digitālajā laikmetā iegūs neatkarību no jebkuras valsts. Būtībā cilvēks centīsies atbrīvoties no juridiskām fikcijām – uzņēmumiem un valstīm. Fikcija ir viss, kas nevar ciest sāpes – cilvēks var, bet valsts un uzņēmums nevar. Vismaz turīgākie cilvēki būs pasaules pilsoņi, kas dzīvos valstī, kas spēs piedāvāt ar biznesu konkurētspējīgu pakalpojumu. Tādēļ valsts aparātam nāksies kļūt tikpat saimnieciskam, kā biznesam. Pretējā gadījumā tās klienti – nodokļu maksātāji – sāks nopietni izvērtēt konkurentu iespējas.
Informācijas laikmetā “darbs” būs uzdevums, kas jāpaveic, nevis amats, kas tev ir. Tādēļ prognozējams pašnodarbinātības modeļa uzplaukums lielu uzņēmumu vietā.
Valstis konkurēs, lai piesaistītu gudrākos cilvēkus
Valstīm būs jāpiedāvā ne vien ar biznesu konkurētspējīgi pakalpojumi, bet arī konkurētspējīga cena par tiem – nodokļi. Ja darbs ir tāds, ko iespējams darīt jebkurā pasaules vietā, tad kādēļ maksāt 40-50% nodokļos, ja to pašu pakalpojumu no citas valsts es varu saņemt ar daudz mazākām izmaksām (nodokļiem)?
Jau tagad ir daudzas aplikācijas un mājas lapas, kas salīdzina izmaksu līmeņus, lai dzīvotu dažādās valstīs vai pilsētās. Autori salīdzina valsti ar zemnieku, kurš tur govis pļavā, lai tās slauktu, bet “drīz govīm būs spārni” un tādējādi valstis var zaudēt ap 50-70% no saviem nodokļu budžeta ieņēmumiem. Tas var padarīt mazākas jurisdikcijas veiksmīgākas, ja tās spēs ar efektīvu valsts pārvaldi piesaistīt gudros un veiksmīgos.
Tas nozīmē, ka jums vairs nebūs jādzīvo augstu nodokļu jurisdikcijā, lai gūtu lielus ienākumus, strādājot online.
Viss jaunais ir labi aizmirsts (ļoti) vecais
Lai nonāktu līdz minētajām atziņām, autori ieskatās dziļi vēsturē. Piemēram, Senajā Romā bija t.s. agri deserti – pamestās fermas, jo īpašnieki bēga prom no nepaceļamiem nodokļiem Impērijas beidzamajos gados.
Interesanti aprēķini
Tiem, kas ik gadu valstij samaksā nodokļos vismaz EUR 125 000, 40 gadu laikā katri papildus EUR 5000 nodokļos samazina šī cilvēka īpašumu vērtību pa EUR 2,2 mil., pieņemot, ka šos EUR 5000 iespējams ieguldīt ar 10% ik-gada atdevi! Ar 20% atdevi tie jau būtu EUR 44 milj.! Kā alternatīvu šādiem (125k) nodokļu maksātājiem autori piedāvā Šveici, kurā iespējams samaksāt fiksētu nodokļa (IIN) summu – USD 45 000 gadā, neatkarīgi no cilvēka nopelnītā. Šāds nodokļu maksātājs tad ietaupītu ap 80k ik gadu ar šādu dzīvesvietas izvēli, bet Šveicei tā ir 100% ‘peļņa’, piesaistot sev arvien jaunus miljonārus.
Ar to autori mudina domāt, ka šādi turīgie nodokļu maksātāji ir mobili un viņu nodokļu sloga pieaugumam ir saprāta robežas, kam ir pamatā samērā pragmatiski šo turīgo cilvēku finanšu konsultantu aprēķini. Kādēļ gan turīgajam nodokļu maksātājam nesalīdzināt cenas par drošības un sociālajiem pakalpojumiem tāpat, kā viņi salīdzina cenas par automašīnām, nekustamo īpašumu vai apdrošināšanu? ChatGPT u.c. AI rīki un virtuālā pasaule un valūta kā valstu konkurents arī te drīz nāks cilvēkiem talkā. Šīm alternatīvām vajadzētu mazināt arī valstu vēlmes tērēties uz tādām bezjēdzīgām lietām kā militārie tēriņi.
Paretto
Saskaņā ar Paretto principu, ap 80% nodokļu ieņēmumu ienes ap 20% nodokļu maksātāju. Bizness parasti domā, kā saglabāt šo 20% klientūras kodolu. Savukārt politiķus ievēlē visi – nevienam nav papildus balss par valstij iemaksātiem lielākiem nodokļiem. Tādēļ veidojas progresīvās nodokļu sistēmas. Vai bizness piemēro saviem 20% labāko klientu lielākas cenas, kā pārējiem? Līdz šim nodokļu maksātāju izvēle bija vai nu maksāt lielus nodokļus vai ņemt brīvdienas, taču ar biznesu online cilvēkiem paveras plašāks skats uz iespējām. Pavisam cits rezultāts būtu sagaidāms, piemēram, ja valdības atalgojums būtu atkarīgs no ekonomikas (IKP) pieauguma.
Protams, ne visu šajā grāmatā jāņem par pilnu
Garlaicīga no šodienas perspektīvas šķita nodaļa par 2000.gada apokalipses sagaidīšanas IT pasaules uztraukumiem, kā arī daļa no nodokļu principiem autoriem šķiet sveši vai grāmatas tapšanas laikā vēl nezināmi. Viņi, piemēram, nevarēja iedomāties tādu globālo minimālo UIN, kas ar laiku padarīs ofšorus biznesiem maz interesantus, jo par ofšoros glabāto peļņu tāpat nodokli jāsamaksā galvenā uzņēmuma valstī. Pagaidām šis princips attiecas vien uz lielajiem (virs EUR 750 milj.), bet esmu diezgan pārliecināts, ka ar laiku šo principu ieviesīs visiem.
Tomēr mani fascinē tas, ka..
Grāmata ļauj paskatīties uz lietām un procesiem pilnīgi no citas perspektīvas, kas pirms 26 gadiem likās neiedomājama. Daudz kas nav naudā izmērāms – attiecības ar kaimiņiem vai draugiem golfa klubā. Tas vismaz mūsu paaudzei padara apšaubāmu autoru prognozēto valstu budžetu sabrukumu un cilvēku blandīšanos pa pasauli. Tomēr cilvēku arvien pieaugošā frustrācija ar valstu nesaimniecisko nodokļu izlietošanu (birokrātija, korupcija, PVN izkrāpšana, utt) ir nenoliedzams fakts jebkurā valstī, ne tikai Latvijā. No otras puses, tā ir arī iespēja uzplaukt valstij, kas spēs uz šīs pašas procesu digitalizācijas un caurspīdīguma bāzes panākt efektīvu, ar biznesu konkurētspējīgu valsts pakalpojumu sniegšanu saviem klientiem, t.sk. pēc iespējas vairāk funkciju nododot biznesa rokās un atbrīvojoties no visa liekā. Tādēļ nodokļu jomā prognozējams patēriņa nodokļu sistēmu triumfs pār IIN.
Minētās idejas nav tikai šajā grāmatā
Nodokļu tiesību profesore Rita de la Feria savā pētījumā arī apgalvo, ka mobilākie darbinieki varētu valstīm sagādāt galvassāpes tieši IIN jomā. Mobilie darbinieki ienes valstu budžetiem būtiskas summas, kaut arī šo mobilo darbinieku skaits ir salīdzinoši neliels. Tādēļ profesore prognozē, ka digitalizācijas izraisītie nodokļu sistēmu izaicinājumi tagad tikai sāksies. Atšķirība vien tāda, ka minētās grāmatas “Suverēnais cilvēks” autori šādu tendenci saskatījuši jau pirms vairāk kā 25 gadiem!
P.s. Šobrīd lasu grāmatu, kurā apgalvots, ka visi cilvēki, kas 365 dienas gadā ceļas pirms saullēkta, padarījuši savas ģimenes turīgas. Blogs par šo noteikti sekos.
