Violeta Zeppa-Priedīte, Dr. iur., zvērināta advokāte, Sorainen Latvijas biroja korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses vadītāja

Krista Niklase, zvērināta advokāta palīdze Sorainen

Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses apdraudošiem noziegumiem jau vairāk nekā divus gadus stājas pretī jauna institūcija – Eiropas Prokuratūra (angļu val.: European Public Prosecutor’s Office, EPPO). Tās īsās darbības panākumu sarakstā jau ir vairāku komplicētu krimināllietu izmeklēšana, kādas Eiropa vēl nekad nav pieredzējusi.

Šī institūcija sabiedrībā nav plaši pazīstama, taču saskarsmē ar EPPO var nonākt gan uzņēmēji, gan ES finanšu līdzekļu izmantotāji.

Pieminēšanas vērta specifika

Lai arī EPPO krimināllietas Latvijā izmeklē tās deleģētie prokurori Latvijā un lietas skata mūsu nacionālās tiesas, kopumā tā ir vienota Eiropas prokuratūra, kas šobrīd apvieno 22 ES valstu prokurorus, kuri savu darbu veic ciešā sadarbībā. Tāpēc EPPO pirmā unikalitāte ir tās pārnacionālais raksturs, darbu veicot gan katras dalībvalsts līmenī, gan reizē arī visiem vienoti Luksemburgā.

EPPO nav klasiska starptautiska koordinējošā struktūra. Tās prokurori paši izmeklē noziegumus, īsteno kriminālvajāšanu, ceļ apsūdzību un uztur to arī tiesā. Organizācija izveidota tā, ka prokuroru sadarbība ļauj nodrošināt efektīvu kriminālprocesu. Piemēram, koordinēta kratīšana vai arestu organizēšana pāri robežām ir bijis nedēļu, nevis mēnešu jautājums[1].

EPPO specifiku iezīmē arī nākamā unikalitāte – lielākos lēmumus krimināllietā Latvijā pieņem no Eiropas prokuroriem izveidotas palātas. Praksē tas nozīmē ko nebijušu – Latvijas kriminālprocesā lēmumus pieņem arī ne Latvijas prokurori.

Pateicoties EPPO pārrobežu raksturam, 22 valstu prokuroriem strādājot plecu pie pleca, EPPO jau ir izdevies īstenot vērienīgus izmeklēšanas pasākumus, ko citādi nebūtu izdevies. Tieši šī vienotā pārrobežu pieeja kā novitāte nacionālos kriminālprocesos ir jaunais prokuroru ierocis.

Ar to gan EPPO stipro pušu uzskaitījums nebeidzas. EPPO koncentrējas tikai uz noziegumiem, kas vērsti pret ES finanšu interesēm, t.i., kuru rezultātā ES finansējuma saņēmēji rada zaudējumus ES budžetam. Tā ir krāpšana, piesavināšanās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, korupcija, kontrabanda, ja zaudējumi nodarīti vismaz 100 000 eiro[2] apmērā, kā arī pārrobežu krāpšana ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), ja budžetam nodarītie zaudējumi ir vismaz 10 miljoni eiro un iesaistīta vēl cita dalībvalsts. Attiecīgi šo lielo noziegumu atklāšanai pirmo reizi Eiropā, tai skaitā Latvijā, ir pievērsta tik liela uzmanība.

Skaļāk par vārdiem runā darbi

Eiropas Prokuratūra darbu uzsākusi vērienīgi. Jau pirmajā pusotrā gadā uzsāktas izmeklēšanas, kurās ES budžetam nodarīto kaitējumu novērtēja 14,1 miljardu eiro apmērā. No tiem puse ir pārrobežu krāpšanas ar PVN.[3] Straujo ieskrējienu apliecina arī fakts, ka EPPO uzsākusi vairāk izmeklēšanu par ES krāpšanu nekā vēsturiski vidēji tas bija pirms EPPO izveides.[4]

Virkne kratīšanu, mantas aresti miljonu eiro vērtībā, piespriestie naudas sodi tūkstošos un brīvības atņemšana – šis raksturo EPPO darbības un rezultātus Latvijā.

Vienā no pirmajām līdz spriedumam novestajā lietā Latvijā četras personas atzītas par vainīgām un sodītas ne tikai ar naudas sodiem līdz 30 000 eiro vienam no vainīgajiem, bet arī ar nosacītu brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, un uzņēmumam noteikta naudas piedziņa 40 000 eiro apmērā par organizētu krāpniecisku iepirkumu, kurā no ES fonda prettiesiski iegūti 780 000 eiro. Nolūkā panākt līguma slēgšanas tiesības par ražošanas ēkas būvniecību, ne tikai uzņēmumu pārstāvji, bet arī ES fondu konsultants, dodot norādījumus par fiktīvu iepirkuma dokumentu sastādīšanu, viltoja dokumentus, radot iespaidu par vēlamo uzņēmumu kā visizdevīgāko piedāvājumu. Tā nepamatoti tika iegūts finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.[5] Šajā lietā uzskatāmi redzams efektīvs EPPO prokuroru darbs un veiksmīgā sadarbība ar uzraugošajām iestādēm kā Konkurences padome, kas konstatēja iespējamo pārkāpumu. Apsūdzības tika celtas mazāk nekā gadu pēc izmeklēšanas sākuma un lieta bez vilcināšanās noslēdzās ar pirmās instances tiesas notiesājošu spriedumu vienošanās kārtībā.[6]

Vērienīgākā EPPO lieta

Plašu rezonansi starptautiskajā telpā ieguvusi EPPO lieta, kas sākās Portugāles nodokļu administrācijā ar aizdomām par iespējamu PVN karuseļa krāpšanu. Sākotnēji iestādei rēķini un nodokļu deklarācijas pat šķita pareizas, tomēr EPPO prokurori Portugālē nolēma par to pārliecināties. Sadarbības rezultātā ar citiem EPPO prokuroriem un analītiķiem radās saikne starp aizdomās turēto uzņēmumu Portugālē un teju 9 000 citiem uzņēmumiem un vairāk nekā 600 fiziskām personām citās valstīs.

Rezultātā sākotnēji «nevainīgā» lieta izauga līdz šim ES lielākajā jebkad izmeklētajā PVN karuseļveida krāpšanā saistībā ar populāru elektronisko preču tirdzniecību – operācijā Admiral. Tā izceļas ar 56 izmeklēšanām gandrīz visās EPPO dalībvalstīs (arī Latvijā), noziedzīgām darbībām vēl citās 14 valstīs visā pasaulē, 1 000 izmeklētiem uzņēmumiem, vairāk nekā 300 kratīšanām, mantas arestiem 67 miljonu eiro apmērā, kas ietver 2,5 miljonus eiro skaidrā naudā, 81 nekustamo īpašumu, 31 luksusa automašīnu, un visbeidzot radītajiem zaudējumiem 2,2 miljardu eiro apmērā. Turklāt tas viss izmeklēšanās īstenots neticamā ātrumā – tikai pusotra gada laikā.[7]

Skaidrs, ka sarežģītas pārrobežu krāpšanas shēmas atsevišķai valstij ir teju neiespējami atklāt. Tāpēc EPPO superspējas ir ļoti svarīgas, lai izmeklētu visu organizētās noziedzības grupu tīklu.[8] Šis ir spilgts piemērs, ka PVN pārrobežu krāpšanām ir radīts nopietns pretspēks, kas ļauj apkarot līdzekļu izkrāpšanu no nacionālo valstu budžetiem. Tāpēc vērtīgi zināt, ka arī iesaistītajiem uzņēmumiem un personām savu tiesību un interešu aizsardzībai lietās ar EPPO jo īpaši jāpievērš uzmanība efektīvai aizstāvības resursu nodrošināšanai, ņemot vērā šo lietu pārrobežas elementa un komplicētā hibrīda regulējuma dēļ.

Atsauces

[1] EPPO 2021. gada pārskats, 10. lpp. Pieejams: https://www.eppo.europa.eu/sites/default/files/2022-07/_EPPO-Annual-Report-2021-LV.pdf

[2] Eiropas prokurors Doniks: Vācijā un Itālijā vairāk izkrāpj PVN, Latvijā – ES fondu līdzekļus. Pieejams: https://www.la.lv/eiropas-prokurors-doniks-vacija-un-italija-vairak-izkrapj-pvn-latvija-es-fondu-lidzeklus

[3] EPPO 2022. gada pārskats, 4. lpp. Pieejams: https://www.eppo.europa.eu/sites/default/files/2023-02/EPPO_2022_Annual_Report_EN_WEB.pdf

[4] Turpat, 10. lpp.

[5] Rīgas rajona tiesas 26.09.2022. spriedums lietā Nr. 12822000221.

[6] Four convicted in Latvia for procurement fraud, €780 000 in EU funds fully recovered. Pieejams: https://www.eppo.europa.eu/en/news/four-convicted-latvia-procurement-fraud-eu780-000-eu-funds-fully-recovered

[7] Operation Admiral: EPPO uncovers organised crime groups responsible for VAT fraud estimated at €2.2 billion. Pieejams: https://www.eppo.europa.eu/nl/node/383

[8] Turpat.