Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītājas, Dr.iur. Violetas Zeppas-Priedītes un jurista palīdzes Andīnas Brīvules sagatavotajā krimināltiesību jaunumu apskatā aprakstītas vairākas aktualitātes, bet īpašs akcents vērsts uz sekojošiem jaunumiem:
- Tiesu praksē arvien biežāk nostiprinās tendence, ka nodokļu noziegumos tiesas izvēlas piemērot reālu brīvības atņemšanu. Kurzemes rajona tiesa turpina sekot šai praksei un lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piesprieda apsūdzētajām personām brīvības atņemšanu līdz pat 3 gadiem.
- Krimināllikumā tiks noteikta kriminālatbildība par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai. Dziļviltojumi ir viltoti attēli, video vai audio ieraksti, kurus izmantojot ir iespējams atveidot politiķi, kurš saka vai dara lietas, ko viņš nav darījis vai teicis, tādējādi graujot politiķa reputāciju vēlēšanu laikā.
- Senāts ir atstājis negrozītu apgabaltiesas spriedumu par visas legalizētās noziedzīgi iegūtās finanšu līdzekļu summas piedziņu tā dēvētajā “naudas mūļu” lietā. Tomēr šīs lietas kontekstā uzmanību piesaista prokuratūras norāde, ka “nereti atklājas, ka naudas legalizēšanā iesaistījusies persona jeb “naudas mūlis”, pat nezina, ka organizētas noziedzīgas grupas dalībnieki viņu izmanto savās interesēs, lai noslēptu noziedzīgi iegūtas naudas faktisko saņēmēju, taču tas nebūt neatbrīvo šo personu no atbildības.” Šāds apgalvojums rada pārdomas, jo Krimināllikums nosaka, ka pie kriminālatbildības ir saucama tikai tāda persona, kura ir vainojama, t.i., izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tīši vai aiz neuzmanības. Līdz ar to, lai personu sauktu pie kriminālatbildības, ir jākonstatē viņas psihiskā attieksme pret nodarījumu. Persona, kura objektīvi nezin un nevarēja zināt, ka tā izdara noziedzīgu nodarījumu, nav saucama pie kriminālatbildības.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 535/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 21.03.2024.
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi ieviest kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju ietekmēt vēlēšanu rezultātus un lai nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās. Krimināllikums tiks papildināts ar jaunu 90.1 pantu šādā redakcijā:
90.1 pants. Dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošana vēlēšanu procesa ietekmēšanai
Par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskām partijām vai Latvijas Republikas Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētās personas vai grautu viņu reputāciju, kā arī šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka izplatāmā informācija ir nepatiesa,-
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Dziļviltojumi ir viltoti attēli, video vai audio ieraksti. Dažreiz tajos redzamie cilvēki ir datoru radīti, viltotas personas, kas izskatās un izklausās tā, it kā tie varētu būt īsti cilvēki. Dažreiz viltotie cilvēki ir īsti, bet viņu tēli un balsis tiek mainītas, lai veiktu un teiktu lietas, ko īstais cilvēks nav darījis. Piemēram, dziļviltotu videoklipu var izmantot, lai atveidotu politiķi, kurš saka vai dara kaut ko tādu, ko viņš nav teicis vai darījis, tādējādi graujot politiķa reputāciju vēlēšanu laikā.
Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā
Likumprojekts Nr.: 454/Lp14. Izsludināts: 13.03.2024.
Projekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt pilnvērtīgu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību apdraudējuma situācijas, ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai katastrofas vai tās draudu gadījumā, noteikt jaunu Pārvaldes Mācību centra darbības regulējumu un nodrošināt atbilstību likumprojektā “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ietvertajai pārejai uz divu veidu cietumu sistēmu.
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Likumprojekts Nr.: 534/Lp14. Nodots komisijai: 07.03.2024.
Likumprojekts paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu, kā arī citus būtiskus brīvības atņemšanas soda izpildes regulējuma pilnveidojumus, kas soda izpildes procesu padara raitāku un efektīvāku. Piemēram, tiks noteikti notiesāto grupēšanas nosacījumi, iedalot tos pēc izdarītā nozieguma smaguma, piespiestā soda ilguma, soda veida, vainas formas. Likumprojekts paredz, ka pilngadīgas personas atkarībā no minētajiem kritērijiem sodu uzsāks izciest: 1) slēgtā cietuma zemākajā pakāpē; 2) slēgtā cietuma augstākajā pakāpē; 3) atklātajā cietumā.
Likumprojekts paredz saglabāt pastāvošos pamatprincipus notiesāto virzībai soda progresīvās izpildes sistēmā, nosakot, ka notiesāto virzība soda progresīvās izpildes sistēmā būs atkarīga no izciestās soda daļas, uzvedības un sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem (tai skaitā resocializācijas plāna izpildes). Proti,
Projekts paredz, ka:
- slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē notiesātajam ir jāizcieš ne mazāk kā ¼ no piespriestā soda (uz mūžu notiesātajiem – ne mazāk kā 7 gadi), lai pretendētu uz pārvietošanu uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi;
- arī slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē notiesātajam būs jāizcieš ne mazāk kā ¼ no piespriestā soda (uz mūžu notiesātajiem – ne mazāk kā 10 gadi), lai pretendētu uz pārvietošanu uz atklāto cietumu.
Likumprojekts paredz vēl citas izmaiņas.
Augstākā tiesa
Stājas spēkā notiesājošs spriedums par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un dienesta viltošanu
Senāta Krimināllietu departaments šī gada 6.martā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību par Latgales apgabaltiesas 2023.gada 29.marta spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu dienesta pilnvaru pārsniegšanā un dienesta viltojumā. Vainīgais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, notiesājot nosacīti, un naudas sodu 1860 EUR. No vainīgā Daugavpils novada domes labā nospriests piedzīt nodarītā kaitējuma kompensāciju 276 716,73 EUR, savukārt Daugavpils pilsētas domes labā – nodarītā kaitējuma kompensāciju 838 741,07 EUR.
Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība tika celta par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona – Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktors, parakstīja un izsniedza ieinteresētajai personai viltotu izziņu par nodokļa parāda neesamību, lai tā varētu piedalīties valsts un pašvaldības rīkotajos iepirkuma konkursos.
Senāts atzina, ka apsūdzētais kasācijas sūdzībā ir pamatā atkārtojis viņa apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus, ko apelācijas instances tiesa ir jau izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Apelācijas instances tiesa apsūdzētā darbības kvalificēja pēc KL 317.panta trešās daļas (dienesta pilnvaru pārsniegšana, ja tā izraisījusi smagas sekas) un 327.panta pirmās daļas (valsts amatpersonas izdarīta dokumenta viltošana). Turklāt apelācijas instances tiesa atzinusi, ka, parakstot apsūdzībā norādītās izziņas, apsūdzētais apzinājās, ka tās tiks iesniegtas dalībai publisko iepirkumu konkursos.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Senāts skaidro, kā nosakāms mantiskā zaudējuma apmērs par kontrabandas preču nelikumīgu apriti
Senāta Krimināllietu departaments 12.martā noraidīja advokāta pieteikumu par tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna, atzīstot, ka no notiesātā valsts labā pamatoti piedzīta materiālā kaitējuma kompensācija, tai skaitā nenomaksātais muitas nodoklis.
Pirmās instances tiesa, apstiprinot vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, konstatēja, ka notiesātais nelikumīgi pārvadāja tabakas izstrādājumus lielā apmērā. Ar tiesas spriedumu no notiesātā valsts labā tika piedzīta materiālā kaitējuma kompensācija. Viņa advokāts spiedumu attiecīgajā daļā lūdza atcelt, uzskatot, ka nenomaksātā muitas nodokļa piedziņa neatbilst Eiropas Savienības Tiesas sniegtajai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (Savienības Muitas kodekss), 124.panta pirmās daļas „e” punkta interpretācijai. Minētā tiesību norma nosaka – parādnieka maksātnespējas gadījumā, ievedmuitas vai izvedmuitas parāds tiek dzēsts, ja preces, par kurām maksājams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis, tiek konfiscētas vai aizturētas un vienlaicīgi vai vēlāk konfiscētas.
Saskaņā ar Senāta norādīto, izvērtējot mantiskā zaudējuma apmēru par kontrabandas preču nelikumīgu apriti, jāņem vērā, ka, pieņemot Savienības Muitas kodeksu, ir mainījusies tiesiskā situācija mantiskā zaudējuma piedziņā saistībā ar muitas nodokļa nesamaksāšanu. Jaunie nosacījumi paredz muitas parāda dzēšanu neatkarīgi no kontrabandas preces aizturēšanas un konfiskācijas vietas.
Lai konstatētu, vai jaunā tiesību norma ir piemērojama izskatāmajā lietā, vispirms jānoskaidro, vai tā bija spēkā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā. Izlemjot jautājumu par ES tiesību normas piemērošanu, svarīgi noskaidrot tiesiskās situācijas izveidošanās brīdi, ja jaunajā tiesību normā nav īpaši atrunāts citādi. Tā kā Savienības Muitas kodeksā nav atrunas par tiesību normas atpakaļ vērstu spēku, tā 124.pants ir piemērojams no 2016.gada 1.maija. Konkrētajā gadījumā notiesātais tabakas izstrādājumus lielā apmērā bija nelikumīgi pārvietojis (pārvadājis) līdz šim datumam. Tādējādi muitas parāds un muitas parāda dzēšanas nosacījumi bija iestājušies pirms iepriekš aplūkotā materiālā tiesību norma stājās spēkā. Atbilstoši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā spēkā esošajai Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 233.panta pirmās daļas „d” punktam muitas parāds nav dzēšams gadījumā, ja preču aizturēšana notikusi pēc tam, kad tās šķērsojušas šajā teritorijā esošo pirmo muitas iestādi.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Stājas spēkā spriedums, kurā vērtēta lēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana
Senāta Krimināllietu departaments šī gada 13.martā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 28.septembra spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots lēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanā.
Saskaņā ar Senāta konstatēto apgabaltiesa ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un argumentēti atzinusi, ka apsūdzētais sazinājies ar cietušo, pārkāpjot ar tiesas nolēmumu noteikto aizliegumu, bet to nav darījis ļaunprātīgi.
Atbilstoši apgabaltiesas secinātajam apsūdzētais nav rīkojies ļaunprātīgā nolūkā, jo ar cietušo sazinājās vienu reizi. Tas tika darīts visnekaitīgākajā veidā, proti, ar vēstuļu starpniecību. Nodotās ziņas saturs nav bijis agresīvs, aizskarošs vai aizvainojošs. Apsūdzētajam nav bijusi vēlme sazināties ar cietušo nolūkā pārkāpt aizliegumu, iebiedēt viņu vai kādā citā veidā aizskart. Apsūdzētais tā rīkojās, lai informētu par automašīnas pārreģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijā un lai cietusī to varētu turpināt izmantot ceļu satiksmē.
Relīze pieejama šeit. Senāta nolēmums pieejams šeit.
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: februārī klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti divi Krimināllietu departamenta nolēmumi.
Relīze pieejama šeit.
SKK-[O]/2023 “Mazgadība kā cietušā bezpalīdzības stāvokļa pazīme KL 160. panta (Seksuāla vardarbība) izpratnē”
Mazgadība ir viens no apstākļiem, kas raksturo bezpalīdzības stāvokli. Tomēr atziņa par to, ka mazgadīga persona atrodas bezpalīdzības stāvoklī, nav attiecināma uz jebkuru situāciju. Ja tiesai rodas saprātīgas šaubas par mazgadīgas personas atrašanos bezpalīdzības stāvoklī vai uz šādām šaubām argumentēti norāda aizstāvība, tiesai atzinums par cietušā atrašanos bezpalīdzības stāvoklī ir jāmotivē, aplūkojot kopumā un savstarpējā sakarībā visas kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par cietušā atrašanos tādā fiziskā vai psiholoģiskā stāvoklī, kas liedz izrādīt jebkādu vērā ņemamu pretošanos un/vai iespēju saprast ar viņu izdarīto darbību raksturu un nozīmi.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
SKK-[N]/2023 “Kriminālatbildība par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu (KL 146.pants)”
Krimināllikuma 146. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud personas tiesības uz tādiem darba apstākļiem, kuri nodrošina darba aizsardzību un tehnisko drošību, nodarot kaitējumu cilvēka veselībai un dzīvībai (Liholaja V. 146. panta komentārs. Grām.: Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Trešais papildinātais izdevums. Krastiņš U., Liholaja V. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022, 419. lpp.).
Komentējamās normas dispozīcija ir blanketa, jo tajā paredzēta atbildība par darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu. Lai inkriminētu Krimināllikuma 146. pantā paredzēto noziegumu, jākonstatē, kādu tieši normatīvo aktu prasības ir pārkāptas, kā arī cēloņsakarība starp vainīgā rīcību konkrētu darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanā un kaitējuma nodarīšanu cietušajam (sk. Senāta 2010. gada 14. jūnija lēmumu lietā Nr. SKK-265/2010, 11220029605).
Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesa katrā atsevišķā gadījumā pilnībā atklāj Krimināllikuma blanketās normas saturu, attiecinot to uz konkrētu noziedzīgo nodarījumu sastāvu (Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106, 7.3. punkts).
Senāta nolēmums pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas – reāla brīvības atņemšana
Kurzemes rajona tiesa izskatīja krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas trīs personas – viena persona – SIA īpašniece – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij 1 729 000 EUR apmērā, un divas personas – par to, ka tās atbalstīja SIA īpašnieces noziedzīgās darbības.
SIA īpašniece sodīta ar reālu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz trīs gadiem, savukārt pārējās apsūdzētās personas sodītas ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, kas noteikta nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz trīs gadiem. Tāpat tiesa lēma no apsūdzētajām personām par labu valstij piedzīt kaitējuma kompensāciju 1 729 000 EUR.
Saskaņā ar apsūdzību SIA īpašniece piedāvāja divām personām kļūt par SIA valdes loceklēm un formāli pildīt valdes locekļa pienākumus, t.i., reāli neveikt saimniecisko darbību, bet parakstīt dokumentus pēc SIA īpašnieces lūguma, kam personas arī piekrita un tādējādi apzināti atbalstīja viņas noziedzīgās darbības, kas bija vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksājumu nomaksas, radot labvēlīgus apstākļus nodokļu nemaksāšanai.
Gandrīz pusotru gadu šis SIA no Lietuvas uzņēmumiem iegādājās un realizēja 29 100 kg neapstrādātas tabakas lapas, par kurām VID neiesniedza akcīzes nodokļa deklarācijas un neveica akcīzes nodokļa aprēķināšanu un nomaksu, nodarot zaudējumu valstij lielā apmērā.
Tiesas piespriesto soda mēru tiesu debatēs lūdza piemērot arī Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore. Kā norāda prokurore, tiesu praksē arvien biežāk nostiprinās tendence, ka nodokļu noziegumos tiesas izvēlas piemērot reālu brīvības atņemšanu. Sabiedrības intereses saņemt budžetā nodokļu maksājumus laikus un pilnā apjomā prevalē pār indivīda interesēm komercdarbības nodrošināšanā, jo efektīva nodokļu iekasēšana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai valsts spētu pildīt savas funkcijas un pienākumus pret sabiedrību. Prokuratūra norāda, ka ar šo tiesas nolēmumu vēlreiz tiek vērsta sabiedrības uzmanība uz to, ka nodokļu nomaksai ir obligāts raksturs, proti, iestājoties aprēķināto nodokļu nomaksas termiņam, nodokļu maksātājam ir pienākums samaksāt aprēķinātos nodokļus un nodevas pilnā apmērā, turklāt nodokļu nomaksai ir prioritāra nozīme.
Relīze pieejama šeit.
Senāts atstāj negrozītu Rīgas apgabaltiesas notiesājošu spriedumu bijušā VID Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča krimināllietā
2024. gada 29. februārī Senāts izskatīja krimināllietu sakarā ar apsūdzētā bijušā Valsts ieņēmu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča aizstāvju iesniegto kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 20. aprīļa spriedumu, ar kuru V.Vaškevičs par piedalīšanos mantiskā darījumā kā valsts amatpersona, kurai tas sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu bija aizliegts, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, atzīts par vainīgu un sodīts ar reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un septiņiem mēnešiem. Senāts atzina, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, tādēļ ir atstājams negrozīts un aizstāvju kasācijas sūdzība noraidīta. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
No pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksta izriet, ka apsūdzētais V. Vaškevičs, izmantojot viņam izsniegtās kredītkartes un apmaksājot dažādus pirkumus, guva ienākumus lielā apmērā no ārzonas uzņēmumiem. Kredītlimita piešķiršana apsūdzētajam faktiski bija dāvinājums, jo izlietoto kredītlimitu viņa vietā sedza trešā persona. Savukārt šāda papildu ienākumu gūšana dāvinājuma formā ar likumu bija aizliegta.
Tāpat Senāts atzina, ka šajā kriminālprocesā ir konstatējams autonomās legalizācijas jeb stand-alone gadījums un tas, ka nav noskaidrojams tieši no kura noziedzīga nodarījuma ir tikuši iegūti apsūdzētā legalizētie finanšu līdzekļi, nevar būt šķērslis viņa atzīšanai par vainīgu.
Apelācijas instances tiesa secinājumus par finanšu līdzekļu, kuri izmantoti, norēķinoties ar apsūdzētajam izsniegtajām maksājumu kartēm, noziedzīgo izcelsmi izdarījusi, pamatojoties uz konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem un lietā iegūtajiem pierādījumiem. Tiesa secinājusi, ka apsūdzētā darbības atbilst finanšu līdzekļu atrašanās vietas un piederības mainīšanai, finanšu līdzekļu patiesā rakstura un izcelsmes slēpšanai, kā arī krimināllietā iegūtie pierādījumi apstiprina apsūdzētā apzināšanos, ka finanšu līdzekļi, kurus viņš izmantoja, norēķinoties ar viņam izsniegtajām maksājumu kartēm, nav iegūti kādas likumīgas darbības vai darījuma rezultātā, jo to piederība tika slēpta, izmantojot citas personas bankas kontu.
Relīze pieejama šeit.
Tiesai nodota krimināllieta par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu
Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukts vīrietis par to, ka viņš kādas Latvijā esošas SIA interesēs iegādājās un importēja no Krievijas Federācijas preces, kuru imports ES ir aizliegts. Lietā pie kriminālatbildības saukta arī otra persona – par minētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.
Apsūdzētais, pārstāvot SIA un zinot, ka ES Regulā par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Krievijas Federāciju ir noteiktas sankcijas, kas paredz aizliegumu tieši vai netieši iegādāties un importēt ES noteiktas Krievijas Federācijas izcelsmes preces, iegādājās 50 iepakojumus ar 1260 līmētiem kokmateriāliem un importēja tās Latvijas Republikā. Minētās preces ir iekļautas Regulā, kas aizliedz to iegādi un importu, ja to izcelsme ir Krievija vai tās eksportētas no Krievijas.
Apzinoties, ka pēc preču nogādāšanas Latvijā, iesniedzot importa muitas deklarācijas ar nepareiziem preces kodiem, tās būs nepieciešams izņemt no muitas uzraudzības, apsūdzētais vērsās pie otras lietā apsūdzētās personas, lai vienotos par deklarāciju iesniegšanu, kurš piekrita atbalstīt noziedzīgās darbības un tika pilnvarots rīkoties muitā kā SIA pārstāvis. VID Muitas pārvaldē tika iesniegtas importa deklarācijas, kura pieteiktās importa procedūras aizliedza.
Ņemot vērā, ka noziedzīgais nodarījums noticis juridiskās personas interesēs, tika uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu SIA.
Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas tiesai vispārējā kārtībā pret apsūdzētajām personām un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai, kur pirmā tiesas sēde paredzēta 26. augustā.
Relīze pieejama šeit.
Par amfetamīna un marihuānas neatļautu iegādāšanos un glabāšanu lielā apmērā tiesa apsūdzētajam piemēro deviņu gadu brīvības atņemšanu
Kurzemes rajona tiesa, izskatot lietu, kurā pie kriminālatbildības saukts vīrietis par to, ka viņš realizācijas nolūkā neatļauti iegādājās un glabāja narkotiskās vielas lielā apmērā, pasludināja saīsināto spriedumu, ar kuru atzina apsūdzēto par vainīgu minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Apsūdzētais laikā līdz 2023. gada 29. maijam realizācijas nolūkā neatļauti iegādājās vairāk nekā 10,7 gramus amfetamīna, kas ir aizliegta sevišķi bīstama psihotropā viela, un vairāk nekā 1,3 gramus kanabisa (izžāvētas marihuānas), kas ir augu valsts produkts ar narkotisko iedarbību un ir aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskām vielām pielīdzinātais augs. Neatļauti iegādātās narkotiskās un psihotropās vielas apsūdzētais glabāja ledusskapī savā dzīvesvietā Kuldīgā līdz brīdim, kad kratīšanas laikā tās izņēma Valsts policijas darbinieki.
Apmērs, sākot ar kuru amfetamīna daudzumi atzīstami par lieliem, ir divi grami, līdz ar to apsūdzētais kopumā iegādājās un glabāja psihotropo vielu tādā daudzumā, kas vairāk nekā piecas reizes pārsniedz šo apmēru. Savukārt kanabisa iegādāšanās un glabāšana atzīstama par izdarītu lielā apmērā, ja tā daudzumi pārsniedz vienu gramu.
Apsūdzētajam piespriesto soda veidu un mēru tiesas debatēs lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētājs – Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurore –, tāpēc ar tiesas piespriesto sodu prokurore ir apmierināta un neplāno lūgt tiesu sagatavot pilnu spriedumu. Savukārt pārējās procesā iesaistītās personas 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Ja šāds lūgums tiek iesniegts, tiesa sagatavo pilnu spriedumu, kuru var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas.
Relīze pieejama šeit.
Senāts atstāj negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu par visas legalizētās noziedzīgi iegūtās finanšu līdzekļu summas piedziņu tā dēvētajā “naudas mūļu” lietā
2024. gada 13. martā Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar apsūdzētā aizstāves kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 21. novembra spriedumu daļā par Krimināllikuma 70.14panta piemērošanu tā dēvētajā “naudas mūļu” lietā. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Šajā lietā noskaidrots, ka apsūdzētie personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās savā valdījumā ieguva citas personas noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, no kā daļu paturēja sev kā atlīdzību, bet daļu nodeva tālāk personai, attiecībā pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā. Tādējādi apsūdzētie — “naudas mūļi” — legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus. Ar pirmās instances tiesas spriedumu tika atzīts, ka tā kā apsūdzētie savā valdījumā ieguva noziedzīgi iegūtas mantas daļu, nav piemērojams Krimināllikuma 70.14 pants attiecībā uz to naudas daļu, kas tika nodota tālāk personai, attiecībā pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā. Sakarā ar prokurores apelācijas protestu Rīgas apgabaltiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā par Krimināllikuma 70.14 panta nepiemērošanu un noziedzīgi iegūtas naudas nepiedzīšanu valsts labā no apsūdzētajiem.
Izskatot krimināllietu kasācijas kārtībā, Senāts savā lēmumā norādīja, ka Rīgas apgabaltiesa ar minēto spriedumu ir atzinusi, ka apsūdzētie ir legalizējuši noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus un neatkarīgi no tā, cik no šīs summas palikusi pašu apsūdzēto rīcībā, no viņiem ir piedzenama visa legalizētā noziedzīgi iegūtā finanšu līdzekļu summa. Turklāt izskatāmajā krimināllietā nav izšķirošas juridiskas nozīmes tam, vai un kas tiks lemts par noziedzīgi iegūto mantu citā kriminālprocesā, kas izdalīts atsevišķā lietvedībā, kur pie atbildības tiek saukta cita persona.
Norādāms, ka par “naudas mūļiem” kļūst tādas personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedznieku savervētais “mūlis” palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem.
Prokuratūra norādīja, ka izmeklējot šādus gadījumus, nereti atklājas, ka naudas legalizēšanā iesaistījusies persona jeb tā saucamais “naudas mūlis”, kurš pat var nezināt, ka organizētas noziedzīgas grupas dalībnieki viņu izmanto savās interesēs, lai noslēptu noziedzīgi iegūtas naudas faktisko saņēmēju. Taču tas nebūt neatbrīvo šo personu no atbildības.[AB1]
Relīze pieejama šeit.
Par krāpšanu nelielā apmērā – brīvības atņemšana uz vienu gadu
Rīgas rajona tiesa, izskatot lietu, kurā pie kriminālatbildības saukta sieviete par krāpšanu nelielā apmērā, apkrāpjot kopumā 27 cietušos, lēma apstiprināt Pierīgas prokuratūras prokurores un apsūdzētās noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Apsūdzētā sieviete atzīta par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Tāpat apsūdzētā ir atzinusi cietušo pieteiktās kompensācijas 3790 EUR apmērā un apņemas tās atlīdzināt.
2023. gada vasarā apsūdzētā sociālo mediju platformās Instagram un Facebook ievietoja sludinājumus par bērnu nometņu un dažādu izklaides pasākumu organizēšanu. Apsūdzētā noklusēja informāciju, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem viņai nav tiesību vadīt nometnes bērniem, un apzinājās, ka viņas piedāvājumos norādītais pakalpojums netiks sniegts piedāvātajā apjomā un kvalitātē un dalības atteikuma gadījumā iemaksātie naudas līdzekļi netiks atmaksāti. Cietušie, būdami maldināti un uzticoties apsūdzētās sniegtajai informācijai, uz apsūdzētās norādīto bankas kontu pārskaitīja noteikto samaksu par pakalpojumu. Apsūdzētā, aizbildinoties ar dažādiem izdomātiem iemesliem, piedāvātos pakalpojumus sniedza daļēji vai nesniedza vispār un iegūtos naudas līdzekļus izlietoja pēc saviem ieskaitiem.
Tāpat apsūdzētā sociālo mediju platformās ievietoja informāciju par iespēju iegādāties viņas rīcībā esošas “Līvu Akvaparks” ieejas biļetes, lai gan viņas rīcībā šādu ieejas biļešu nebija. Arī šajos gadījumos cietušie, būdami maldināti un uzticoties apsūdzētās sniegtajai informācijai, uz viņas norādīto bankas kontu pārskaitīja noteikto samaksu par biļetēm, bet tās nesaņēma.
Ņemot vērā, ka visi apsūdzētās izdarītie noziedzīgie nodarījumi atbilstoši Krimināllikuma 7. panta trešajai daļai klasificējami kā mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi, ievērojot nodarījuma apstākļus, raksturu, nodarītā kaitējuma apmēru, pašas apsūdzētās personību un pausto attieksmi pret izdarīto – apsūdzētā atzina savu vainu, kā arī izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē –, prokurore ar viņu noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, ko tiesa apstiprināja.
Relīze pieejama šeit.
Uzturlīdzekļu nemaksātāji tiek sodīti arvien bargāk
2024. gada 20. martā Kurzemes apgabaltiesa izskatīja krimināllietu apelācijas kārtībā, kurā pie kriminālatbildības saukts vīrietis par atkārtotu izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas, kurā personai uzlikts pienākums apgādāt savu bērnu un dot tam uzturu. Tiesa, izvērtējot Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora iesniegto apelācijas protestu, atzina, ka apsūdzētais par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi.
Apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums ir klasificējams kā kriminālpārkāpums. Lai arī Krimināllikumā nav noteikti kritēriji, kad par kriminālpārkāpuma izdarīšanu būtu jāpiemēro īslaicīga brīvības atņemšana, Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora skatījumā jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšana laikā, kad sodāmība par tāda paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nav dzēsta, ir tieši tas gadījums, kad tiesai ir jāreaģē un jāpiemēro bargs sods.
Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurors norāda: “Izvairīšanās no uzturēšanas rada apdraudējumu ne tikai apgādājamās personas interesēm, bet arī jurisdikcijai un ikviena nodokļu maksātāja interesēm. Šobrīd, kad daudzi uzturlīdzekļu nemaksātāji ir parādā gadiem, un nereti uzskata, ka uzturlīdzekļi viņiem nav jāmaksā, jo valsts viņu vietā jau tos ir izmaksājusi, tiek radīts vērā ņemams slogs valsts budžetam un sabiedrībai kopumā, tādēļ neatbilstoša soda piemērošana kaut vienam apsūdzētajam var graut sabiedrības ticību taisnīgumam”.
Relīze pieejama šeit.
Ģenerālprokuratūrā noslēgusies pārbaude par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos, uzsākts kriminālprocess
Saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju Ģenerālprokuratūrā ir veikta pārbaude par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos.
Lai arī Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus, tomēr šobrīd nepastāv normatīvais regulējums, kas reglamentētu gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu saņemšanu un tas novedis pie nepamatotas Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 32. punkta tvēruma paplašināšanas pretēji Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertajam likumības principam.
Pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023. gadam, tika izlietotas lielākas summas nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu. Secināts, ka Valsts kancelejas rīcība, nerīkojot publisko iepirkumu par komandējumu nodrošināšanu, neskatoties uz to, ka prognozējamā līgumcena ar lielu iespējamību pārsniegtu Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības, liecina par nepamatotu Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punktā ietvertā izņēmuma piemērošanu.
Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurore Valsts kancelejai ir uzdevusi sešu mēnešu laikā izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz nosacījumus iespējamas speciālo līgumreisu pakalpojumu iegādes komandējumu nodrošināšanai, tajā skaitā arī komandējumiem uz Eiropas Savienības institūciju sanāksmēm, kā arī izstrādāt Valsts Kancelejas iekšējo regulējumu iepirkumu plānošanas, organizēšanas un līgumu izpildes uzraudzības procesa nodrošināšanai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām.
Pārbaudes lieta satur ziņas, ka laika periodā no 2019. gada līdz 2023. gadam saistībā ar gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas locekļu ārvalsts komandējumiem, Valsts kancelejā, iespējams, nav ņemti vērā lietderības apsvērumi, izvirzītie mērķi nav sasniegti ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēlei nav rīkots publisks iepirkums, kā rezultātā Valsts kancelejā, kura ir atbildīga par Ministru kabineta budžeta uzraudzību, iespējams, ir izšķērdēti finanšu līdzekļi lielā apmērā. Līdz ar to, pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā (izšķērdēšana).
Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurore ir pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu par Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Pirmstiesas kriminālprocesa veikšana ir uzdota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Relīze pieejama šeit.
Ģenerālprokuratūrā noslēgusies pārbaude saistībā ar līdzfinansējuma zaudēšanu Stradiņa slimnīcas projektā
Ģenerālprokuratūrā ir pabeigta pārbaude saistībā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma zaudēšanu VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” projektā “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība”.
Pārbaudes gaitā tika vērtēts, kādi ir bijuši šķēršļi Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma apguvei, vai tie savlaicīgi tikuši apzināti, kāda ir bijusi projektā iesaistīto iestāžu amatpersonu rīcība, lai netiktu apdraudēts projekta īstenošanas termiņš un tiktu novērsti, mazināti iespējamie zaudējumi.
Pārbaudē secināts, ka noteicošie faktori, kas kavējuši projekta īstenošanu, ir bijuši gan ārēji apstākļi (Covid19, karš Ukrainā), gan būvnieka SIA “VELVES” kapacitātes (pamatā cilvēkresursu) trūkums.
Konstatēts, ka VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” valde ir izmantojusi būvniecības līgumā paredzētās pasūtītāja tiesības, t.i., būvniekam doti norādījumi, regulāri pieprasīta papildu informācija, izdots saistošs rīkojums, piemēroti līgumsodi. Ir tikusi apsvērta arī līguma vienpusēja izbeigšana, taču saskatīti riski. Prokuratūras ieskatā, izvērtējot iespējamos riskus, līguma vienpusēja izbeigšana 2023. gada vidū, kad tika identificēts Eiropas Savienības līdzfinansējuma neapgūšanas risks, slimnīcai radītu vēl lielākus zaudējumus. Līdz ar to nav pamata valdes rīcību, vienpusēji neizbeidzot līgumu ar būvnieku jau 2023. gada vidū, vērtēt kā bezdarbību. Pārbaudes gaitā iegūtā informācija liecina, ka valde nav kavējusies informēt gan Veselības ministriju, gan Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta norisi, tajā konstatētajām problēmām un riskiem veiksmīgai projekta īstenošanai. Konstatētajām problēmām ir meklēti risinājumi.
Vērtējot valdes rīcību projekta īstenošanas gaitā, cita starpā secināts, ka tā ir bijusi prasīga attiecībā uz būvnieka izteiktajiem apgalvojumiem par dažādu ārēju apstākļu ietekmi uz līguma izpildes termiņu, kā arī piesardzīga attiecībā uz būvnieka izvirzītajām prasībām jautājumā par sadārdzinājumu, līguma termiņa pagarinājumu. Tāpat atzīstams, ka komunikācija starp valdi un būvnieku atsevišķu strīdīgu jautājumu risināšanā ir bijusi ilgstoša un ne vienmēr vērsta uz iespējami ātrāka risinājuma meklēšanu.
Valdes izvēlētā stratēģija, kā arī tas, ka kādā jautājumā projekta īstenošanā iesaistīto amatpersonu rīcībā varētu tikt saskatītas kādas nepilnības, kļūdas, nevar būt pamats šādu rīcību vērtēt kā nolaidību. Novērtējot projekta īstenošanā iesaistīto amatpersonu rīcību kopumā, nav pamata uzskatīt, ka būtu sasniegts tāds slieksnis, kas ļautu saskatīt kriminālsodāmas nolaidības pazīmes. Kriminālsodāma nolaidība nenozīmē atbildību par jebkuru kļūdu, bet gan atbildību par būtiskām kļūdām, taču šādas kļūdas pārbaudē netika konstatētas.
Ievērojot minēto, prokuratūra nekonstatē pamatu jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī nesaskata tādus apstākļus, kas būtu pamats Prokuratūras likumā paredzēto prokurora reaģēšanas līdzekļu piemērošanai.
Relīze pieejama šeit.
Ukrainā aizturēti krāpnieciska zvanu centra dalībnieki; cietušie arī no Latvijas
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde kopā ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm atklājusi telefonkrāpšanu shēmu, ko īstenojusi starptautiska organizēta noziedzīga grupa no Zaporižjas apgabala Ukrainā. Šā gada 11. martā līdz ar organizētāju aizturēšanu, noziedznieku darbība tika pārtraukta. Cietušajiem kopumā nodarītie zaudējumi vēl tiek apzināti, jo grupa darbojusies ilgstoši un apkrāpusi dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus, tai skaitā Latvijas valstspiederīgos.
Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas bija konstatējušas pēdējā laika telefonkrāpšanu tendenci. Proti, krāpnieki arvien biežāk uzdevās par “ekspertiem” un dažādu institūciju pārstāvjiem, kas piedāvāja atgūt iepriekš izkrāptus līdzekļus, ko iedzīvotāji bija zaudējuši iesaistoties viltus investīciju platformās. Lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, krāpnieciskā zvanu centra operatori jeb telefonkrāpnieki izdomāja dažādus argumentus, piemēram, ka viņi ir tie īstie speciālisti, kuri tiešām palīdzēs atgūt naudu, ka viņi strādā advokātu birojos un ir ar lielu pieredzi šajos jautājumos.
Noskaidrots, ka zvanītāju rīcībā tiešām bija datu bāze ar klientiem, kuri iepriekš cietuši no investīciju krāpšanām. Noziedznieki runājuši krieviski un sazvanītajiem Latvijas valstspiederīgajiem prasījuši samaksāt norādīto naudas summu, lai tādā veidā it kā segtu viņu “pakalpojumus”. Diemžēl daudzi Latvijas valstspiederīgie uzticējās šiem “speciālistiem”, samaksāja par pakalpojumu, bet tika apkrāpti atkārtoti.
Valsts policijas GKrPP Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde izveidoja apvienotu izmeklēšanas grupu (JIT) ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm, un intensīvas sadarbības rezultātā likumsargi pārtrauca šīs noziedzīgās grupas darbību, kas bija noorganizējusi un vadīja zvanu centra darbu. Kopumā Zaporižjas apgabalā tika veiktas 14 kratīšanas, aizturētas un apcietinātas trīs personas, bet par aizdomās turētām atzītas četras personas.
Veicot kratīšanas, likumsargi izņēma zvanu centrā izmantotu tehnisko aprīkojumu, portatīvos datorus, mobilos telefonus, dokumentus, maksājumu kartes un citus priekšmetus, kas apliecina grupas dalībnieku noziedzīgo darbību. Šobrīd aktīvi tiek veiktas izmeklēšanas darbības, nolūkā identificēt visu personu loku, kas kļuvušas par cietušajiem šīs organizētās noziedzīgās grupas darbības dēļ.
Relīze pieejama šeit.
VID aiztur divas personas par narkotisko vielu kontrabandu un lietošanu
2024.gada februārī VID Muitas pārvaldes amatpersonas Liepājas ostā, veicot uz prāmja “STENA-LIVIA” (Latvija – Vācija) uzbraucošo vieglo automašīnu un pasažieru kontroli, muitas kontrolei novirzīja vieglo automašīnu Maserati ar Igaunijas Republikas valsts reģistrācijas numuru, kuru vadīja ārvalstu pilsonis. Muitas kontroles laikā, sadarbībā ar kinologu un narkotisko vielu meklēšanas suni, pie automašīnas vadītāja un pasažiera, tika atrastas un izņemtas narkotiskās vielas. Turklāt, veicot medicīnisko pārbaudi personai, kura vadīja automašīnu, tika konstatēts, ka tā vadīja transportlīdzekli, būdama narkotisko vielu ietekmē.
Par minēto noziedzīgo nodarījumu VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.1panta pirmās daļas un 15.panta ceturtās daļas, par mēģinājumu veikt narkotisko vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, 253.panta pirmās daļas par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu pārvadāšanu bez nolūka tās realizēt, un 262.panta pirmās daļas par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Automašīna Maserati reģistrēta kādai juridiskai personai un šobrīd tā ir izņemta kriminālprocesa ietvaros. Krimināllikuma 70.14 panta pirmā daļa paredz, ja transportlīdzeklis vadīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē ar transportlīdzekli, kas pieder citai personai, no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šā transportlīdzekļa vērtību. Šobrīd kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
Relīze pieejama šeit.
Latvijas uzņēmuma interesēs izteikts kukuļa piedāvājums rezultējas ar 120 000 EUR piedziņu
Stājies spēkā notiesājošs spriedums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu Latvijā reģistrētai juridiskajai personai, kuras interesēs fiziskā persona izteica kukuļa lielā apmērā piedāvājumu Lietuvas valsts amatpersonai. Šī ir otrā iztiesātā ārvalsts amatpersonas kukuļošanas lieta Latvijā, ko uzsāka un sekmīgi izmeklēja KNAB.
2019. gada nogalē fiziska persona Lietuvā tika saukta pie kriminālatbildības par 90 tūkst. eiro kukuļa piedāvājuma izteikšanu Lietuvas Bruņoto spēku Kara gaisa spēku komandierim. Noziedzīgā nodarījuma mērķis bija panākt fiziskās personas neoficiāli pārstāvētā uzņēmuma uzvaru publiskajā iepirkumā par lidaparātu nomu. Informācija saturēja norādi, ka fiziskā persona noziedzīgo nodarījumu veica Latvijā reģistrētā uzņēmuma interesēs.
KNAB 2021. gada 29. jūnijā uzsāka kriminālprocesu, kā arī izmeklēšanas laikā pieņēma lēmumu uzsākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret juridisko personu. Pēc pietiekamu pierādījumu iegūšanas, ka kukulis piedāvāts Lietuvas valsts amatpersonai Latvijā reģistrētās juridiskās personas interesēs, KNAB 2022. gada 19. aprīlī kriminālprocesu nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai (NNVIDP), rosinot turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu.
NNVIDP, saskatot pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai, šī paša gada 29. aprīlī pieņēma lēmumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu Ekonomisko lietu tiesai.
Ekonomisko lietu tiesa atzina, ka fiziskā persona kukuļa piedāvājumu izteica juridiskās personas interesēs un piemēroja uzņēmumam piespiedu ietekmēšanas līdzekli – naudas piedziņu 120 tūkst. eiro. Šī gada 20. februārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājoties spēkā pirmās instances tiesas spriedumam.
Starptautiskās tiesību normas paredz saukt pie atbildības fiziskās personas par kukuļošanu tajā valstī, kurā izdarīts konkrētais noziedzīgais nodarījums. Ja kukuļošana veikta juridiskās personas interesēs, tad konkrētais uzņēmums saucams pie atbildības valstī, kurā tas reģistrēts.
Relīze pieejama šeit.
Maksātnespējas procesa administrators ilgstoši pārsniedz pilnvaras un pārskaita sev parādnieka naudu
KNAB nodevis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguvis pietiekamus pierādījumus maksātnespējas procesa administratora iespējamai ilgstošai dienesta pilnvaru pārsniegšanai mantkārīgā nolūkā. Pierādījumi liecina, ka maksātnespējas procesa administrators divu gadu garumā parādsaistībās esošā uzņēmuma finanšu līdzekļus pārskaitījis sev, nevis atbilstoši normatīvo aktu prasībām noguldījis kredītiestādes parādnieka kontā.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanā noskaidroja, ka maksātnespējas procesa administrators, kas ir valsts amatpersona, nerīkojās kā krietns un rūpīgs saimnieks, kam uzticēts pārvaldīt parādnieka, t.i., ar kriptovalūtas jomu saistītā uzņēmuma, mantu un finanšu līdzekļus.
Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona bez tiesiska pamata pārskaitīja parādnieka naudu gan uz saviem privātajiem bankas kontiem, gan uz sev piederošā uzņēmuma, kas specializējas juridisko pakalpojumu sniegšanā, bankas kontu. Tādējādi amatpersona veica dienesta pilnvaru pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 317. panta otrajā daļā. Apzinoties savas nelikumīgās rīcības sekas, valsts amatpersona visus prettiesiski iegūtos naudas līdzekļus atgrieza kreditoram.
KNAB maksātnespējas procesa administratora veiktos noziedzīgos nodarījumus izmeklēja 2023. gada 6. novembrī uzsāktā kriminālprocesā. KNAB 29. februārī nosūtīja krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par krimināllietas turpmāko virzību.
Relīze pieejama šeit.
KNAB kriminālprocesuālās darbības Valkas novada pašvaldībā saistītas ar iespējamu vismaz 2 milj. eiro izkrāpšanu
Šī gada 5. martā KNAB sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) veica kriminālprocesuālās darbības, tostarp kratīšanas, vairākos objektos Valkā un citviet Latvijā. 2023. gada 6. novembrī EPPO uzsāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB kriminālprocesā izmeklē noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 318. panta otrajā daļā, t.i., krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
KNAB ir aizdomas, ka vairākas bijušās un esošās Valkas novada pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kopā ar kāda uzņēmuma pārstāvi veikušas nelikumīgas darbības saistībā ar diviem pašvaldības īstenotiem projektiem. Noziedzīgo darbību mērķis bijis panākt, lai prettiesiski varētu kopsummā iegūt vismaz 2 milj. eiro Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma projektu īstenošanai. Abi projekti saistīti ar ražošanas ēkas teritorijas infrastruktūru.
Pašlaik četrām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Nevienai personai šajā kriminālprocesā nav piemēroti drošības līdzekļi. KNAB šobrīd turpina veikt pirmstiesas izmeklēšanu un nostiprināt iegūtos pierādījumus.
Relīze pieejama šeit.
Vairākkārt sodīta persona uzdodas par starpnieku kukuļošanā un izkrāpj finanšu līdzekļus
KNAB rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret fizisku personu par vairākiem gadījumiem, kas saistīti ar iespējamu krāpšanu un mēģinājumu pretlikumīgi iegūt finanšu līdzekļus no iedzīvotāja. Aizdomās turētajam turpinās pirmstiesas izmeklēšanas laikā piemērotais bargākais drošības līdzeklis – apcietinājums.
Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas, ka aizdomās turētā persona ar viltu pārliecināja cietušo personu pārskaitīt naudu uz tās bankas kontu. Tādā veidā aizdomās turētajam izdevās izkrāpt no fiziskās personas finanšu līdzekļus. Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētā persona radīja maldīgu priekšstatu iepriekšminētajai fiziskajai personai, ka nepieciešams dot kukuli KNAB amatpersonai, lai tā neuzsāktu kriminālprocesu pret šo personu. Uzrunātā persona piedāvājumam nepiekrita un vērsās KNAB.
KNAB norāda, ka aizdomās turētā persona nav un nekad nav bijusi saistīta ar KNAB nodarbinātajām amatpersonām. Saskaņā ar KNAB rīcībā esošo informāciju šī persona ir vairākkārt sodīta par dažādiem mantiska rakstura noziedzīgajiem nodarījumiem.
KNAB kriminālprocesu uzsāka 2024. gada 18. janvārī un divu mēnešu laikā izmeklēja krāpšanu un krāpšanas mēģinājumu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā, kā arī 15. panta ceturtajā daļā un 177. panta pirmajā daļā. KNAB 18. martā nosūtīja krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, noslēdzot attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūra lemj par krimināllietas turpmāko virzību.
Relīze pieejama šeit.
Uzņēmuma darbinieks piesavinās valsts amatpersonai paredzētu 10 tūkst. eiro kukuli
KNAB nosūtīja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka uzņēmuma darbinieks piesavinājies, iespējams, VID amatpersonai paredzētu kukuli.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka militārā u.c. ekipējuma piegādes un vairumtirdzniecības jomas uzņēmuma darbinieks, iespējams, pārliecināja uzņēmuma komercdirektoru kukuļot VID amatpersonu. Iespējamās kukuļošanas mērķis bija panākt, lai tiek grozīts lēmums par konkrētā uzņēmuma nodokļu audita rezultātiem un netiek uzsākts kriminālprocess. Uzņēmuma darbinieks bija paredzējis saņemto 10 000 EURkukuli nodot starpniekam, kas, iespējams, pazīstams ar VID amatpersonām, taču rezultātā pats kukuli piesavinājās. Turpretī uzņēmuma komercdirektors, kas nodeva kukuli uzņēmuma darbiniekam, ziņoja KNAB par šo faktu un sniedza izmeklēšanai nepieciešamo informāciju. KNAB izmeklēšanā nekonstatēja VID amatpersonu iesaisti šajā noziedzīgajā nodarījumā.
KNAB kriminālprocesu uzsāka 2023. gada 17. augustā un pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret uzņēmuma darbinieku par kukuļa piesavināšanos. Atbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēta Krimināllikuma 321. panta pirmajā daļā.
KNAB skaidro, ka likumdevējs ir noteicis, ka personu var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā pēc kukuļdošanas labprātīgi paziņojusi izmeklēšanas iestādei par notikušo un aktīvi veicinājusi noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu. Tādējādi attiecībā uz uzņēmuma komercdirektoru KNAB pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā, jo persona par pretlikumību labprātīgi ziņoja un sadarbojās ar KNAB.
KNAB, 26. martā nosūtot krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, noslēdzis attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūra lemj par krimināllietas turpmāko virzību.
Relīze pieejama šeit.
Sorainen norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Aktualitātes
Ģenerālprokurora ziņojums par prokuratūrā paveikto 2023. gadā un darbības prioritātēm 2024. gadā
Ģenerālprokurors Juris Stukāns ir iesniedzis Saeimai ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un nākamā gada darbības prioritātēm. Šeit pieejams atskats uz dažiem ziņojumā ietvertajiem aspektiem.
Ģenerālprokuratūras darbs arī 2023. gadā bija vērsts uz kvalitātes uzlabošanu kriminālprocesa īstenošanā, veicot pārbaudes par tiesību normu pareizu izpratni un piemērošanu prokuratūras struktūrvienībās, piemēram, katru pusgadu apzināti kriminālprocesi ar kriminālvajāšanas termiņu virs 4 mēnešiem, pēc kā veikta šo kriminālprocesu gaitas līdz pirmstiesas procesa pabeigšanai kontrole, sagatavoti atzinumi par krimināltiesiskiem vai kriminālprocesuāliem jautājumiem.
Attiecībā uz soda piemērošanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, ņemot vērā pret Latviju izvērsto hibrīdkaru un Krievijas īstenoto neizprovocēto agresiju Ukrainā, ir definēti principi efektīvai Krimināllikuma normu piemērošanai, lai par šiem noziedzīgiem nodarījumiem tiktu noteikti bargi sodi. Šādos apstākļos it īpaši visām tiesu varai piederīgajām amatpersonām jānodrošina, ka vainīgās personas saņems atbilstošu sodu, kā arī jāpanāk, ka personas atturēsies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
2023. gadā prokuratūrā kopā pabeigti 9886 kriminālprocesi. No tiem 4462 jeb 45 % pabeigti, nododot krimināllietu tiesai, savukārt 5424 jeb 55 % kriminālprocesi pabeigti, nenododot krimināllietu tiesai. No minētajiem 5424 pabeigtajiem kriminālprocesiem 4945 pabeigti ar prokurora priekšrakstu par sodu, 159 kriminālprocesi pabeigti, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un 320 gadījumos kriminālprocess izbeigts.
2023. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, paātrinātā procesa kārtībā saņemto kriminālprocesu skaits pieaudzis par 25,6 %.
2023. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits attiecībā pret 2022. gadu pieauga par 5,6 %. Pieaugot reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitam, pieaug arī uzsākto kriminālprocesu skaits. 2023. gadā valstī uzsākti 32 403 kriminālprocesi, kas vienlaicīgi ir prokuroru uzraudzībā pieņemto kriminālprocesu skaits.
Prokuroru pozīcija – reāla brīvības atņemšana par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts drošību un noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē.
Relīze pieejama šeit. Ziņojums pieejams šeit.
VDD publicējis pārskatu par dienesta darbību 2023. gadā
Valsts drošības dienests (VDD) ir sagatavojis ikgadējo publisko pārskatu par dienesta darbību 2023. gadā. Pārskatā sniegts ieskats vairākos VDD atklātos gadījumos, kas bijuši saistīti ar apdraudējumu Latvijas valsts un sabiedrības drošībai. Ciktāl to ļauj izmeklēšanas intereses, dienesta darbības pārskatā aprakstītas atsevišķas dienesta izmeklētas spiegošanas lietas, atklātie Eiropas Savienības sankciju pārkāpumi, kā arī radikalizācijas un terorisma slavināšanas gadījumi. Pārskatā ir iekļauta informācija par galvenajiem VDD darbības virzieniem: pretizlūkošanu, valsts noslēpuma aizsardzību, konstitucionālās iekārtas aizsardzību, informatīvās telpas drošību, ekonomisko drošību, pretterorismu, pirmstiesas izmeklēšanu un valsts augstāko amatpersonu aizsardzību.
Relīze pieejama šeit. Publiskais pārskats par VDD darbību 2023. gadā pieejams šeit.
KNAB 2023.gada pārskats: saglabājas negatīva tendence valsts amatpersonas kukuļot juridisko personu interesēs
KNAB pērn uzsācis izmeklēšanu 36 dažādas sarežģītības kriminālprocesos, un no tiem gandrīz trešdaļā jau sekmīgi noslēgta pirmstiesas izmeklēšana. 2023. gadā KNAB prokuratūras iestādēm nosūtītajos 18 kriminālprocesos rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret 49 fiziskām un turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret septiņām juridiskām personām. Tas ir augstākais prokuratūras iestādēm nosūtītais personu skaits pēdējo piecu gadu laikā.
KNAB aizvadītā gada darbības rezultāti korupcijas apkarošanas jomā liecina, ka katru gadu pieaug kriminālvajāšanas uzsākšanai rosināto juridisko personu skaits, kuru interesēs kukuļotas valsts amatpersonas. KNAB ieskatā, šāda negatīvā tendence aktualizē iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmu nozīmi uzņēmumu godprātīgā darbībā un korupcijas risku mazināšanā.
Aizvadītajā gadā biežāk izmeklētais noziedzīgais nodarījums KNAB uzsāktajos kriminālprocesos ir bijusi kukuļa ņemšana un došana, savukārt kriminālprocesos, kuri nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai – kukuļdošana. KNAB uzsākto kriminālprocesu vidējais izmeklēšanas ilgums bijis četri mēneši, kas liecina par iestādes spējām ātri un efektīvi iegūt un nostiprināt pierādījumus, lai iespējamos likumpārkāpējus varētu saukt pie atbildības.
2023. gadā tiesu instances iztiesājušas 11 KNAB izmeklētos kriminālprocesus, kas uzsākti gan pērn, gan citos gados. Tiesa piespriedusi desmit personām nosacītu brīvības atņemšanu.
KNAB 2023. gadā veica dažādas aktivitātes korupcijas novēršanas jomā – izstrādāja un valdībā saskaņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.-2025. gadam, kas ir nacionālās pretkorupcijas plānošanas dokuments un kurā ietvertos pasākumus uzdots īstenot gan KNAB, gan citām institūcijām.
Valsts amatpersonu darbības kontroles jomā KNAB 2023. gadā novēroja pieaugumu tiem interešu konflikta novēršanas regulējuma pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts amatpersonas amata savienošanu, atrašanos interešu konflikta situācijās, kā arī komercdarbības ierobežojumu neievērošanu. Analizējot šos pārkāpumus, secināms, ka tie visbiežāk saistāmi ar valsts amatpersonu neuzmanību un paviršu attieksmi pret normatīvajos aktos noteikto kārtību. Pērn KNAB pieprasījis amatpersonām atlīdzināt valstij vismaz 65 tūkst. eiro zaudējumus, kas radīti pārkāpumu pieļaušanas rezultātā.
Relīze pieejama šeit. Pārskats pieejams šeit.
Noziedzīgi iegūti līdzekļi: kā Latvijā piemērot ECT jaunāko spriedumu
5.martā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts zvērinātu advokātu Ineses Nikuļcevas un Alfrēda Voroņko raksts par ECT sprieduma Yordanov and Others v. Bulgaria piemērošanu Latvijā saistībā ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2024. gada 5. marta numurā Nr. 10(1328) šeit.
Dažas jaunas un ne tik jaunas idejas tiesas spriešanas efektivitātes uzlabošanai
12.martā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora Armīna Meistera raksts par tiesas spriešanas efektivitātes uzlabošanu.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2024. gada 12. marta numurā Nr. 11(1329) šeit.
E-lietas ieviešana kriminālprocesā: izvērtējums un perspektīvas
12.martā žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas virsprokurora Alēna Mickeviča raksts par e-lietas ieviešanu kriminālprocesā.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2024. gada 12. marta numurā Nr. 11(1329) šeit.
Turpinot diskusiju par vienošanās procesu, nosacītu notiesāšanu aizstājot ar probācijas uzraudzību
19.marta žurnālā “Jurista Vārds” publicēts zvērinātas advokātes Lienes Neimanes raksts par nosacītas notiesāšanas aizstāšanu ar probācijas uzraudzību.
Raksts pieejams “Jurista Vārds” 2024. gada 19. marta numurā Nr. 12(1330) šeit.
