Apskatu par divu nedēļu izmaiņām sagatavoja jurista palīdzes Sabīne Stirniņa un Sofia Kurochka.

Darba attiecības

Grozījums Darba likumā

Izsludināts: 11.11.2022.

Likums nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023.gada 1.janvāra ir vismaz 620 eiro, bet no 2024.gada 1.janvāra – vismaz 700 eiro.

 

Dažādi

Grozījumi Krimināllikumā

Izsludināts: 11.11.2022.

Likums paredz KL 243.panta pirmās daļas sankcijā palielināt brīvības atņemšanas sodu no diviem uz trim gadiem. Noteikums paredz sodus par automatizētā datu apstrādes sistēmā esošās informācijas neatļautu grozīšanu, bojāšanu, iznīcināšanu, pasliktināšanu vai aizklāšanu vai apzināti nepatiesas informācijas ievadīšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Izsludināts: 11.11.2022.

Likums groza KL 62.panta ceturtās un piektās daļas redakciju un nosaka administratīvo atbildību tikai par velosipēda, elektriskā skrejriteņa vai mopēda vadīšanu vai mācīšanu vadīt mopēdu, ja izelpotā gaisā vai asinīs konstatēta alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā

Izsludināts: 11.11.2022.

Likums paredz aizliegumu izvirzīt Eiropas Parlamenta deputātu kandidātus, kuri bijuši PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības dienesta, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu darbinieki, kā arī personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra strādāja PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Tāpat likums paredz mandāta zaudēšanu Eiropas Parlamenta deputātam, kurš notiesāts par noziedzīgu nodarījumu.

 

Augstākā tiesa

Spriedums par rupju vārdu lietošanu Facebook komentārā

Lieta ir par neapmierināta interneta veikala pircēja publicētu komentāru, kurā Facebook interešu grupā kritizēta pārdevēja, izmantojot neliterāru valodu. Uzņēmums vērsās tiesā ar prasību par goda un cieņas aizskārumu.

Senāts norādīja, ka, izvērtējot, vai neliterārā leksikā izteikts komentārs aizskar personas godu un cieņu, tiesai būtu jāapsver, vai šādu valodas lietojumu nenosaka saziņas stila specifika attiecīgajā sociālajā tīklā un konkrēta lietotāju grupa. Ja šādā platformā tiek izteikts kritisks komentārs saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības praksi, kas var tikt uzskatīta par maldinošu un kaitīgu to klientiem, tas vien, ka komentārs ir izteikts vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs, lai paziņojums tiktu atzīts par apmelojošu.

Senāts jau iepriekš ir atzinis, ka ir svarīgi nošķirt, vai aizskaroši izteikumi, kas dažkārt var tikt izteikti ar rupjām frāzēm, attiecas uz personas privāto vai ģimenes dzīvi, vai uz viņa profesionālo darbību, un būtiski ir noskaidrot to mērķi un iemeslus, kādēļ izvēlēti aizskarošie izteikumi. Lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, ir jābūt noteiktam pamatam, piemēram, kādi notikumi vai pats cietušais veica kādas darbības, kas radīja pamatu konkrētam viņa personības vai darbības novērtējumam.

Senāts atzīst par pamatotu PTAC lēmumu, ar kuru SIA “Tele2” uzlikts naudas sods par negodīgas komercprakses īstenošanu

Izskatāmajā gadījumā PTAC lēmumā tika atzīts, ka plānota pakalpojuma sniegšana un papildu maksas pieprasīšana bez patērētāja aktīvas piekrišanas ir uzskatāma par negodīgu komercpraksi. Lēmumā konstatēts, ka “Tele2” minētos pakalpojumus lielai daļai klientu pieslēdza automātiski, nesaņemot aktīvu patērētāju gribas izpausmi – piekrišanu, tādējādi pārkāpjot būtisku patērētāju tiesību aizsardzības principu, kas aizliedz izmantot patērētāja klusēšanu kā piekrišanu preces vai pakalpojuma pasūtīšanai. PTAC secinājis, ka “Tele2”, automātiski sniedzot pakalpojumu par papildu maksu, patērētājam neizdarot par to pasūtījumu, ir pārkāpusi normatīvos akots noteiktās patērētāja tiesības un šajā gadījumā patērētājam nav pienākuma pieņemt pakalpojumu un maksāt par to kompānijas vienpusēji noteikto maksu.

Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu SIA “Tele2” pieteikums par PTAC lēmuma atcelšanu tika noraidīts. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicēja ir pieļāvusi agresīvu komercpraksi, sniedzot patērētājam nepieprasītu pakalpojumu un tādējādi izmantojot nesamērīgu ietekmi, kā arī profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo nav rūpīgi izvērtējusi, vai komercprakse konkrētajā veidā nerada patērētāja izvēles ierobežojumus un neliek pieņemt lēmumus, kādus patērētājs citādi nebūtu pieņēmis.