Materiālu sagatavoja jurista palīdze Paula Šūtava 

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1393. Stājās spēkā: 20.07.2023.

Direktīvas 2002/49/EK grozījumu, t.i., Direktīvas 2021/1226 un Direktīvas 2020/367 prasību pārņemšana normatīvajos aktos, kuru pārņemšanas termiņš iestājās 2021. gada 31. decembrī.

Prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2002/49/EK par augstas intensitātes transporta infrastruktūras objektu un blīvi apdzīvotu aglomerāciju radītā vides trokšņa novērtēšanu (vides trokšņa kartēšanu) un rīcības plānu izstrādi ir attiecināmas uz 288,6 km autoceļu posmiem, 70,92 km dzelzceļa līniju posmiem, starptautisko lidostu “Rīga”  un Rīgas pilsētu.

Grozījumi Vides aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr.: 21-TA-593. Nosūtīts saskaņošanai: 19.07.2023.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi harmonizēt tiesisko regulējumu vides aizsardzības jomā, pārņemot daļu no līdz šim likumā “Par piesārņojumu” ietvertajām tiesību normām- vides kvalitātes normatīvu jautājumu, pilnvarojumu MK vides trokšņa jomā, piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības jautājumu, tai skaitā izpētes un sanācijas jautājumu. Precizējot tiesisko regulējumu atbilstoši jaunajai kārtībai, vienlaikus tiek precizētas arī valsts vides inspektoru tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus vides normatīvo aktu pārkāpumu fiksēšanai.

Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-982. Nosūtīts saskaņošanai: 26.07.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka MK noteikumos Nr.194 tiek ieviestas prasības atbilstoši Direktīvai (ES) 2022/738, kā arī precizēt un pilnveidot regulējumu attiecībā uz nomāta transportlīdzekļa, kas ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, izmantošanu kravu autopārvadājumiem, kā arī noteikt kārtību kādā no citas dalībvalsts nomātam transportlīdzeklim tiek izsniegtas licences kartītes.

Konkurences padomes lēmums par tirgus dalībnieku apvienošanos

Lēmuma Nr.: 19. Pieņemts: 20.07.2023.

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Luksemburgā reģistrētai sabiedrībai Vitol Holding II S.A.  iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA “Ventspils nafta” termināls. KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

 

Strīdu risināšana

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 88 “Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1340. Nosūtīts: 19.07.2023.

Noteikumu projekta mērķis ir precizēt depozīta iemaksas un izmaksas kārtību fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, kā arī novērst Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 88 “Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 88) piemērošanas gaitā konstatētās nepilnības.

 

Korporatīvās tiesības

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1426. Saskaņošanas termiņš: 07.08.2023.

Noteikumu projekta mērķis ir:

  • salāgot maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) atlīdzības izmaksas kārtību ar pieņemtajiem grozījumiem Darbinieku aizsardzības likumā un Maksātnespējas likumā un vienkāršot darbinieka prasījumu iesniegšanai aizpildāmās informācijas apjomu un saturu;
  • pilnveidot regulējumu saistībā ar Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas darbību (turpmāk – Sistēma);
  • novērst konstatētās nepilnības un veikt tehniskus grozījumus.

 

Banku un finanšu tiesības

Grozījumi Segto obligāciju likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3104 Stājās spēkā: 19.07.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Segto obligāciju likuma atbilstību finanšu sektora normatīvajiem aktiem saistībā ar Latvijas Bankas likumu, kurš stājās spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 469 “Noteikumi par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1088. Stājās spēkā: 19.07.2023.

Ar Noteikumu projektu ir veikti šādi precizējumi MK noteikumos Nr.469:

  1. Iestrādāti Komisijas regulas grozījumi saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 58.panta 5.punktu
  2. Atbalsts lielajiem komersantiem
  3. Precizējumi Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apguvei
  4. Papildināts punkts, kas nosaka atmaksu izmantošanu
  5. Svītrotas normas saistībā ar iepriekšējo reģionālo karti
  6. Iestrādāta redakcija par iespēju mainīt/ palielināt vai samazināt ERAF finansējumu
  7. Atbalsta intensitātes pa reģioniem

Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-1524. Saskaņošanas termiņš: 28.07.2023.-04.08.2023.

Likumprojekta mērķis ir atsevišķu pārņemto Direktīvas Nr. 97/9/EK normu precizēšana, kā arī veiktu tehniska rakstura precizējumus tiesību normas skaidrībai, tai skaitā, lai salāgotu tiesību normas ar Noguldījumu garantiju likumu, Finanšu tirgus instrumentu likumu u.c. finanšu sektora normatīvajiem aktiem.

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1130. Saskaņošanas termiņš: 28.07.2023.-11.08.2023.

Ar tiesību aktu tiek ieviesti uzlabojumi publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā, spēcinot publiskas personas kā akcionāra iesaisti kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā, vienlaikus samazinot iesaisti kapitālsabiedrību valdes veidošanas procesā. Tiek salāgotas likuma normas ar Komerclikuma regulējumu atbilstoši 2023. gada 11. maija likumam “Grozījumi Komerclikumā”, un tiek precizēti publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas un pārveides noteikumi, kā arī veikti atsevišķu terminu skaidrojumi.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-759. Saskaņošanas termiņš: 31.07.2023.

Likumprojekta mērķis ir paredzēt regulējumu rīcībai ar valsts vai pašvaldību zemesgabaliem zem privatizētajām dzīvojamām mājām pēc dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanas, lai nodrošinātu taisnīgumu un privatizēto dzīvojamo māju īpašnieku tiesības un leģitīmās intereses.

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-358. Nosūtīts: 24.07.2023.

Grozījumi Enerģētikas likumā ir izstrādāti, lai atvieglotu ārējā inženiertīkla ierīkošanas (būvniecības) procesu, gadījumā, ja tas tiek ierīkots, pilnībā vai daļēji aizvietojot esošo inženiertīklu (pēc jaunā inženiertīkla izbūves, esošais inženiertīkls tiek demontēts).

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1571. Publiskā apspriešana: 27.07.2023. – 10.08.2023

Normatīvi tiek nostiprināts, ka dažādi būvniecības procesā izdoti dokumenti  var būt par pamatu ierakstam zemesgrāmatā, ja no tā gūstams apstiprinājums, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, veikusi būvdarbu tiesiskuma kontroli. Ja būvniecības process neparedz šādas informācijas atspoguļošanu dokumentā, šāds dokuments var būt par pamatu ierakstam zemesgrāmatā, ja tam tiek pievienots institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, dokuments – apstiprinājums, ka veikta būvdarbu tiesiskuma kontrole.

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-461. Saskaņošanas termiņš: 07.08.2023.

Likumprojekta mērķis ir precizēt būvdarbu žurnālā norādāmā informāciju, lai uzlabotu derīgo izrakteņu ieguves izsekojamību, un precizēt institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, esošo pienākumu, veicot objekta būvdarbu kontroli, pievērst uzmanību pazīmēm, ka būvdarbu laikā, iespējams, netiek ievērotas vides prasības, kā arī precizētu būvprojekta ekspertīzes regulējumu un citus būvniecības regulējuma aspektus.

 

Enerģētika

Tiesību akta projekts “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1640. Saskaņošanas termiņš: 01.08.2023.

Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvos sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-2058. Stājās spēkā: 01.08.2023.

Noteikumu projekta mērķis ir:

  • aktualizēt ZPI prasības, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;
  • pārskatīt un vienkāršot ZPI prasības, ņemot vērā ZPI ieviešanas praksi Latvijā.

 

Nodokļu tiesības

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta Nr.: 21-TA-1028. Stājās spēkā: 19.07.2023.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabinetā 2021.gada 9.novembrī izskatītā Informatīvā ziņojuma “Par Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmuma Nr. 22 “Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu” ietekmi un priekšlikumiem konkurences tiesību pārkāpumu riska mazināšanai” pielikuma Nr.4 “Plāns turpmākiem pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē” 2.2.1.apakšpunktu (Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokola Nr.74 103§ 5.punkts) un Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.201) iekļauto 5.7.pasākumu.

Tiesību akta mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros.

Izsludināts likums “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”

Likumprojekta Nr.: 2019-TA-910. Stājās spēkā: 19.07.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas un Vācijas spēkā esošā nodokļu līguma atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna pakotnē ietvertā minimālā standarta, kas attiecas uz nodokļu līgumiem, prasībām. Lai to nodrošinātu, ar Vācijas pusi tika panākta vienošanās par esošā nodokļu līguma grozīšanu ar protokolu.

 

Transports

Satiksmes ministrijas iniciatīva “Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu veikšanas noteikumi”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-297. Nosūtīts: 24.07.2023.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek pieprasītas un izsniegtas regulāru un neregulāru gaisa pārvadājumu atļaujas, kā arī nosacījumus, kad nav jāsaņem gaisa pārvadājumu atļaujas.

Dzelzceļa kravu izvietošanas, nostiprināšanas un pārvadāšanas tehniskie noteikumi

Likumprojekta Nr.: 23-TA-386. Stājās spēkā: 19.07.2023.

Ministru kabineta noteikumu projekta “Dzelzceļa kravu izvietošanas, nostiprināšanas un pārvadāšanas tehniskie noteikumi” mērķis ir jauna aktuāla regulējuma noteikšana par kravu izvietošanas, nostiprināšanas un pārvadāšanas tehniskajiem noteikumiem. Līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.485 “Dzelzceļa kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskie noteikumi”.

 

Privātie klienti

Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumos Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1858. Publiskā apspriešana: 21.07.2023. – 03.08.2023.

Noteikumu projekta mērķis ir precizēt pierādījumus, kas apliecina tiesības mantot. Proti, noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka noteiktos gadījumos šos pierādījumus apliecina arī dati no Fizisko personu reģistra.

 

Dažādi

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-891. Stājās spēkā: 01.08.2023.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt tiesībaizsardzības iestāžu, kuras var nosūtīt nodarbināto dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai uz izglītības iestādi, loku ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, prokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Paredzēt tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātajiem, kuri izglītību iegūst, nepārtraucot dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi, ceļa izdevumu kompensāciju nokļūšanai uz / no izglītības iestādi un naktsmītnes izdevumu kompensāciju.

 

Augstākā tiesa

Senāts ar blakus lēmumu vērš Tieslietu ministrijas uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt Komerclikuma tiesisko regulējumu

Senāta Administratīvo lietu departaments 25.jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NTS” valdes locekļa pieteikums par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma  par sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra, atcelšanu. Saskatot izskatāmo gadījumu kā iespējami netipisku, apgabaltiesai no jauna jāvērtē jautājums par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu, izdarot samērīguma apsvērumus. Senāts izbeidza tiesvedību daļā, kas ierosināta pēc līdzpieteicēja – SIA „NTS” pieteikuma par minētā Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu, jo līdz ar Uzņēmumu reģistra lēmumu, sabiedrība zaudē tiesībspēju un nevar būt dalībnieks tiesas procesā.

Senāts spriedumā norāda – ja sabiedrība faktiski veic saimniecisko darbību un nav konstatējama izvairīšanās atklāt sabiedrības patiesos labuma guvējus, tad sabiedrība neatbilst tipiskajai juridisko personu grupai, uz ko ir mērķēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkta tvērums, proti, identificēt augsta riska komercsabiedrības, kuras faktiski neveic saimniecisko darbību. Savukārt, ja gadījumu atzīst par netipisku, tad ir jāizdarāmi samērīguma apsvērumi.

Papildus spriedumam Senāts pieņēma blakus lēmumu, vēršot Tieslietu ministrijas uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt, vai Komerclikuma tiesiskais regulējums, kas paredz sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra jau attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienā, ir saderīgs ar to, ka vispārīgi netiek izslēgta situācija, ka lēmums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra tiek atcelts.

Tiesai no jauna jāvērtē Rīgas valstspilsētas pašvaldības rīkojums par Mājokļu un vides departamenta direktora atstādināšanu no darba

Senāta Civillietu departaments 27.jūlijā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par spēkā neesošu Rīgas valstspilsētas pašvaldības rīkojums par prasītāja – bijušā pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora – atstādināšanu no amata un vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējuma laiku.

Izskatāmajā lietā prasītājs cēla prasību tiesā par Rīgas valstspilsētas pašvaldības rīkojuma par atstādināšanu no darba atzīšanu par spēkā neesošu, jo ar rīkojumu nav ievērots Darba likuma 58. panta trešajā daļā norādītais maksimāli pieļaujamais termiņš darbinieka atstādināšanai.

Senāts pārsūdzēto spriedumu atcēla tādēļ, ka tiesa attiecīgās metodes pielietošanas iespēju bija noliegusi, izdarot kļūdainus secinājumus par Senāta dotā tiesību normas tulkojuma attiecībā uz atstādināšanas termiņu izmantošanu konkrētajā lietā, kā arī vispār nevērtējot atbildētājas norādītos apstākļus (prasītāja ilgstoša atrašanās interešu konflikta situācijā un darbinieka fiktīva nodarbināšana).