Tiesību akti

 

Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu

Raksta autore: Kristīne Erele

No 1.jūlija ir spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 684 “Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu”. Noteikumu grozījumi ietver:

  • Kārtību par VID atļauju pieprasīšanu un izsniegšanu, kas paredz piemērot akcīzes nodokļa atbrīvojumu alkoholisko dzērienu iegādei, kuri tālāk tiek izmantoti atbilstoši Akcīzes nodokļa likuma 16.pantā minētajam (piemēram, zinātniskiem mērķiem, uzturu bagātinātājos, kosmētikā vai zāļu ražošanā),
  • VID var neizsniegt vai nepārreģistrēt atļaujas, ja komersantam ir nodokļu (nodevu) parāds virs 150 euro (izņemot gadījumu, ja attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļu parāda saistības pilda),
  • komersantiem, kuriem VID izsniedzis atļauju iegādāties alkoholiskos dzērienus, kurus atbrīvo no akcīzes nodokļa, publicē VID mājaslapā internetā 3 darbdienu laikā pēc lietotāja atļaujas izsniegšanas,
  • VID ir tiesības anulēt atļauju, ja komersantam nav pierādījumu par tā galaproduktu saražošanu un realizāciju, kura ražošanai tika iegādāti alkoholiskie dzērieni ar nodokļa atbrīvojumu,
  • noteikta kārtība ar alkoholiskajiem dzērieniem, ja atļauja ir zaudējusi spēku vai tā ir anulēta,
  • precizētas normas, kas attiecas uz uztura bagātinātājiem, kuru ražošanā izmanto etilspirtu.

 

Trīs priekšlikumi Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem

Raksta autore: Kristīne Erele

Saeimas prezidijam iesniegti un nodots komisijai izskatīšanai 3 priekšlikumi grozījumiem PVN likumā:

1) par PVN 0% likmes piemērošanu koksnes kurināmā un siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem mājsaimniecības vajadzībām (šobrīd – tie ir 12% PVN);

2) par PVN 0% likmes piemērošanu pārtikai (piena produktiem, maizei, svaigai gaļai un zivīm, vistu olām;

3) par PVN 12% likmes piemērošanu naftas produktiem.

 

Saeimas 1.lasījumā pieņemti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā

Raksta autore: Kristīne Erele

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā izstrādāti ar mērķi ierobežot azartspēļu pieejamību (ieskaitot to fizisko izvietojumu):

1) noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma. Esošais regulējums paredz aizliegumu piedalīties azartspēlēs personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu;

2) paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no 20 uz 25 vienībām (viens no pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai gan citu valstu pieredzē);

3) paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles:

    1. ēkās vai būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes un 250 metru attālumā/ perimetrā no to ieejas;
    2. publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā/ perimetrā no to ieejas;
    3. dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.

 

Nodokļu maksājuma termiņa pagarinājums

Raksta autore: Aina Okseņuka

Likumā Par nodokļiem un nodevām pieņemti grozījumi, kas paredz:

  • Ja nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītajām sekām ir ilgstoša nelabvēlīga iedarbība uz nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un tās ietekmē vai var ietekmēt VID pieņemtā lēmuma par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu izpildi, nodokļu maksātājam ir tiesības lūgt VID atkārtoti piešķirt samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar šā panta pirmo daļu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteikti īpašie atbalsta mehānismi nodokļu maksātājiem krīzes situācijas pārvarēšanai.
  • Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un citus dokumentus, kas apliecina tā atbilstību turpmāk 1., 2. un 3. punktā minētajiem nosacījumiem, iesniedz VID, pirms beidzies sākotnēji piešķirtais nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņš.
  • Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja nodokļu maksātājs atbilst šādiem nosacījumiem:

1) nodokļu maksātājs sniedz pierādījumus par to, ka atkārtota nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos saskaņā ar šīs daļas noteikumiem stabilizēs viņa finansiālo stāvokli un nodokļu maksātājs ievēros lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos termiņus;

2) saistību izpilde attiecībā uz nokavēto nodokļu samaksu var izraisīt nodokļu maksātāja maksātnespēju;

3) nodokļu maksātāja finansiālais stāvoklis liecina par atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību.

Vēršam uzmanību, ka īpašā kārtība attiecas tikai uz tiem nodokļu maksātājiem, kuriem jau ir piešķirts tā saucamais nodokļu maksājumu “grafiks.”

 

Tiesu prakse Latvijā

 

VID izteikums – „Maz ticams“ vairs nedarbojas nodokļu strīdos

(A420156921)

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Arvien biežāk tiesas spriedumos ir vērojama tiesu tendence neuzticēties vispārīgajām VID frāzēm, to vietā pieprasot VID konkrētus pierādījumus.

Arī šī gada jūnija spriedumā tiesa atzina par nepamatotām VID šaubas par kāda Latvijas uzņēmuma (pieteicēja) tiesībām piemērot PVN 0% likmi preču piegādes darījumiem Eiropas Savienībā.

Izskatāmajā lietā VID pārkvalificēja pieteicējas deklarētus ES piegādes darījumus par iekšzemes piegādes darījumiem, un piemēroja tiem PVN standartlikmi 21% apmērā. VID ieskatā tas, ka pieteicējas darījumu partneriem audita laikā VID bija konstatējis fiktīvo uzņēmumu pazīmes ir pietiekams pamats liegt pieteicējai tiesības piemērot PVN 0% likmi.

Tiesa nepiekrita šādam VID viedoklim un spriedumā norādīja uz vairākām Senāta un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām, kuras VID nebija ievērojis izdodot pieteicējai nelabvēlīgu administratīvo aktu – Lēmumu.

  1. Tiesa spriedumā norādīja, ka nodokļu administrācija nevar pārbaudīt tikai pašu rēķinu. Tai ir jāņem vērā arī nodokļu maksātāja sniegtā papildu informācija;
  2. Piekrītot VID, ka pieteicējas darījumu partneriem ir konstatējamas fiktīva uzņēmuma pazīmes, tiesa tomēr atzina, ka pie šādiem apstākļiem ir jāvērtē pašas pieteicējas rīcība, proti, vai pieteicēja ir izpildījusi normatīvo aktu prasības, lai darījumiem varētu piemērot PVN 0% likmi;
  3. Ja VID apgalvo, ka pieteicējai ir pienākums par realizācijas darījumiem maksāt PVN standarta likmi (21%), kaut pieteicēja ir iesniegusi visus nepieciešamos darījumu dokumentus, tad VID ir pienākums pamatot, kādi tiesiskie un faktiskie apstākļi pamato pienākumu samaksāt PVN, un jāiesniedz attiecīgi pierādījumi.
  4. Ja pieteicējas iesniegtajos darījumu dokumentos ir norādīta nepatiesa informācija un pieteicēja nav rīkojusies labticīgi, tad dienestam nav pietiekami atsaukties vienīgi uz darījumu partneri raksturojošo informāciju. VID ir jāpamato un jāpierāda gan tas, ka darījumu dokumentos ir norādīta nepatiesa informācija, gan tas, ka nolaidīgi ir rīkojies tieši tas nodokļu maksātājs, kuram dienests liedz izmantot atbrīvojumu no nodokļa samaksas. Ja attiecīgo pierādījumu lietā nav, tiesības uz nodokļa atbrīvojumu nav liedzamas.

Tā kā konkrētajā lietā VID nav iesniedzis attiecīgus pierādījumus par pieteicējas nolaidīgu vai ļaunprātīgu rīcību, Tiesa atzina, ka pieteicēja pamatoti piemēroja PVN 0% likmi strīda darījumiem.

Ir vērts pieminēt, ka šajā lietā preču transportēšanu nodrošināja TNT kurjerdienests. Šis apstāklis vien, pēdējo gadu laikā kalpoja par VID pamatargumentu tam, ka šādi preču piegādes darījumi nav izsekojami un attiecīgi var būt par pamatu PVN 0% likmes piemērošanas liegšanai, bet pateicoties stabilai tiesu praksei līdzīgajos nodokļu strīdos, apstākli par kurjerdienesta izmantošanu ES piegādes darījumos VID vairs tik aktīvi neizmanto.

Kopumā vērtējot pēdējā gada laikā izdotus administratīvās tiesas nolēmumus strīdos par PVN 0% likmes piemērošanu, ir vērojama pozitīva tendence, kuras ietvaros tiesas iejaukšanos palīdz nodokļu maksātājiem panākt taisnīgāku un objektīvāku lietas izskatīšanu nekā tas notiek iestādē – VID.

 

Tiesa nosprieda, ka apgrozāmo līdzekļu atbalsts bija jāpiešķir!

(14.06.2022. spriedums lietā Nr. A420230921)

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Tiesiskajā regulējumā ir vesela virkne nosacījumu, kuriem ir jāizpildās lai komersants kvalificētos atbalsta saņemšanai, kas ir paredzēts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Diemžēl, prakse rāda, ka VID cenšas vēl sašaurināt pretendentu loku, interpretējot piemērojamās tiesību normas vienīgi ar gramatisko interpretācijas metodi, proti, vērtējot regulējumu tikai no valodnieciskā viedokļa.

Administratīvā rajona tiesā izskatītajā lietā, VID iebilda pret uzņēmuma tiesībām saņemt atbalstu. VID atteikuma pamata argumentācija bija tas, ka uzņēmumam ir reģistrēti trīs darbības veidi, no kuriem viens papilddarbības veids ir iekļauts neatbalstāmo nozaru sarakstā.

Uzņēmums, saņemot VID atteikumu, iesniedzot iesniegumu VID ģenerāldirektorei, centās izskaidrot, ka šajā – papilddarbības jomā faktiski neveica saimniecisko darbību, un viss uzņēmuma apgrozījums ir tieši atbalstāmajā nozarē, par ko liecina visa VID iesniegtā un tā rīcībā esošā informācija un dokumentārie pierādījumi.

Kā parasti, VID šos skaidrojumus atstāja bez ievērības un uzņēmumam neatlika nekas cits kā vien meklēt taisnību tiesā.

Izskatot lietu, tiesa loģiski un diezgan lakoniski salika visu pa plauktiņiem, norādot, ka lietā ir strīds par to, vai konkrētajā gadījumā, kad viens no uzņēmuma deklarētajiem papilddarbības veidiem ir iekļauts neatbalstāmo nozaru sarakstā, izpildās MK Noteikumos Nr.676 ietvertais atbalstu izslēdzošais nosacījums.

Veicot padziļinātu tiesiskā regulējuma analīzi tiesa secināja, ka no tā izriet, ka atbalsta piešķiršana uzņēmumiem ir saistīta ar to faktiski veikto saimniecisko darbību, t.i., reālo darbību. Turklāt šī atbalsta būtība ir kompensēt apgrozāmo līdzekļu plūsmas kritumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem, kas nešaubīgi ir saistāms ar uzņēmuma faktiski veikto saimniecisko darbību.

Minēto papildus apstiprina Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra grozījumi MK Noteikumos Nr.676, ar kuriem Ministru kabinets ir precizējis sākotnēji neviennozīmīgi noformulēto strīdus tiesību normas tekstu, aizstājot vārdus “veic saimniecisko darbību” ar vārdiem “deklarējuši saimniecisko darbību kā pamatdarbību”. Tādējādi, Ministru kabinets ir precizējis strīdus nosacījumu atbilstoši savai sākotnējai gribai, proti, ka uzņēmuma veiktās saimnieciskās darbības nozare būtu nosakāma atbilstoši uzņēmuma deklarētajam pamatdarbības veidam, kas ļauj objektīvāk izvērtēt atbalsta piešķiršanas nepieciešamību

Rezumējot iepriekš minēto, tiesa atzina, ka izskatāmajā gadījumā neizpildās MK Noteikumos Nr.676 noteiktais atbalstu izslēdzošais nosacījums.

Izskatāmajā gadījumā VID nepamatoti attiecināja izslēdzošo nosacījumu ne tikai uz uzņēmuma veikto saimniecisko darbību, bet arī uz tā faktiski neveikto, deklarēto papilddarbību, nevērtējot saimniecisko darbību pēc būtības. Šāda VID veiktā nosacījuma tulkošana ir pretrunā ar konkrētā atbalsta mērķi un būtību.

Spriedumā tiesa norādīja, ka formāla pieeja atbalsta piešķiršanas vērtējumā saistībā ar nodokļu maksātāja darbības nozari nav pieļaujama. Individuālajiem apstākļiem ir būtiska nozīme, lai konkrētais atbalsts tiktu piešķirts saskaņā ar tā mērķi un būtību.

Autors pilnīgi piekrīt tiesas norādītajam, īpaši attiecībā uz to, ka izskatot strīda lietas iestādē (VID) individuālajiem apstākļiem ir būtiska nozīme, un tiesiskā regulējuma piemērojamai tulkošanas metodei ir jāatbilst Administratīvā procesa likuma 17.pantā noteiktajiem principiem, lai rezultātā būtu sasniegts nevis iestādes, bet gan likumdevēja mērķis.

 

Tiesā VID neizdevās pierādīt uzņēmuma pārejas faktu

(A420147620)

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Kaut arī izskatāmajā lietā notika uzņēmuma aktīvu, darbaspēka un precu nodošana pieteicējai, Administratīvā rajona tiesa nepiekrita VID viedoklim un atzina, ka uzņēmuma pāreja nav notikusi, kā rezultātā pieteicēja ir tiesīga atskaitīt priekšnodokļa summas no preču iegādēm.

VID ieskatā, pieteicēja nepamatoti uzrādījusi no budžeta atmaksājamo PVN summu, jo deklarēto darījumu mērķis bija paturēt kontroli pār likvīdajiem aktīviem, samazināt ar nodokļiem apliekamo bāzi un budžetā maksājamo nodokļu summas, kas panākts, saistītajām personām vienojoties par īpašu un saskaņotu darbību šī mērķa sasniegšanai.

VID lietā skatījis virkni trūkumu līgumā, atzinis līgumu par vispārīgu, darījuma būtību neatspoguļojošu dokumentu, pārsūdzētajā lēmumā norādīja uz pretrunīgu informāciju paskaidrojumos utt.,  secinot, ka strīda darījumi ir noformēti formāli, kas savukārt liecina par uzņēmuma pāreju.

Noklausoties pieteicējas tiesā sniegtos paskaidrojumus, liecinieku liecības, kā arī pārbaudot lietā esošus dokumentus, tiesa tomēr nepiekrita VID secinājumiem, ka darījumiem starp pieteicēju un strīda darījumu partneri ir formāls raksturs, un ir konstatējama uzņēmuma pāreja.

Kopumā vērtējot spriedumā aprakstīto situāciju, secināms, ka savā lēmumā VID izmantoja selektīvu informāciju, kura pamatoja tikai VID pozīciju. VID nevērtēja virkni pieteicējas norādīto apstākļu, kuriem bija būtiska loma objektīvās patiesības noskaidrošanai.

Spriedumā tiesa ir norādījusi uz šiem trūkumiem un darbībām, kuras VID būtu jāveic objektīvās izmeklēšanas ietvaros. Būtisku apstākļu nenoskaidrošana audita laikā tiesai rada šaubas par to, vai VID auditori pilnībā izprata pieteicējas saimnieciskās darbības specifiku konkrētajā sfērā.

Tiesa nepiekrita dienesta secinājumam par telpu pārņemšanas faktu, jo specifisku telpu iznomāšana konkrētajā gadījumā nav uzskatāma par pārņemšanu.

Tāpat tiesa nekonstatēja tādu VID pārsūdzētajā lēmumā minēto uzņēmuma pārejas elementu kā darbinieku pārņemšana, jo tiesas ieskatā darbinieki var rotēt viena tirgus ietvaros, īpaši pie apstākļa, ka kāda komercsabiedrība pamet tirgu, bet cita sabiedrība paplašinās.

Uzņēmuma pārejas kritēriji ir noteikti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā – Eiropas Savienības Tiesa ir izstrādājusi šādus vispārīgos kritērijus:

1) uzņēmuma veida vai rakstura izvērtēšana;

2) ķermenisku (nekustamais īpašums, kustamas lietas) un bezķermenisku lietu, kā arī labumu (zinātība, izgudrojumi) pāreja;

3) vai lielākā daļa darbinieku ir pārņemti;

4) vai klienti ir pārņemti;

5) uzņēmējdarbības funkciju līdzība pirms un pēc pārejas.

Ievērojot minēto, secināms, ka, arī analizējot, vai ir notikusi uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pāreja atbilstoši Komerclikumam, ir būtiski noskaidrot, vai pārejas rezultātā jaunajam ieguvējam ir nodots tāds uzņēmumā ietilpstošo elementu kopums, kas nepieciešams konkrētās saimnieciskās darbības turpināšanai.

Konkrētajā lietā tiesa secināja, ka pārsūdzētajā lēmumā VID ietvertais pamatojums par atteikumu atmaksāt PVN pārmaksu (jo ir notikusi uzņēmuma pāreja) nesatur objektīvu un vispusīgu lietas apstākļu izvērtējumu un neattaisno pieteicējas tiesību ierobežojumu.

Nav šaubu, ka VID šo spriedumu pārsūdzēs apelācijas kārtībā, un būs interesanti sekot līdzi tiesvedības rezultātiem, jo strīdi sakarā ar uzņēmuma pārejas konstatāciju pēdējā laikā kļūst arvien aktuālāki.

Šo jautājumu bijām apsprieduši nesen novadītajā Sorainen vebinārā “VID pārbaudes un nodokļu strīdi”, kura ieraksts ir atrodams šeit (sākot no 1.h 3.min).

 

Kā noteikt nekustamā īpašuma vērtību kapitāla ienākuma nodokļa aprēķinam

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējumā pastāv neapzināta likuma nepilnība attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanu, gadījumos, kad tas tiek iegūts uz atcēlēja līguma pamata. (A420263620)

Situācijas apraksts

2009. gada fiziskā persona (Pieteicējs) uzdāvināja tām piederošo nekustāmo īpašumu pirmās pakāpes radiniecei. Dāvinājuma līgumā nekustamā īpašuma vērtība netika norādīta. Savukārt 2016. gadā noslēdzot dāvinājuma līguma atcēlēja līgumu, ar minēto radinieci, nekustamais īpašums tika reģistrēts atpakaļ uz Pieteicēja vārda. Arī atcēlēja līgumā nekustamā īpašuma vērtība netika norādīta.

2019.gadā Pieteicējs pārdeva šo nekustamo īpašumu, un samaksāja budžetā kapitāla pieauguma nodokli, aprēķinos ņemot par pamatu nekustamā īpašuma vērtības starpību starp pārdošanas cenu un tā kadastrālo vērtību uz 2016. gadu (kad īpašums bija korroborēts uz atcēlēja līguma pamata).

VID pozīcija

Nonākot šim darījumam VID redzeslokā, Pieteicējam VID aprēķināja lielāku nodokļa apmēru, jo VID ieskatā šajā gadījumā nekustamā īpašuma iegādes vērtība bija jānosaka saskaņā ar pirmreizējo īpašuma tiesību iegādes dokumentiem, kas tika satādīti sākot no 1995. gada.

Tiesas atzinumi

Gan pirmā, gan otrā administratīvās tiesas instance iebilda pret VID pozīciju.

Pirmās instances tiesa atzina par pamatotu Pieteiceja pieeju, atbilstoši kurai īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma uz tā pedējo reģistrēšanas brīdi – 2016. gadu, jo ar to ir izveidojušās jaunas, iepriekš nepastāvējušas, tiesiskās attiecības.

Savukārt otrās instances tiesa ir veikusi padziļinātu piemērojamā tiesiskā regulējuma izpēti un konstatēja, piemērojamā likuma nepilnību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanu.

Apgabaltiesa atzina, ka no piemērojamajām tiesību normām sistēmiski izriet secinājums, ka likumdevējs kā atskaites punktu nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai paredz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību tajos gadījumos, kad nodokļu maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību. Turklāt, likumdevējs ir īpaši noregulējis iegādes vērtības noteikšanu nekustamajam īpašumam, ja tas iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

Tā kā konkrētajā lietā atcēlēja līgums ir noslēgts starp pirmās pakāpes radiniekiem, tad apgabaltiesa atzina, ka pēc analoģijas ir piemērojams likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta 7.3 daļas regulējums, nevis MK noteikumu Nr. 899[1] 87. punkta (87.2.apakšpunkta) regulējums, kā to secināja pirmās instances tiesa.

Proti, izskatāmajā situācijā nekustamā īpašuma iegādes vērtība ir jānosaka atbilstoši tā aktuālajai kadastrālai vērtībai gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, t.i., 2009. gadā, nevis 2016. gadā, kā to noteica pirmās instances tiesa.

Ievērojot minēto apgabaltiesa atzina, ka VID nav piemērojis tiesību normu, kuru atbilstoši tiesību analoģijai bija jāpiemēro, un atzina, ka VID Lēmums ir atceļams kā prettiesisks.

 

ES tiesas prakse

 

BM/Gebühren Info Service GmbH, lieta C-249/22 (Austrija)

Raksta autore: Dace Everte

Vai audiovizuālo programmu abonentmaksa, ko nosaka pati sabiedriskā raidorganizācija, lai finansētu savu darbību, ir uzskatāma par atlīdzību Direktīvas 2006/112/EK izpratnē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai tajā minētā audiovizuālo programmu abonentmaksa arī ir uzskatāma par atlīdzību Direktīvas 2006/112/EK izpratnē, ja tā ir jāmaksā personām, kuras, lai gan ēkā izmanto uztvērējiekārtu, ko nodrošina ar savām programmām virszemes apraidē, tomēr šīs ORF programmas nevar uztvert, jo nav vajadzīgā uztveršanas moduļa?

 

EST spriedums lietā C-596/20 DuoDecad Kft (Ungārija)

Raksta autore: Dace Everte

Lietas apstākļi: DuoDecad ir Ungārijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenā darbība ir datorprogrammēšana. DuoDecad sniedza tehniskos atbalsta pakalpojumus Lalib – Madeiras (Portugāle) sabiedrībai, kas sniedz elektroniskos izklaides pakalpojumus.

Ungārijas nodokļu iestādes uzskatīja, ka patiesais šo pakalpojumu saņēmējs ir nevis Lalib, bet Ungārijas sabiedrība WML, kam ir zinātība, kas ļauj nodrošināt elektroniski sniegtus izklaides pakalpojumus un kura ar Lalib ir noslēgusi licences līgumu, lai izmantotu šo zinātību un piemēroja pakalpojumiem PVN. DuoDecad uzsvēra, ka Lalib rīcībā bija tās sniegto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamie cilvēkresursi un materiāli. Strīds nonāca tiesā un tad EST tika uzdoti jautājumi – vai par īsto pamatlietā aplūkoto izklaides pakalpojumu sniedzēju ir jāuzskata tieši Lalib vai tomēr WML – lai gan zinātība, kas ļauj sniegt šos izklaides pakalpojumus, ir bijusi licences līguma priekšmets, kas noslēgts starp WML un Lalib.

Spriedumā EST atsaucās uz spriedumu lietā WebMindLicenses (C‑419/14), kurā jau ticis vērtēts šis darījums. Šajā spriedumā tika vērtēts ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips – aizliegums veikt pilnībā samākslotus darījumus, kam nav nekāda sakara ar saimniecisko īstenību un kas tiek radīti tikai ar mērķi iegūt nodokļu priekšrocību.

Tiesas spriedums bija negaidīts: EST konstatēja, ka iesniedzējtiesa tikai norāda uz garu virkni apstākļu, bet nenorāda, kā tieši tie apgrūtina to Direktīvas 2006/112 normu interpretāciju, un tādējādi šķiet, ka šī tiesa patiesībā lūdz Tiesu nevis interpretēt šo direktīvu, bet gan pašai, ņemot vērā šos apstākļus, noteikt, ka par patieso pamatlietā aplūkoto izklaides pakalpojumu sniedzēju  ir jāuzskata WML, nevis Lalib, un no tā izrietētu, ka starp šīm sabiedrībām noslēgtais līgums būtu pilnīgi samākslots darījums. Tāpēc EST kompetencē nav atbilžu sniegšana uz uzdotajiem jautājumiem. Ungārijas tiesām pašām pēc 2 lietas skatīšanām EST būs jāizšķirās par to, kā vērtējami DuoDecad, WML un Lalib savstarpējie darījumi.

 

PVN ekspertu grupas tikšanās

 

Viena PVN reģistrācija

Raksta autore: Dace Everte

2022. gada 10. jūnijā notika Eiropas Komisijas PVN ekspertu grupas (VEG) 31. Sanāksme, kurā tika pārrunātas šādas tēmas:

Viena PVN reģistrācija (SVR) – savu preču pārvietošana. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta piedāvātajām alternatīvām, lai SVR iekļautu savu preču pārvietošanu starp ES dalībvalstīm. Mērķis ir ir ierobežot obligāto PVN identifikācijas numuru skaitu dažādās ES dalībvalstīs. Izskatītie varianti:

1) uzskatīt, ka pārvietošana vairs nav ar nodokli apliekams darījums, tādējādi tai vairs nav nepieciešama PVN identifikācija;

2) paplašināt vienas pieturas aģentūras shēmu (OSS), iekļaujot tajā pašu preču pārvietošanu.

3) paplašināt domātā piegādātāja režīmu, lai aptvertu pašu preču nodošanu ar divām pieejamām iespējām.

 

E-Rēķini

Raksta autore: Dace Everte

Tika apspriesti E-rēķini un nepieciešamība pēc ES standartiem un savietojamības. Digitālās deklarēšanas prasības var īstenot, daļēji vai pilnībā harmonizējot tās visā ES. Daļējā saskaņošanā ieviešana būtu brīvprātīga, bet pilnīgas saskaņošanas gadījumā tā būtu obligāta. Uz elektroniskiem rēķiniem balstītas ziņošanas sistēmas ieviešana rada dažādas problēmas. Dažas tēmas tiks apspriestas tālāk, piemēram, e-rēķinu un e-pārskatu nodalīšana, e-rēķinu standarta izmantošana vai elektronisko rēķinu pārsūtīšanai izmantotais rīks.

 

PVN un platformu ekonomika

Raksta autore: Dace Everte

Ir analizēti dažādi platformu PVN režīma elementi, proti:

i) domāto piegādātāju režīms un īpašā shēma maziem uzņēmumiem, ko sāks piemērot 2025. gada janvārī;

ii) sekas tam, ka platforma kļūst par domāto piegādātāju, lai identificētu klientu (personu, kas saņem pamatpakalpojumu), un lai zinātu, vai klients ir vai nav nodokļa maksātājs;

iii) vai apgrozījuma slieksnis (parasti saistīts ar maziem uzņēmumiem) būtu jāpiemēro pašām platformām un vai to pārdošanas apjomi tiek ieskaitīti piegādātāja, platformas vai abu slieksnī;

iv) īpašo shēmu ceļojumu aģentūrām un to saistību ar domātā piegādātāja modeli;

v) atbrīvojums no PVN īstermiņa mājokļa īrēšanai; un

vi) saistību starp domātā piegādātāja modeli un uzskaites pienākumiem.

 

Pastāvīgās iestādes

Raksta autore: Dace Everte

Tika apspriesti ar PVN saistītie aspekti, kas saistīti ar pastāvīgās iestādes esamības praktisko ietekmi:

i) pastāvīgās iestādes “iesaistīšanās” noteikumi;

ii) PVN režīms starp divām vai vairākām pastāvīgajām iestādēm;

iii) Pastāvīgās iestādes ietekme uz PVN grupām un izmaksu dalīšanas pasākumiem;

iv) Pastāvīgās iestādes esamība un tās ietekme uz dažādiem PVN režīmiem, piemēram, trīsstūrveida darījumiem, PVN atmaksām, atbrīvojumiem;

v) Pastāvīgās iestādes koncepcija un e-mobilitātes nozare;

vi) mijiedarbība starp PVN un muitas noteikumiem attiecībā uz pastāvīgās iestādes jēdzienu.

 

Eiropā un pasaulē

 

Eiropas Parlamenta deputāti apspriež valstu veto tiesības, lai grautu globālo nodokļu vienošanos

Raksta autore: Aija Lasmane

2022. gada 23. jūnijā Eiropas Parlamenta deputāti plenārsēdē apsprieda pēdējā laika neveiksmes pieņemt ES tiesību aktus nodokļu jomā vienas dalībvalsts opozīcijas dēļ. Šīs debates veicināja Ungārijas veto Minimālo nodokļu direktīvas pieņemšanai Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) ministru sanāksmē 2022. gada 17. jūnijā.

Lielākā daļa deputātu aicināja pēc iespējas ātrāk rast risinājumu: vai nu virzot uz priekšu ciešākas sadarbības procedūru, vai pārejot no vienprātības balsošanas uz kvalificētu balsu vairākumu Padomē nodokļu jomā. Pēdējais variants ir plaši apspriests pēdējos mēnešos pēc tam, kad konferences plenārsēdē tika ierosināts, ka lēmumi par nodokļu jautājumiem Padomē būtu jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni piedalījās arī parlamenta debatēs, kurās viņš runāja par Ungārijas nostāju pēc tam, kad starptautiskā līmenī atbalstīja otro pīlāru un iepriekšējās ECOFIN sanāksmēs balsoja par minimālo nodokļu direktīvas pieņemšanu. Viņš arī mudināja Ungāriju pārskatīt savu nostāju un atkārtoti apliecināja, ka kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi Komisija nepadosies.

Tomēr arī Eiropas Parlamenta debatēs nebija vienprātības. Daži Eiropas Parlamenta deputāti stingri iebilda pret Komisijas un Francijas prezidentūras uzstājību panākt vienošanos, kur suverēna valsts jau ir paudusi savu viedokli, apgalvojot, ka šī neatlaidība ir arī tiesiskuma un suverenitātes principa pārkāpums.

 

Somija: faktoringa ienākumi uzskatāmi par procentu ienākumiem

Raksta autore: Aina Okseņuka

Nodokļu administrācija uzziņā ir skaidrojusi, ka procentu definīcijā ietilpst gan faktoringa maksas, gan maksas, kas izriet gan no regresa, gan bezregresa faktoringa. Faktorings ir interpretējams kā finansēšanas līgums, kas no faktoringa sabiedrības viedokļa ir aizņēmuma finansējuma nodrošināšana klientu uzņēmumiem. Attiecīgi, maksas, ko uzņēmumi, kas izmanto faktoringa finansējumu, tiek uzskatītas par procentu maksājumiem, un uz tām attiecas procentu atskaitīšanas ierobežojumi.

 

Polija paaugstina procentu likmes par kavētiem nodokļu maksājumiem

Raksta autore: Aina Okseņuka

Sakarā ar to, ka Polijas Nacionālā banka turpina paaugstināt bāzes procentu likmi, Polijā regulāri tiek palielinātas nodokļu parādu, nodokļu nokavējuma, nodokļu avansu vai sociālās apdrošināšanas iemaksu procentu likmes. Tādējādi aktuālās likmes ir šādas:

  • 15% standarta likme (iepriekš 13,5%);
  • 7,50% samazināta likme piemērojama, ja nodokļu maksātājs iesniedz pamatotu labotu nodokļa deklarāciju un samaksā maksājamo nodokli 7 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas (iepriekš 6,75%); un
  • 22,50% paaugstināta likme, piemērojama PVN un muitas nodokļu parādiem (iepriekš 20,25%).

 

 

Eiropas padome sāk sarunas ar Norvēģiju, lai pastiprinātu cīņu pret krāpšanu PVN jomā

Raksta autore: Dace Everte

Eiropas Padome 2022. gada 17. jūnijā pilnvaroja Eiropas Komisiju sākt sarunas ar Norvēģiju, lai stiprinātu sadarbību cīņā pret krāpšanu PVN jomā, grozot ES un Norvēģijas nolīgumu par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu PVN jomā, kas stājās spēkā 2018. gada septembrī.

Saskaņā ar Eiropas Padomes paziņojumu grozījums ietver jaunu sadarbības instrumentu iekļaušanu, piemēram:

i) informācijas apmaiņu, izmantojot citus līdzekļus, nevis standarta veidlapas;

ii) kopīgi veiktas administratīvās izmeklēšanas (kopīgas revīzijas); un

iii) Eurofisc tīkla uzlabošana, izmantojot pastiprinātu valdību (t.i., turpmākās darbības).

 

Eiropas padome pilnvaro Poliju piemērot obligātu e-rēķinu izrakstīšanu

Raksta autore: Dace Everte

Eiropas padome 2022. gada 10. jūnijā pilnvaroja Poliju noteikt obligātu e-rēķinu izrakstīšanu nodokļu maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību Polijā, lai samazinātu krāpšanos ar PVN un izvairīšanos no PVN maksāšanas, vienkāršotu kontroles pasākumus un atvieglotu nodokļu maksātāju saistību izpildi.

Eiroppas padome šo lēmumu pieņēma, atļaujot Polijai atkāpties no PVN direktīvas  218., 226. un 232. panta. Atkāpjoties no šiem pantiem, Polija ieviesīs obligātu e-rēķinu izrakstīšanu visiem ar nodokli apliekamo personu veiktajiem darījumiem, kuriem nepieciešama rēķina izrakstīšana, un tā izsniegšana vairs nebūs atkarīga no saņēmēja akcepta. Atkāpe apstiprināta laika periodam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim.

E-rēķinu izrakstīšana kā izvēles pasākums turpināsies līdz 2023.gada 31.decembrim.

 

Apgrieztās PVN maksāšanas režīmi Rumānijā

Raksta autore: Dace Everte

Rumānija ierosinājusi līdz 2026. gadam pagarināt PVN apgrieztās maksāšanas mehānismu dažām vietējām piegādēm. Konkrēti, šis režīms jau pašlaik tiek piemērots šīm piegādēm un Rumānija vēlas pagarināt to piemērošanu. Piegāžu saraksts:

– labība un tehniskie augi, tostarp sēklas un cukurbietes, kas nav paredzēti galapatērētājiem;

– siltumnīcefekta gāzu emisijas sertifikāti;

– elektroenerģija, kas piegādāta ar nodokli apliekamam tirgotājam, kas reģistrēts Rumānijā PVN maksāšanas nolūkā;

– zaļie sertifikāti; un

– mobilie tālruņi, integrālās shēmas ierīces, kas vēl nav iekļautas galapatērētājiem paredzētajos produktos, spēļu konsoles, planšetdatori un klēpjdatori – gadījumos, kad šādu preču kopējā vērtība (bez PVN) rēķinā pārsniedz RON 22 500.

Apgrieztās iekasēšanas mehānisms būs piemērojams tikai gadījumos, kad gan piegādātājs, gan saņēmējs ir reģistrēti kā PVN maksātāji Rumānijā.

 

Beļģija precizē jaunus PVN noteikumus par mēbelētu mājokļu nodrošināšanu

Raksta autore: Dace Everte

Beļģijas nodokļu iestādes ir sniegušas skaidrojumus par gaidāmajām izmaiņām PVN režīmā attiecībā uz mēbelētu mājokļu nodrošināšanu – kad mēbelētu izmitināšanas vietu nodrošināšana ir apliekama ar PVN vai atbrīvota no PVN?

Saskaņā ar šīm izmaiņām, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā, mēbelētu izmitināšanas vietu nodrošināšana viesnīcās, moteļos un iestādēs ar līdzīgu funkciju ir apliekama ar PVN tikai tad, ja maksājošie viesi parasti tiek izmitināti uz laiku, kas mazāks par 3 mēnešiem.

Tomēr atbrīvojums no PVN attiecas uz iestādēm, kurām ir līdzīga funkcija, ja šādas iestādes nesniedz nevienu no šādiem cieši saistītiem pakalpojumiem:

– viesu fiziska uzņemšana;

– saimniecības veļas nodrošināšana un, ja mēbelēta mājvieta tiek nodrošināta ilgāk par 1 nedēļu, tās nomaiņa ne retāk kā reizi nedēļā; un

– brokastu ikdienas nodrošināšana, ko nodrošina izmitināšanas operators vai trešā persona tā vārdā.

 

Grieķija – samazinātās PVN likmes

Raksta autore: Dace Everte

Pēc sabiedriskās apspriešanas Grieķija ir oficiāli ierosinājusi līdz 2022. gada 31. decembrim pagarināt samazināto PVN likmi transportam, tūrismam, sporta zālēm un kinoteātriem.

Grieķija 2020. gada 30. jūnijā samazināja PVN likmi šīm kategorijām no 24% uz 13% kā COVID-19 atvieglojumu pasākumu un plānoja to atcelt 2021. gada aprīlī. Pēc tam PVN samazinājums tika pagarināts līdz 2021. gada 1. oktobrim un pēc tam otro reizi līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Saskaņā ar piedāvāto samazinātā PVN likme tiks piemērota šādām preču piegādēm un pakalpojumiem:

– kafija un bezalkoholiskie/bezalkoholiskie dzērieni;

– transportēšana;

– kino biļetes;

– zoodārza biļetes;

– ģimnāzijas un deju skolas; un

– tūrisma paketes.

Samazināto PVN likmju piemērošana ir vēl jāapstiprina parlamentam.

 

Francijā – nosacījumi tālpārdošanas darījumiem

Raksta autore: Dace Everte

2022. gada maijā Francijas Valsts finanšu ģenerāldirektorāts izdeva paziņojumu par nereģistrētu uzņēmumu veiktās preču distances pārdošanas pārvērtēšanu saistībā ar jaunajiem PVN noteikumiem šāda veida darījumiem.

Paziņojuma mērķis ir izskaidrot šo pārvērtējumu kontekstu un noteikt procedūras un termiņus to iesniegšanai saskaņā ar ES PVN regulējuma e-komercijas paketi.

 

Operatīvākām ziņām lūdzam sekot līdzi mūsu sociālajos tīklos:

Facebook: https://www.facebook.com/BalticTaxes

Twitter: https://twitter.com/taukacs

LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/janistaukacs/

Blogi: https://taukacs.blog/

Podkāsti: https://tax-stories.simplecast.com/

[1] Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.899 Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība.