Vēršam uzmanību, ka citējot jebkādu šo Sorainen nodokļu ziņas daļu, atsauce un links uz ziņām – obligāti.

Latvijas tiesību akti

Rakstu autore: Aija Lasmane

Latvija publicē  likumprojektu par uzņēmumu grupu minimālā nodokļa nodrošināšanu

Attiecībā uz Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļa līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām pārņemšanas galvenajiem elementiem, Tiesību aktu projektu portālā ir ievietots FM izstrādātais likumprojekts “Uzņēmumu grupu minimālā nodokļa nodrošināšanas likums”, kas paredz daļēju Direktīvas pārņemšanu, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju.

Nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā

VID ir aktualizējis informatīvo materiālu attiecībā uz  nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā. Ar Rīgas domes 2022. gada 9. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-173-sn “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā” no 2023. gada 1. janvāra Rīgā ir ieviesta pašvaldības nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu.

Nodevas mērķis ir gūt papildu līdzekļus tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu realizācijas veicināšanai un Rīgas kā pilsētas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Nodevas likme par katru atpūtnieka vai tūrista pavadīto nakti tūristu mītnē ar 2023. gada 1. novembri ir 0,89 eiro, bet ne vairāk kā 8,90 eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku tūristu mītnē. Nodevas maksātāji ir personas, kuras Rīgas tūristu mītnēs uzņem atpūtniekus un tūristus par maksu, tajā skaitā personas, kas tūristiem izīrē dzīvojamās telpas, ja uz minēto situāciju nav attiecināms Dzīvojamo telpu īres likuma regulējums. Nodevas maksātājs iekasē nodevu no mītnē uzņemtiem atpūtniekiem un tūristiem un pārskaita pašvaldībai.

Zemu nodokļu jurisdikciju saraksts

No 2023.gada 1.novembra tiek papildināts zemu nodokļu jurisdikciju saraksts. Pievienotās valstis – Antigva un Barbuda, Beliza un Seišelu Salu Republika.  Tās būs:

  • Angiljas teritorija
  • Antigva un Barbuda
  • ASV Guamas teritorija
  • ASV Samoa teritorija
  • ASV Virdžīnu salu teritorija
  • Bahamu Sadraudzība
  • Beliza
  • Fidži Republika
  • Krievijas Federācija
  • Palau Republika
  • Panamas Republika
  • Samoa Neatkarīgā Valsts
  • Seišelu Salu Republika
  • Tērksas un Kaikosas salu teritorija
  • Trinidādas un Tobāgo Republika
  • Vanuatu

Latvijas un Lihtenšteinas nodokļu līgums

2023. gada 12. oktobrī Latvija un Lihtenšteina parafēja (apstiprināja) līgumu par ienākuma un kapitāla nodokli. Līgums atbilst jaunākajiem starptautiskajiem standartiem, ievērojot OECD/G20 bāzes erozijas un peļņas novirzīšanas (BEPS) ieteikumus. Vēl pagaidām nav zināms, kad tas stāsies spēkā.

Nodokļu norēķinu salīdzināšanas kārtība ar VID

Šī gada 13.oktobrī spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”. Ar šiem grozījumiem tiek regulēts nodokļu samaksas datu salīdzināšanas process gan uzņēmumiem, gan VID, norādīts grozījumu anotācijā.

Lai optimizētu un paātrinātu pārskata gada slēguma inventarizācijas norises procesu un novērstu darbietilpīgu dublējošu datu salīdzināšanas procedūru gan VID, gan izlases kārtībā izvēlētiem nodokļu maksātājiem, veikti šādi grozījumi:

  • tiek izslēgta papildu prasība VID veikt ar administrēto nodokļu, nodevu un citu uz valsts budžetu attiecināto maksājumu saistīto prasījumu un saistību salīdzināšanu izlases kārtībā pēc būtiskuma principa;
  •  gan VID, gan uzņēmumiem tiek noteikta saistību un prasību datu salīdzināšanas procedūra EDS, VID nodrošinot uzņēmumiem pieejamus datus un uzņēmumiem datu nesakritības gadījumā par to EDS informējot VID.

Ja līdz pārskata gadam sekojošā gada 31.janvārim no uzņēmuma nebūs saņemta informācija par atšķirībām datos pēc stāvokļa uz pārskata gada 31.decembri, VID datus uzskatīs par salīdzinātiem ar uzņēmuma datiem.

Grozījumi likumā Par IIN

Likumprojektā precizētas normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.

Ar grozījumiem paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam. Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā un darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu palielināšana līdz 40 eiro mēnesī. Šo regulējumu turpmāk paredzēts likumā ietvert kā pastāvīgu normu.

Tāpat likumprojektā ietverti grozījumi, kas ir daļa no piedāvājuma paketes mazo uzņēmumu darbības atbalstam un vienkāršošanai. Paredzēts turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Minētais pasākums iet vienotā paketē ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz vienotas likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā.

Tāpat likumprojektā ietverti arī citi pasākumi, piemēram, ir paredzēts palielināt sociāla rakstura atbrīvojumu, kuru piemēro sabiedriskā labuma organizāciju, reliģisko organizāciju un arodbiedrību veiktajiem maksājumiem iedzīvotājiem, palielinot no 1000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā.

FM iesniegusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. g. izskatīšanai valdībā

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu 2024.–2027.gadam un iesniegusi to izskatīšanai Ministru kabinetā. Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā pēc profesora F. Šneidera datiem, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. No plānā iekļauto pasākumu kopums pakāpeniski palielināšot ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027. gadā.

Kopumā plāna projektā iekļauti 53 pasākumi nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai. Plānā ietvertie pasākumi paredz nodokļu maksātāja kopvērtējuma (reitinga) izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, primāro darba algas izmaksas veidu bezskaidrā naudā, bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu, e-rēķinu ieviešanu, ikgadējās vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas ieviešanu, datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs, informācijas un datu apmaiņas uzlabošanu, sabiedrības izglītošanu, kā arī citus pasākumus uzņēmumu konkurētspējas celšanai. Plāna projekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.

Rakstu autore: Kristīne Erele 

Jauni DRN objekti un DRN likmes esošiem objektiem

Kopā ar likumprojektu par valsts budžetu 2024. gadam  ir iesniegti apstiprināšanai arī grozījumi DRN likumā. DRN likuma grozījumi paredz:

1) noteikt jaunus DRN objektus:

  • ogļūdeņražu ieguve (0,70 EUR/m3, kā arī paredzēts pārveidot valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi par nomas maksu par zemes dzīļu izmantošanu ogļūdeņražu ieguvei);
  • tekstilizstrādājumi (par Latvijā realizētiem un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai; 0,50 EUR/kg, noteikts arī regulējums par apsaimniekošanas sistēmas izveidi);
  • plastmasu saturoši izstrādājumi (mitrās salvetes un baloni – 12,20 EUR/kg, tabakas izstrādājumu filtri un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem – 8,00 EUR/kg) un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu – 4,80 EUR/kg;
  • riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, kurus pirmo reizi reģistrē Latvijā un uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums – 0,66 EUR/kg;
  • plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts (DRN likme – 0,80 EUR/kg par plastmasas iepakojuma, kas ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts pārskata periodā; 1,25 EUR/kg par plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kas netika reģenerēts pārskata periodā. Paredzēts, ka MK noteikumos noteiks kritērijus un kārtību, kādā klasificē iepakojumu atbilstoši to pārstrādājamībai, un dokumentus, ar kuriem apliecina, ka šis iepakojums ir pārstrādājams);

2) papildināti nosacījumus DRN piemērošanai attiecībā uz iepakojumu no plastmasas un kompozīta iepakojumu, noteiktas paaugstinātas DRN likmes iepakojumam no putu polistirola un putuplasta izejmateriāliem (44,00 EUR un 24,40 EUR/kg), kā arī noteikt DRN likmi kompozīta kartona iepakojumam kā plastmasas iepakojumam (1,25 EUR/kg) un polistirola masas iepakojumam (2,20 EUR/kg);

3) paaugstinātas DRN likmes par:

  • transportlīdzekļiem (no 55 uz 110 EUR);
  • sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu (paredzēta pakāpeniska DRN likmes paaugstināšana no 95 uz 130 EUR/t (no 2024. gada 110 EUR, 2025. gadā 120 EUR un 2026. gadā 130 EUR) par sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem, savukārt par bīstamiem atkritumiem – no 100 uz 135 EUR (no 2024. gada 115 EUR, 2025. gadā 125 EUR un 2026. gadā 135 EUR);
  • dabas resursu ieguvi (papildus ir precizēta norma par DRN atbrīvojumu dabas resursiem zemes īpašuma robežās, kurā veikta ieguve, un attiecībā uz būvniecībā iegūtiem dabas resursiem).

DRN likmes tiks paaugstinātas pakāpeniski sākot ar 2024.gada 1.janvāri, pēc tam ar 2025.gada 1.janvāri un 2026.gada 1.janvāri.

4) precizēt DRN piemērošanas kārtību par:

  • daļiņu PM10 emisiju gaisā, nosakot DRN piemērošanu kopējām putekļu emisijām (PM – gaisā suspendētās cietās daļiņas), tādējādi paredzams, ka PM emisiju apjoms, par kuru būs jāmaksā DRN, palielināsies par 30%;
  • baterijām un akumulatoriem, ievērojot jaunos veidus un formulējumus. Papildināti nosacījumi attiecībā uz DRN piemērošanu akumulatoriem vai baterijām, kas paredzēti ceļu satiksmē izmantojama elektroautomobiļa vai hibrīdautomobiļa vilces nodrošināšanai (hibrīdautomobiļu un elektroautomobiļu bateriju gadījumā mainās tikai nodokļa piemērošanas kārtība, bet netiek paredzēta dubulta piemērošana, kā arī paredzēts izņēmums elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu akumulatoriem, kuri garantijas ietvaros ir paredzēti nosūtīt atpakaļ ražotājam. DRN likmme – 0,25 EUR/kg);

5) precizēts atbrīvojuma no DRN samaksas spēkā stāšanās laiks pēc līguma noslēgšanas ar depozīta sistēmas operatoru par dalību depozīta sistēmā (tas būs ar nākamā mēneša 1.datumu pēc līguma noslēgšanas, nevis kā līdz šim – līdz nākamā ceturkšņa sākumam);

6) lai veicinātu depozīta iepakotāju iesaisti depozīta sistēmā, nepieciešams tiks noteikts, ka gadījumos, kad DRN maksātājs nepiedalās depozīta sistēmā (neslēdz līgumu ar operatoru un nereģistrē depozīta sistēmā iepakojumus), tas maksā DRN par depozīta iepakojumu četrkāršā apmērā;

7) precizētas prasības ārvalstu personai dalībai apsaimniekošanas sistēmā;

8) precizēta DRN piemērošana attiecībā uz uzkrājumu DRN segšanai un tā aprēķinu par atkritumu apglabāšanu pēc ievietošanas bioreaktorā (papildināt ar tiesību normu, kas noteiktu DRN likmi, kas piemērojama par nākotnē apglabājamu vai sadedzināmu atkritumu daudzumu, kas radies pēc bioreaktora atvēršanas un tā satura pāršķirošanas.Likumprojekts paredz, ka šajā gadījumā piemēro tādu DRN likmi par atkritumu apglabāšanu, kas tika piemērota brīdī, kad bioreaktorā tika ievietots pēdējais atkritumu daudzums);

9) mainīts pašreiz spēkā esošais DRN sadalījums starp valsts un pašvaldības pamatbudžetiem par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu, tai skaitā par atkritumu apglabāšanu (sadalījums starp valsts un pašvaldības pamatbudžetiem- gadā 60%/40%; 2025.gadā – 50%/50%; 2026.gadā – 40%/60%);

10) noteikti mērķi, kādiem pašvaldības var izmantot pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no DRN maksājumiem – tie ir jānosaka nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos, un tie var tiks izlietoti – kā kompensācija atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, administrēšanas izmaksu segšanai par Valsts kasē atvērto poligona slēgšanas kontu, iedzīvotāju diskomforta mazināšanai, ko rada piesārņojošās darbības un dabas resursu ieguve un lietošana.

Plānotie grozījumi akcīzes nodoklim

No 2024.gada līdz 2026.gadam pakāpeniski tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes:

  • alkoholiskajiem dzērieniem (katru gadu par 5%, savukārt alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem – tiks palielināts katru gadu vidēji par 10%),
  • tabakas izstrādājumiem (cigaretēm katru gadu vidēji par 5,6% (cenas pieaugums uz 1 paciņu ~ 0,14 līdz 0,20 EUR), cigāriem un cigarellām katru gadu vidēji par 23,8%, pārējiem produktiem katru gadu par 5-10%),
  • elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām (katru gadu vidēji par 21%, lai 2026.gadā akcīzes nodokļa likme sasniegtu 0,35 EUR par mililitru šķidruma),
  • tabakas aizstājējproduktiem (katru gadu vidēji par 10%, lai 2026.gadā akcīzes nodokļa likme sasniegtu 160 EUR par 1000 g produkta),
  • atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās stacionārās iekārtās, celtņos un tamlīdzīgos objektos, iekārtās, kā arī tehnikā, kas pēc savas konstrukcijas nav paredzēta satiksmei pa koplietošanas ceļiem.

Akcīzes nodokļa likmju pirmā paaugstināšana ir paredzēta ar 2024.gada 1.martu.

Par kārtību samaksātā akcīzes nodokļa pārskaitīšanai parādu segšanai un atmaksai

Saskaņā ar 2022. gada 13. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, likuma 26.pants ir izteikts jaunā redakcijā, kā arī likums ir papildināts ar 26.1 pantu, kuros ir noteikti jauni nosacījumi patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanai starp dalībvalstīm, kā arī ir noteikts jauns subjektu loks (sertificēti nosūtītāji vai īslaicīgi sertificēti nosūtītāji), kuri izvedot no Latvijas jau nodotās patēriņam akcīzes preces var pieprasīt VID samaksāto akcīzes nodokli pārskaitīt nodokļu parādu segšanai vai saņemt tā atmaksu.

Šobrīd 11.01.2022. MK noteikumi Nr.9 paredz iespēju atmaksāt akcīzes nodokli tikai tādiem komersantiem, kas ir akcīzes nodokļa maksātāji un ir saņēmuši apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja speciālo atļauju (licenci), bet sertificēts nosūtītājs vai īslaicīgi sertificēts nosūtītājs var nebūt akcīzes nodokļa maksātājs.

Noteikumu projekts paredz samaksāto akcīzes nodokli pārskaitīt nodokļu parādu segšanai, novirzīt to turpmākajiem nodokļu maksājumiem vai saņemt atmaksu:

  • sertificētiem nosūtītājiem vai īslaicīgi sertificētiem nosūtītājiem – pēc akcīzes preču pārvietošanas uz citu dalībvalsti, kad e-SAD ir noslēgts citā dalībvalstī;
  • personas, uz kurām neattiecas sertificētā nosūtītāja vai īslaicīgi sertificētā nosūtītāja nosacījumi – pirms akcīzes preču pārvietošanas uz citu dalībvalsti, jāiesniedz VID iesniegumu;
  • patēriņam nodotās attiecīgās akcīzes preces nosūtītas tālpārdošanā fiziskajai personai citā dalībvalstī – pēc preču izvešanas komersants iesniegs brīvā formā aizpildītu iesniegumu.

Saskaņā ar Akcīzes nodokļa likumu nodokļa maksātājam ir jāatdod VID akcīzes nodokļa markas par laistām brīvā apgrozībā vai nodotam patēriņam akcīzes precēm, kuras plāno izvest uz valsti, kas nav dalībvalsts. Ministru kabineta noteikumi noteiks, ka tādā gadījumā pirms akcīzes preču izvešanas uz dalībvalsti ir jāiesniedz VID iesniegums un dokuments ar kuru akcīzes preces ir izvestas, kā arī citas dalībvalsts saņēmēja apliecinājums par akcīzes preču saņemšanu. Savukārt, ja akcīzes preces izved uz valsti, kas nav dalībvalsts ir jāiesniedz tikai dokuments, ar kuru akcīzes preces ir izvestas.

MK noteikumu projekts paredz, ka VID lēmumu par samaksātā akcīzes nodokļa par izvestām akcīzes precēm uz dalībvalsti vai uz valsti, kas nav dalībvalsti, pārskaitīšanu nodokļu parādu segšanai vai novirzīt to turpmākajiem nodokļu maksājumiem, vai veikt tā atmaksu pieņem 1 mēneša laikā.

Paaugstinās izložu un azartspēļu nodevu un nodokli

Likumprojekts paredz, sākot ar 2024. gadu:

  • paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 5 172 EUR uz 6 204 EUR;
  • paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 28 080 EUR uz 33 696 EUR;
  • paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas (interaktīvās azartspēles) no 10% apmēra uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Plānotie grozījumi PVN likumā

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”  pavadošo likumprojektu paketē ir paredzēti grozījumi PVN likumā. Ja likumprojektu apstiprinās publicētajā redakcijā, tad savulaik samazinātā 5% PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs spēkā tikai līdz šī gada beigām, un sākot ar 2024.gada 1.janvāri būs jāpiemēro PVN 21% apmērā.

PVN atbrīvojuma piemērošana sportam

Saskaņā ar PVN likumu šobrīd ar PVN neapliek izglītības pakalpojumus, tai skaitā pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī bērnu līdz 18 gadu vecumam uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs, tādos gadījumos, ja to sniedz izglītības iestāde un šī izglītības iestāde ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.

PVN direktīvas pārņemšanas laikā Latvijā treniņu nodarbības bērniem organizēja iestādes, kuras atbilstoši normatīvajam regulējumam noteiktā kārtībā ir reģistrētas kā izglītības iestādes un īsteno izglītības procesu. Savukārt šobrīd pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu organizē ne tikai iestādes, kas ir reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, bet arī citas personas, piemēram biedrības, kas saņēmušas licenci pašvaldībā un nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā.

Likumprojekts nosaka, ka ar PVN neapliek biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu, ja sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam.

Regulējums vairs neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas nodarbojas ar sportu (sporta nodarbību), par kuru maksa netiek aplikta ar PVN. Tāpat ar PVN neapliks maksu par sporta nodarbību neatkarīgi no pārstāvētā sporta veida. Piemēram, neapliks ar PVN arī maksu par golfa kluba nodarbību, ja golfa klubs atbilst šā regulējumā minētajiem nosacījumiem. Cerams, par šo būs precizēts, ka ar nodarbību jāsaprot ne vien sporta (golfa) apmācību, bet arī pašu sportu (golfa spēlēšanu).

Savukārt pakalpojumiem, kas neatbilst šiem kritērijiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz sporta klubiem un to darbību, piemēram, padomiem tirgzinībās un sponsoru piesaistīšanā, šo atbrīvojumu nevarēs piemērot.

Tāpat praksē ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos nometnē, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā, nevis maksu par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs. Šajā regulējumā svītrots vecuma ierobežojums, proti 18 gadi, ņemot vērā, ka regulējums izglītības jomā paredz nosacījumus attiecībā uz nometņu organizēšanas un darbības kārtību.

PVN reģistrācijas slieksnis

Ņemot vērā inflācijas rezultātā uzņēmumu apgrozījuma kāpumu un lai mazinātu administratīvo slogu īpaši mazajiem uzņēmējiem attiecībā uz PVN reģistrācijas pienākumu, PVN reģistrācijas slieksni plānots celt līdz 50 000 EUR.

ES dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, PVN reģistrācijas slieksnis ir noteikts saskaņā ar ES Padomes Īstenošanas lēmumu, līdz ar to šobrīd Latvijai ir vēl jāsniedz iesniegumu EK par atļauju piemērot PVN reģistrācijas slieksni 50 000 EUR apmērā. Savukārt no 2025.gada 1.janvāra ir piemērojams PVN Direktīvas noteikums, kas paredz dalībvalstīm tiesības ieviest PVN reģistrācijas slieksni līdz 85 000 EUR bez īpašas atkāpes pieprasīšanas.

Automašīnas uzturēšanas izdevumi

Ņemot vērā paredzētos Uzņēmumu ienākuma likuma grozījumus, tiks grozīts arī PVN likums attiecībā uz reprezentatīvā automobiļa ekspluatācijas izdevumiem. Tādējādi PVN likuma 100.pantā tiks noteikts, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums ir attiecināms uz izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi) un, kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta īpašumā vai turējumā reģistrētam nodokļa maksātājam. Tas nozīmē, ja reprezentatīvais auto tiek izmantots gan saimnieciskās darbības vajadzībām, gan citiem mērķiem, pēc 60 mēnešu perioda, būs tiesības atskaitīt priekšnodokli 50% apmērā par izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu, izņemot tos gadījumus, kuri minēti PVN likumā un neierobežo priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanu.

Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem

Regulējumā par priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem tiks grozīts:

  • zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir 1 000 EUR (iepriekš 430 EUR) – attieksies par tiem PVN rēķiniem, kas izrakstīti sākot ar 2024.gada 1.janvāri;
  • preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms 3 mēnešiem (iepriekš pirms 6 mēnešiem);
  • preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības PVN summu par zaudēto parādu norādīt, iesniedzot jebkuru (kārtējo) PVN deklarāciju (iepriekš līdz pēctaksācijas gada 1.martam);
  • atvieglota maksātnespējas procesa gadījuma kārtība, nosakot zaudēto parādu atgūšanu jau uzsākot maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesu (arī ārpustiesas kārtībā);
  • paredzētas preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu arī pēc izslēgšanas no PVN maksātāju reģistra;
  • atjaunotas sadarbības gadījumā ar preču vai pakalpojuma saņēmēju – fizisku personu, preču vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums iemaksāt valsts budžetā PVN summu par iepriekš atskaitīto zaudētā parāda PVN summu.

Rakstu autors: Raivis Liberts 

Grozījumi likumos  “Par VSA” un “’Par IIN” sakarā ar partnerattiecību regulējumu

2023.gada 9.novembrī Saeima gala pieņēma grozījumus likumos “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un “’Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’”, kas ir ietverti partnerattiecību regulējuma ieviešanas likumprojektu pakotnē.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka attiecīgu atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, ir tiesīga saņemt persona, kurai ir partnerība kopā ar personu, kurai piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija. Grozījumi paplašina sociāli apdrošināmo personu loku, kā piemēram, ja persona uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas partneris, un starp šīm personām ir reģistrēta partnerība.

Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’” paredz virkni nodokļu atvieglojumu starp personām, kurām ir noslēgta partnerība.  Likumprojekts paredz, ka uz personām, kam ir partnerība, attiecināmas normas par aizdevuma, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam. Arī attiecībā uz aizdevumiem noteiktas līdzīgas atkāpes par informācijas sniegšanu kā tuviniekiem, ja aizdevumu nodokļa maksātājam izsniegusi persona, ar kuru ir partnerība. Likumprojektā paredzēti gada apliekamajā ienākumā neietveramie un ar nodokli neapliekamie ienākumu veidi, kas attiecināmi arī uz personu, ar kuru nodokļu maksātājam ir partnerība, piemēram, papildpensiju kapitāls, savstarpējās dāvanas. Likumprojekts paredz arī, ka nodokļa atvieglojumi attiecināmi uz personas, ar kuru ir partnerība, uzturēšanu. Grozījumi stāsies spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

Grozījumu likumprojekts IIN likumā attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem

2023.gada 4.oktobrī MK ir iesniegts grozījumu likumprojekts IIN likumā. Grozījumu likumprojekts paredz līdz 2024.gada 31.decembrim pagarināt pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs. Ņemot vērā paredzētos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļu likumā, plānots arī noteikt tikai vienu nodokļa likmi – 25% (šobrīd nodokļu likme ir 25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 euro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 euro). Jāseko līdzi turpmākai grozījumu virzībai Ministru kabinetā un Saeimā.

Grozījumu likumprojekts likumā “Par VSA” par autoratlīdzību saņēmējiem

2023.gada 4.oktobrī Mk ir iesniegts grozījumu likumprojekts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Šī likumprojekta mērķis ir līdz 2024. gada 31. decembrim pagarināt likuma pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs.

Priekšlikums iekļaut IIN attaisnotajos izdevumos hipotekāro kredītu procentus

2023.gada 20.septembra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika izskatīts jautājums par nepieciešamo rīcību mājokļu kreditēšanas jomā augstu likmju apstākļos. Finanšu ministrija prezentēja priekšlikumu uz laiku iekļaut IIN attaisnotajos izdevumos hipotekāro kredītu procentu maksājumus. Finanšu ministrija prezentēja divus iespējamos risinājumus:

  1. Procentu maksājumi tiek iesniegti kā attaisnotie izdevumi pilnā apmērā
    1. Prognozētā fiskālā ietekme ~63,6 milj. EUR par vienu gadu;
    2. Trūkums – Šo atbalstu nevarēs izmantot personas kurām ir bērni un mēnešalga līdz 1 000 EUR. Lielākie ieguvēji: persona ar vidējiem vai virs vidējiem ienākumiem.
  2. Procentu maksājumi tiek iesniegti kā attaisnotie izdevumi esošajā limitā (600 EUR)
    1. Prognozētā fiskālā ietekme ~6,9 milj. EUR par vienu gadu;
    2. Maksimālā summa ko var atgūt: 120 EUR;
    3. Trūkums: To nevarēs izmantot personas, kuras jau šobrīd izmanto visu limitu.

Ar Finanšu ministrijas sagatavoto prezentāciju var iepazīties šeit. Jāseko līdzi kādā būs tālākā virzība minētajiem priekšlikumiem.

Kā norāda FM, papildus jau spēkā esošajam attaisnoto izdevumu apmēram – 600 eiro – varētu iekļaut veiktos hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā. FM norāda, ka minētais normatīvais regulējums būtu piemērojams hipotekāro kredītu maksājumiem, kas veikti, sākot ar 2023.gada 1.janvāri, jeb attiecīgais regulējums tiktu piemērots ar atpakaļvērstu spēku un būtu labvēlīgs nodokļu maksātājiem. Tomēr FM norāda, ka nodokļa maksātājs attaisnotos izdevumus varēs piemērot tikai tad, ja taksācijas gada laikā ir guvis ar IIN apliekamus ienākumus. Tāpat būtiski, ka nodokļa maksātājs IIN atmaksas veidā atgūst tikai 20% no attaisnoto izdevumu apmēru.

Lai nodokļa administrēšanas procesu padarītu iespējami efektīvāku, būtu nosakāms, ka kredītiestādes līdz pēctaksācijas gada 1.februārim VID sniedz informāciju par fizisko personu taksācijas gada laikā veiktajiem hipotekāro kredītu procentu maksājumiem par mājokli. Ja hipotekārais kredīts ir ņemts citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts kredītiestādē, nodokļa maksātājam hipotekārā kredīta procentu maksājumus par mājokli apliecinošus dokumentus VID ir jāiesniedz pašam.

Hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli attaisnotajos izdevumos varētu iekļaut tikai kārtējā taksācijas gadā un, līdzīgi kā iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumu, nevarētu dalīt starp ģimenes locekļiem vai pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem. Ja šo regulējumu pieņems, protams.. Politiķu domas šai ziņā mainās strauji.

Kā ziņots, vienlaikus FM ir izstrādājusi un uzsākusi saskaņošanu grozījumiem UIN likumā, kas paredz noteikt bankām un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu veikt UIN samaksu 20% apmērā par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale.

ES tiesību akti

 

Atjaunināta kombinētā nomenklatūra 2024. gadam

Raksta autore: Dace Everte

Kā jau katru gadu, Eiropas Komisija ar Īstenošanas regulu 2023/2364 2023. gada 31. oktobrī publicēja pārskatīto un atjaunināto Kombinētās nomenklatūras (KN) versiju, kas būs piemērojama no 2024. gada 1. janvāra. KN jaunās redakcijas mērķis galvenokārt ir:

– īstenot pakāpenisku nodokļu likmju samazināšanu ražojumiem, uz kuriem attiecas nolīgums, kas ietverts Deklarācijā par informācijas tehnoloģiju ražojumu tirdzniecības paplašināšanu, (Padomes Lēmums (ES) 2016/971);

– ņemt vērā izmaiņas, kas saistītas ar statistiku, tirdzniecības politiku un tehnoloģiju un tirdzniecības attīstību; un

– grozīt dažu farmaceitisko vielu klasifikāciju, ņemot vērā HS un KN kodu interpretācijas attīstību, kā arī zinātnes atziņu attīstību.

EK rosina priekšlikumu par vienas pieturas nodokļu sistēmu MVU visā ES

Raksta autore: Aija Lasmane

2023. gada 12. septembrī Eiropas Komisija ierosināja jaunas iniciatīvas, lai atbalstītu Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzības pašreizējā ekonomiskajā vidē. Kā daļu no šiem centieniem Komisija ierosināja direktīvu, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu MVU – iespēju galvenā uzņēmuma valstī kārtot UIN saistības par citās ES valstīs esošajām pastāvīgajām pārstāvniecībām (Directive establishing a Head Office Tax System for SME – “HOT priekšlikums”).

Saskaņā ar HOT priekšlikumu:

  • MVU, kas darbojas, izmantojot pastāvīgās pārstāvniecības dažādās ES dalībvalstīs, būs iespēja sazināties tikai ar vienu nodokļu administrāciju — ar galveno biroju;
  • MVU aprēķinātu savas nodokļu saistības, pamatojoties uz tās galvenā biroja dalībvalsts piemērojamajiem noteikumiem, un tādējādi tajā iesniegtu vienu nodokļu deklarāciju;
  • galvenā biroja dalībvalstij iesniegto nodokļu deklarāciju pēc tam kopīgo ar pastāvīgo pārstāvniecību dalībvalstīm; un
  • galvenā biroja dalībvalsts pārskaitīs visus no tā izrietošos nodokļu ieņēmumus pastāvīgo pārstāvniecību dalībvalstīm.

Attiecībā uz darbības jomu HOT priekšlikums attiecas uz atsevišķiem MVU ar pastāvīgām pārstāvniecībām, un tas neattiecas uz MVU, kas darbojas starptautiski ar meitas uzņēmumu starpniecību. HOT priekšlikuma mērķis ir sniegt dažādus ieguvumus, piemēram: atbilstības izmaksu samazināšanu, nodokļu dubultās uzlikšanas, kā arī nodokļu strīdu riska samazināšanu. Ja Padome priekšlikumu pieņems, dalībvalstīm HOT priekšlikums būs jāievieš savos valsts tiesību aktos līdz 2025. gada 31. decembrim, un jaunie noteikumi tiks piemēroti no 2026. gada 1. janvāra.

Rakstu autore: Dace Everte

Aizliegts ievest Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā auto ar Krievijas numuriem

Ko tad ir pateikusi Eiropas Komisija?

EK publicētajā informatīvajā materiālā ir skaidrots šāds jautājums: Vai Krievijas pilsoņi var uz laiku ievest personīgās preces un transportlīdzekļus, kas uzskaitīti pielikumā XXI un uz kuriem attiecas aizliegums, kas noteikts Regulas 833/2014 3.i pantā, piemēram, tūrisma braucieniem?

Saskaņā ar ES tiesas judikatūru sankcijas ir jāinterpretē plaši, cita starpā, lai nodrošinātu pieņemto aizliegumu efektivitāti un novērstu to apiešanu. Valstu kompetentajām iestādēm ir jāizvērtē katra situācija un jānovērtē, vai attiecīgi īstenot aizliegumus.

Padomes Regulas Nr. 833/2014 3.i pants aizliedz tieši vai netieši iegādāties, importēt vai nodot netieši, ja to izcelsme ir Krievijā vai ja tās ir Krievijas izcelsmes preces, kas uzskaitītas regulas XXI pielikumā, tiek eksportētas no Krievijas. Tas attiecas arī uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem (automašīnām) ar KN kodu 8703.

Turklāt mehāniskie transportlīdzekļi ir preču kategorija, ko var apiet, tāpēc valsts tiesību akti ir jāgroza; kompetentajām iestādēm tiem jāpievērš īpaša uzmanība. Nav svarīgi, vai transportlīdzekļu izmantošana ir privāta vai komerciāla, ja vien uz transportlīdzekļiem attiecas kāds no KN kodiem, kas uzskaitīti sarakstā. XXI pielikumā (piemēram, KN kods 8703) un to izcelsme ir Krievijā vai tie tiek eksportēti no Krievijas.

Tas visticamāk attiecas uz transportlīdzekļiem, kuriem ir Krievijas numura zīmes un kuri ir reģistrēti Krievijā. To iespējamās uzturēšanās ilgums Savienībā un attiecīgi muitas procedūras, saskaņā ar kurām var tikt piemērotas šādas procedūras (piemēram, laišana brīvā apgrozībā vai ievešana uz laiku), arī nav būtiskas.

Attiecībā uz precēm, kas rada nenozīmīgas bažas par pasākumu apiešanu, piemēram, personīgās higiēnas precēm vai apģērbu, ko ceļotāji valkā vai kas atrodas viņu bagāžā, un kas nepārprotami paredzētas tikai personiskai lietošanai, vai arī apģērbu, ko ceļotāji valkā vai kas atrodas viņu bagāžā. Izmantošanai ceļojuma laikā, valsts kompetentajām iestādēm būtu jāturpina piemērot aizliegumu, samērīgā un saprātīgā veidā.

Vaicājot, kas notiks ar transportlīdzekļiem, kuriem ir Krievijas numura zīmes, bet tie jau atrodas Latvijā, VID norādīja, ka ES sankciju jomas regulējums un Eiropas Komisijas sniegtais skaidrojums neattiecas uz tiem transportlīdzekļiem, kuri jau atrodas Eiropas Savienībā, bet gan uz transportlīdzekļu iebraukšanu un ievešanu no Krievijas.

Kādos gadījumos un vai vispār iespējams konfiscēt automašīnas ar Krievijas numura zīmēm?

Turpmāk transportlīdzekļu, kas reģistrēti Krievijā, iebraukšana Eiropas Savienībā caur Latvijas robežšķērsošanas vietām tiek aizliegta. Personām, kuras pārvietojas ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, nebūs iespējas iebraukt ar to ES, šķērsojot Latvijas valsts robežu. Personām ar šādiem transportlīdzekļiem no robežšķērsošanas vietas būs jāatgriežas atpakaļ Krievijā vai Baltkrievijā. Ja persona atteiksies pildīt muitas iestādes norādījumus, tajā skaitā doties atpakaļ uz Krieviju vai Baltkrieviju, saskaņā ar muitas jomas normatīvajiem aktiem būs iespējams lemt par transportlīdzekļa konfiskāciju. Latvijas tiesību akti paredz kriminālatbildību par sankciju neievērošanu. Tādējādi cilvēki tiek aicināti atturēties no atkārtotiem mēģinājumiem iebraukt ES cauri dažādām robežšķērsošanas vietām.

Minētais iebraukšanas aizliegums neattieksies uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti ES un dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, tostarp delegāciju, vēstniecību un misiju izmantošanai, tiem pārvietojoties. Vienlaikus personām tiks atļauts atgriezties no ES Krievijā ar vieglajiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Krievijā, ja tie netiek deklarēti kā preces un tiek izmantoti tikai kā pārvietošanās līdzeklis.

EP: viedoklis par PVN direktīvas grozījumiem – PVN digitālajā laikmetā

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 2023. gada 22. novembrī pieņēma viedokli par likumdošanas procedūrām, ar kurām PVN režīms tiek atjaunināts, lai atbilstu digitālajam laikmetam.

  1. PVN digitālajā laikmetā

PVN direktīva tiek atjaunināta atbilstoši pašreizējā digitālā laikmeta realitātei. Eiropas Parlamenta deputāti pauda vispārēju atbalstu EK priekšlikumam un ierosināja par 1 gadu atlikt lielāko daļu tās elementu, lai atvieglotu uzņēmumiem atbilstību jaunajiem noteikumiem. Deputāti arī veica dažus grozījumus saistībā ar tiešsaistes platformu pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz tām, kas darbojas īstermiņa izmitināšanas nozarē.

  1. PVN administratīvās sadarbības pasākumi

EP deputāti aicināja uzlabot sadarbību starp PVN krāpšanas apkarošanā iesaistītajām pusēm. Viņi arī norādīja, ka būtu jāuzlabo PVN numuru apstiprināšanas funkcionalitāte PVN informācijas apmaiņas sistēmā (VIES). Turklāt deputāti ierosināja, lai EK valstu nodokļu iestādēm nodrošinātu nepieciešamos finanšu un cilvēkresursus, lai pielāgotu to elektroniskās sistēmas.

  1. PVN noteikumi importēto preču tālpārdošanai

EP deputāti atbalstīja EK priekšlikumu, ar kuru tiek izdarīti grozījumi PVN direktīvā attiecībā uz PVN noteikumiem nodokļa maksātājiem, kas veicina importēto preču tālpārdošanu.

Eiropas Komisijas skaidrojums par PVN piemērošanu darījumiem ar degvielas kartēm

EST spriedums lietā C-235/18 Vega International ir īpaša lieta par to, kā PVN direktīvā aplūkotas darījumi, kas tiek veikti ar degvielas kartēm. Atgādināsim, ka šajā lietā EST nosprieda, ka degvielas kartes izsniedzējam nav tiesību uzskatīt savu darījumu par degvielas piegādi DUS klientam. Sekojoši, degvielas kartes izsniedzēja rēķinā par uzpildīto degvielu PVN piemērots nepamatoti. No tā izrietēja, ka DUS klients nav tiesīgs uz šī rēķina pamata veikt priekšnodokļa atskaitījumus. Kopumā spriedums radīja milzu stresu un sašutumu visā pārvadājumu nozarē, kur tradicionāli degvielas kartes bija plaši izmantotas.

EK norāda: lai gan bija nepieciešama visaptveroša analīze, lai novērtētu šā EST sprieduma sekas. Komisijas dienesti tagad vēlas pabeigt diskusijas, kas izriet no EST sprieduma minētajā lietā. Šis dokuments ir vērsts tikai uz degvielas piegādēm, un tam nevajadzētu būt plašākām sekām. Degvielas piegādēm degvielas karšu shēmu kontekstā piemērojams PVN režīms:

  • Degvielas karšu sistēmas ietvaros veiktās piegādes raksturs ir atkarīgs no personas, kurai kā īpašniekam tiek nodotas tiesības rīkoties ar degvielu.
  • Ja var konstatēt, ka tiesības rīkoties ar degvielu kā īpašniekam tiek nodotas degvielas kartes izdevējam, var uzskatīt, ka tas pērk un pēc tam piegādā degvielu.
  • Vairākās situācijās, neraugoties uz to, ka tiesības rīkoties ar degvielu kā īpašniekam nav nodotas degvielas kartes izsniedzējam, tomēr var uzskatīt, ka šis izsniedzējs ir degvielas piegādātājs.
  • Tas notiek, ja piegāde tiek veikta saskaņā ar PVN direktīvas 14. panta 2. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomu, jo tad pietiek ar degvielas īpašumtiesību nodošanu formālā juridiskā nosaukuma nozīmē, lai to uzskatītu par ar nodokli apliekamu “preču piegādi”. Tad piegādes un iegādes nosacījumi degvielas kartes izdevējam ir līdzīgi un starp degvielas kartes izdevēju un piegādātāju ir noslēgta vienošanās. Citiem vārdiem – degvielas karšu rēķinos norādītais PVN ir piemērots pamatoti un karšu lietotājiem ir tiesības uz tā atskaitīšanu.

EK rosina ieviest konsolidēto UIN bāzi

Raksta autors: Mārtiņš Rudzītis 

Eiropas Komisija 12.09.2023. publicēja ilgi gaidītos priekšlikumus par konsolidēto UIN bāzi. BEFIT Direktīvas (Business in Europe: Framework for Income Taxation) mērķis ir aizstāt pašreizējās 27 valstu UIN sistēmas starptautiskām uzņēmumu grupām, kuru kopējie ieņēmumi pārsniedz EUR 750 miljonus. Šo priekšlikumu apstiprināšanai ir nepieciešama vienprātība, ņemot vērā ES un tās dalībvalstu dalīto kompetenci UIN jomā.

BEFIT priekšlikums

BEFIT nosaka vienotu noteikumu kopumu, lai noteiktu nodokļa bāzi uzņēmumiem, kas ir daļa no grupas, kura sagatavo konsolidētus finanšu pārskatus un uz kuru attiecas UIN kādā ES dalībvalstī. Direktīva paredz šādas piemērošanas jomas:

  • Obligātā piemērošanas joma aptver pīlāra uzņēmumus (t.i., grupas, kuru gada kopējie ieņēmumi ir vismaz EUR 750 miljoni), bet tikai ES apakšgrupas, kuras atbilst 75% īpašumtiesību slieksnim. Grupām, kuru galvenie biroji atrodas trešās valstīs, to ES apakšgrupai būs papildus jāgūst vismaz EUR 50 miljonu gada kopējie ieņēmumi vismaz divos no četriem finanšu gadiem tieši pirms finanšu gada, kurā grupa sāka piemērot šo direktīvu, un tiem būs jāveido vismaz 5 % no grupas kopējiem ieņēmumiem.
  • Brīvprātīga piemērošanas joma aptver mazākus uzņēmumus, kuri sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus. Ja grupa piemēro vai izvēlas piemērot šīs direktīvas noteikumus, sistēma attieksies uz visu “BEFIT grupu”, t. i., visu ES nodokļu rezidentu uzņēmumu un ES izvietoto grupas pastāvīgo pārstāvniecību, kas atbilst īpašumtiesību slieksnim 75 % apmērā, apakšgrupu (t.s. “BEFIT grupas dalībnieki”).

Katra BEFIT grupas dalībnieka provizoriskā nodokļu rezultāta aprēķināšana.

Tāpat kā 2. pīlāra gadījumā nodokļa aprēķināšanas sākumpunkts ir grupas ES vienību finanšu pārskati. Vienkāršošanas nolūkā korekcijas tiek ierobežotas līdz nepieciešamajam minimumam, nevis tiek izstrādāta detalizēta UIN sistēma. Tādējādi BEFIT ietver mazāk nodokļu korekciju salīdzinājumā ar 2. pīlāru. Vienotā bāze ietver:

  • peļņas sadali;
  • finanšu aktīvus, kas paredzēti tirdzniecībai;
  • aizņēmumu izmaksas, kas samaksātas personām ārpus BEFIT grupas, pārsniedzot ATAD procentu ierobežojumu;
  • patiesās vērtības korekcijas un kapitāla pieaugumu, ko saņem dzīvības apdrošināšanas sabiedrības saistībā ar līgumiem, kas saistīti ar ieguldījumu apliecībām/indeksiem;
  • soda naudas, sodus un nelikumīgus maksājumus; un
  • uzņēmumu ienākuma nodokļus, kas jau ir samaksāti, vai papildnodokļus 2. pīlāra piemērošanai.

Visu BEFIT grupas dalībnieku provizoriskie nodokļu rezultāti tiks apkopoti vienotā “pūlā” ES grupas līmenī, kas būs “BEFIT nodokļu bāze”. Šai sistēmai ir šādas priekšrocības:

  • pārrobežu zaudējumu atvieglojumi;
  • nodokļu ieturējuma atcelšana tādiem darījumiem kā procentu un autoratlīdzības maksājumi BEFIT grupas ietvaros, ja vien maksājuma faktiskais īpašnieks ir BEFIT grupas dalībnieks;
  • atsevišķu transfertcenu noteikumu vienkāršošana.

Lai nodrošinātu ES dalībvalstu kompetenci nodokļu likmju politikas jomā, priekšlikums ļauj ES dalībvalstīm ieviest papildu atskaitījumus, nodokļu atvieglojumus vai bāzes palielinājumus, ciktāl tie atbilst ES direktīvai par minimālo nodokli/ 2. pīlāram.

Darījumus starp BEFIT grupu un saistītām personām ārpus BEFIT grupas arī turpmāk regulēs spēkā esošie transfertcenu noteikumi.

Lai atvieglotu BEFIT administrēšanu, tiek plānots ieviest “vienas pieturas aģentūras” principu:  mātes uzņēmumam būs jāiesniedz viena nodokļu deklarācija par visu BEFIT grupu vienai nodokļu administrācijai, kas to nosūtīs citām ES dalībvalstīm, kurās darbojas grupas sabiedrības. BEFIT direktīvu plānots piemērot no 2028.gada vidus.

EK pieņem likumdošanas iniciatīvu transfertcenu jomā

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Lai samazinātu transfertcenu tirgus pamatošanas slogu, EK sagatavojusi transfertcenu regulējumu, kas paredzēs noteikumus transfertcenu tirgus cenas noteikšanai saistošā veidā. Direktīva attieksies uz visiem Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētiem nodokļu maksātājiem, t.sk. pastāvīgajām pārstāvniecībām. Transfertcenu direktīvu plānots piemērot no 2026.gada sākuma. Informācija angliski par likumdošanas iniciatīvu pieejama šeit.

Latvijas tiesās

Rakstu autors: Oļegs Spundiņš

Par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no SIA valdes locekļa

Lai VID rastos tiesības vērsties ar prasību pret valdes locekli par SIA nodokļu parādiem, ir jāizpildās visiem sekojošiem kritērijiem:

  1. nodokļu parāda summa pārsniedz 50 minimālo mēnešalgu kopsummu (EUR 31k);
  2. lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai;
  3. ir konstatēts, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi tai piederošos aktīvus un valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos;
  4. ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;
  5. juridiskā persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Konkrētajā lietā pieteicējs argumentējis, ka nav izpildījies 3. kritērijs. Proti, tā kā uzņēmumā bija 2 valdes locekļi un otrs valdes loceklis ir slēdzis darījumus kuru ietvaros tika atsavināti uzņēmuma aktīvi par labu ar šo uzņēmumu saistītai personai, tad atbildību nevar uzlikt pieteicējam. Turklāt par otra valdes locekļa darbībām pieteicējs ir vērsies Tiesībsargājošajās iestādes.

Pirmās divas tiesu instances noraidīja pieteikumu uzskatot, ka strīda darījumi ir saistoši pieteicēja sabiedrībai un, kamēr tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav atzīti par spēkā neesošiem, tie ir spēkā esoši attiecībā pret trešajām personām. Tāpat Senāts atzina par pareizu otrās instances tiesas vērtējumu, ka, lai atbrīvotu pieteicēju no pienākuma segt nodokļu maksājumus, būtu jākonstatē, ka pieteicējs nav atbildīgs ne par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanos, ne arī par juridiskās personas aktīvu atsavināšanu. Tātad būtu jāizpildās 2 kumulatīviem kritērijiem. Konkrētajā lietā Pieteicēja nav pierādījusi pirmā kritērija izpildi, secīgi nav pamata piemērot minēto tiesību normu.

Senāts vēlreiz uzver: komersantiem nav jāmaksā sadarbības partneru nodokļu parādus

Šī gada novembra nogalē Senāts izskatīja interesantu strīdu starp Latvijas komersantu un VID. Strīda būtība izskatāmajā lietā ir par sveša, t.i. cita komercuzņēmuma nodokļa parāda samaksu budžetā pēc attiecīgā VID rīkojuma.

VID, realizējot kāda komersanta nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izdeva rīkojumu, ar kuru apķīlāja pie Pieteicējas esošos Parādnieka naudas līdzekļus, vienlaikus uzdodot Pieteicējai šo naudu ieskaitīt valsts budžetā. Pieteicēja, neievērojot minēto rīkojumu, samaksāja Parādniekam par tā sniegtajiem pakalpojumiem summu, kas vairākkārt pārsniedza tā nodokļa parādu.

Konstatējot Pieteicējas naudas pārskaitīšanu Parādniekam, VID, izdeva Pieteicējai brīdinājumu, ka izbeigs tās saimniecisko darbību, ja Pieteicēja rīkojumā norādītos naudas līdzekļus neieskaitīs valsts budžetā. Pēc 15 dienām VID apturēja Pieteicējas saimniecisko darbību, atzīstot, ka Pieteicēja, neizpildot dienesta rīkojumu, ir veikusi darbības, kas uzskatāmas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Pieteicēja VID lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu apstrīdēja, tomēr ieskaitīja valsts budžetā VID pieprasīto summu. 3 dienu laikā VID atjaunoja Pieteicējas saimniecisko darbību, atzīstot, ka Pieteicēja, ieskaitot valsts budžetā VID noteikto summu, ir novērsusi pārkāpumu.

Izskatot Pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, VID Ģenerāldirektore to noraidīja, atzīstot to par tiesisku un noraidot Pieteicējas lūgumu par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu tās budžetā samaksātā sveša nodokļu parāda apjomā. Pieteicēja, uzskatot, ka ir nepamatoti piespiesta maksāt citas sabiedrības nodokļu parādus, vērsās tiesā ar prasījumu atzīt lēmumu par prettiesisku un atmaksāt budžetā ieskaitītos naudas līdzekļus.

Pirmās instances tiesa tikai daļēji piekrita Pieteicējas pozīcijai, atzīstot VID lēmumu par prettiesisku, bet noraidot Pieteicējas prasību par nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu. Otrās instances tiesa, izmantojot Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības, vienkārši piekrita rajona tiesas motivācijai neizskatot lietu pēc būtības.

Senāts nepiekrita vairākiem zemākās instances tiesas secinājumiem.

Pirmkārt, Senāts nepiekrita, ka neskatoties uz saistību izpildi pret Parādnieku, Pieteicējai saglabājās pienākums pildīt VID rīkojumu. Senāts atzinis, ka pēc tam, kad Pieteicēja bija izpildījusi saistības pret Parādnieku, faktiskā un tiesiskā situācija, kurā bija izdots VID rīkojums, bija mainījusies un vairs nepastāvēja apstākļi, kuros šāds rīkojums būtu pamatots. Apgabaltiesa šo apstāklis nav novērtējusi, kā arī nav sniegusi jebkādu citu tiesisko pamatu Pieteicējas pienākumam segt citas personas parādus.

Otrkārt, apstāklis, ka Pieteicēja rīkojās pretēji VID rīkojumam, var būt pamats piemērot normatīvajos aktos paredzētas sankcijas par piedziņas izpildītāja obligāto prasību neievērošanu. Taču tas nevar būt patstāvīgs pamats ar prasību par parāda samaksu vērsties pret personu, kura pati nav parādnieks.

Treškārt, Senāts izteica kritiku par to, ka Pieteicējas saimnieciskās darbību apturēšanu Apgabaltiesa atzina par nepamatotu tikai tādēļ, ka VID nebija sniedzis pamatojumu, ka par Pieteicējas pārkāpumu būtu piemērojamas tik būtiskas sekas kā saimnieciskās darbības apturēšana. Senāta ieskatā lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu būtu jāvērtē visupirms tieši no tā aspekta, vai VID vispār bija tiesības Pieteicējai uzlikt pienākumu samaksāt naudas summu nodokļu parāda apmērā. Šādā aspektā apgabaltiesa VID lēmumu nav vērtējusi.

Visbeidzot Senāts atzina, ka arī apgabaltiesas secinājums par to, ka nav pamata Pieteicējas vēlāk budžetā samaksāto naudas summu atmaksāt, ir balstīts ar tiesību normām nepamatotajā secinājumā, ka Pieteicējai arī pēc apstākļu maiņas bija jāiemaksā budžetā naudas summa sveša nodokļu parāda apmērā.

Atceļot apgabaltiesas spriedumu Senāts ieskicēja arī vadlīnijas lietas jaunajai izskatīšanai. Proti, tas norādīja, ka ja lietā tiktu atzīts, ka pēc tam, kad Pieteicēja bija izpildījusi saistības pret Parādnieku, tai vairs nepastāvēja pienākums pildīt VID rīkojumu, tad būtu pamats secināt, ka VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu ar prasību pieteicējai iemaksāt valsts budžetā nodokļu parāda summu, bija patstāvīgs jauns pamats šādam pienākumam. Ja tiesa atzītu lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu par prettiesisku, tas būtu pamats novērst šā lēmuma sekas. Ar nepacietību gaidīsim jaunu apgabaltiesas spriedumu šajā lietā.

Par darījuma vērtības un tirgus vērtības attiecību ietekmi uz PVN

Senāts noskaidroja, ka attiecīgajā PVN likuma tiesību normā ir paredzēti divi priekšnoteikumi, kuriem iestājoties ar nodokli tiek aplikta nevis darījuma dokumentos norādītā atlīdzība, bet gan darījuma tirgus vērtība. Proti,

1) dokumentos norādītā darījuma vērtība ir lielāka par tirgus vērtību, un

2) preču piegādātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā.

Analizējot PVN direktīvas un atziņas EST judikatūrā, Senāts secināja, ka PVN likuma noteikums „preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā” aptver tādus gadījumus, kad preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic ar PVN neapliekamus vai tādus darījumus, kuros ir tiesības nodokli atskaitīt proporcionāli, un kas mākslīgi palielina cenu ar nodokli apliekamām piegādēm, kurš ir ar to saistīts, un šīs piegādes vērtības maiņas rezultātā rodas tieši zaudējumi no neiekasētiem nodokļiem. Citiem vārdiem, preču vai pakalpojumu saņēmējs var pilnībā atgūt priekšnodokli, bet, palielinot vērtību, piegādātājam izdodas mainīt attiecību starp veikto apliekamo un neapliekamo piegāžu vērtību, lai panāktu lielāku atgūstamā PVN īpatsvaru.

VID paskaidroja, ka pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā nebija pareizi izpratis piemērojamo tiesību normu, jo uzskatīja, ka tiesību normā nav paredzēti divi priekšnoteikumi, bet gan viens. Proti, VID uzskatīja, ka ir viens priekšnoteikums „darījuma vērtība ir lielāka par tirgus vērtību”, bet „preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā” ir sekas, nevis otrs priekšnoteikums. Minēto apliecinot VID vēstule Finanšu ministrijai, kurā lūgts skaidrot tiesību normu piemērošanu. Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Neatmaksājot PVN pārmaksu, VID atsaka, nevis neizdod labvēlīgu lēmumu

Ko šis juridiskais kalambūrs nozīmē latviski? Ja agrāk pēc VID lēmuma neatmaksāt PVN nodokļu maksātājs varēja kritiski paskatīties uz savu dokumentu bāzi, pameklēt papildus pierādījumus un prasīt pārmaksātā PVN atmaksu vēlreiz, tad pēc šī sprieduma tas kļuvis bīstami. Jāapstrīd VID lēmumu, savādāk ir risks palikt bez sava PVN. Šo secinājumu, Senāta ieskatā, apstiprina likums „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka pārmaksātās nodokļu summas dzēš, ja VID pieņēmis lēmumu atteikt pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu un minētais lēmums stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums.

Šī gada oktobra sākumā Senāts ir pieņēmis visai interesantu spriedumu, no kura izriet vairākas oriģinālās atziņas attiecībā uz nodokļu atmaksas apstiprināšanas strīdiem, iespējams, ar tālejošajām sekām.

Prasījuma būtības noskaidrošana

Lai izprastu, kāda veida prasījums ir strīdos par PVN pārmaksas apstiprināšanu un atmaksu, Senāts ir vērtējis, kas vispār ir PVN pārmaksa un kas pēc būtības ir VID lēmums neapstiprināt pārmaksu. Senāts tādēļ secina PVN pamatprincipu, ka atskaitīšanas tiesības ir PVN sistēmas mehānisma neatņemama sastāvdaļa un tās principā nevar tikt ierobežotas.

Vērtējot Satversmes tiesas secinājumus attiecībā uz PVN neitralitātes principu, Senāts konstatējis ka PVN pārmaksa pēc savas būtības ir nodokļu maksātāja īpašums – viņa finanšu līdzekļi. Šo līdzekļu paturēšana valsts rīcībā, attiecīgajā laika posmā liedzot iespēju nodokļu maksātājam ar tiem rīkoties, ir Latvijas Satversmes noteikto pamattiesību (tiesību uz īpašumu) ierobežojums.

Tādēļ Senāts uzskata, ka prasījumu tiesai persona var formulēt kā prasījumu atdot personas īpašumu, kura neatdošanas pamatojums arī ir vienīgais strīdus priekšmets tiesā. Tas vienlaikus nozīmē, ka tiesa ir ierobežota vērtēt tādu pamatojumu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanai, kas nav norādīts administratīvajā aktā.

Administratīvā akta būtības noskaidrošana

Vērtējot likuma „Par nodokļiem un nodevām” un PVN likuma iekļauto regulējumu, Senāts uzskata, ka VID, neapstiprinot un neatmaksājot pārmaksu, būtībā nevis atsaka izdot labvēlīgu administratīvo aktu par tiesībām uz pārmaksas atmaksu (šādas tiesības nodokļu maksātājam pastāv jau uz darījumu un deklarāciju pamata), bet gan izdod nelabvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru atsaka atzīt un īstenot šīs tiesības.

Senāts uzsver, ka minētā likuma Par nodokļiem un nodevām norma neapšaubāmi norāda uz lēmuma par pārmaksas neapstiprināšanu un neatmaksāšanu kā nelabvēlīga administratīvā akta dabu. Proti, PVN gadījumā ar to vien tiek neatgriezeniski izbeigtas nodokļa maksātāja tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu deklarētajā apjomā. Senāta ieskatā tās ir tieši tādas pašas sekas kā audita gadījumā.

Senāts norāda, ka tieši tādēļ, neatkarīgi no tā, vai ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegumu ir pamatots lēmums par papildu nodokļa aprēķinu vai nodokļa pārmaksas apstiprināšanas un atmaksas atteikums, VID to ir jāuztver kā nodokļa maksātājam piemītošu un likumā noteikti paredzētu tiesību liegšanu, kas ir pamatojama kā nelabvēlīgs administratīvais akts.

Tiesā veicamās pārbaudes robežas

Šādā gadījumā tiesai nav pašai pēc savas iniciatīvas jāpārbauda visi iespējamie šķēršļi, kas varētu būt tiesību atskaitīt priekšnodokli īstenošanai. Tiesas pārbaudes apjoma robežas tieši attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām nosaka VID lēmumā norādītais pamatojums.

Ja VID lēmums par pārmaksas neapstiprināšanu un neatmaksāšanu nav pieņemts audita rezultātā, tad arī tiesai nav jāveic izmeklēšana tādā apjomā un dziļumā, kas būtībā aizvietotu auditu, kuru VID nav veicis. Tikai tad, ja tiesas izmeklēšanā apstiprinās VID pamatojums priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanai, tas var būt pamats neatcelt administratīvo aktu.

Savukārt, ja priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības liegtas nepamatoti un tādējādi atkrīt tas šķērslis pārmaksas apstiprināšanai, ko VID bija norādījis, tiesai ir pamats ar spriedumu uzlikt pienākumu VID apstiprināt pārmaksu.

Vienlaikus Senāts norāda, ka VID, jau veicot pārbaudi par nodokļa pārmaksas pamatotību, vai arī pēc tam, tostarp tiesas procesa laikā vai pat pēc tiesas sprieduma, var nonākt pie secinājuma, ka nepieciešama rūpīgāka lietas apstākļu noskaidrošana auditā. Tādā gadījumā VID nav šķēršļu veikt auditu lai pilnībā izvērtēt nodokļa maksātāja nodokļu saistības.

Secinājumi

Senāta spriedumā paustās atziņas šajā lietā viennozīmīgi ir atzīstamas par svaigu skatījumu uz tiem pašiem jautājumiem un procesiem pie kuriem sen jau esam pieraduši. Paliek liels jautājums – vai turpmākajā VID darbībā ir gaidāmas kardinālas pārmaiņas attiecībā uz konkrēto nodokļu strīdu lietu kategoriju. Proti, vai VID atteikumi nodokļu pārmaksas apstiprināšanai un atmaksai būs uzskatāmi par līdzvērtīgiem lēmumiem VID veiktajos kontroles pasākumos, ar visām no tā izrietošajām sekām. Jau no oktobra sākuma, ieteiktu komersantiem būt īpaši uzmanīgiem ar ikdienišķajiem VID atteikumiem priekšnodokļa apstiprināšanai un atmaksai, apsverot domu par šāda VID lēmuma apstrīdēšanu, jo, iespējams, Jūs varat zaudēt tiesības uz nodokļu pārmaksu vienkārši nokavētā procesuālā termiņa dēļ.

Kopdzīves partnera veiktie ieguldījumi NĪ = pieteicējas veiktie ieguldījumi

Senāts noraidīja VID kasācijas sūdzību IIN strīda lietā par pieteicējas deklarētiem ieguldījumiem atsavinātajā nekustamajā īpašumā. VID uzskatīja, ka apgabaltiesa nepamatoti atzinusi par pieteicējas izdevumiem tos izdevumus, kuru apliecinošajos dokumentos kā maksātājs, preču saņēmējs vai pircējs norādīta cita persona, ar kuru pieteicējai ir bijusi kopdzīve. VID norādīja, ka kapitāla pieauguma aprēķinā ņem vērā tieši konkrētās personas izdevumus. Savukārt, pierādījumu par to, ka pieteicējas kopdzīves partnera veiktos maksājumus pieteicēja būtu kompensējusi no saviem līdzekļiem, lietā nav.

Senāts nepiekrita VID viedoklim un norādīja sekojošo.

Pirmkārt, apgabaltiesa ir ņēmusi vērā, ka ēku būvniecības un finansēšanas procesā pieteicējas kopdzīves partneris rīkojās atbilstoši pieteicējas pilnvarojumam. Šādās situācijās apgabaltiesa pieteicējas kopdzīves partnera rīcību atzina par pieteicējas vārdā veiktu rīcību.

Otrkārt, par situācijām, kurās pieteicēja savam kopdzīves partnerim neatlīdzināja izdevumus, apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja būtībā ir saņēmusi dāvinājumu.

Treškārt, apgabaltiesa nerada pamatu secināt, ka visi strīdus izdevumi būtu šādi dāvinājumi pieteicējai, jo konstatēja, ka, piemēram, attiecībā uz tās naudas ieguldīšanu nekustamā īpašuma būvniecībā, ko pieteicējas kopdzīves partneris ieguva, ņemot tieši tam paredzētu kredītu bankā, pieteicēja apzinājās savas saistības atdot šo naudu. Tā kā strīdus nekustamais īpašums ir atsavināts 2016. gadā, attiecīgajā laikposmā likums neparedzēja nedz aizdevuma, nedz dāvinājuma aplikšanu ar nodokli.

Šādā veidā apgabaltiesa pēc kārtas izvērtēja visus maksājumus un atsevišķus no tiem, lai arī tajos uzrādīts tikai pieteicējas kopdzīves partneris, atzina par veiktiem pieteicējas uzdevumā vai pieteicējas vārdā. Citādi formulējot – pieteicējas kopdzīves partneris viņu aizstāj darījumu kārtošanā vai viņam bija tiesības pieteicējas vārdā veikt un viņš veica rēķinu samaksu. No minētā Senāts secināja, ka pretēji VID kasācijas sūdzībā paustajam, apgabaltiesa nav citas personas izdevumus uzskatījusi par pieteicējas izdevumiem. Ņemot vērā pierādījumus, apgabaltiesa tos uzskatīja par pašas pieteicējas izdevumiem, jo viņas kopdzīves partneris rīkojās viņas vārdā un viņas uzdevumā.

Senāts piekrita, ka apgabaltiesa, atsaucoties arī uz abu personu kopdzīves faktu un kopīgās saimniecības dēļ radītajām pierādīšanas grūtībām, nav pētījusi, kā tālāk pieteicēja nokārtoja saistības ar kopdzīves partneri. Bet tas nozīmē, ka pēc būtības nav noskaidrots nevis tas, kura persona veica ieguldījumus kapitālā (ir atzīts, ka tā bija pieteicēja), bet tas, vai un kā pieteicēja norēķinājās ar kopdzīves partneri. Taču šim apstāklim konkrētajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes pieteicējas ienākuma aprēķinā, jo apgabaltiesa ir ņēmusi vērā, ka jebkurā gadījumā tas nemainītu apliekamo ienākumu apjomu – pat dāvinājuma gadījumā tas neveidotu apliekamu ienākumu.

VID prakse biedrību SLO statusa atņemšanā izrādās nepamatota

Nu jau vairākus gadus atpakaļ VID sāka pieņemt lēmumus par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu biedrībām. Šie lēmumi pārsvarā bija pamatoti ar VID viedokli, ka biedrības veic saimniecisko darbību un tā ir kļuvusi par konkrētās biedrības pamatdarbību, ar peļņas gūšanas raksturu, kas nav saistīta ar tās statūtos noteikto mērķu īstenošanu. Līdzīga satura lēmums tika pieņemts arī biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” atņemot tai SLO statusu. Biedrība organizē mācības un seminārus sporta speciālistiem.

Kasācijas kārtībā bija noskaidrojams, kādos apstākļos biedrības veikta darbība par atlīdzību ir savienojama ar biedrības institūta būtību. VID  kasācijas sūdzībā ir norādījis, ka biedrību pamatdarbības galvenajam finansēšanas avotam ir jābūt ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām un biedru naudai. Senāta norādījis, ka šāds uzstādījums, no normatīvajiem aktiem, kas regulē biedrību darbību, kam piešķirts SLO statuss, neizriet. Līdz ar to tas, ka Biedrības ienākumus lielākoties veido Biedrības iekasētā maksa par mācībām, pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto. Šajā aspektā būtisks ir kopskats uz Biedrības veiktās darbības būtību un minētajā veidā iegūto finanšu līdzekļu apriti.

Apstākļos, kad mācību organizēšanas rezultātā gūto ienākumu aprite notiek tādējādi, ka tie atkal no jauna tiek ieguldīti mācību organizēšanā (jeb – Biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanā), nav pamata runāt par tādu pamatdarbību, kas nav vērsta uz statūtos noteiktā mērķa (bez peļņas gūšanas rakstura) īstenošanu. Senāts norāda, ka no konstatējuma par to, ka atsevišķas darbības, ko Biedrība veikusi, cita starpā nesaņemot par to atlīdzību, nevar izdarīt secinājumu, ka šīs darbības (nevis mācību organizēšana) ir Biedrības pamatdarbība.

No lietas kopumā izriet, ka tieši mācību organizēšana par maksu ir Biedrības pamatdarbība. Bet, tā kā Biedrība mācības nav organizējusi peļņas gūšanas nolūkā, nav pamata secināt, ka mācībām ir komerciāls raksturs un ienākumu izlietošana mācību nodrošināšanai neatbilst statūtos noteiktajam mērķim. VID nav pamatojis arī to, ka Biedrība būtu pārkāpusi aizliegumu sadalīt mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes locekļiem, kā arī izmantojusi tos labuma gūšanai.

Ja nodala nekustamo īpašumu, tam no jauna jāskaita 5 gadus īpašumā (IIN)

Par šo nodokļu strīdu rezultātu apgabaltiesā esam jau rakstījuši vienā no mūsu iepriekšējiem nodokļu vēstīm. Šoreiz – turpinājums ar atziņām no Senāta. Atgādinām lietas faktiskos apstākļus.

VID privātpersonas nodokļu pārbaudes rezultātā konstatēja, ka pieteicēja:

  1. pamatojoties uz 2001.gada 17.septembra dāvinājuma līgumu, ieguvusi īpašuma tiesības uz strīdus nekustamo īpašumu A.
  2. 2015.gada 8.aprīlī, pamatojoties uz dāvinājuma līgumu, īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu A nostiprinātas pieteicējas dēlam.
  3. Savukārt 2015.gada 15.jūlijā, pamatojoties uz atcēlēju līgumu, Nekustamais īpašums A atkal reģistrēts pieteicējas īpašumā.
  4. Pēc atcēlēja līguma noslēgšanas un Nekustamā īpašuma A atkārtotās reģistrēšanas uz pieteicējas vārda no Nekustamā īpašuma A atdalīta zemes vienība, izveidojot nekustamo īpašumu B. 2016.gada 30.maijā pieteicēja pārdevusi nekustamo īpašumu B.
  5. Savukārt 2017.gada 4.janvārī pieteicēja pārdevusi arī Nekustamo īpašumu A.

VID sākotnējā lēmumā konstatēja, ka pieteicēja ar IIN apliekamus ienākumus ir guvusi gan nekustamā īpašuma B, gan nekustamā īpašuma A atsavināšanas rezultātā. Citiem vārdiem sakot, papildu maksājamo nodokli VID noteica par ienākumiem, ko pieteicēja guvusi divu nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā.

Apgabaltiesa atzinusi, ka strīdus nekustamais īpašums pieteicējas īpašumā ir bijis ilgāk nekā 13 gadus un nepilnus 7 gadus tajā pieteicēja bija deklarējusi savu dzīvesvietu. Līdz ar to apgabaltiesa atzinusi, ka izpildās likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” attiecīgie izņēmuma noteiktumi, un ar nodokli neapliek ienākumu no strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas. Tādēļ apgabaltiesa pārsūdzēto VID lēmumu atzinusi par nepamatotu un atcēlusi.

Senāts konstatēja, ka VID IIN un nokavējuma naudu ir aprēķinājis atsevišķi par katra nekustamā īpašuma (A un B) atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu. Savukārt nodokļu maksājumu aprēķinu pareizība saistībā ar ienākumiem, ko pieteicēja guvusi, atsavinot nekustamo īpašumu B, apgabaltiesas spriedumā nav pārbaudīta un vērtēta.

Šim faktam ir būtiska nozīme, jo pēc zemes vienības atdalīšanas tā iegūst patstāvīga nekustamā īpašuma statusu. Tas, savukārt, nozīmē, ka pieteicēja, atsavinot šādu atdalīto nekustamo īpašumu, atsavina jaunu nekustamo īpašumu. Tāpēc attiecībā uz ienākumu, kas gūts šāda nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā, atsevišķi jāpārbauda, vai iestājas likumā paredzētie kritēriji, lai ienākumu kvalificētu kā ar IIN neapliekamu ienākumu. Savukārt, konstatējot pamatu gūtā ienākuma aplikšanai ar nodokli, jāpārbauda nodokļu maksājumu aprēķinu pareizība. Tā kā apgabaltiesa to nav darījusi, apgabaltiesas spriedums ir atceļams daļā, un lieta šajā daļā nosūtāma jaunai izskatīšanai.

Senāts atgādina VID, ka tas nepārvērtē lietas apstākļus un pierādījumus

Senāts ir atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību, jo VID kasācijas sūdzība izskatāmajā lietā bija veidota kā VID pārmetumi tiesai, ka tā vai nu nav vērtējusi atsevišķus lietas apstākļus un pierādījumus, vai nu tos ir vērtējusi nepietiekami rūpīgi. Savukārt šo viedokli VID pamato ar savu redzējumu, kā ir vērtējami lietas apstākļi, pierādījumi un pieteicējas paskaidrojumi.

Rezultātā VID norāda, ka tiesa ir nepareizi piemērojusi PVN likumu un vairākas APL normas, kas noteic lietas apstākļu noskaidrošanas un pierādījumu novērtēšanas prasības. Senāts konstatēja, ka:

(a) VID neizskaidro, kā tieši ir izpaudies PVN likuma normas pārkāpums;

(b) VID tiesību normas pārkāpumu sasaista ar procesuālo tiesību normu pārkāpumu; proti, VID ieskatā, tā kā tiesa nepareizi novērtēja lietas apstākļus un pierādījumus, tad tiesa nepamatoti secināja, ka pieteicēja ir ievērojusi priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Līdz ar to būtībā kasācijas sūdzība veidota vienīgi no VID apsvērumiem par lietas apstākļu un pierādījumu vērtēšanu. Senāts atzinis, ka kasatora nepiekrišana tiesas spriedumā norādītajam pierādījumu novērtējumam un kasatora atšķirīgais pierādījumu novērtējums nav uzskatāms par APL normu par pierādījumu novērtēšanas principiem pārkāpumu. Pamats uzskatīt, ka šī tiesību norma ir pārkāpta, būtu tad, ja, piemēram, tiesas izdarītie secinājumi vai nu vispār nebalstās uz pierādījumiem, bet tikai uz pieņēmumiem, vai ja secinājumi loģiski nevar izrietēt no novērtētajiem pierādījumiem, vai ja kāda pierādījuma saturs ir acīmredzami nepareizi noskaidrots. Senāts norādījis, ka tas, ka VID nepiekrīt apgabaltiesas apstākļu un pierādījumu vērtējumam, nenorāda uz tiesību normu pārkāpumiem.

Senāts atceļ spriedumu par PVN 0% piemērošanu ES piegādes darījumiem

Tuvojoties septembra beigām, Senāts, izskatot kārtējo PVN strīda lietu nonāca pie secinājumiem, kas nesakrīt ar pirmās un otrās instances tiesas spriedumiem, gan attiecībā uz tiesiskā regulējuma interpretāciju un piemērošanu, gan uz otrās instances tiesas sprieduma pamatojumu.

Strīda lietas apstākļu apraksts

Pārdevējs (LV nodokļu maksātājs) ir realizējis Pieteicējai (LV nodokļu maksātājs) preces, kuras tā nekavējoties pārdeva Pircējam (Igaunijas nodokļu maksātājs). Savukārt, Pircējs pēc 3 dienām piegādāja Pārdevējam identiska apjoma preces par cenu, kas sakrīt ar Pieteicējas piegādātās preces cenu (skat. zīmējumu).

 

 

Analizējot šo darījumu struktūru, rodas iespaids par tās simulatīvu raksturu. Arī VID uzskatījis, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējama formālā dokumentu noformēšana ar mērķi gūt nepamatotas PVN sistēmas priekšrocības, un Pieteicēja zināja, ka piedalās ar PVN krāpšanu saistītās darbībās.

Strīda būtība konkrētajā lietā ir par to, vai Pieteicējai bija tiesība veikt priekšnodokļa atskaitījumus par darījumiem ar Pārdevēju, kā arī piemērot PVN 0 % likmi darījumam ar Pircēju – Igaunijas uzņēmumu.

Judikatūrā jau sen ir nostiprināts nodokļu maksātāju atskaitīšanas tiesību pārbaudes mehānisms, līdzvērtīgajos darījumu norises apstākļos. Proti, tiesības piemērot PVN 0% likmi var liegt:

  • (i) ja notikusi nodokļu sistēmas ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana un Pieteicēja zināja (tai bija jāzina) par piegādes darījuma saistību ar to;
  • (ii) ja piegādātājs (Pieteicēja) nav veicis visus saprātīgi sagaidāmos pasākumus, lai pārliecinātos, ka tā veiktā piegāde ES iekšienē nav saistīta ar dalību nodokļu krāpšanā.

Gan pirmā, gan otrā tiesas instance atbalstīja VID viedokli un pieņēma Pieteicējai negatīvus spriedumus. Savukārt lietai nonākot kasācijas instancē, Senāts identificēja divas apgabaltiesas pieļautās kļūdas – administratīvā akta pamatojuma maiņa, un nepareizā PVN likuma normas interpretācija un piemērošana attiecībā uz tiesībām piemērot PVN 0% likmi piegādēm ES.

Senāta secinājumi attiecībā uz PVN regulējumu

Senāts secināja, ka Apgabaltiesa nav konstatējusi, ka Pieteicēja būtu iesaistīta PVN sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā vai krāpšanā. Tāpat apgabaltiesa pēc būtības ir konstatējusi, ka strīdus preces ir tikušas izvestas no piegādes dalībvalsts teritorijas, vienlaikus pārmetot Pieteicējai, ka tā nav pārliecinājusies, vai preces faktiski sasniedza galamērķi.

Šajā sakarā Senāts norādīja, ka no tiesību normām un Senāta judikatūras neizriet, ka priekšnoteikums PVN 0% likmes piemērošanai ir tas, ka preces nosūtītājam ir jāpārliecinās, ka prece faktiski sasniegusi tās galamērķi citā valstī. Savukārt, apstāklis, kad prece nav sasniegusi piegādes galamērķi, var būt pamats tālākai izmeklēšanai. Tomēr šāds apstāklis pats par sevi nav pamats atzīt, ka neizpildās nodokļa atbrīvojuma priekšnosacījumi piegādātājam.

Senāta ieskatā nevar izvirzīt vispārīgu kritēriju, ka saprātīgi sagaidāmi pasākumi, lai pārliecinātos, ka piegāde ES iekšienē nav saistīta ar dalību krāpšanā, būtu pārliecināšanās par preces nonākšanu konkrētajā galamērķī citā dalībvalstī. Pretējā gadījumā nāktos secināt, ka nodokļa maksātājam tiek izvirzīts atšķirīgs kritērijs PVN 0% likmes piemērošanai, nekā tas ir paredzēts tiesiskajā regulējumā attiecībā uz piegādēm Savienības iekšienē.

Tādējādi Senāts atzinis, ka apgabaltiesa ir nepareizi interpretējusi un piemērojusi PVN likuma 43.panta ceturto daļu (par tiesībām piemērot 0 procentu likmi piegādēm ES iekšienē).

Senāta secinājumi attiecībā uz apgabaltiesas sprieduma pamatojumu

No otrās instances tiesas sprieduma izriet secinājumi, kas ir pretēji VID lēmumā norādītajam. Proti, VID nesaskatīja, ka pastāvēja darījumu ķēde:

Pārdevējs Pieteicēja Pircējs Pārdevējs

Savukārt apgabaltiesa atzina, ka tās pašas preces īsā laika posmā nonāca atpakaļ Pārdevējam. Apgabaltiesas ieskatā, minētā darījumu ķēde tika izveidota, lai slēptu Pieteicējas preču iegādes un piegādes darījumu anulēšanu. Savukārt Pieteicējas rīcību apgabaltiesa atzina par profesionālai rūpībai neatbilstošu un norādīja uz PVN likuma 106.panta pirmajā daļa noteikto pienākumu koriģēt nodokļu deklarāciju, ko Pieteicēja neesot ievērojusi.

Senāts secināja, ka līdz ar to apgabaltiesa nav atzinusi par pareizu VID norādīto administratīvā akta pamatojumu. Apgabaltiesas secinājumi ir balstīti uz citu tiesību normu un citiem faktiskajiem apstākļiem, kas Senāta ieskatā ir kvalificējams kā pārsūdzētā administratīvā akta pamatojuma maiņa, tādējādi pieļaujot APL 250.panta otrās daļas pārkāpumu. Tādēļ Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

Avansa rēķins un avansa maksājums nav pietiekošs pamats priekšnodokļa atmaksai

Administratīvā rajona tiesa nosprieda, ka neraugoties uz PVN likumā noteikto regulējumu, komercsabiedrība tomēr nav tiesīga atskaitīt priekšnodokli. Pieteicējā saņēma un apmaksāja sava darījuma partnera izrakstīto avansa rēķinu par preču piegādi, deklarējot šo darījumu 2021 gada novembrī. 2022.gada jūnijā VID atteica apstiprināt un atmaksāt Pieteicējai PVN deklarācijā norādīto pārmaksāto PVN summu.

Apstrīdēšana iestādē noslēdzās ar pieteicējai nelabvēlīgu VID ģenerāldirektores lēmumu, kas bija pamatots ar to, ka strīdus darījums ilgstoši un nepārprotami nav īstenojies, kas savukārt liedz pieteicējai īstenot tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, pamatojot to vien ar avansa maksājuma par preču iegādi veikšanu. Turklāt pieteicējas darījuma partneris nav deklarējis strīdus darījumu, un anulējis avansa rēķinu 2021. gada 10. novembrī, tādējādi nav apstiprinājis darījuma faktisko esību.

Tiesa piekrita VID motivācijai un noraidīja pieteikumu. Tiesas ieskatā faktam, ka pieteicējas darījuma partneris nav piegādājis tai avansa rēķinā norādītās preces, ir izšķiroša nozīme. Fakts, ka darījums nav noticis.

Gaidīsim nākamo instanču nolēmumus šajā lietā. Tikmēr vērts pakomentēt, ka Senāts jau iepriekš atzinis, ka vispārīgi avansa maksājums ir pielīdzināms preču un pakalpojuma saņemšanai un rada pamatu priekšnodokļa atskaitīšanai. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas un ir vērtējamas kopsakarā ar PVN sistēmas būtību. Proti, priekšnodokļa atskaitīšana ir atsakāma vai koriģējama gadījumā, ja prece nav piegādāta, pakalpojums nav sniegts vai ir konstatējama PVN sistēmas ļaunprātīga izmantošana. Tātad, arī avansa norēķina gadījumā izšķiroši ir tas, vai ir noticis darījums, par ko samaksāts avansā, un vai nodokļu maksātājs ir saņēmis attiecīgās preces. Jāpiebilst, ka ja prece, lai arī novēloti, būtu piegādāta pieteicējai, t.i., darījums būtu faktiski noticis, pieteicējai neapšaubāmi būtu tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Taču, tā kā līdz pat sprieduma saņemšanai darījums netika realizēts, šķiet, ka tiesa pamatoti piekrita VID viedoklim.

Atkal par automašīnu tirgotāju atbildību PVN apmērā, auto izlaižot loku caur kaimiņiem

Novembra sākumā Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību SIA „AMSERV MOTORS” nodokļa strīda lietā. Galvenais strīda jautājums šajā lietā, kasācijas instancē, bija tas – vai fakts, ka realizēto automašīnu īss atrašanās laiks pircēja dalībvalstī, ir uzskatāms par būtisku apstākli, lai būtu pamats konstatēt, ka piegāde tām ir bijusi tikai formāla, proti, tikai ar mērķi radīt iespaidu, ka automašīnas ir pārdotas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kaut arī faktiski to pārdošana ir notikusi Latvijā.

Izvērtējot lietā noskaidrotos faktiskos apstākļus (darījumu dokumenti, to norise, pieteicējas un tās darījumu partneru paskaidrojumi), Senāts atzina par pamatotu un pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka galapatērētāji (Latvijā) transportlīdzekļus faktiski iegādājās no pieteicējas, nevis no citas Eiropas Savienības dalībvalsts komersanta. Tāpat par loģisku Senāts ir atzinis otrās instances tiesas secinājumu par pieteicējas ieguvumu, spējot pārdot transportlīdzekļus klientiem lētāk. Tādējādi iegūstot nepamatotas konkurences priekšrocības. Lietā ir atzīts, ka Pieteicēja ir apzināti iesaistījusies formālajā dokumentu noformēšanā par faktiski nenotikušiem darījumiem, par ko liecina gan darījumu norise un noformētie darījumu attaisnojuma dokumenti, gan pieteicējas motīvs.

Naftas produktu tirgotāju sāpe – PVN 0% piemērošana ES piegādēm

Konkrētajā lietu kategorijā nodokļu maksātājiem ir visai sarežģīti pierādīt kritērija – “zināja, vai vajadzēja zināt” neesamību, kas ir visai dīvaini vērtējot PVN 0% piemērošanas apstākļus citu kategoriju lietās (piemēram, elektronikas preču piegādes). Konstatējami daži momenti, kas raisa zināmas bažas (priekšapmaksas neesība, nepilni rēķini u.c.), kuri pēc būtības ir izskaidrojami, tomēr spriedumi šajā lietā, visās instancēs, konsekventi ir negatīvi. Šis fakts nedaudz izbrīna, jo neviena instance nav ņēmusi vērā tiesu praksi līdzīgajos apstākļos attiecībā uz pamata argumentāciju lietā – galamērķa valstī nav izsekojama preču nodošana tieši rēķinos norādītajām personām. Atbilstoši nu jau stabilajai tiesu praksei ES piegādes strīdu lietās, faktam, kas tieši ir saņēmis strīdus preci, ja tā tika transportēta uz pircēja norādīto adresi, nav nozīmes.

Sākot ar 2018. gadu Latvijā ir vesela virknē spriedumu, lietās ar līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem. Šajās lietās visas tiesu instances, spriedumos konsekventi ir uzskatījušas, ka pieteicējiem ir tiesības piemērot PVN 0% likmi, preču piegādes darījumos izmantojot noliktavu pakalpojumus (kā tas ir noticis izskatāmajā lietā), nodot apmaksātās preces to pārstāvjiem, transportēšanas uzņēmuma pārstāvjiem, vai pat neidentificētām personām. Šajās lietās ir atrodamas tādas tiesu atziņas, kā piemēram – apstāklis, ka par preču saņemšanu citas ES dalībvalsts noliktavā ir parakstījusies neidentificēta persona, nedod pamatu apgalvojumam, ka tās nav saņemtas konkrētajā galamērķī, jo preču saņemšanā dažādu apstākļu dēļ ne vienmēr var piedalīties darījumu dokumentos norādītās amatpersonas (vai pilnvarotās personas). Citā lietā Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka VID argumentam par to, kura tieši persona citā ES dalībvalstī faktiski saņēma preci, nav būtiskas nozīmes, jo darījumu partneris ar konkludentām darbībām ir akceptējis, ka šī persona ir rīkojusies darījumu partnera vārdā.

Tāpat, par nepamatotiem un noraidāmiem VID argumentiem, tiesas ir uzskatījušas to, ka lietā būtu jāvērtē – vai preces no starpnieka (noliktavas) ir izņēmis tieši pieteicējas pircējs. Apgabaltiesas ieskatā minētajam apstāklim nebija nozīmes, jo lietā būtiski noskaidrot to, vai pieteicēja nogādāja strīdus preces klientam ES teritorijā. Savukārt tam, kad un kā pieteicējas pircējs no konkrētās noliktavas preces izņēma, nav nozīmes, izšķirot jautājumu par PVN pārmaksas apstiprinājumu un atmaksu pieteicējai.

Fakti uz kuriem tiesa norāda lietā, kā uz pamatojumu saviem negatīvajiem secinājumiem, ir apstākļi kuri tika noskaidroti tikai sadarbojoties ar ārvalstu nodokļu administrācijām. Proti, tie ir tādi fakti par pieteicējas darījumu partneriem, par kuriem pieteicēja nevarēja noskaidrot informāciju. Turklāt arī šajā sakarā ir jāatceras Senāta atzinumi, ka lietā būtu jākonstatē tādi apstākļi, kas pieteicējai objektīvi rastu aizdomas par darījumu partneru iespējamo negodprātīgu rīcību. No izskatāmās lietas sprieduma šādas informācijas konstatēšana neizriet.

Tiesa nosprieda, ka uzņēmuma pāreja tomēr nav notikusi

Līdzšinējā tiesu prakse rāda, ka komersantiem pozitīvi nolēmumi, lietās, kurās VID konstatē uzņēmuma pāreju, ir liels retums. Šāds rets gadījums ir noticis šī gada novembra vidū.

Valmieras tiesu nams (1.instance), izskatot sūdzību par VID nodokļu parāda piedziņas lēmumu, ir nonācis pie secinājuma, ka VID konstatētā uzņēmuma pāreja nav notikusi un par to lietā liecina sekojoši apstākļi un fakti.

  1. Komersanta uzņēmumu nodibināja viens no pārņemtā uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem, kas nebija apmierināts ar Parādnieka vadības darba algas izmaksas disciplīnu, un nebija saistīts ar Parādnieka uzņēmuma organizatoriski saimniecisku vadību.
  2. Tiesa atzina, ka fakts, ka jaunais komersants turpināja sniegt pakalpojumus tam pašam sadarbības partnerim, kuram pakalpojumus sniedza Parādnieks, neliecina par saistību pārņemšanu, jo komersanta līgumattiecības ar konkrēto darījumu partneri tika nodibinātas no jauna, nevis pārņemtas.
  3. Darba tiesiskās attiecības ar komersantu ir nodibinājuši tikai daļa no bijušajiem Parādnieka darbiniekiem, turklāt neviens no tiem nav bijis saistīts ar Parādnieka organizatoriski saimniecisku vadību.
  4. Tiesas ieskatā, VID konstatētie apstākļi, paši par sevi, nekādā veidā neliecina par Parādnieka uzņēmuma, kā organizatoriski saimnieciskas vienības ar tajā ietilpstošu komersantam piederošu ķermenisku un bez ķermenisku lietu, kā arī citu saimniecisku labumu (vērtību), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai, nodošanu.
  5. Turklāt, no lietā iegūtas informācijas izriet, ka Parādnieka dalībniece un patiesā labuma guvēja Parādnieka uzņēmuma pārejas periodā ir iegādājusies jaunu uzņēmumu, kurš turpina darboties Parādnieka juridiskajā adresē ar pārņemtiem diviem Parādnieka darbiniekiem. Jaunā uzņēmuma deklarētais darbības virziens nav identisks Parādnieka darbības virzienam, taču darbības sfēra, līdzīgi kā sūdzības iesniedzējai, ir tāda pati.

Tiesa nosprieda, ka nav pamata atzīt par taisnīgu un pareizu VID secinājumu, ka konkrētajā gadījumā nemainoties uzņēmuma veidam un raksturam, saglabājot personālu un uzņēmuma ekonomisko identitāti, Parādnieka uzņēmums turpina pastāvēt kā komersanta uzņēmums. Tiesa apmierināja komersanta sūdzību un atcēla VID lēmumu.

 

ES tiesā

Rakstu autore: Dace Everte

Ja noilguma dēļ pārmaksāto PVN nevar atgūt no pārdevēja, drīkst prasīt no valsts

MS ir nodarbojas ar mežsaimniecību. No 2011. līdz 2013. gadam viņš iepirka kokmateriālus no dažādiem piegādātājiem un pēc tam tos pārdeva tālāk un piegādāja klientiem kā malkai izmantojamus kokmateriālus. Lai gan PVN likme, kas bija norādīta piegādātāju rēķinos, bija standarta PVN 19 %, rēķinos, kurus MS nosūtīja klientiem, bija piemērota 7 % samazinātā PVN likme.

MS kā priekšnodokli atskaitītja piegādātājiem samaksātos 19% PVN, bet kā budžetā maksājamo uzrādīja piemērojamo 7% PVN. Nodokļu auditā Vācijas nodokļu iestāde konstatēja, ka veiktajām piegādēm ir piemērojama standarta 19% PVN. Izskatot strīdu tiesā, tika secināts, ka 7% PVN piemērots pamatoti, bet piegādātājiem bija savos rēķinos arī jāpiemēro 7% PVN, tādējādi MS bija jāsamazina atskaitītais priekšnodoklis. Piegādātāji atteicās labot savus rēķinus, atsaucoties uz noilgumu.

EST nosprieda, ka preču saņēmējam tieši no nodokļu iestādes jānodrošina tiesības saņemt nepamatoti uzrēķinātā PVN, ko tas samaksājis piegādātājiem un ko tie iemaksājuši valsts kasē, atmaksu, kā arī procentus apstākļos, kad, pirmkārt, nepastāvot iespējai saņēmējam pārmest krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu vai nolaidību, viņš vairs nevar pieprasīt šo atmaksu no piegādātājiem valsts tiesībās paredzētā noilguma dēļ un, otrkārt, pastāv formāla iespēja, ka piegādātāji vēlāk pēc to rēķinu labošanas, kuri sākotnēji nosūtīti šo piegāžu saņēmējiem, pieprasīs nodokļu iestādei atmaksāt pārmaksāto summu. Ja nodokļu iestāde saprātīgā termiņā neatmaksā nepamatoti iekasēto PVN, zaudējumi, kas radušies šim nepamatoti iekasētajam PVN līdzvērtīgas summas nepieejamības dēļ, ir jākompensē, samaksājot nokavējuma procentus.

Ģenerāladvokāta viedoklis, ja fitnesa klubs piemērojis nepamatoti augstu PVN likmi

B iesniedza koriģētas PVN deklarācijas par atsevišķiem mēnešiem laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam. Brīvā laika pavadīšanas pakalpojumu sniegšanai (proti, piekļuvei kluba telpām un iekārtu bezmaksas izmantošanai) esot jāpiemēro 8 % nodokļa likme, nevis līdz šim piemērotā standarta 23 % likme. B šajā lietā apgalvoja, ka fakts, ka tā piemēroja pamatlikmi (23 %) sniegtajiem pakalpojumiem, bija skaidrojams ar to, ka nodokļu iestādes savās saistošajās nodokļu izziņās ir norādījušas, ka tie ir jāapliek ar šo PVN likmi. Tikai pēc tam, kad nodokļu iestādes mainīja savu nostāju, nosakot, ka šie pakalpojumi ir jāapliek ar samazinātu nodokļa likmi (8 %), B nolēma koriģēt nodokļu deklarācijās norādītos apgrozījumus. Nodokļu iestādes atteicās atzīt PVN pārmaksu par iepriekš minētajiem taksācijas periodiem.

Nodokļu iestādes uzskatīja, ka ar PVN deklarāciju korekcijām tika mainīta ar kases čekiem dokumentēto mazumtirdzniecības darījumu vērtība attiecībā uz fitnesa centru apmeklējuma abonementu pārdošanu, iepriekš piemēroto 23 % nodokļa likmi tagad aizstājot ar 8 % likmi un tādējādi samazinot maksājamo nodokli. Iestāde norādīja, ka PVN likuma noteikumos iespēja koriģēt nodokļa bāzi ir paredzēta tikai gadījumā, kad darījums ir apstiprināts ar PVN rēķinu. Neesot tiesiskā tāda regulējuma, kas risinātu jautājumu par iespēju koriģēt nodokļa bāzi un maksājamo nodokli gadījumos, kad par pārdošanu nav izrakstīti rēķini.

Ģenerāladvokāts uzskatīja, ka PVN direktīva nepieļauj tādu valsts nodokļu iestāžu praksi, saskaņā ar kuru netiek ļauts koriģēt nodokļu deklarācijā norādīto maksājamo nodokli, ja preču piegādes un pakalpojumi patērētājiem ir sniegti ar pārāk augstu PVN likmi un ir izsniegti tikai kases čeki, t.i., nav izrakstīti PVN rēķini. Katrā ziņā fiksētas summas gadījumā, par kuru ir panākta vienošanās ar galapatērētāju, nodokļa maksātājs nav nepamatoti iedzīvojies.

EST spriedums par erotisko webcam pakalpojumu sniegšanas vietu

WU pārvalda video ierakstu studiju. Tās galvenā darbība ir erotiska digitalizēta satura, it īpaši vizuālas komunikācijas tiešsaistē un personīgi ar modelēm, tirdzniecība ASV uzņēmumam. ASV uzņēmums tiešsaistē savā tīmekļvietnē izplata šo sesiju video un nodod savu klientu, fizisko personu, rīcībā nepieciešamo saskarni interaktīvai saziņai ar modelēm. Modeles izmanto WU pakalpojumus, noslēdzot Asociācijas līgumu.

Viņas arī paraksta deklarāciju, kas apliecina ASV uzņēmumam, ka tās ieceļ studiju WU, lai tā “saņemtu un iekasētu visas summas”, kuras tām pienākas par sniegtajiem priekšnesumiem videotērzēšanā, un skaidri piekrīt, ka šīs summas viņām izmaksā studija. ASV uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus savā vārdā, definē komerciālos nosacījumus, kas ir piemērojami katram no tās klientiem, kuri skatās šos priekšnesumus un interaktīvi sazinās ar modelēm. Šī sabiedrība nosaka un iekasē tostarp šo klientu par to veiktos cenas maksājumus. No šādi saņemtā maksājuma procentuāla daļa tiek pārskaitīta WU, kura daļu izmaksā modelēm.

Nodokļu administrācija uzskatīja, ka WU ir pienākums Rumānijas budžetā papildu iemaksāt PVN par sniegtajiem pakalpojumiem, jo pakalpojumu sniegšanas vieta ir Rumānija.

EST uzdotie jautājumi:

1) Vai PVN direktīvas 53. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams arī pakalpojumiem, ko tīmekļvietnes pārvaldītājam sniedz videotērzēšanas studija un ko veido interaktīvi erotiski priekšnesumi, kas filmēti un pārraidīti tiešsaistē internetā (digitāla satura straumēšana tiešraidē)? (53.pants: To pakalpojumu sniegšanas vieta un to papildpakalpojumu sniegšanas vieta, kas saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem, piemēram, gadatirgiem un izstādēm, un ko sniedz nodokļa maksātājam, ir vieta, kur faktiski notiek šie pasākumi.)

2)      Vai vieta, kur faktiski notiek šie pakalpojumi ir vieta:

  • kurā modeļi uzstājas tīmekļkameras priekšā,
  • kurā reģistrēts priekšnesumu organizētājs,
  • kurā klienti aplūko attēlus,
  • vai arī ir jāņem vērā cita vieta, atšķirīga no iepriekš minētajām?

Atbilde: PVN direktīvas 53.pants nav piemērojams videotērzēšanas ierakstu studijas sniegtajiem pakalpojumiem interneta izplatīšanas platformas pārvaldītājam, ko veido digitalizēta satura izveide, kuru šāda studija filmē interaktīvu erotisku video sesiju veidā, lai tos nodotu šī pārvaldītāja rīcībā nolūkā tos izplatīt minētajā platformā.

Vai PVN piemērojams radio apraides maksai?

BM ir reģistrēta pie Austrijas uzņēmuma GIS kā apraides pakalpojumu izmantotāja, ko aptver ORF programmu virszemes ciparu apraide, kuru var uztvert ar iekštelpu antenu. BM lūdza GIS atzīt tās tiesības uz PVN atmaksu, kurš samaksāts par programmu abonentmaksu, kas tai bija jāsamaksā. BM apgalvoja, ka PVN uzlikšana programmu abonentmaksai esot pretrunā PVN direktīvai.

EST nosprieda: PVN Direktīva pieļauj, ka Austrija apliek ar PVN sabiedriskās apraides darbību, ko finansē no likumā noteiktas obligātas nodevas, kuru maksā ikviena persona, kas izmanto radiouztvērēja iekārtu ēkā, kura atrodas teritorijā, ko aptver attiecīgās sabiedriskās raidorganizācijas virszemes apraide, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā sabiedriskā apraide ietilpst jēdzienā “pakalpojumu sniegšana par atlīdzību” izpratnē.

Osteopātijai un manuālai terapijai nav PVN, bet kā to atmaksāt?

Beļģijas SIA bija PVN maksātāja un veica saimniecisko darbību “citas darbības cilvēku veselības jomā”. Konstitucionālā tiesa atcēla atbilstošo PVN likuma normu, ciktāl šī norma neļāva piešķirt atbrīvojumu no PVN par manuālās terapijas vai osteopātijas pakalpojumiem ārstniecības un paramedicīnas profesiju pārstāvjiem. SIA lūdza atmaksāt kļūdaini samaksāto PVN, bet nodokļu administrācija nepiekrita.

ES tiesa nosprieda, ka valsts tiesa nedrīkst atsaukties uz valsts tiesību normu, kas ir pretrunā ES PVN direktīvai. To nedrīkst darīt pat tad, ja pēc tam nebūs iespējams atmaksāt klientiem nepamatoti iekasēto PVN, ņemot vērā lielo attiecīgo personu skaitu. Valsts primārais uzdevums ir pēc iespējas ātri sakārtot PVN likumu, lai tas atbilstu direktīvai. Savukārt, nacionālai tiesai jānovērš nekorektās normas piemērošanu. ES tiesību sistēma būtu apdraudēta, ja pat uz brīdi nacionālā tiesa dotu attiecīgai prettiesiskai normai pārsvaru pār ES direktīvas normu. Pat konstitucionālā tiesa nevar ierobežot korektu ES tiesību normu piemērošanu. Tādēļ nav arī piemērojama nacionālā likuma norma, kas pat uz īsu laiku atstāj spēkā prettiesisko normu, lai ierobežotu prettiesiskās normas atcelšanas nelabvēlīgās sekas.

Tāpēc Beļģijai būs jāatmaksā nepamatoti iekasēto PVN. Taču nepamatotas iedzīvošanās princips paredz, ka šis uzņēmums nevar atstāt sev šo PVN. Kā PVN maksātājam pēc tam, kad tas saņēmis no valsts nepamatoti iekasēto PVN, atmaksāt to atpakaļ patērētājiem? ES tiesa saka, ka tā ir nacionālās administrācijas risināma problēma.

Tai pašai vai līdzīgai precei drīkst piemērot 2 dažādas PVN likmes

Polijas uzņēmums YD apsaimnieko kafejnīcu ķēdi Vroclavā, kas tirgo dzērienu Classic Hot Chocolate – karstu šokolādi, kas izgatavota no piena un šokolādes mērces. YD nosūtīja nodokļu iestādei lūgumu sniegt saistošu informāciju par šim dzērienam piemērojamo PVN likmi. Iestāde norādīja, ka minētā dzēriena pārdošana līdzņemšanai un pārdošana uz vietas ir jāuzskata par preču piegādi, ko papildina papildpakalpojumi. Šādām preču piegādēm tiek piemērota samazināta 8 % PVN likme. YD apstrīdēja šo atzinumu, jo preču piegādēm, kas tostarp ietver dzērienus uz piena bāzes, esot jāpiemēro samazināta 5 % PVN likme.

ES tiesa nosprieda, ka saskaņā ar PVN direktīvu, kā arī nodokļu neitralitātes principu, ir atļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir viena un tā pati galvenā sastāvdaļa un kuri atbilst vienām un tām pašām vidusmēra patērētāja vajadzībām, tiek piemērotas divas dažādas samazinātas PVN likmes. Likme var būt atkarīga no tā, vai preces pārdod mazumtirdzniecībā veikalā vai arī tās sagatavo un piegādā klientam pēc viņa pieprasījuma tūlītējam patēriņam. Rezultātu neietekmē arī tas, ka šīm precēm ir kopīga galvenā sastāvdaļa vai ja atšķirības starp minētajiem pārtikas produktiem, tostarp attiecībā uz saistītajiem pakalpojumiem, kas papildina to piegādi, būtiski ietekmē vidusmēra patērētāja lēmumu iegādāties vienu vai otru no tiem.

Dāvana žurnāla abonentiem nav atsevišķa preču piegāde

Portugālē reģistrēta sabiedrība izdod un tirgo žurnālus un citus informatīvus materiālus par patērētāju aizsardzību. Šīs preces tiek pārdotas tikai abonētājiem. Reklāmas kampaņās, kuru mērķis ir piesaistīt jaunus klientus, tā piedāvā jaunajiem abonentiem abonēšanas dāvanu, kas var būt planšetdators vai viedtālrunis, kura vienības vērtība ir zemāka par EUR 50. Dāvanas tiek pirktas no ES dibinātas sabiedrības atbilstoši PVN apgrieztās iekasēšanas mehānismam.

Auditā konstatēts, ka rēķini jaunajiem abonētājiem bija par abonēšanas maksu, kurai tika piemērota samazināta PVN likme 6 %, bet neietvēra nevienu atsauci uz abonēšanas dāvanām. Šo dāvanu piegādei tā piemēroja PVN, par nodokļa bāzi izmantojot to pirkuma cenu un par PVN likmi – parasto likmi 23 %.

ES tiesa komentēja, ka abonēšanas dāvana apmaiņā pret žurnālu abonēšanu ir papildpakalpojums galvenajam pakalpojumam – žurnālu piegādei. Papildus elementi ietilpst jēdzienā “preču piegāde par atlīdzību” šo normu izpratnē, un to nav jāuzskata par preču nodošanu bez maksas PVN direktīvas izpratnē.

Ģenerāladvokāts skaidro, kad drīkst izslēgt no PVN reģistra

Lai pārdotu savu vīnu, kopš 1996. gada uzņēmums A ieguldīja līdzekļus ražošanas telpās, iekārtās un preču zīmē. A 2005. gada decembrī savus materiālos un nemateriālos aktīvus par atlīdzību iznomāja citam uzņēmumam B. Tolaik B piederēja 22,7 % no A.

Dažus gadus vēlāk Itālijas nodokļu administrācija atsūtīja paziņojumu A par to, ka attiecībā uz 2008. taksācijas gadu tā ir uzskatāma par sabiedrību, kas neveic darbību, pamatojoties uz to, ka sabiedrības ar PVN apliekamo darījumu vērtība bija mazāka par līmeni, zem kura sabiedrības tiek uzskatītas par tādām, kas neveic darbību.

Vienīgie ieņēmumi, ko A acīmredzami bija guvusi šajā taksācijas gadā, bija maksa, ko B tai bija samaksājusi par tās preču zīmes izmantošanu, tās iekārtu nomu un dažu lietotu iekārtu pārdošanu. Nodokļu administrācija šos ieņēmumus neņēma vērā, jo tā uzskatīja, ka A no B saņemtā maksa bija saistīta ar uzņēmējdarbības daļas nodošanu un tādējādi neietilpa PVN piemērošanas jomā. Strīds nonāca tiesā un vēlāk EST.

Ģenerāladvokāta viedoklis: nodokļa maksātāja statusu nevar atteikt, ja trīs gadus pēc kārtas veikto attiecīgo darījumu vērtība PVN vajadzībām tiek uzskatīta par neatbilstošu ienākumiem, kurus pamatoti var gaidīt no pieejamiem aktīviem. Tomēr Itālijas regulējums nav pretrunā nosauktajiem tiesību principiem, bet ar noteikumu, ka nodokļu maksātājam jābūt iespējai sniegt objektīvus skaidrojumus un pierādījumus, kādēļ nav iespējams veikt saimniecisko darbību. Izmantot tiesības uz PVN atskaitīšanu nedrīkst kļūt praktiski neiespējamas vai pārmērīgi apgrūtinātas.

Ģenerāladvokāte Kokott – vai darbinieka veiktas krāpšanas gadījumā atbild uzņēmums

Sabiedrība P laikposmā no 2001. līdz 2015. gadam nodarbojās ar degvielas tirdzniecību, izdevējdarbību, komercplatību iznomāšanu un nekustamo īpašumu attīstīšanu. Tā veica pilnīgu grāmatvedības uzskaiti, bija reģistrēta PVN maksātāja un nodarbināja vidēji 14 darbiniekus. Nodokļu auditā tika atklāts, ka laikposmā no 2010. gada janvāra līdz 2014. gada aprīlim sabiedrības P vārdā tika izrakstīti kopumā 1679 viltoti PVN rēķini uzņēmumiem, kuri par rēķinos norādīto PVN pieprasīja priekšnodokļa atskaitījumu. Uzņēmuma izmeklēšanā atklājās, ka ar “tukšo” rēķinu izrakstīšanu un tirdzniecību bez vadības ziņas un piekrišanas bija nodarbojusies kāda sabiedrības darbiniece. Turklāt, P nav zināmi šo rēķinu saņēmēji – tos zina vienīgi vainojamā darbiniece. Viņa izrakstīja pārskata rēķinus par kases čekiem, ko no atkritumu tvertnēm bija vākuši viņas vadītās DUS darbinieki. Nodokļu auditā Sabiedrībai P tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN, pamatojoties uz normām, kas nosaka, ka PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā.

Strīdam turpinoties tiesā, EST tikuši uzdoti šādi jautājumi:

1) Vai tad, ja PVN maksātāja darbinieks ir izrakstījis viltotu rēķinu, kurā norādīts PVN un kurā viņš kā nodokļa maksātāju ir norādījis darba devēju bez viņa ziņas un piekrišanas, persona kurai jāmaksā PVN, ir:

  • PVN maksātājs, kura dati tika nelikumīgi izmantoti rēķina saturā, vai
  • darbinieks, kurš nelikumīgi norādīja PVN rēķinā, izmantojot PVN maksātāja datus?

2) Vai, lai noteiktu personu, kurai ir pienākums samaksāt PVN minētajos apstākļos, ir nozīme tam, vai PVN maksātājam, kas nodarbina šo darbinieku, var pārmest, ka viņš nav pietiekami rūpīgi uzraudzījis šo darbinieku?

Ģenerāladvokāte Kokott lietā sniedza savu viedokli, ka rēķina par fiktīviem darījumiem šķietamajam izsniedzējam rēķinā norādītais PVN ir jāmaksā tikai tad, ja:

  • rēķina saņēmējam vēl nebija iespējams atteikt priekšnodokļa atskaitījumu,
  • uz viņu ir attiecināma rēķina izsniegšana, ko veica trešā persona, pamatojoties uz īpašu atbildību, un viņš nav bijis labticīgs. Turklāt labticību var izslēgt tikai šķietamā izsniedzēja paša vainas gadījumā. Nodokļa maksātāja gadījumā šo vainu var atspoguļot arī vainojami kļūdaina savu darbinieku izvēle vai uzraudzība.

Jautājumi EST par pakalpojumiem uzņēmumu grupas labā

Jautājumi skar vienas grupas uzņēmumu savstarpējo sadarbību iegādājoties pakalpojumus un kopīgi izmantojot saņemtos pakalpojumus.

  1. Vai PVN Direktīvas 2006/112/EK 168. pantam atbilst, tas, ka nodokļu iestāde liedz nodokļu maksātājam tiesības atskaitīt PVN, kas ir samaksāts par iegādātajiem administratīvajiem pakalpojumiem, ja tiek konstatēts, ka visas reģistrētās izmaksas par iegādātajiem pakalpojumiem ir ietvertas nodokļu maksātāja vispārējos izdevumos un ka šis nodokļu maksātājs veic tikai ar nodokļiem apliekamus darījumus, ja nodokļu iestāde ir apstiprinājusi pakalpojumu sniegšanu un ka piemērotais nodokļu režīms ir apgrieztās maksāšanas sistēma (kas izslēdz zaudējumu iespējamību Valsts kasei)?
  2. Vai attiecībā uz vadības un administratīvajiem pakalpojumiem (atbalsta un padomdevēju pakalpojumi dažādās jomās, finanšu un juridisko padomdevēju pakalpojumi), ko sniedz uzņēmumi vienas uzņēmumu grupas iekšienē par labu dažādām šīs grupas vienībām, var uzskatīt, ka ikviena vienība daļēji tos izmanto savu ar nodokli apliekamo darbību vajadzībām, proti, tie ir iegādāti pašas vienības vajadzībām?
  3. Ja tiek konstatēts, ka grupas iekšienē pakalpojumi nav sniegti viena grupas dalībnieka labā, vai par nodokļa maksātāju, kas rīkojas šādā statusā, var atzīt uzņēmumu, kas ietilpst grupā, bet par kuru tiek pieņemts, ka tas nav guvis labumu no šiem pakalpojumiem?

Dažāda veida sadarbība grupas ietvaros ir aktuāls nodokļu jautājums arī Latvijā – tomēr līdz EST spriedumam vēl būs jāgaida 1-2 gadi.

Rakstu autore: Kristīne Erele

EST lietā vērtē par dubultās sodīšanas aizliegumu un samērīgumu soda piemērošanā

Bulgārijā reģistrētai sabiedrībai, kuras darbībai ir saņemta akcīzes preču noliktavas darbības atļauja, 2017.gadā Bulgārijas muitas administrācija veica nodokļu revīziju, kura rezultātā tika veikts nodokļa uzrēķins. Attiecīgais revīzijas lēmums netika apstrīdēts no uzņēmuma puses.

Papildus Bulgārijas muitas administrācija pieņēma lēmumu par administratīvu pārkāpumu par to, ka uzņēmums nav izpildījis pienākumu piemērot akcīzes nodokli, un uzlika naudas sodu divkāršā nepiemērotā akcīzes nodokļa summas apmērā, kā arī anulēja piešķirto akcīzes preču noliktavas darbības atļauju.

Uzņēmums vērsās tiesā par šāda lēmuma atcelšanu. Bulgārijas administratīvā tiesa nolēma uzdot jautājumus ES tiesai, vai ES normatīvie akti pieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kad tiek anulēta akcīzes preču noliktavas darbības atļaujas par izdarītu akcīzes nodokļa režīma pārkāpumu, kas saskaņā ar šīs valsts tiesisko regulējumu ir uzskatāms par smagu, un par to pašu pārkāpumu jau ir piemērots naudas sods.

Šīs lietas izskatīšanā EST vērš iesniedzējtiesas uzmanību uz ES Pamattiesību hartas 50.pantā paredzēto “ne bis in idem” principu, kas paredz “nevienu nedrīkst [..] tiesāt vai sodīt krimināllietā par nodarījumu, par kuru viņš saskaņā ar tiesību aktiem [Eiropas] Savienībā jau ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu”.

Ne bis in idem” principa piemērošana ir pakļauta diviem nosacījumiem:

1) jāpastāv iepriekšējam galīgam nolēmumam un

2) uz vieniem un tiem pašiem nodarījumiem attiecas iepriekšējs lēmums un vēlāka kriminālvajāšana vai nolēmumi.

Idem” (2) nosacījums nozīmē, ka būtiskajiem faktiem it jābūt identiskiem, t.i. konkrētu apstākļu kopums, kas izriet no notikumiem, kuri būtībā ir tie paši, jo tie attiecas uz vienu un to pašu pārkāpēju un ir savstarpēji nedalāmi saistīti laikā un telpā. Attiecībā uz “bis” (1) nosacījumu pieņemtajam nolēmumam ir jābūt ne tikai kļuvušam galīgam, bet arī, lai tas būtu pieņemts pēc lietas izskatīšanas pēc būtības.

Tādējādi pamatlietā iesniedzējtiesai ir jāvērtē, vai piemērotais naudas sods un akcīzes preču noliktavas darbības atļaujas anulēšana ir kvalificējami kā “sods krimināllietā” Hartas izpratnē. Ja kvalificējas, tad Hartas 50. pants var liegt piemērot lēmumu, ar kuru uzņēmumam anulēta akcīzes preču noliktavas darbības atļauja.

Bet tomēr, kā norāda EST, pieņemot, ka naudas sods vai lēmums par akcīzes preču noliktavas darbības atļaujas anulēšanu nav uzskatāms par kriminālsodu Hartas 50. panta izpratnē, šajā anulēšanas lēmumā vēl būtu jāievēro samērīguma princips, kas ir Savienības tiesību vispārējais princips. Lai to novērtētu, citastarp ir jāņem vērā pārkāpuma būtība un smaguma pakāpe, kuru paredzēts sodīt.

EST nolēma, ka kopsakarā ar samērīguma principu ES tiesību akti pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēta akcīzes preču noliktavas darbības atļaujas anulēšana gadījumā, kad izdarīts akcīzes nodokļa režīma pārkāpums, kas saskaņā ar šīs valsts tiesisko regulējumu ir uzskatāms par smagu, un kad par to pašu pārkāpumu jau piemērots naudas sods, ja vien šāda anulēšana, citastarp ņemot vērā tās galīgumu, nav nesamērīga salīdzinājumā ar pārkāpuma smagumu.

Turklāt, ja abiem sodiem būtu konstatējamas kriminālsoda iezīmes, Hartas 50.pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj šādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, ja vien:

  • iespējamība kumulēt šo abus veidu sodus ir paredzēta tiesību aktos;
  • valsts tiesiskais regulējums liedz saukt pie atbildības un sodīt par vieniem un tiem pašiem faktiskiem pārkāpumiem vai viena un tā paša mērķa sasniegšanas labad, bet tajā ir tikai paredzēta iespējamība kumulēt saukšanu pie atbildības un sodus uz dažādu tiesisko regulējumu pamata;
  • šādas saukšanas pie atbildības un šādu sodu mērķi ir savstarpēji papildinoši, un attiecīgā gadījumā šie mērķi var attiekties uz dažādiem vienas un tās pašas konkrētās noziedzīgās rīcības aspektiem un
  • pastāv skaidri un precīzi noteikumi, balstoties uz kuriem ir iespējams prognozēt, par kādām darbībām un par kādu bezdarbību var kumulatīvi saukt pie atbildības un sodīt, kā arī koordinēt dažādo iestāžu sadarbību, lai abi procesi noritētu pietiekami saskaņoti un tuvināti laika ziņā un lai sods, kas attiecīgā gadījumā piemērots procesā, kurš hronoloģiski noticis vispirms, tiktu ņemts vērā, apsverot otru sodu; līdz ar to – lai slogs, ko attiecīgajai personai rada šāda kumulēšana, būtu absolūti nepieciešams un lai piemēroto sodu kopums atbilstu izdarīto pārkāpumu smagumam.

Par atbrīvojumu no akcīzes nodokļa trešās personas nelikumīgas darbības gadījumā

Itālijas uzņēmums 2005.-2006.gadā veica naftas produktu uzglabāšanas un pārvadājuma pakalpojumus. Uzņēmums no savas akcīzes preču noliktavas Itālijā akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīmā veica dīzeļdegvielas un benzīna nosūtīšanu Slovēnijā dibinātai sabiedrībai, kura kā reģistrēta tirgotāja bija pilnvarota saņemt šādas preces.

Saskaņā ar noteikto akcīzes nodokļa atlikto maksāšanas kārtību, Itālijas uzņēmums par katru sūtījumu izdeva administratīvo pavaddokumentu (APD) četros eksemplāros, no kuriem trešais eksemplārs bija paredzēts preču pavadīšanai un saņēmējam tas bija jānosūta atpakaļ nosūtītājam ar atzīmi par preču saņemšanu. Slovēnijas tirgotājs nosūtīja Itālijas uzņēmuma APD attiecīgos APD eksemplārus ar apliecinājumu par preču saņemšanu un Slovēnijas muitas iestādes uzlikto zīmogu.

Vēlāk Itālijas muitas iestādes bija vērsušās pie Slovēnijas muitas iestādēm ar informācijas pieprasījumu, kura rezultātā konstatēja, ka par lielāko daļu sūtījumu deklarācijas APD trešā eksemplāra apliecinājumi bija viltoti.

Pamatojoties uz to, Itālijas muitas iestādes uzskatīja, ka nav pierādīts, ka šīs preces patēriņam ir tikušas nodotas ārpus Itālijas. Turklāt, nespējot noteikt vietu, kur konkrētās preces tikušas nelikumīgi nodotas patēriņam, Itālijas administrācija arī uzskatīja, ka šie pārkāpumi ir tikuši izdarīti Itālijas teritorijā. Šādos apstākļos tā nolēma, ka Itālijas valstij ir jāatgūst par konkrētajām precēm maksājamais akcīzes nodoklis.

Tika uzsākts kriminālprocess pret Itālijas uzņēmuma amatpersonām par muitas pārvadājumu dokumentu viltošanu. Ņemot vērā, ka iestādes nespēja pierādīt Itālijas uzņēmuma dalību nelikumīgajās darbībās, dokumentu viltošanu piedēvēja tikai trešajai personai. Neskatoties uz to, Itālijas muitas iestāde paziņoja Itālijas uzņēmumam, ka tam jāmaksā akcīzes nodoklis par naftas produktiem, ar kuriem veiktas nelikumīgās darbības EUR 2,7 milj.

Itālijas uzņēmums iesniedza prasību Itālijas tiesā, atsaucoties uz atbrīvojumu no nodokļa preču zaudējuma vai iznīcināšanas gadījumā neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas gadījumā, ko paredz Direktīva.

Tiesa prasību apmierināja, tomēr Itālijas muitas administrācija iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas tiesa apmierināja muitas administrācijas sūdzību, norādot, ka atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams tikai gadījumā, kad akcīzei pakļautās preces tiek zaudētas vai iznīcinātas, bet nevis, kad notiek izņemšana vai nelikumīga novirze no atlikšanas režīma.

Itālijas kasācijas tiesai bija šaubas par Direktīvas normas piemērojamību un it īpaši par jēdzienu “neparedzēti apstākļi” un “nepārvarama vara” piemērojamību trešās personas nelikumīgas rīcības gadījumā – vai tas var radīt tiesisku paļāvību apstiprinātam noliktavas saimniekam, ja tas pats nav pieļāvis kļūdu. Tādējādi tika uzdots jautājums EST.

EST savos secinājumos norāda, ka no Direktīvas teksta izriet, ka apstiprinātu noliktavas saimnieku atbrīvo no nodokļa, ja ir izpildīti divi nosacījumi: 1) “zaudējumi” veido preces, kas atrodas ražošanā, pārveidē, glabāšanā, pārvadāšanā, vai to pazušana, un tie radušies nodokļu atlikšanas režīmā un 2) šie “zaudējumi” ir uzskatāmi par negadījuma vai nepārvaramas varas izraisītiem. Tādējādi, tādas preces zaudēšana, kas atrodas nodokļu atlikšanas režīmā, nozīmē tikai to, ka šo preci faktiski nav iespējams laist apritē, proti, iekļaut tirdzniecības apritē ES. Taču prece, kas tādos apstākļos kā pamatlietā, ir nelikumīgi novirzīta no atlikšanas režīma un paliek ES tirdzniecības apritē.

Tāpēc EST lēma, ka ES Direktīvas atbilstošās normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams apstiprinātam noliktavas saimniekam, kurš ir atbildīgs par nodokļa nomaksu, tādā gadījumā, ja nelikumīgas darbības dēļ ir notikusi novirze no nodokļa atlikšanas režīma, pat ja noliktavas saimnieks ir pilnībā nesaistīts ar šo nelikumīgo darbību, kurā vainojama tikai trešā persona, un ja viņam ir tiesiskā paļāvība, ka šī prece ir apritē nodokļa atliktās maksāšanas režīmā likumīgi.

ES tiesas ģenerāladvokāts: par akcīzes nodokļa iekasēšanu, ja nodarīts zaudējums

Itālijā etilspirta rūpnīcā, vienam no uzņēmuma darbiniekiem netīši atstājot atvērtu cisternas vārstu, noplūda tīrs etilspirts. Daļa no noplūdušā etilspirta tika neatgriezeniski zaudēta. Akcīzes direktīva (2008/118) paredz, ka akcīzes preču neatgriezenisks zudums neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ nav ar nodokli apliekams notikums. Tomēr Itālijas muitas administrācija nepiekrita, pamatojot, ka kaitējums esot radies uzņēmuma darbinieka paviršības un vainas dēļ, nevis neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ. Lieta ir nonākusi līdz EST.

EST ģenerāladvokāte ir sniegusi savus secinājumus. Proti, nepārvarama vara un neparedzami apstākļi ir jāinterpretē kā neparasti un neparedzami apstākļi, kas nav saistīti ar attiecīgo noliktavas turētāju un no kuru sekām, neraugoties uz visu pienācīgo rūpību, noliktavas turētājs nevarēja izvairīties. Prasība attiecībā uz šādiem apstākļiem, neaprobežojas ar ārpus viņa kontroles esošiem apstākļiem materiālā vai fiziskā izpratnē, bet paredz apstākļus, “kuri objektīvi izrādās tādi, ko apstiprināts noliktavas turētājs nevar kontrolēt vai kas ir ārpus tā atbildības sfēras. Savukārt, iekšējo risku novērtēšana un to novēršana, ir pienācīgs rūpības standarts. Tāpēc nolaidīga rīcība nav nepārvarama vara vai neparedzams apstāklis, ko dalībvalstis var uzskatīt par pamatu preces atbrīvot no akcīzes nodokļa. Līdz ar to ģenerāladvokāte uzskata, ka nav juridiska pamata piešķirt atbrīvojumu šādā situācijā, jo tas būtu pretrunā Akcīzes direktīvas (2008/118) mērķiem.

ES tiesas ģenerāladvokāte: papildu netiešo nodokļu ieviešana karsējamai tabakai ir ok

2023. gada 28. septembrī ģenerāladvokāte sniedza atzinumu lietā par valsts “papildu nodokļa”, ko piemēro tabakas izstrādājumiem – karsētas tabakas rullīšiem, saderību ar ES Akcīzes direktīvu. Līdz 2022.gadam saskaņā ar Vācijas normatīvajiem aktiem ar baterijām karsējamās tabakas rullīši bija akcīzes nodokļa objekts un nodoklis bija piemērojams tādā pašā apmērā kā pīpju tabakai. Savukārt sākot ar 2022.gadu likumdevējs noteica karsējamai tabakai vēl papildus nodokļa maksājumu jeb “papildu nodokli”. Vācijas uzņēmums vērsās tiesā ar prasību, apstrīdot papildu nodokļa tiesiskumu, ņemot vērā ES Akcīzes Direktīvā noteiktos nosacījumus attiecībā uz “citu netiešo nodokļu” piemērošanu. Tāpēc Vācijas tiesa nolēma uzdot EST attiecīgus jautājumus.

Pirmkārt, ģenerāladvokāte apstiprināja, ka ar baterijām karsējamie tabakas rullīši ietilpst Akcīzes direktīvu darbības jomā. Otrkārt, analizējot, vai strīdīgais “papildu nodoklis” ir uzskatāms kā par “papildu netiešo nodokli” vai drīzāk par akcīzes nodokli ES Akcīzes nodokļa Direktīvas kontekstā, ģenerāladvokāte norādīja, ka  “papildu netiešos nodokļus”, kas ir atšķirīgi no akcīzes nodokļa, par akcīzes precēm var iekasēt tikai ar diviem nosacījumiem: 1) šādi nodokļi ir iekasējami īpašos nolūkos, un 2) šiem nodokļiem ir jāatbilst ES nodokļu noteikumiem, kas piemērojami akcīzes nodoklim vai PVN, lai noteiktu nodokļa bāzi nodokļa aprēķināšanas un uzraudzības nolūkā. Abi šie nosacījumi, kuru mērķis ir izvairīties no papildu netiešajiem nodokļiem, kas nepamatoti kavē tirdzniecību, ir kumulatīvi.

Īpašs nolūks ir mērķis, kas nav tikai budžeta papildināšanas mērķis. Tā kā visiem nodokļiem ir budžeta papildināšanas mērķis, tas vien, ka “papildus netiešajam nodoklim” ir budžeta papildināšanas mērķis, pats par sevi nevar būt pietiekami. Turklāt, iepriekš noteikts nodokļa ieņēmumu izlietojums, lai finansētu dalībvalsts iestādes piešķirtās pilnvaras, pats par sevi arī nevar būt īpašais nolūks. Tas var būt tad, ja šis nodoklis ir paredzēts, lai ietekmētu nodokļu maksātāju rīcību tādā veidā, kas ļauj īstenot norādīto īpašo mērķi, piemēram, apliekot ar ievērojamu nodokli attiecīgās preces, lai atturētu no to patēriņa vai mudinātu izmantot citas preces, kuru ietekme ir mazāk kaitīga salīdzinājumā ar izvirzīto mērķi.

Ģenerāladvokāte piekrita iesniedzējtiesas izdarītajiem secinājumiem, ka papildu nodokļa īpašais nolūks galvenokārt ir atturēt no nikotīna atkarīgos patērētājus no pārejas no cigaretēm uz karsējamās tabakas rullīšiem, un ar attiecīgo Vācijas tiesisko regulējumu tiek īstenots īpašs stimuls (preventīvs), kura mērķis ir novērst pāreju no vienas tabakas kategorijas uz citu tabakas kategoriju, kurai tiek piemērots mazāks nodoklis. Tāpat ģenerāladvokāte secināja, ka, neskatoties uz to, ka karsējamiem tabakas izstrādājumiem piemērojamā papildu nodokļa aprēķināšanas metode atšķiras no tās, kas piemērojama cigaretēm, šāda atšķirīga attieksme nav uzskatāma par aizliegtu preču diskrimināciju vai konkurenci.

Ja preces importa vērtība pārsniedz Komisijas noteikto standarta vērtību

ES tiesas lietā vērtēts jocīgs gadījums, ja deklarētā importa vērtība ir augstāka par standarta importa vērtību. Uzņēmums Bulgārijā importēja svaigus dārzeņus, par kuriem ES Komisija bija noteikusi standarta importa vērtību 53,80 EUR/ 100 kg. Lietā strīdus preču muitas vērtība bija noteikta 109,6 EUR/ 100 kg, ņemot vērā transporta, izkraušanas, apstrādes un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz strīdīgo preču ievešanas vietai ES. Tā kā preču deklarētā darījuma vērtība vairāk nekā par 8% pārsniedza standarta importa vērtību, uzņēmumam bija jāsniedz nodrošinājums. Tālāk uzņēmums realizēja preci ES starptautiskai lielveikalu ķēdei par cenu 106 EUR/100 kg. Uzņēmums pamatoja, ka konkrētā preču partija tika realizēta ar zaudējumiem, jo tas bija tikai viens darījums ilgtermiņa sadarbībā ar klientu un ilgākā laikposmā tika gūta peļņa.

Tomēr Bulgārijas muitas iestāde uzskatīja, ka ņemot vērā, ka pārdošanas cena bija zemāka par iegādes cenu 109,6 EUR/ 100 kg, un uzņēmums nav iesniedzis pierādījumus, kas ļautu pamatot deklarētās importa darījuma vērtības augsto līmeni salīdzinājumā ar standarta importa vērtību, piemēram, tādus elementus, kas apliecina attiecīgo produktu īpašo kvalitāti vai to izcelsmi no bioloģiskās lauksaimniecības, nodrošinājums ir jāietur kā ievedmuitas nodokļa samaksa. Muitas iestāde pieprasīja, bet uzņēmums neiesniedza līgumu vai citu līdzvērtīgu dokumentu, kas pierādītu cenu par pārdotajām precēm piegādei uz ES.

Lieta nonāca līdz ES tiesai, kas lēma, ka ievesto preču deklarētās importa vērtības pārsniegums vairāk kā 50% no Komisijas noteiktās standarta vērtības, kā arī to tālāka realizēšana ar zaudējumiem, ir nopietna norāde, ka deklarētā darījuma vērtība ir tikusi mākslīgi paaugstināta. Tomēr importētājam, lai pierādītu šīs importētās vērtības patiesumu, papildus dokumentiem par transportēšanu, apdrošināšanu, pārvietošanu un uzglabāšanu, nav pienākums papildus iesniegt arī pierādījumus par attiecīgo preču realizācijas darījuma vērtības samaksu vai līgumu, ja pirmie minētie dokumenti ir pietiekami, lai apliecinātu deklarētās importa darījuma vērtības patiesumu.

Nosakot muitas vērtību, muitas iestādēm ir jāizslēdz ievesto preču partijas deklarētā darījuma vērtība, ja šī vērtība ir ievērojami augstāka par Komisijas noteikto standarta importa vērtību, ja šī partija ES ir pārdota ar zaudējumiem un ja importētājs nav iesniedzis pietiekamus dokumentus, ka preču partija ir iegādāta saskaņā ar nosacījumiem, kuri apstiprina deklarētās darījuma vērtības patiesumu, lai gan muita neapstrīd ne eksportētāja izsniegtā rēķina autentiskumu, ne arī to, ka importētājs to faktiski ir samaksājis.

Par sodas samērīgumu par nepareizas informācijas norādīšanu muitas deklarācijā

Ungārijas uzņēmums importēja Ungārijā velosipēdus un to detaļas, kas tika iegādātas no Taivānā reģistrētiem uzņēmumiem, muitas deklarācijā norādot izcelsmes valsti – Taivānu. Ungārijas muitas administrācija konstatēja, ka importētie velosipēdi un to detaļas patiesībā ir no Ķīnas un ka tādējādi par to importu bija jāiekasē antidempinga maksājums kopā aptuveni EUR 70 tūkst. Papildus maksājamajam antidempinga maksājumam Ungārijas muitas administrācija piemēroja arī administratīvo naudas sodu EUR 35 tūkst. (t.i. 50% no pamatparāda).

Ungārijas uzņēmums apstrīdēja piemēroto naudas soda apmēru, uzskatot to par nesamērīgu ar pārkāpuma smagumu, argumentējot, ka importētājam ir tikai ierobežota informācija par preču ražošanu un izcelsmi un ka šajā ziņā tas ir atkarīgs no eksportētāju sniegtajiem datiem. Ungārijas tiesa nolēma uzdot EST jautājumu, vai Muitas regulas tiesību normas ietvaros muitas administratīvais sods 50% apmērā no konstatētā muitas nodokļu iztrūkuma ir samērīgs, kas tiek piemērots neatkarīgi no izdarītā pārkāpuma smaguma, kā arī nepārbaudot un neizvērtējot minētā uzņēmēja atbildību?

EST spriedumā, pirmkārt, norāda, ka ikvienai personai, kas tieši vai netieši iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā, ir noteikts pienākums muitas deklarācijā sniegt pareizu un pilnīgu informāciju. Šī pienākuma neizpilde ir “tiesību aktu muitas jomā pārkāpums” un šis jēdziens attiecas ne tikai uz krāpnieciskām darbībām, bet ietver jebkādu Savienības muitas tiesību aktu neievērošanu neatkarīgi no tā, vai neievērošana ir notikusi tīši vai nolaidības dēļ vai arī, ja attiecīgais tirgus dalībnieks nav rīkojies nepareizi.

Ungārijas likumdevējs ir ieviesis sankciju sistēmu muitas tiesību aktu pārkāpuma gadījumā, kurā ir paredzēts administratīvs naudas sods, kura apmērs ir tieši proporcionāls pārkāpuma izraisītā muitas nodokļu iztrūkuma summai. Turklāt tiesiskais regulējums ļauj palielināt naudas soda likmi līdz 200% krāpnieciskas darbības gadījumā un samazināt līdz 25%, ja uzņēmējs ir rīkojies labā ticībā un pēcmuitošanas pārbaudes laikā sniedz pareizu informāciju. Tādējādi EST nosprieda, ka Ungārijas tiesiskajā regulējumā paredzētā administratīvā soda sistēma un konkrētajā lietā piemērotā 50% likme ir samērīga, neatkarīgi no attiecīgā uzņēmēja labticības un viņa veiktajiem piesardzības pasākumiem.

Ģenerāladvokāta viedoklis lietā par PVN ieskaitu maksātnespējas gadījumā

CRG nodarbojas ar ēku un iekārtu būvniecību. CRG piecām Bulgārijas sabiedrībām bija izrakstījusi rēķinus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. PVN tika norādīts rēķinos. Pēc tam uzsākta CRG maksātnespēja. CRG vērsās nodokļu iestādēs ar lūgumu veikt PVN ieskaitu ar tās publisko tiesību saistībām, bet finanšu administrācija atteicās veikt nepamatoti samaksāto un iekasēto PVN summu ieskaitu norādītajā apmērā.

EST nosprieda sekojošo.

1)      Vai, pastāvot atkāpei saskaņā ar PVN direktīvas 90. panta 2. punktu, neitralitātes principam un šīs direktīvas 90. pantam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma , kurā ir paredzēts noilguma termiņš pieteikuma iesniegšanai par nodokļa maksātāja par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu izrakstītajā rēķinā norādītā nodokļa ieskaitu vai atmaksu gadījumā, ja preču piegādes vai pakalpojumu saņēmējs pilnībā vai daļēji to nav samaksājis?

PVN direktīvas 90. pants neliedz piemērot atbilstošu noilguma termiņu, ja to sāk skaitīt tikai dienā vai pēc dienas, kad nodokļa maksātājs varēja samazināt nodokļa bāzi pilnīgas vai daļējas cenas nesamaksāšanas gadījumā. Tomēr noilguma termiņš, ko sāk skaitīt no pakalpojumu sniegšanas vai rēķina izrakstīšanas brīža, nav saderīgs ar šīs direktīvas 90. pantu. Ja šis brīdis nav juridiski precīzi noteikts, noilguma termiņu var sākt skaitīt tikai no brīža, kad prasījums ir kļuvis neiekasējams ar varbūtību, kas robežojas ar noteiktību.

2)      Vai pamatlietas apstākļos, lai atzītu tiesības uz nodokļa aprēķina bāzes samazinājumu saskaņā ar PVN direktīvas 90. panta 1. punktu, obligāts priekšnosacījums ir tas, ka pirms atmaksas pieteikuma iesniegšanas nodokļa maksātājs ir izlabojis tā izrakstīto rēķinu attiecībā uz norādīto PVN sakarā ar to, ka rēķina saņēmējs nav pilnībā vai daļēji samaksājis preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas cenu?

Pienākums labot pareizu rēķinu kā nodokļa bāzes samazināšanas priekšnoteikums cenas nesamaksāšanas gadījumā ir pretrunā Direktīvai 2006/112.

3)      Atkarībā no atbildēm uz pirmajiem diviem jautājumiem: kā ir jāinterpretē PVN direktīvas 90. panta 1. punkts, nosakot brīdi, kurā rodas pamats samazināt nodokļa aprēķina bāzi cenas pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā, kad sakarā ar atkāpi no 90. panta 1. punkta nav valsts tiesiskā regulējuma?

Neitralitātes princips aizliedz nesamērīgi ilgu nodokļa maksāšanu avansā, ja nodokļa maksātājs (pakalpojumu sniedzējs) ir veicis saprātīgus pasākumus, lai valsts vārdā pildītu nodokļu iekasētāja funkcijas.

5)      Vai neitralitātes principam un PVN direktīvas 90. pantam ir pretrunā nodokļu un sociālās apdrošināšanas administrēšanas prakse, saskaņā ar kuru nemaksāšanas gadījumā nav atļauta rēķinā norādītā nodokļa koriģēšana, pirms preces vai pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir nodokļa maksātājs, tiek informēts par nodokļa anulēšanu, lai koriģētu tā sākotnēji veikto atskaitījumu?

Likumā paredzēts pienākums, saskaņā ar kuru pakalpojumu sniedzējam pakalpojumu saņēmējs, kad pēdējais minētais (pilnīgi vai daļēji) nav samaksājis cenu, ir jāinformē par nodokļa bāzes izmaiņām, lai atgādinātu viņam par, iespējams, vēl veicamu priekšnodokļa atskaitījuma korekciju, ir nesamērīgs tā nepiemērotības dēļ.

6)      Vai Direktīvas 90. panta 1. punkta interpretācija ļauj pieņemt, ka iespējamās tiesības uz nodokļa bāzes samazinājumu pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā dod tiesības uz piegādātāja samaksātā PVN atmaksu, pieskaitot nokavējuma procentus, un no kura brīža?”

Procentus atmaksāšanas prasījumam, pamatojoties uz nodokļa bāzes samazināšanu, var piemērot agrākais no brīža, kad pakalpojumu sniedzējs var pieņemt, ka samaksa vairs netiks veikta un viņš ir paziņojis par to saistībā ar savu nodokļu aprēķinu.

Ģenerāladvokāta viedoklis lietā par samazināto PVN likmi mājokļiem

HPA darbības mērķis ir celtniecības pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība, būvdarbu līgumu slēgšana, nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana, kā arī būvmateriālu tirdzniecība. HPA 2007. gadā izpildīja vairākus būvdarbu līgumus par ēku atjaunošanu. Zemesgabalus iepriekš (2004. un 2005. gadā) vai attiecīgi vēlāk (2008. gadā) iegādājās vairākas komercsabiedrības, nekustamie īpašumi lielākoties ir paredzēti mājokļa vajadzībām. HPA atjaunošanas pakalpojumiem piemēroja 5 % PVN likmi.

Nodokļu iestāde uzlika 21% PVN nomaksas pienākumu. HPA pēc nodokļu administrācijas viedokļa neesot spējusi pierādīt, ka strīdīgie būvdarbu līgumi attiecas uz mājokļa vajadzībām faktiski izmantotu nekustamo īpašumu un ka saistībā ar to tai ir pierādīšanas pienākums.

EST uzdotais jautājums: vai PVN direktīvai ir pretrunā tāda tiesību norma, saskaņā ar kuru samazināto PVN likmi var piemērot vienīgi būvdarbu līgumiem, lai atjaunotu un remontētu nekustamos īpašumus privātos mājokļos, kuri šo darbību veikšanas brīdī ir apdzīvoti?

ĢA komentēja, ka PVN samazināto likmi var piemērot tikai pakalpojumiem, kas saistīti ar privāto mājokļu, kuri šo pasākumu veikšanas brīdī tiek izmantoti kā privāti mājokļi, atjaunošanu un remontēšanu. Izmantošanu par privātu mājokli konstatē arī tad, ja pakalpojuma saņēmējs ir nodevis īpašumu trešajai personai kā mājokli. Tomēr, lai piemērotu samazināto likmi, nav nepieciešams, lai pakalpojumu sniegšanas laikā mājoklis būtu apdzīvots.

Jautājums EST no Senāta par uzglabāšanas brīvajā zonā formalitātēm

Vai procedūra “uzglabāšana brīvajā zonā” tiek pabeigta, elektroniskajā uzskaites sistēmā neietverot galveno atsauces numuru (MRN), kas identificē muitas deklarāciju, ar kuru piemērota nākamā muitas procedūra?

Vai ir pieļaujams, ka procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” piemērotājs šo procedūru pabeidz, pamatojoties tikai uz muitas dienesta amatpersonas atzīmi par preču muitas statusu uz preču pārvadājuma dokumenta (CMR), pašam neveicot pārbaudi par šāda preču muitas statusa piemērošanas pamatotību?

Vai īpašās procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” piemērotājam varēja rasties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz muitas dienesta apstiprinājumu, ka precēm ir mainīts muitas statuss no “ārpussavienības preces” uz “Savienības preces”, kaut arī šajā apstiprinājumā nav norādīts ne preču statusa maiņas pamats, ne dati, kas ļautu pārliecināties par preču statusa maiņas pamatu?

Vai pamats atbrīvošanai no muitas parāda var būt tas, ka citā valsts tiesas lietā ar spēkā stājušos spriedumu ir atzīts, ka muitas procedūras piemērotājs, ievērojot muitas dienesta iedibināto kārtību, nav pieļāvis muitas procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” pārkāpumu?

EST uzdoti jautājumi par solidāru atbildību un dubultās sodīšanas aizliegumu

Vai beznosacījumu solidārā atbildība atbilst PVN direktīvai, ja tiesa to nevar izvērtēt, ņemot vērā individuālo rīcību, kas veikta, lai īstenotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas?

Vai PVN direktīvai atbilst tāds regulējums, kas paredz, ka persona ir solidāri atbildīga par PVN samaksu likumiskā parādnieka vietā, un netiek ņemts vērā priekšnodokļa atskaitījums, ko var veikt likumiskais parādnieks?

Vai ES Pamattiesību hartas 50. pants pieļauj tādu regulējumu, atbilstoši kuram ir atļauta tādu krimināltiesiska rakstura (administratīvu un kriminālu) sodu kumulācija, kuru pamatā ir dažādi procesi, par vieniem un tiem pašiem faktiskajiem nodarījumiem, bet kuri ir izdarīti secīgu gadu laikā (taču kuri krimināltiesiskā ziņā būtu kvalificējami kā turpināts noziedzīgs nodarījums ar vienotu nodomu), turklāt vienā gadā izdarītais nodarījums tiek izskatīts administratīvā procesā, savukārt citā gadā izdarītais nodarījums – kriminālprocesā? Vai šie nodarījumi nav uzskatāmi par nedalāmi saistītiem, jo tie ir izdarīti secīgos gados?

Vai ES Pamattiesību hartas 50. pants pieļauj regulējumu, saskaņā ar kuru pret personu var tikt uzsākts process par krimināltiesiska rakstura administratīva naudas soda uzlikšanu par nodarījumu, par kuru tā jau ir galīgi notiesāta krimināllietā, un turklāt abi procesi tiek piemēroti pilnībā neatkarīgi viens no otra un vienīgā garantija, ka visu piemēroto sodu smagums atbilst attiecīgā pārkāpuma smagumam, ir tā, ka Finanšu tiesa var veikt samērīguma pārbaudi pēc būtības, lai gan valsts regulējumā nav paredzēti noteikumi, kas dod tiesības administratīvajai iestādei ņemt vērā jau piemēroto krimināltiesisko sodu?

Transfertcenas un ES Valsts atbalsts

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

ES Tiesas Ģenerāladvokāts publicējis viedokli par Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru atcelts ES Komisijas lēmums par Īrijas piešķirto prettiesisko valsts atbalstu “Apple” Eiropas sabiedrību filiālēm Īrijā. Ģenerāladvokāta ieskatā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi būtiskus pārkāpumus vērtējumā pār to, vai uz Īrijas filiālēm bija jāattiecina peļņa, kas gūta no “Apple” licencēm un Īrijas filiāļu aktivitātēm, ņemot iesaistīto sabiedrību un filiāļu funkcijas un ar to saistītās izmaksas.  Ģenerāladvokāts lūdz atcelt Vispārējās tiesas spriedumu un nodot Komisijas lēmumu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā. Ģenerāladvokāta viedoklis ir pieejams šeit. Latvijā “Apple” valsts atbalsta lietā sagaidāmās ES Tiesas atziņas būs aktuālas, jo arī Latvijā VID drīkst izdot noregulējumus (uzziņas), kas attiecas uz peļņas attiecināšanu uz Latvijas komersantiem.

 

Informē VID

VID uzziņa par PVN starpnieka pakalpojumiem saistībā ar kapitāldaļu pārdošanu

Rakata autore: Kristīne Erele

Īsumā par uzziņā VID pausto viedokli:

  • kapitāla daļu pārdošana par atlīdzību PVN likuma izpratnē uzskatāma par ar PVN neapliekamu darījumu;
  • PVN atbrīvojums ir attiecināms arī uz starpniecības pakalpojumiem, kas tiek sniegti saistībā ar kapitāldaļu pārdošanas darījumiem, ar nosacījumu, ka kapitāldaļas tiek pārdotas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību (pretējā gadījumā jāpiemēro standarta PVN likme);
  • lai noteiktu, ka pakalpojums ir uzskatāms par starpniecības pakalpojumu, kas ir saistīts ar kapitāldaļu pārdošanu un kuram būtu piemērojams PVN atbrīvojums, ir jāizvērtē šī pakalpojuma ekonomiskais saturs un būtība, ņemot vērā starpnieka veicamās darbības, tā atbildību, saņemamās atlīdzības raksturu un citus darījuma norises aspektus;
  • uzziņā ir uzskaitītas EST judikatūras atziņas, kad starpniecības pakalpojumu ir jāuzskata par pakalpojumu, kas tiešā veidā saistīts ar kapitāldaļu pārdošanu un tādējādi piemērojams PVN atbrīvojums;
  • uzziņā aprakstītajā situācijā atlīdzība par kapitāldaļu starpniecības pakalpojumiem ir noteikta fiksēta summa un “veiksmes atlīdzība”, kas izteikta procentuāli no kapitāldaļu pārdošanas cenas un kura ir maksājama tikai gadījumā, ja kapitāldaļu pārdevējs ar kapitāldaļu pircēju ir noslēdzis kapitāldaļu pirkuma līgumu. VID ieskatā veiksmes atlīdzība ir vērtējama kā atlīdzība par starpniecības pakalpojumu, kas saistīta ar kapitāldaļu pārdošanu, līdz ar to starpniecības pakalpojumam ir piemērojams atbrīvojums no PVN.

Rakstu autore: Aija Lasmane 

VID publicējis vadlīnijas par naudas sodiem transfertcenu jomā

VID savā mājas lapā publicējis vadlīnijas par soda naudas piemērošanas principiem transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas termiņa vai sagatavošanas prasību pārkāpumos .

Vadlīnijās VID nosaka, kā konstatētie transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas termiņa vai sagatavošanas prasību pārkāpumi iedalās būtiskos, mazāk būtiskos un maznozīmīgos pārkāpumos, kā pārkāpumi ir izvērtējami no lietderības un individuālajiem apsvērumiem. Tāpat vadlīnijās ir iekļauta matrica soda naudas piemērošanai atkarībā no pārkāpuma klasifikācijas.

Praktiski padomi uzņēmējiem sava reitinga uzlabošanai

VID savā mājas lapā publicējis praktiskus padomus uzņēmējiem sava reitinga uzlabošanai.

Metodiskais materiāls par UIN piemērošanu darījumiem ar personām Krievijā

28.09.2023. Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis metodisko materiālu  Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana darījumiem ar personām Krievijas Federācijā. Metodiskajā materiālā skaidrota UIN ieturēšanas kārtība no maksājumiem par precēm un pakalpojumiem, kuri iegādāti no personām Krievijā, kā arī nodokļa piemērošana dividendēm, kuras izmaksā dalībniekam – Krievijas uzņēmumam, un nodokļa piemērošana debitoru parādiem, kuri radušies darījumos ar Krievijas uzņēmumiem.

Rakstu atuors: Raivis Liberts 

Rezidenta apliecības iesniegšana

2023.gada 21.septembrī VID publicējis jaunu metodisko materiālu – “Rezidenta apliecības – iesnieguma nodokļu atvieglojumu piemērošanai – iesniegšana”.  Metodiskajā materiālā ir izklāstīta kārtība, kādā Latvijas rezidenti (izņemot fiziskās personas) vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā VID EDS iesniedz apstiprināšanai rezidenta apliecību – iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai. Metodiskais materiāls pieejams šeit. Materiālā ir izklāstītas situācijas, kurās nepieciešama rezidenta apliecībā, kā arī secīgas darbības, kas veicamas, lai to saņemtu un iesniegtu VID EDS. Pievienoti ekrānšāviņi, lai uzskatāmi norādītu pareizu aizpildīšanas kārtību.

Aktualizēts metodiskais materiāls “IIN no attālinātā darba izdevumu kompensācijas”

07.11.2023. VID ir publicējis aktualizēto metodisko materiālu  Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no attālinātā darba izdevumu kompensācijas. Metodiskajā materiālā skaidrota kārtība, kādā 2021., 2022. un 2023. gadā tiek piemērots algas nodokļa atbrīvojums ar attālinātā darba veikšanu saistītajiem darbinieka izdevumiem, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 € mēnesī.

“IIN darba ņēmējam, kuru nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs”

23.10.2023. VID ir publicējis aktualizēto metodisko materiālu  Iedzīvotāju ienākuma nodoklis darba ņēmējam, kuru nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs.

Aktualizēts metodiskais materiāls “IIN no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma”

29.11.2023. VID ir publicējis aktualizēto metodisko materiālu  Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma. VID ir atjauninājis patēriņa cenu indeksa koeficientu, kas jāpiemēro atsevišķs gadījums aprēķinot ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas (CSP noteiktais katra gada patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem), attiecīgi piemērojamais koeficients:

  • 2021. gadā – 1,171;
  • 2022. gadā – 1,159;
  • 2023. gadā – 1,329.

IIN no lauksaimniecības zemes pārdošanas ienākuma

2023.gada 20.septembrī VID publicēja aktualizēto metodisko materiālu – “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no lauksaimniecības zemes pārdošanas ienākuma”. Šis materiāls izstrādāts, lai palīdzētu iedzīvotājiem piemērot likumu “Par IIN” un noteikt ar IIN apliekamo vai neapliekamo ienākumu no lauksaimniecības zemes pārdošanas. Atjauninājum bija nepieciešams, ņemot vērā Saeimas jūnijā apstiprinātos grozījumus IIN likumā, kuri pagarināja atbrīvojumu piemērošanu lauksaimniecības zemes pārdošanas darījumiem. Metodiskais materiāls pieejams šeit. Materiālā ar praktiskiem piemēriem tiek izskaidrotas situācijas, kad izpildās IIN likumā noteiktie nosacījumi, lai lauksaimniecības zemes pārdošana nebūtu apliekama ar nodokli. Materiālā norādīta kārtība, kā noteikt un deklarēt ar nodokli apliekamo ienākumu, kā pārskaitīt nodokli. Iekļauti praktiski piemēri un ekrānšāviņi, kas palīdzēts aizpildīt deklarācijas.

Vadlīnijas “Izmaiņas IIN piemērošanā partnerību reģistrējušām personām”

24.11.2023. VID ir publicējis informatīvo materiālu  Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā partnerību reģistrējušām personām.

Rakstu autore: Kristīne Erele

VID informatīvais materiāls par PVN likuma grozījumiem no 2024.gada 1.janvāra

VID ir publicējis informatīvo materiālu par grozījumiem PVN likumā, kas stāsies spēkā ar 2024.gada 1.janvāri. Grozījumi PVN likumā ir ieviesti, lai pārņemtu prasības, kas noteiktas ES Direktīvas 2020/284 par konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi PVN likums ir papildināts ar jaunu nodaļu “XIX nodaļa Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi un citi noteikumi informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā” un jauniem pantiem 147 un 148.pantiem.

Grozījumi paredz pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju VID par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos.

Papildus PVN likumā ir veikts redakcionāls precizējums par e-komercijas darījumiem, nosakot, ka PVN reģistrācijas robežvērtība 10 000 euro attiecas gan uz preču tālpārdošanu ES teritorijā, gan uz elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs Latvijā sniedz gan elektroniskos pakalpojumus fiziskām personām, gan arī piegādā preces fiziskām personām Latvijā, tai ir jāreģistrējas Latvijas PVN reģistrā 30 dienu laikā pēc tam, kad ir pārsniegts reģistrācijas robežvērtība.

VID metodiskais materiāls par PVN 0% piemērošanas kārtību preču importam

Metodiskais materiāls attiecas uz PVN likuma 45.panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto PVN 0% likmes piemērošanu preču importam, ja preces 30 dienu laikā pēc to importēšanas piegādā uz citu ES dalībvalsti citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam. Šādos gadījumos ir paredzēta muitas procedūra ar kodu 4200. Savukārt, citas dalībvalsts preču gala saņēmējam ir pienākums aprēķināt PVN reversajā kārtībā gala saņēmējvalstī kā par preču iegādi ES.

Lai piemērotu PVN 0% importam, ir jāievēro nosacījumi, tostarp precēm ir jābūt piegādātām uz gala nosūtītājvalsti nemainīgā veidā un importētāja rīcībā ir jābūt apliecinošiem dokumentiem, piemēram, preču pirkšanas – pārdošanas līgums vai rēķins, transporta pavadzīme par preču nosūtīšanu uz citu ES dalībvalsti. Ja nosacījumi nav izpildīti, tad preču importētājs par importu samaksā PVN importa brīdī vai aprēķina, norādot PVN deklarācijā pēc tam, kad beidzies 30 dienu nosūtīšanas termiņš.

 

Ārzemēs

Rakstu autore: Aija Lasmane

OECD sniedz skaidrojumus par DAC7 direktīvas piemērošanu

Kā jau ziņojām iepriekš, 2021.gada 22.martā tika pieņemta jauna ES direktīva 2021/514 jeb DAC7, kas paredz pienākumu digitālo platformu operatoriem iesniegt informāciju nodokļu administrācijām par ienākumiem, kurus pārdevēji guvuši viņu platformās, bet dalībvalsts nodokļu administrācijām – automātiski apmainīties ar šādu informāciju. Direktīvas normas ir ieviestas likumā Par nodokļiem un nodevām.

Tālāk ir apkopoti svarīgākie jaunie skaidrojumi.

Personīgie pakalpojumi

Platformas operatori var pieņemt, ka uz laiku vai uzdevumiem balstīti pakalpojumi ir Personīgie pakalpojumi, ja vien nav pierādīts pretējais. Ja pakalpojums apvieno Personīgo pakalpojumu ar citiem neatdalāmiem elementiem, ir jāziņo par visu pakalpojumu, ja vien personīgā pakalpojuma daļa nav tikai papildinājums elementam, par kuru nav jāziņo.

Platformas operators, kas darbojas kā darījumu partneris (pircējs)

Galvenais faktors, kas jāņem vērā, ir tas, vai Platforma nodrošina pārdevējiem iespējas piedāvāt lietotājiem atbilstošas darbības. Līdz ar to vietne, kas veicina tikai preču vai pakalpojumu iegādi no lietotājiem, nav platforma. Tomēr, ja Platformas operators pērk preces vai pakalpojumus no Pārdevēja, lai izpildītu cita lietotāja pieprasījumu, šis darījums būtu jāziņo kā “netieša” ziņojama darbība.

Apstākļi, kādos atlīdzība ir zināma vai pamatoti zināma

OECD apstiprina, ka, ja apakšuzņēmējs iegūst informāciju par maksājuma summu, par kuru ir vienojies Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, un lietotājs, šī informācija platformas operatoram būtu uzskatāma par “saprātīgi zināmu”, un tādējādi tā būtu ziņojama. Platformas operators uzskata Pārdevēja norādīto cenu par zināmu atlīdzību, kad tas ir informēts par darījumu un var pamatoti apstiprināt, ka norādītā cena atbilst faktiskajai cenai, kas samaksāta par attiecīgo darbību.

Nekustamā īpašuma netiešā noma

Naktsmītņu īres platforma, kas piedāvā nekustamo īpašumu trešo pušu pārdevēju vārdā, ir kvalificējama kā platforma, un izīrētie īpašumi tiek uzskatīti par atbilstošām darbībām, ņemot vērā visu pārējo platformas kritēriju izpildi. Ja tā, platformas operatoriem ir jāziņo par atlīdzību, ko Pārdevēji ir saņēmuši par šīm attiecīgajām darbībām.

E-komercijas pakalpojumu sniedzēji

Programmatūra, kas palīdz vietnes izstrādē, uzturēšanā un piedāvā maksājumu pakalpojumus, nav kvalificējama kā platforma, ja tā nesniedz iespēju Pārdevējiem sazināties ar citiem lietotājiem, lai veiktu attiecīgās darbības.

Pārdevēja informācijas pārbaude

Platformas operatoram ir jāņem vērā visa pieejamā informācija, tostarp uzticamības pārbaudes procedūras, citi platformas operatori, trešo pušu pakalpojumu sniedzēji un valdības pakalpojumi nodokļu maksātāja identifikācijas numura apstiprināšanai. Viņiem validācijai jāizmanto savi esošie ieraksti un publiski pieejamie rīki, neprasot papildu verifikāciju, izņemot to, kas jau ir pieejama.

Vaučeru apstrāde ziņošanas nolūkos

Attiecīgā darbība ietver attiecīgos pakalpojumus vai preces, kas pārdotas par atlīdzību Pārdevējam. Lietotājam, kurš saņem pakalpojumu, nav jābūt tam, kurš par to maksā. Kupona izsniegšana, kas norāda uz Pārdevēja apņemšanos, tiek uzskatīta par atbilstošas darbības veikšanu, un par maksājumu par kuponu ir jāziņo. Ja Platformas operatora izsniegtais kupons vēlāk tiek izmantots kā samaksa par attiecīgajām darbībām, tā izpirkšana ir kvalificējama kā atlīdzība par darbībām.

Bartera darījumi

Darījumi, kas ietver nemonetāru atlīdzību, ir jāziņo tikai tad, ja platformas operatoram ir zināma vai pamatoti zināma vērtība vietējā valūtā.

Vietējo valūtu izmantošana

Jurisdikcijas var noteikt sliekšņa summu to ekvivalentā vietējā valūtā. ES dalībvalstu gadījumā tas attiecas uz Pārdevējiem, kuriem Platformas operators veicināja mazāk nekā 30 preču pārdošanu, par kopējo atlīdzību EUR 2000 gadā.

Ziņošana par vairākām pusēm, kas kopīgi reģistrētas kā pārdevēji

Ja vairākas puses ir kopīgi reģistrētas kā pārdevēji, katra puse ir jāuzrāda kā pārdevējs, par kuru jāziņo. Tomēr, ja viena vai vairākas puses ir reģistrētas kā Pārdevēji aģentūras statusā un arī aģentūras klients ir reģistrēts kā Pārdevējs, tikai uz klientu ir jāattiecas kā uz Pārdevēju, par kuru jāziņo.

Lietuva publicē likumprojektu par uzņēmumu grupu minimālā nodokļa nodrošināšanu

Lietuvas Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu par minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanu uzņēmumu grupām, ar kuru tiek īstenota Minimālā nodokļu uzlikšanas direktīva (2022/2523).

Likumprojektā ir ierosināts piemērot kvalificētu iekšzemes papildu nodokli no 2025. gada. Tā kā Lietuvā atrodas tikai pieci liela mēroga grupu mātes uzņēmumi, uz kuriem attiecas direktīva, ienākuma iekļaušanas noteikums (IIR) un neapliktās peļņas noteikums (UTPR) netiks piemērots līdz 2029. gada 31. decembrim. (Lietuva, tāpat kā Latvija un Igaunija par to paziņoja Eiropas Komisijai.)

Likumprojekta darbības joma ir tāda pati kā direktīvas darbības joma. Likumprojekts paredz noteikt, uz kurām grupu struktūrām attiecas pasākumi, kas nodrošina minimālo nodokļu līmeni ES līmenī, un kāda informācija saistībā ar šo pasākumu piemērošanu jāsniedz Lietuvā esošajām šādu grupu vienībām. Nodokļu iestādēm ir deleģēts pieņemt īstenošanas tiesību aktus līdz 2023. gada 30. decembrim.

Direktīvas transponēšana

Lielākā daļa direktīvā noteikto definīciju (izņemot definīcijas, kas vajadzīgas IIR un UTPR noteikumu transponēšanai) ir transponētas saskaņā ar direktīvu. Pārējās definīcijas tiks transponētas līdz 2029. gada 31. decembrim. Noteikumi par veidojošās vienības (tostarp caurplūdes struktūras) atrašanās vietu (direktīvas 4. pants), konsolidēto ieņēmumu sliekšņa piemērošanu grupu apvienošanai un sadalīšanai (direktīvas 33. pants) un sodiem (direktīvas 46. pants) ir pilnībā pārņemtas likumprojektā.

Likumprojektā ir daļēji transponēti noteikumi par ieguldījumu subjekta ievēlēšanu par nodokļu pārskatāmu subjektu (direktīvas 42. pants), iesniegšanas pienākumiem (direktīvas 44. pants) un vēlēšanām (direktīvas 45. pants), un tie tiks pilnībā pārņemti līdz 2029. gada 31. decembrim. Direktīvas 5.-32., 34.-41., 43., 47.-48.pants ar likumprojektu vēl nav pārņemts, bet tiks pārņemts līdz 2029.gada 31.decembrim.

Sodi

Saskaņā ar grozījumu projektu Administratīvo pārkāpumu kodeksā juridisko personu vadītājiem vai citām atbildīgajām personām paredzēts piemērot naudas sodus no 1800 līdz 3800 eiro. Ja tas izdarīts atkārtoti, var uzlikt naudas sodu no 3800 līdz 6000 eiro.

OECD publicē rokasgrāmatu par minimālā ienākuma nodokļa ieviešanu

2023. gada 11. oktobrī OECD publicēja Minimālā nodokļa ieviešanas rokasgrāmatu kurā sniegts pārskats par galvenajiem principiem Globālās nodokļa bāzes (the Global anti-Base Erosion (GloBE)) modeļa noteikumos un Pilar 2 ietvertajos nodokļu noteikumos (the Subject to Tax Rule (STTR)). Rokasgrāmatā ir iekļauti arī apsvērumi, kas nodokļu politikas amatpersonām, administrācijas amatpersonām un citām ieinteresētajām personām jāņem vērā, ieviešot šo modeli, un tā ir izstrādāta, lai sniegtu visām ieinteresētajām personām izpratni par noteikumiem un to paredzamo ietekmi.

Rakstu autore: Dace Everte

PVN plaisas pārskats

Ir publicēts jaunākais Eiropas Komisijas pētījums par PVN plaisas apmēriem dalībvalstīs. PVN plaisas rādītāji par neiekasētā PVN apjomiem (dati miljonos EUR) 2021.gadā ES bija:

 

 

Savukārt, proporcionālais dalībvalstu salīdzinājums, kur redzams, cik procentu no PVN ieņēmumiem nav tikuši iekasēti katrā dalībvalstī ir šāds:

 

Latvijas situācija ziņojumā tiek vērtēta kā veiksmes stāsts. Kā galvenie panākumus veidojošie elementi tiek minēta vietējā apgrieztā PVN maksāšanas režīma ieviešana IT u.c. elektronikas precēm, kā arī papildu sankciju noteikšana pret nodokļu nemaksātājiem. Kā papildu sankcijas tiek minētas nodokļu administrācijas tiesības apturēt saimniecisko darbību un paplašinātas tiesības izslēgt nodokļa maksātāju no PVN reģistra. Latvijas PVN plaisas izmaiņas no 2013.gada līdz 2021.gadam ir apkopotas grafikā zemāk. Interesanti, ka drīz pēc tam publicēta ES regula par to, kā valstīm jāaprēķina PVN plaisas statistiku. Tas nozīmē, ka ES nebija mierā ar dažādo metodoloģiju ES valstīs.

 

0% PVN aviokompānijām

Nodokļu iestādes atjaunina to aviokompāniju sarakstu, kuras tiek uzskatītas par atbilstošām PVN nulles likmes piemērošanas nosacījumiem. Šis noteikums piešķir atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli vairākiem darījumiem, kas saistīti ar gaisa kuģiem, kurus atbilstīgās aviosabiedrības izmanto starptautiskajā komercpārvadājumos. Principā aviosabiedrībām, kas atbilst prasībām, ir jāuzrāda īpašs sertifikāts katram piegādātājam, lai varētu izmantot PVN 0% likmi. Tomēr nodokļu iestādes Francijā publicēja to aviosabiedrību sarakstu, kuras atbilst kritērijiem, atbrīvojot tās no pienākuma iesniegt sertifikātu. Saraksts, kas atjaunināts, pamatojoties uz 2022. gada satiksmes datiem, ir pieejams šeit .

Dānija: nodoklis par biznesa auto izmantošanu privātām vajadzībām EUR ~4 dienā

Eiropas Padome 2023. gada 25. septembrī pagarināja atļauju Dānijai līdz 2026. gada 31. decembrim turpināt piemērot vienotās PVN likmes shēmu vieglo kravas automobiļu privātai lietošanai (pilna masa nepārsniedz 3000 kg). Dānijai tika atļauts atkāpties no PVN direktīvas. Tādējādi nodokļa maksātāji ir tiesīgi maksāt vienotas likmes nodevu DKK 40 dienā par to, ka viņi izmanto uzņēmumu reģistrētu transportlīdzekli privātām vajadzībām ne ilgāk kā 20 kalendārās dienas, vienlaikus saglabājot tiesības uz PVN atskaitīšanu pilnā apmērā.

Rakstu autors: Edgars Hercenbergs

Ja veikti darījumi ar Polijas saistīto komercsabiedrību

Polijas finanšu ministrijas izdotajā skaidrojumā norādīti vairāki izmaksu pieskaitīšanas metodes praktiskie aspekti, kuriem nodokļu maksātājiem jāpievērš uzmanība, t.sk. veicot darbības Polijā vai saistībā ar Poliju, ja darījumā testētā puse ir ārvalstu saistītā komercsabiedrība (t.sk. Latvijā). Lai arī skaidrojums izdots 2023.gada septembrī, tas ir izmantojams visam 2023.gadam un iepriekšējiem pārskata gadiem, jo balstās uz spēkā esošo transfertcenu regulējumu no 2019.gada. Latvijas komercsabiedrībām vai starptautisku uzņēmumu grupai, kurā ietilpst Latvijas komercsabiedrība, šis skaidrojums ir aktuāls, ja tiek veikti darījumi ar Polijas saistīto komercsabiedrību. Skaidrojums poļu valodā pieejams šeit.

OECD aktuālā informācija uz 2023.gada oktobri

2023.gada jūlijā OECD dalībvalstis un sadarbības valstis pieņēma izšķirošu lēmumu par noteiktu dokumentu izstrādi un ieviešanu, proti:

  • par daudzpusējās konvencijas/instrumenta (MLI) izstrādi attiecībā uz dalībvalstu tiesībām noteikt nodokļus starptautisko uzņēmumu atlikušajai peļņai, kas noteikta pēc noteiktas globālās formulas. Lai šis MLI stātos spēkā, to jāratificē 30 valstīm, kurās atrodas 60% mātes uzņēmumu no sākotnēji plānotajiem uzņēmumiem, kuriem būtu jāpakļaujas šim regulējumam (proti, ar minimālo globālo apgrozījumi EUR 20 miljardi; Latvijā ir aptuveni 30 uzņēmumu, kas pārstāv šādas grupas). Spēkā stāšanās termiņš prognozēts uz 2024.gada 31.decembri vai ar MLI spēkā stāšanos.
  • par OECD transfertcenu vadlīnijas ierobežota riska izplatītājiem izstrādi, 2024.gada janvārī plānota šo vadlīniju apstiprināšana un iekļaušana kopējā OECD transfertcenu vadlīnijās;
  • par MLI izstrādi saistībā ar saistīto uzņēmumu maksājumu (procenti, autoratlīdzība, pakalpojumi un tml.) aplikšanu ar nodokli, ņemot vērā minimālo nodokļu likmi 9%. Šis MLI attieksies uz globāliem uzņēmumiem ar 750 miljonu eiro apgrozījumu. Šis MLI atvērts parakstīšanai no 2023.gada 2.oktobra. Spēkā stāšanās termiņš prognozēts uz 2025.gadu.

Par savstarpējās saskaņošanas līguma pārsvaru pār nacionāliem noteikumiem

Somijas Augstākā tiesa ir apstiprinājusi, ka savstarpējās saskaņošanas jeb vienošanās starp divām nodokļu kompetentajām iestādēm ir pārāks par šajās valstīs paredzēto kārtību transfertcenu noteikšanai. Proti, tiesa atzina, ka starptautiskiem līgumiem un uz to balstītiem dubultās nodokļu aplikšanas novēršanas risinājumiem, ir augstāks juridisks spēks nekā vietējiem noteikumiem un vietējā līmeņa risinājumiem, t.sk. transfertcenu auditiem, kas šādu dubulto nodokļu aplikšanu rada. Konkrētajā gadījumā Francijā pēc transfertcenu audita Somijas uzņēmumam bija jāpalielina izmaksas, kas radītu zaudējumus, kuri būtu jāpārnes uz nākamo gadu, bet Somijas vietējie noteikumi šādus zaudējumu pārnesi nepieļāva. Tā kā savstarpējās saskaņošanas procedūrā bija panākta vienošanās par Francijā noteiktā maksājuma atbilstību nodokļu konvencijai, tad saskaņā ar Somijas Augstākās tiesas atzīto Somijai ir jāatzīst arī zaudējumu pārnešana, lai izbeigtu dubulto nodokļu aplikšanu. Šāda tiesu prakse ir aktuāla arī Latvijas komercsabiedrībām, kurām ir saistītās sabiedrības Somijā un kurām Latvijā ir tikuši veikti transfertcenu auditi vai citas nodokļu pārbaudes, kas ietekmē un rada zaudējumus un to pārnešanu uz nākamajiem gadiem.

Transfertcenas “Coca-cola” ASV nodokļu strīdā

ASV Nodokļu tiesa atstāja spēkā transfertcenu korekciju gandrīz miljarda USD apmērā “Coca-Cola” ASV sabiedrībai, jo tā nespēja pierādīt, ka Brazīlijas likums ierobežoja maksāt šo korekcijas summu iepretim dažiem desmitiem miljonu ASV. Pati ASV nodokļu administrācija atzina, ka Brazīlijas likums var paredzēt bloķējošo regulējumu saistīto komercsabiedrību darījumiem, bet ASV Nodokļu tiesa uzlika par pienākumu, ņemot vērā citu paraug lietu (3M), ASV “Coca-Cola” sabiedrībai pierādīt, ka Brazīlijas saistītā sabiedrība nevarēja samaksāt pilnu atlīdzību par nemateriālo īpašumu. Minētā lieta un tās atziņas ir aktuāla, ņemot vērā OECD BEPS Pillar II daudzpusējo instrumentu (konvenciju), kas regulē minimālos ieturējuma nodokli maksājumiem par nemateriālo īpašumu saistīto personu starpā un kas attieksies arī uz Latviju. Pilns tiesas nolēmuma teksts pieejams šeit.

Progresīvi uzņēmumi ievēro ESG principus

Mēs dzīvojam jaunā pasaulē, kur ne vienmēr taisnība ir tam, kam juridiski ir taisnība. Mediji nereti plaši atspoguļo jautājumu par godīgu nodokļu piemērošanu, kas arī ir subjektīvs termins. Arvien biežāk uzņēmumi Rietumeiropā ievieš, piemēram, OECD vadlīnijas par atbildīgu komercdarbību. ANO attiecīgā atzara mājas lapā publicēti atbildīgu investīciju principi. ESG ir tas, uz ko skatīsies bērni nākotnē, kur viņi gribēs strādāt, vai bankas – kam aizdot naudu.

 

WTS Global

Mūsu starptautiskais nodokļu konsultantu tīkls WTS Global ir izstrādājis rīku Sustainability index, lai uzņēmumi pēc atbildēšanas uz 60 jautājumiem varētu noteikt savu atbilstību modernākajām ESG tendencēm pasaulē nodokļu jomā. Sistēma bez maksas uz nākamo dienu sagatavos atbilstības ziņojumu.

Ja jums nepieciešama nodokļu palīdzība ārzemēs, pie Sorainen jūs varat ne vien saņemt WTS Global nodokļu tīkla biroju koordinātes 100+ valstīs, bet arī jums palīdzēs:

  • noformulēt jautājumus ārvalstu birojiem,
  • komunicēt ar ārzemju konsultantiem,
  • pielikt klāt Baltijas skatījumu un
  • noprezentēt jums gala rezultātu.

WTS ir nopietna nodokļu konsultāciju alternatīva Big4, tāpat kā Sorainen – Baltijā.

 

Citējot jebkuru šo Sorainen nodokļu ziņu sadaļu, obligāti jāzimanto atsauce un saite uz ziņām!