Latvijā

Kadastrālās vērtības Latvijā plāno “iesaldēt” vēl līdz 2025. gada beigām. To paredz Saeima ceturtdien, 2021. gada 4. februārī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstītie Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumi.

Intrastat pārskatos “Izvedums–Intrastat–2A” un “Izvedums–Intrastat–2B” tagad ir jānorāda arī preču saņēmēja PVN numuru un preces izcelsmes valsti. Prasība ir jau spēkā, aizpildot 2021.gada janvāra Intrastat par izvestajām precēm no Latvijas uz kādu ES dalībvalsti, kaut arī Regulas 2019/2152 attiecīgās normas stāsies spēkā tikai ar 2022.gada 1.janvāri.

MK sācis savu ceļu likumprojekts, kas paredz MUNiem automātisku nodokļa nomaksas kārtību, kā tas mazajam biznesam šobrīd ir Igaunijā.

Jaunumi no tiesu zālēm

Tiesa mūsu klienta lietā: NĪ nodoklis par nepareizām kadastrālām vērtībām ir atmaksājams arī pēc maksāšanas paziņojuma viena mēneša apstrīdēšanas termiņa beigām. Lietas kopsavilkums pieejams šeit.

No Senāta 1.2.21. sprieduma SKA-36/2021 PVN lietā, ar ko atteica tiesības uz priekšnodokli.

  • Ja preces piegādātas, bet tiek apšaubīts, ka preces ir piegādājusi rēķinos norādītā persona, tad ar objektīviem elementiem ir jāpamato priekšnodokļa tiesību izmantotāja ļaunprātīgā rīcība. Virknes norāžu esība var apliecināt tiesību ļaunprātīgas izmantošanas esību, ja šīs norādes ir objektīvas un saskanīgas. Turklāt „zināja vai vajadzēja zināt par iesaisti nodokļu izkrāpšanā” ir faktu vērtējums, kas nav atsevišķi vēl jāpierāda. Ir jāpierāda paši fakti, uz kuru pamata ir izdarīts šāds vērtējums, un šo faktu pierādīšanai ir izmantojami arī netieši pierādījumi.
  • Spriedumā ir vērtētas būtiskas kļūdas nodokļa rēķinos un pieņemšanas un nodošanas aktos, šo dokumentu neatbilstība līgumiem un darījumu dalībnieku paskaidrojumiem un liecībām. Šī izskatās pretrunīga tēze – no vienas puses ES tiesa ir uzsvērusi, ka nepilnības dokumentācijā neietekmē nodokļu piemērošanas kārtību, bet no otras – Senāts arvien norāda uz attiecīgajām nesakritībām kā būtisku argumentu. Acīmredzot, ir kāda kļūdu ‘kritiskā masa’, aiz kuras robežas tiesa vairs netic labticīgumam.
  • Ja tiesa atzīst, ka nodokļa rēķinā norādītā persona strīdus preces nav piegādājusi, tad tiesai nav jānoskaidro, kādā veidā nodokļu maksātājs, kas atskaitījis priekšnodokli, ir ieguvis strīdus preces. Šis nu gan var daudziem likt aizdomāties par savu preču iegādes procesu – kā pārliecināties, ka rēķinā norādītā persona piegādājusi preces?
  • Ja preces neesības fakts ir grūti konstatējams, tad ir izdarāms pieņēmums, ka prece ir piegādāta, un tas nozīmē, ka tālāk ir jānoskaidro, vai to ir darījusi darījuma dokumentos norādītā persona.
  • Administratīvajā process, ne VID, ne tiesai nav jāpamato un jāpierāda tas, kurš tieši un ar kādām darbībām ir plānojis, organizējis un īstenojis ļaunprātīgos darījumus. Administratīvais process un kriminālprocess ir procesi ar atšķirīgu mērķi (pat ja abos procesos tiek pārbaudīti vieni un tie paši faktiskie apstākļi) un tādēļ nav atkarīgi viens no otra, tostarp attiecībā uz iegūtajiem pierādījumiem un to novērtējumu. Tādējādi Senāts samērā tieši pateica, ka administratīvajā procesā nav piemērojama nevainīguma prezumpcija.
  • Ar šīm tēzēm mūsuprāt sāk apstiprināties tendence, ka arvien vairāk nodokļu lietu VID virza uz kriminālprocesu. To arī apliecina statistika – pēdējo 2-3 gadu laikā kriminālprocesu skaits nodokļu lietās ir dubultojies.

Esam jau pieraduši, ka Senāts uzdod jautājumus ES Tiesai, bet nu arī Latvijas Satversmes Tiesa uzdevusi jautājumu ES Tiesai par to, vai piespiedu zemes nomai jāpiemēro atbrīvojumu no PVN un vai tas ir korekti, ja pārējās zemes nomas ir apliekamas ar PVN.

Itālija ES Tiesai uzdevusi jautājumus par PVN piemērošanu medicīnas pakalpojumiem – vai jābūt tādam pašam atbrīvojumam, kā citās ES dalībvalstīs, par starpniecību medicīnas pakalpojumiem, par vienlīdzību starp dažādu valstu profesionāļiem. Atrisinājums gaidāms 1-1,5 gadu laikā. Mūsu klientiem jau esam risinājuši šos jautājumus, tādēļ arī Latvijā tie ir aktuāli.

Lietuvā tiesa uzdevusi jautājumu ES Tiesai muitas lietā – vai jāizmanto citu muitas vērtības noteikšanas metodi, ja darījumu pielīdzina darījumam starp saistītām pusēm (bet, formāli, nav saistītas puses – to muita secina no veida, kā notikusi darbība).

Ungārija ES Tiesai ir uzdevusi jautājumus par ļaunprātīgu rīcību (abuse of law) situācijā, kad  notiek ārpakalpojumu izmantošana visām galvenajām funkcijām, kas saistītas ar pārrobežu pakalpojumiem (know-how licence).

Ārzemēs

Saskaņā ar Maltas administrācijas vadlīnijām, DAC6 (ziņojums VID par agresīviem darījumiem vai struktūrām) iekļauto jēdzienu “nodokļu likme 0% vai gandrīz nulle” interpretē kā nominālo nodokļu likmi zem 1%. Tas var palīdzēt, ja kādam rodas šaubas par Latvijas UIN likmi, kamēr nav bijusi peļņas izmaksa.

Lietuva ievieš E-rezidenci, pārņemot Igaunijas labo praksi. Ārzemnieki E-rezidenci varēs izmantot, lai dibinātu uzņēmumus, atvērtu banku kontus, iesniegtu nodokļu deklarācijas, fiziski neesot Lietuvā. Tam nav sakara ar nodokļu rezidenci.