Igaunijā PVN reģistrācijas slieksnis – 40 000 EUR

EP ir oficiāli apstiprinājusi Igaunijai tiesības arī turpmāk mazajiem uzņēmumiem piemērot augstāku reģistrācijas slieksni – 40 000 EUR. Savukārt, no 2025. gada 1. janvāra visā ES spēkā stāsies paaugstināts reģistrācijas slieksnis 85 000 EUR apmērā.

Auto jāimportē valstī, kur konstatē pārkāpumu

ES tiesas lietas apstākļi: VS, kura dzīvesvieta ir Vācijā, savu vieglo transportlīdzekli ieveda no Turcijas. To reģistrēja Vācijā, bet pa ceļam tas šķērsoja Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju un Austriju. Šī transportlīdzekļa ievešana konstatēta Vācijā policijas pārbaudē. Pēc dažām dienām VS pārveda automašīnu atpakaļ uz Turciju un tur to pārdeva. Pēc minētās pārbaudes muita, uzskatot, ka VS nebija uzrādījis muitai transportlīdzekli, konstatēja, ka ieinteresētā persona ir atbildīga par ievedmuitas nodokli un par importam piemērojamo PVN.

VS, savukārt, apgalvoja, ka viņš transportlīdzekli esot izmantojis tikai īsu laiku un tikai kā transportlīdzekli privātiem maršrutiem. Līdz ar to minētajam transportlīdzeklim nebija jāpiemēro ievedmuitas nodokli. Muita uzskatīja, ka VS nevar izmantot pagaidu ievešanas muitas procedūru, jo ieinteresētā persona faktiski dzīvo ES teritorijā.

EST nosprieda, ka importam piemērojamais PVN par precēm, par kurām ir jāmaksā muitas nodokli, rodas dalībvalstī, kurā ir konstatēts, ka nav izpildīti ES muitas tiesību aktos paredzētie pienākumi, ja attiecīgās preces, ir nokļuvušas ES ekonomiskajā apritē dalībvalstī, kurā šis konstatējums ir veikts (pat ja tās ir fiziski ievestas ES muitas teritorijā caur citām dalībvalstīm).

Uztura uzraudzība sporta klubā

Sporta klubs ar kvalificēta un sertificēta uztura speciālista starpniecību savās telpās sniedza uztura uzraudzības pakalpojumus un tos neaplika ar PVN. Klubs piedāvāja dažādas programmas  – dažas ietvēra tikai labsajūtas un fiziskās formas pakalpojumus, bet citas – arī uztura uzraudzību. Veicot pārbaudi, nodokļu iestādes pamanīja, ka klienti par uztura uzraudzības pakalpojumiem maksāja arī tad, ja tos neizmantoja, tādēļ uzskatīja tos par papildpakalpojumiem, kas tāpēc jāapliek ar PVN, tāpat kā galvenie – sporta kluba pakalpojumi.

Analizējot pakalpojuma būtību, ES tiesas vērtējumā uztura uzraudzības pakalpojumam principā ir ar veselību saistīts mērķis, bet tam ne vienmēr ir terapeitisks mērķis. Ja nav norāžu par to, ka tas tiek sniegts preventīvā, diagnostikas, slimības ārstēšanas un veselības atjaunošanas nolūkā, tāds uztura uzraudzības pakalpojums neatbilst PVN atbrīvojumiem, un par to ir jāmaksā PVN. Tātad, EST te apliecina jau iepriekš pausto, ka uztura speciālista pakalpojumi ar terapeitisku mērķi, t.i. preventīvā, diagnostikas, slimības ārstēšanas un veselības atjaunošanas nolūkā nav apliekami ar PVN.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar dace.everte@sorainen.com vai tel.nr. 26 417 746.

 

Būs jāatklāj katrā ES valstī samaksāto UIN

ES Padome plāno UIN informācijas plašāku izpaušanu – ES izstrādāja priekšlikumu direktīvai. Jaunais priekšlikums paredz  starptautiskām uzņēmumu grupām vai atsevišķiem uzņēmumiem, kuru kopējie konsolidētie ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus EUR, publiski atklāt savu samaksāto ienākuma nodokli katrā ES dalībvalstī.

Ieguldījumam ārzonas uzņēmumā – 20% UIN

UIN likums paredz, ka UIN 20% apmērā jāietur no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas ārzonā. Kā jau informējām, šogad Latvijas ārzonu saraksts pielīdzināts attiecīgajam ES sarakstam. Šis ieturējuma nodoklis attiecas arī uz maksājumiem ārzonu uzņēmumu pārstāvjiem un maksājumiem, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumiem par preču piegādēm un iegādātajiem ES vai EEZ publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri iegādāti par tirgus cenām. MK noteikumu attiecīgais punkts skaidro, ka jēdziens “maksājumi” nozīmē jebkurus maksājumus, kas rada vai radīs nodokļa maksātāja finanšu rādītāju izmaiņas. VID uzziņā tikko paskaidrojis, ka arī ieguldījums pamatkapitālā ir tāds maksājums, no kura jāietur 20% UIN. Tomēr šādos gadījumos ir iespēja lūgt VID atļauju neieturēt nodokli, ja izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti, lai samazinātu maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar aina.oksenuka@sorainen.com vai tel.nr. 26 383 573.

 

Nodokļu atvieglojumi pandēmijas laikā

Kā reakcija uz attiecīgajām Satversmes tiesas lietām 2021. gada 4. marta MK sēdē izskatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šie grozījumi paredz 2020. un 2021. gadā:

  • IIN aprēķināšanai atcelt  izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem,
  • atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un VSAOI samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī
  • pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju.
  • Paredzēti grozījumi arī azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā.
  • Papildus likumprojektā ietverts regulējums informācijas publicēšanai par tiem nodokļu maksātājiem, kas saņem valsts atbalstu, kā arī citas izmaiņas.

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar aija.lasmane@sorainen.com vai tel.nr. 29 466 727.

 

VID uzziņa par IIN nekustamā īpašuma pārdošanai

VID š.g. 5. martā ar uzziņu atbildēja kādam nodokļu maksātājam (it kā vienkāršā situācijā), ka atbrīvojums no IIN nav piemērojams, jo nepiepildās kritērijs par to, ka dzīvoklis bija īpašumā pēdējos 60 mēnešus un vismaz gadu no tiem īpašnieks tur bija deklarējis savu dzīvesvietu. Pietrūka 2 nedēļu līdz deklarētās dzīvesvietas kritērija izpildei. Ja tos 5 gadus skatītos mazliet (teiksim, 2 nedēļas pirms pārdošanas) atpakaļ, tad atbrīvojumu varētu piemērot, jo dzīvoklis īpašumā bija vairāk kā 20 gadu. Paga, likuma norma nemaz nerunā par pēdējiem 5 gadiem. Nē, tomēr MK noteikumu par IIN likuma piemērošanu attiecīgā norma norāda uz pēdējiem 60 mēnešiem. Paga, bet MK noteikumi jau nevar tā ierobežot likuma normu. Turklāt, nākamais IIN likuma punkts par atbrīvojumu no IIN dzīvokļa pārdošanai citā situācijā norāda uz pēdējiem 60 mēnešiem. Tad likuma brāķis vai MK patvaļa? To varētu pateikt tiesa. Kā tikt līdz tai? Reālākais variants būtu – samaksāt IIN un tad atprasīt no VID kā kļūdaini samaksātu. Kad VID atteiks, tad to lēmumu var apstrīdēt administratīvajā tiesā.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto jaunumu, lūdzam sazināties ar janis.taukacs@sorainen.com vai tel.nr. 29 139 300.

 

Spānijas futbola klubu nedienas

ES tiesa tikko taisīja spriedumu lietā, ar kuru atzina, ka četriem profesionālajiem Spānijas futbola klubiem (Barcelona, Atlético Osasuna, Athletic Club un Real Madrid) piemērojamais nodokļu režīms ir uzskatāms par valsts atbalstu. 1990. gadā Spānija pieņēma likumu, ar kuru uzlika pienākumu profesionālajiem sporta klubiem pārstrukturēties par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Likums paredzēja izņēmumu attiecībā uz profesionāliem sporta klubiem, kuriem pārskata gados pirms likuma pieņemšanas bija pozitīva bilance. Šis izņēmums ļāva četriem futbola klubiem 30% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes vietā piemērot 25% likmi. Tiesa piekrīt EK viedoklim, ka šādu faktisku nodokļu priekšrocību piešķiršana četriem futbola klubiem ir uzskatāma par valsts atbalstu un ka Spānijai ir jāatgūst no klubiem šis atbalsts (summa, kuru veido nodokļa likmju starpība), un tas jāiemaksā ES budžetā. Varam tikai minēt, kādu iespaidu tas varētu atstāt uz šo futbola klubu dominanci Eiropas futbola laukumos.

Sportista (imidža) tēla izmantošanas ienākumi

Portugāles profesionālais futbola klubs noslēdza līgumu ar kādu Brazīlijas nacionālās futbola izlases spēlētāju. Vienlaikus klubs noslēdza līgumu ar Brazīlijā reģistrētu sabiedrību par tiesībām izmantot futbolista tēlu (image rights). Līgums paredzēja, ka spēlētājam ir jāapmeklē kluba mārketinga pasākumus un ka klubs var izmanto spēlētāja tēlu (vārdu, attēlu u.c. personības elementus), lai piesaistītu sponsorus.

Strīda pamatā ir jautājums par ienākuma no sportista tēla klasifikāciju. Futbola klubs uzskatīja, ka Brazīlijas sabiedrības ienākums no futbolista tēla izmantošanas ir uzņēmējdarbības ienākums, kurš saskaņā ar Portugāles-Brazīlijas nodokļu konvenciju nav apliekams ar nodokli Portugālē. Turpretim nodokļu administrācijas ieskatā tas ir ienākums no profesionālās darbības, no kura klubam bija jāietur 25% nodokli.

Tiesa nosprieda par labu futbola klubam. Tā secināja, ka spēlētāja tēls izmantots kluba sponsoru preču un pakalpojumu reklāmai nevis, lai reklamētu futbola klubu un nacionālo čempionātu. Nepastāvot tiešai saiknei starp spēlētāja profesionālo darbību Portugālē un viņa tēla izmantošanu, nav pamata uzskatīt, ka ienākums no tēla izmantošanas būtu uzskatāms par ienākumu no profesionālās darbības.

Futbola kluba “korporatīvā plīvura” pacelšana

Tas pats Portugāles futbola klubs no vairākām Brazīlijas un Lielbritānijas sabiedrībām iegādājās tiesības pieteikt un izmantot spēlētāju futbola čempionātā. Lai gan maksa par spēlētāju izmantošanu tika veikta ārvalsts sabiedrībām, Portugāles nodokļu administrācija uzskatīja, ka tā ir attiecināma uz spēlētāju ienākumiem. Līdz ar to tā pacēla ārvalsts sabiedrību “korporatīvo plīvuru”, jeb skatījās pēc ekonomiskās būtības, ne juridiskās formas – uzliekot futbola klubam pienākumu ieturēt 25% nodokli no maksājumiem sabiedrībām. Tomēr attiecīgā tiesa nosprieda par labu futbola klubam.

Attiecībā uz maksājumiem Lielbritānijas sabiedrībai tiesa lēma, ka šis ienākums ir uzskatāms par uzņēmējdarbības ienākumu, no kura klubam nav jāietur nodokli. Portugāles-Lielbritānijas nodokļu konvencijas pamatā bija  OECD 1963. gada konvencijas modelis, kurš neparedz iespēju ienākuma izcelsmes valstij piemērot nodokli ienākumam, kuru saņem sabiedrība, kura pārvalda sportista mantiskās tiesības.

Savukārt Portugāles-Brazīlijas nodokļu konvencija tika izstrādāta, izmantojot OECD 2001.gada modeli, kas ļauj ienākuma izcelsmes valstij piemērot nodokli ienākumam, kurš tiek izmaksāts t.s. ”izīrē zvaigzni” sabiedrībai. Tiesa tomēr secināja, ka nodokļu administrācija nav pierādījusi, ka sabiedrībai izmaksāto ienākumu faktiski saņēma futbola spēlētājs. “Starptautiskajā futbola spēlētāju tirgū” šādas korporatīvās struktūras bieži vien tiek izmantotas, lai pārvaldītu spēlētāju mantiskās tiesības un lai nodrošinātu augstākas transfēra maksas. Tamdēļ sabiedrības izmantošana spēlētāja mantisko tiesību pārvaldīšanai automātiski nenozīmē, ka tās mērķis ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Abos gadījumos viens tiesnesis pauda atšķirīgu viedokli, kas parāda, ka jautājums par trešo personu izmantošanu sportistu mantisko tiesību pārvaldīšanai nav viennozīmīgs. Turklāt OECD nodokļu paraug-konvencijas modeļa esošā redakcija paredz, ka izcelsmes valstis tiesības piemērot nodokli maksājumiem t.s. “izīrēt zvaigzni” sabiedrībām nav aprobežotas tikai ar gadījumiem, kad pastāv izvairīšanās no nodokļiem risks.

Minētais jautājums ir aktuāls ne tikai augsta līmeņa profesionāliem sportistiem, bet arī mūziķiem un izklaides pasākumu organizētājiem. Koncertu organizētāji parasti slēdz līgumus nevis tieši ar rokgrupas dalībniekiem, bet ar ārvalsts sabiedrību, kura pārvalda mūziņu mantiskās tiesības. Nodokļu apsvērumi ir viens no iemesliem šādu struktūru izmantošanai.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar martins.rudzitis@sorainen.com vai tel.nr. 28 625 687.

 

Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā

Publiski pieejams likumprojekts par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā,  nosakot, ka uz alkoholisko dzērienu pudeļu marķējuma ir jānorāda papildus informāciju par alkoholisko dzērienu – tā sastāvdaļām, uzturvērtību, tai skaitā enerģētisko vērtību (kaloriju daudzumu). Šie ierosinājumi ir tapuši saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas un patērētāju un sabiedrības veselības organizācijas prasībām ieviest jaunus alkoholisko dzērienu marķēšanas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz enerģētiskās vērtības norādēm uz marķējuma. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem – atšķirībā no citiem pārtikas produktiem – alkoholiskajiem dzērieniem sastāvdaļu saraksta un paziņojuma par uzturvērtību norādīšana nav obligāta.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar kristine.erele@sorainen.com vai tel.nr. 26 139 383.