Normatīvo aktu izmaiņas

Grozījumi PVN direktīvā

Eiropas Savienības Padome ir grozījusi ES PVN direktīvu (2006/112), lai ieviestu pagaidu atbrīvojumu no PVN ar nolūku ļaut Komisijai un ES aģentūrām iegādāties preces un pakalpojumus un bez maksas izplatīt dalībvalstīm saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Atbrīvojums attieksies uz preču importu un preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu Komisijai vai aģentūrai vai struktūrai, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Atbrīvojumu nevarēs piemērot, ja preces un pakalpojumus plānots nodot saņēmējiem pret atlīdzību.

Iepriekšminētais atbrīvojums ir piemērojams ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Daci Everti.

 

Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām

  1. VID būs tiesīgs publicēt vairāk informācijas

2021. gada 6. jūlijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām. Grozījumi stāsies spēkā 2021. gada augustā (ar dažiem izņēmumiem).

Būtiskākie grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pienākumu nodrošināt publiski pieejamu informāciju par šādiem sabiedrībai nozīmīgiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi lēmumā:

a) par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem,

b) par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem,

c) ar kuru precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 un 5.3 daļu,

d) ar kuru konstatēts muitas maksājumu parāds,

e) ar kuru atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa.

Publicējot minēto informāciju, VID norādīs:

  • juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru,
  • pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās datumu,
  • pieņemtā lēmuma būtību un nolemjošo daļu, kā arī informāciju, vai lēmums ir pārsūdzēts tiesā.

Informāciju par lēmumu publiskos septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā un tā darbība nav apturēta. Informācija par lēmumu pieejama līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas.

Likumprojekta anotācijā minēts, ka no attiecīgās publiskās datubāzes nodokļu maksātājs tiks izslēgts, līdzko būs samaksāta auditā aprēķinātā summa, vai tiesa atcels VID lēmumu, vai nodokļu maksātājs būs vienojies par nodokļa parāda samaksas sadalīšanu termiņos atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai.

2. Papildu pienākumi galvenā būvdarbu veicējam

Ar grozījumiem tiek pastiprināta arī būvlaukumos nodarbināto personu kontrole. Proti, galvenā būvdarbu veicēja pienākumos turpmāk būs iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par līgumiem, kas noslēgti ar apakšuzņēmējiem, ja:

a) līguma summa ir 15 000 EUR vai vairāk, norādot arī līguma noslēgšanas datumu un līguma summu,

b) ar līguma grozījumu mainās summa tam līgumam, kurš paziņots atbilstoši šā punkta “a” apakšpunktā noteiktajam, norādot arī grozījuma pieņemšanas datumu un līguma kopējo summu,

c) ar līguma grozījumu līguma summa sasniedz vai pārsniedz 15 000 EUR, norādot arī grozījuma pieņemšanas datumu un līguma kopējo summu,

d) noslēgtais līgums neparedz līguma summu (samaksa minētā līguma ietvaros tiek veikta atbilstoši padarītā darba apjomam), norādot arī līguma datumu un līguma ietvaros aprēķināto samaksu par iepriekšējā mēnesī veikto darbu apjomu

3. Citi grozījumi:

Papildus ar grozījumiem tiek ieviesti vēl šādi jaunumi:

  • VID turpmāk publicēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju datubāzi;
  • VID varēs publiski atklāt vairāk detaļas par nodokļu maksātāja lietu, komentējot vai atspēkojot medijos izplatītās ziņas;
  • Publicēs datubāzi ar nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. VID lēmumu reģistrēto nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību paziņos, par to izdarot ierakstu publiski pieejamā datubāzē (reģistrā). Ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas datumu nodokļu maksātājs un nodokļu maksātāja struktūrvienība ir uzskatāma par reģistrētu VID Nodokļu maksātāju reģistrā;
  • Būs iespējams iegūt informāciju par nerezidenta (ārvalstu komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā patieso labuma guvēju;
  • No 2022. gada 1. janvāra tiek izslēgts izņēmums attiecībā uz fizisko personu, kas neveic saimniecisko darbību, iespējām iesniegts deklarācijas papīra veidā. Turpmāk arī šiem nodokļu maksātājiem deklarācijas būs jāiesniedz tikai, izmantojot EDS. Ar grozījumiem paredzēts, ka VID ierēdņiem būs jāsniedz palīdzība elektroniskās deklarācijas iesniegšanā;
  • Visi iesniegumi VID no 2022. gada 1. janvāra būs jāsniedz tikai caur EDS. Iesniegumi būs derīgi bez paraksta;
  • Fiziskām personām vairs nebūs pienākums uzglabāt savu ienākumu gūšanas vietas izsniegtu rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis;
  • Ir paredzēta iespēja fiziskām personām deaktivizēt EDS lietošanu uz iesnieguma pamata. Nepieciešamības gadījumā, EDS lietošanu varēs atkal atjaunot;
  • Tiek paplašināts konfidencialitātes noteikumiem pakļauto personu loks, nosakot, ka likumā paredzētie konfidencialitātes noteikumi jāievēro arī sabiedrības pārstāvjiem, kuri ir iekļauti vai pieaicināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveidotajās darba grupās un konsultatīvajās padomēs.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Ainu Okseņuku.

 

VID jaunumi

Prakses maiņa par PVN samazinātās likmes piemērošanu medicīnas ierīcēm

Saskaņā ar PVN likuma 42. panta otro daļu PVN samazināto likmi 12% piemēro medicīnisko ierīču (arī to komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādei, ja:

1)         tās laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā un

2)         tās parasti izmanto organisma funkcijas traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā, kā arī

3)         paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai.

Līdz šim VID mājas lapā publicētajā metodiskajā materiālā (aktualizēts 31.08.2020.) tika skaidrots, ka termins “individuālā lietošana” ietver, tostarp, vienreiz lietojamās medicīniskās ierīces, kuras paredzēts lietot vienam pacientam vienreizējai procedūrai un pēc lietošanas tiek iznīcinātas, piemēram – injekciju šļirces, vate, marle, medicīniskie plāksteri, cimdi, ķirurģiskie diegi, kā arī pēc pasūtījuma ražotās medicīniskās ierīces, kuras izgatavo vai pielāgo konkrētajai personai, piemēram, briļļu lēcas, ietvari, ortozes, dažāda veida protēzes u.c..

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2021.gada 22.marta spriedumā administratīvajā lietā Nr.A420143317 sniedza interpretāciju par PVN likuma 42. panta otrās daļas piemērošanu medicīniskajām ierīcēm, izsakot šādas atziņas:

1)         ņemot vērā, ka PVN likuma norma par samazinātās PVN likmes piemērošanu ir balstīta uz PVN direktīvas normām, tad dalībvalstis samazinātās nodokļa likmes var noteikt, nepārsniedzot PVN direktīvas tvērumu un šīs normas ir jāinterpretē šauri;

2)         PVN Direktīvā noteikts, ka samazinātu likmi dalībvalsts var piemērot medicīnas iekārtām, palīgierīcēm un citām ierīcēm, kuras parasti izmanto, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti, tikai invalīdu personīgai izmantošanai, tostarp šādu preču remontam, kā arī bērnu autosēdekļu piegādei.

Tādējādi, Senāts norāda, ka  PVN likuma 42. panta otrā daļa jāinterpretē tā, lai nepārsniegtu Direktīvas 2006/112/EK normas, proti III pielikuma punktos paredzēto preču kategoriju ietvarus. Tas nozīmē, ka pazīme “tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai” nedrīkst būt plašāka par pazīmi “tikai invalīda personīgai izmantošanai”.

Ņemot vērā tiesas sprieduma atziņas, VID ir izņēmis no savas mājas lapas iepriekš publicēto metodisko materiālu par PVN samazinātās likmes piemērošanu medicīniskajām ierīcēm. Saskaņā ar VID pārstāvju sniegto informāciju minētie metodiskie skaidrojumi tiks pārstrādāti, un PVN piemērošanas prakse medicīnas ierīcēm tiks mainīta, nevēršoties pie nodokļu maksātājiem ar sankcijām par iepriekšējo periodu. Arī VID Muitas pārvalde vairākiem uzņēmumiem, “konsultē vispirms“ principa ietvaros, ir lūgusi turpmāk, deklarējot medicīnas ierīces, kas nav paredzētas tikai personām ar organisma funkciju traucējumiem individuālai lietošanai, piemērot PVN standartlikmi 21%.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar PVN likuma redakciju PVN samazināto likmi 12% var piemērot medicīnas ierīcēm, kas paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai, bet PVN direktīvā noteiktā pazīme ir “invalīda personīgai lietošanai”. Līdz ar to rodas jautājums, vai “personas ar organisma funkcijas traucējumiem” ir jāuzskata par “invalīdiem”, kā to nosaka PVN direktīva? Uz šo jautājumu VID solīja sniegt atbildes jaunajā VID metodiskajā materiālā, saskaņojot to ar Veselības ministrijas skaidrojumiem.

Aktualizēts VID metodiskais materiāls par virtuālo valūtu

https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/virtuala-valuta-vadlinijas-2021.pdf

VID metodiskais materiāls – vadlīnijas “Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu” ietver virtuālās valūtas juridiskā statusa skaidrojumus, to uzskaiti grāmatvedībā, kā arī Latvijas nodokļu (PVN, IIN, UIN, MUN) piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu. VID metodiskais materiāls bija publicēts jau iepriekš, bet tagad tajā ir aktualizēta  informācija par MUN likmēm.

Saskaņā ar Eiropas Padomes un Centrālās bankas normatīvajiem regulējumiem virtuālajai valūtai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, kā arī virtuālā valūta nav uzskatāma par finanšu instrumentu, bet ir atzīstama par līgumisku maksāšanas līdzekli, līdz ar to VID iesaka darījumus ar virtuālo valūtu, grāmatvedībā tos uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, kas iegādāti par naudu (euro).

Ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ir ar IIN apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma, ja fiziska persona nav šīs valūtas ģenerētāja. Ja fiziskā persona ģenerē virtuālo valūtu, šāds ienākums tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības un ir apliekams ar IIN no saimnieciskās darbības.

No PVN viedokļa virtuālās valūtas pirkšana – pārdošana ir darījums, kas ir ar PVN neapliekams, līdz ar to personai, kas veic tikai šādus darījumus, ir tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā. Savukārt, pakalpojumiem, kas saistīti ar virtuālajām valūtām, ir piemērojama PVN standarta likme un saskaņā ar vispārējiem pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas principiem.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Kristīni Ereli.

 

VID aktualizē IIN un VSAOI metodiskos materiālus

VID mājaslapā ir pieejami šādi aktualizētie metodiskie materiāli:

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Ainu Okseņuku.

Tiesu spriedumi Latvijas tiesās

Tiesas spriedums par IIN atmaksu attālinātā darba gadījumā

Tiesā nonāca strīds starp pieteicēju – fizisko personu – , un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu saskaņā ar Latvijas un Nīderlandes noslēgto nodokļu konvenciju, jo persona veica darba pienākumus, fiziski atrodoties Nīderlandē (2021. gada 13.jūlija Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā Nr. A42-00557-21/6) . Lai arī konkrētais tiesas spriedums attiecas uz noteiktiem laika periodiem 2017. un 2018. gadā, šādas situācijas, iespējams, nereti veidosies arī šībrīža Covid-19 pandēmijas situācijas ietekmē, kad attālinātais darbs ir kļuvis par normu.

Konkrētajā strīdā, ņemot vērā iesniegtos pierādījumus, VID piekrita, ka persona faktiski atradās ārvalstīs laikā, kad tai bija noslēgts darba līgums ar Latvijas sabiedrību. Arī šīs personas darba devējs iesniedza apliecinājumus un sadarbojās ar VID, apstiprinot, ka pieteicējs veica darba pienākumus, kad atradās ārvalstīs.

Tomēr VID apšaubīja to, vai persona patiešām veica darba pienākumus laikā, kad atradās ārvalstīs? Saskaņā ar VID pieeju personai ir jābūt pierādījumiem, ko tieši persona darīja Latvijas darba devēja labā laikā, kad atradās ārvalstī. Šajā lietā tas bija vienīgais šķērslis IIN atmaksas piešķiršanai.

Ņemot vērā visus lietas apstākļus, tiesa nosprieda, ka nav pamata apstrīdēt pieteicēja ziņu patiesumu un apmierināja nodokļu maksātāja pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tiesa par būtisku uzskatīja darba devēja apliecinājumu. Administratīvās rajona tiesa norādīja, ka tās vērtējumā “darba devēja apliecinājums ir primārais darbinieka nodarbinātību apstiprinošais pierādījums, jo nav citas personas, kas būtu tiešajās attiecībās ar darbinieku, kā ne vien darba devējs, kurš arī ir vispilnīgāk informētā persona arī jautājumā par to, ko darbinieks tās labā un saskaņā ar līgumu ir darījis, un par ko persona ir saņēmusi atlīdzību (darba samaksu).”

Lai arī tiesā tika iesniegti papildu pierādījumi par pieteicējas dalību tikšanās attālināti, e-pastu saraksti utml., tomēr tiesa šādus pierādījumus uzskatīja par sekundāriem. Tiesa norādīja arī, ka pierādījumu iesniegšana par katru darba stundu, kas nostrādāta ārvalstīs, būtu nesamērīga.

Tomēr, lai arī tiesa atrisināja strīdu par labu nodokļu maksātājam, tiesas ieskatā, atmaksājamā IIN summa jārēķina atbilstoši VID noteiktai metodikai, proti, kopējo samaksātā IIN apmēru sadalīt proporcionāli Latvijā un Nīderlandē nostrādātajām dienām. Savukārt, pieteicējam bija cits viedoklis – pieteicējs un tā darba devējs attiecināja noteiktus ienākumus uz noteiktiem periodiem Latvijā un Nīderlandē un atbilstoši aprēķināja IIN. Tiesa šādu pieeju neakceptēja, jo tās ieskatā pietrūka citu pierādījumu, kas liktu nodalīt ienākumus, kas gūti Latvijā un Nīderlandē.

Papildus, šajā lietā pieteicējs lūdza arī nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu EUR 7 000 apmērā. Tomēr tiesa šajā gadījumā nekonstatēja pamatu šādam atlīdzinājumam.

Ziedojumi fondam, kurā pats esi amatpersona (lieta A420250520)

Fiziskā persona veica ziedojumu nodibinājumam – sabiedriskā labuma organizācijai (SLO) – kurā pats bija amatpersona, un gada ienākumu deklarācijā aprēķināja atmaksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par veikto ziedojumu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atteica nodokļa atmaksu, jo pieteicējs šajā SLO bija amatpersona un “tādējādi norādītajā periodā pieteicējs varēja lemt par ziedojuma izlietojumu, gūstot labumu”.

Administratīvā Rajona tiesa uzskatīja, ka “apstāklis, ka pieteicējs bija Fonda amatpersona, vēl pats par sevi nav pietiekams, lai atzītu, ka ziedojumam nebija filantropiska raksturu,” kā arī nekonstatēja, ka konkrētā gadījumā ziedojumam nebūtu filantropiska rakstura.

Arī apgabaltiesa piekrita rajona tiesas secinājumiem, norādot, ka konkrētās lietas apstākļos VID nebija pierādījis, ka ziedojumam faktiski nebija filantropiska rakstura un ka pieteicējs kā SLO amatpersona ir neatbilstoši izlietojis fonda mērķiem domātos ziedojumus.

Tiesa norādīja, ka:

  • likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. pants vispārīgi neaizliedz saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par tiem ziedojumiem, ko samaksājusi ar ziedotāju saistīta persona. Minētā panta 1.1 un l.2 daļa aizliedz saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, ja saņēmējam noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību, vai ziedojuma mērķī ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona;
  • ka atlīdzības saņemšana par nodibinājuma amatpersonas pienākumu pildīšanu pati par sevi nav pietiekams pamats, lai neiekļautu veiktos ziedojumus attaisnotajos izdevumos;
  • Ziedotāja tieša vai netieša saistība ar ziedojuma saņēmēju vēl nav pietiekams pamats, lai liegtu nodokļa atvieglojumu. Dienestam kā kompetentajai iestādei bija jāizvērtē lietā konstatētie apstākļi, kā arī ziedojuma raksturs un mērķis.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Ainu Okseņuku.

 

VID piedziņas vēršana pret nodokļu parādnieka darījuma partneri

Kopš 2018.gada VID izmanto prettiesiskās metodes nodokļu iekasēšanas jomā – nesamaksāto nodokļu summas piedzen no nodokļu parādnieka darījumu partneriem – tā debitoriem. Proti, gadījumā, kad nodokļu parādnieks nespēj samaksāt nodokļus, VID izdod rīkojumu tā debitoram par to, ka nodokļu parādniekam pienākošās summas par pakalpojumu saņemšanu vai preču iegādi ir jāiemaksā valsts budžetā nevis darījumu partnerim – nodokļu parādniekam. Vienlaikus šādos rīkojumos VID parasti izsaka brīdinājumu par saimnieciskās darbības apturēšanu gadījumā, ja rīkojums netiks izpildīts.

Jau kopš 2019.gada Administratīvā tiesa bija atzinusi šādu VID rīcību par prettiesisku un tiesību normām neatbilstošu, jo tiek pārkāpti gan Administratīvā procesa likumā (APL) nostiprinātie principi un komersantu tiesības, gan vispārīgais tiesiskais regulējums konkrētajā sfērā.

Tiesa konsekventi nepiekrītot VID apsvērumiem un pamatojumam, atzinusi, ka komersantu rīcība, neizpildot VID rīkojumu par ieturējuma izdarīšanu, nav objektīvi atzīstama par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, secīgi, nedz VID draudi, nedz turpmākā šādu komersantu saimnieciskās darbības apturēšana nav tiesiski pamatota. Neapšaubāmi, nodokļu maksātājiem ir pienākums sadarboties ar nodokļu administrāciju, taču tas nenozīmē, ka, atsakot sadarbību, nodokļu maksātājam piemērojamas tik smagas sekas kā saimnieciskās darbības apturēšana.

Minētā tiesas nostāja ir izveidojusi stabilu tiesas praksi šajos strīdu jautājumos (skat. piem. 2021. gada 22. jūlija Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā Nr.A420199320). Neraugoties uz to, VID joprojām turpina izmantot šādas prettiesiskās metodes.

Vērtējot minēto secināms, ka šobrīd jebkuram godīgam komersantam pastāv risks tā komercdarbības apdraudējumam, ja viņš neizpildīs pat nepamatotus un prettiesiskus VID rīkojumus – samaksāt svešus nodokļu parādus.

Ja jūs esat kļuvuši par šādas situācijas upuri un nepamatoti samaksājuši valsts budžetā savu sadarbības partneru nodokļu summas, jums ir tiesības kopā ar pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu celt prasību pret VID par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši APL 8.nodaļai.

Sorainen piedāvā izvērtēt Jūsu tiesisko situāciju un sniegt turpmāko atbalstu samaksāto summu un pienākošos zaudējumu atlīdzināšanas procesā.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Oļegu Spundiņu.

Eiropas komisijas pārkāpuma procedūras

 

Pret Lietuvu – par izņēmumiem tiesībām nereģistrēties kā PVN maksātājam

Eiropas Komisija 2021. gada 15. jūlijā nosūtīja Lietuvai oficiālu paziņojuma vēstuli pēc tam, kad tā nepiemēroja vienkāršākus PVN noteikumus, lai sniegtu labumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Saskaņā ar Lietuvas pašreizējo PVN regulējumu, uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 45 000 EUR, PVN nav jāreģistrējas PVN reģistrā.

Tomēr Lietuva ir pieņēmusi pretizvairīšanas pasākumus, atbilstoši kuriem uz mazāka apgrozījuma uzņēmumiem, kuru gala īpašnieka gada ienākumi pārsniedz likumā minēto slieksni (pat ja tiem ir citi juridiski neatkarīgi uzņēmumi un neizmanto mākslīgas struktūras), neattiecas apgrozījuma slieksnis (45 000 EUR) reģistrācijas PVN maksātāju reģistrā, pienākumam.

Eiropas Komisija uzskata, ka šis noteikums pārkāpj ES PVN direktīvu (2006/112), ierosinot pārkāpuma procedūru.

Pret Kipru – par samazinātu PVN likmi nekustamajiem īpašumiem

Kipra nepiemēroja ES PVN direktīvu attiecībā uz mājokļiem, kas iegādāti vai būvēti Kiprā. Kipras nacionālais regulējums ļauj piemērot samazinātu PVN likmi 5% apmērā pirmajiem 200 kvadrātmetriem mājokļu (neatkarīgi no kopējās attiecīgās platības, saņēmēja un ģimenes locekļu ienākuma un  aktīviem un ekonomiskās situācijas). Vienīgais ierobežojums 5% PVN piemērošanai ir nosacījums, ka īpašumu jāizmanto kā galveno un pastāvīgo dzīvesvietu. Savukārt PVN direktīva ļauj dalībvalstīm kā sociālo politiku piemērot samazinātu PVN likmi mājokļiem. Tomēr Eiropas Komisija uzskata, ka Kipras situācijā ir pārsniegts sociālās politikas mērķis, kas ir pamats pārkāpuma procedūras uzsākšanai.

Brīdinājums Rumānijai par jauno PVN maksāšanas režīmu neatbilstošu ieviešanu

Eiropas Komisija 2021. gada 15. jūlijā Rumānijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli pēc tam, kad tā nedeva piekļuvi Savienības vienas pieturas aģentūras (OSS) shēmai divu veidu uzņēmumiem, kas ir tiesīgi izmantot OSS saskaņā ar PVN direktīvu. Rumānijas tiesību akti, pirmkārt, izslēdz Rumānijas mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kuru gada apgrozījums ir mazāks par 88 500 EUR un kuri pārdod telekomunikācijas, apraides vai elektroniskos pakalpojumus patērētājiem citās dalībvalstīs. Otrkārt, tas ļauj reģistrēt tikai uzņēmumus, kas Rumānijā jau ir reģistrēti PVN iekšējiem atskaitāmajiem darījumiem un noteiktiem Kopienas iekšējiem darījumiem, bet ne tos, kas reģistrēti citiem mērķiem. Šie ierobežojumi OSS izmantošanai ir bijuši par pamatu pārkāpuma procedūrai.

Izbeigta pārkāpuma procedūra pret Latviju par augstāku auto ekspluatācijas nodokli ārvalstīs reģistrētām automašīnām.

Latvija ir novērsusi pieļauto pārkāpumu. Tagad Latvijas iedzīvotājiem, kas Latvijā ierodas ar ārvalstīs reģistrētu automašīnu ir jāmaksā auto ekspluatācijas nodoklis pēc tām pašām likmēm, kā to maksā par automašīnām ar Latvijas numura zīmēm.

Maksājuma lielums tiek noteikts, vadoties no Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 4.pantā noteiktajām nodokļa gada likmēm, nodokli aprēķinot proporcionāli tai gada daļai, cik plānojat pavadīt Latvijā. Likmes ir ļoti dažādas, tās atkarīgas no automašīnas veida un no tās radīto izmešu daudzuma datiem.

https://likumi.lv/ta/id/223536-transportlidzekla-ekspluatacijas-nodokla-un-uznemumu-vieglo-transportlidzeklu-nodokla-likums

Visērtāk informāciju par šo nodokli un tā samaksu var atrast šeit: https://e.csdd.lv/arvtlizmnod/

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Daci Everti un Oļegu Spundiņu.

EST uzdotie jautājumi

Eiropas Savienības Tiesai tikuši uzdoti 2 jautājumi par pareizu PVN piemērošanu – Lietuvas tiesas jautājums par pienākumu likvidējamai sabiedrībai veikt PVN koriģēšanu un Polijas jautājums par to, vai kredītiem paredzēto atbrīvojumu var piemērot konkrētam specifiskam darījumam. Atbildes uz šiem jautājumiem būs vēl jāgaida aptuveni 2 gadus.

UAB “Vittamed technologijos”, C-293/21 (Lietuva)

Vai PVN direktīva nosaka,  pienākumu koriģēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitījumus, kas aprēķināti par preču un pakalpojumu iegādi kapitālieguldījumu preču ražošanai, gadījumā, ja šīs preces vairs nav paredzētas izmantošanai ar nodokli apliekamās saimnieciskās darbības ietvaros, jo nodokļa maksātāja īpašnieks (akcionārs) nolemj to nodot likvidācijai un šis nodokļa maksātājs iesniedz lūgumu to svītrot no PVN maksātāju reģistra? Vai atbildi uz šo jautājumu ietekmē lēmuma par nodokļa maksātāja likvidāciju iemesli, proti, fakts, ka lēmums par šīs personas likvidāciju tika pieņemts pieaugošo zaudējumu, pasūtījumu neesamības un akcionāra šaubu par plānotās (paredzētās) saimnieciskās darbības rentabilitātes dēļ?

Fundusz Inwestycyjny Zamknięty, C-250/21 (Polija)

Vai PVN Direktīvā paredzētais atbrīvojums darījumiem, kas saistīti ar kredīta piešķiršanu, kredīta starpniecību vai kredīta pārvaldi, ir piemērojams pakārtotas līdzdalības līgumam?

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Daci Everti.

Eiropas Komisija pieņem ES Zaļās vienošanās priekšlikumus

 

Eiropas Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu paketi, lai Eiropas Savienības klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politika būtu piemērota siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam vismaz par 55% (salīdzinot ar 1990. gada līmeni).

Pakete apvieno plašu pasākumu klāstu, piemēram, esošās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšana, paātrināta zemu emisiju transporta veidu ieviešana, nodokļu politikas saskaņošana ar ES Zaļās vienošanās mērķiem, pasākumi oglekļa emisiju pārvirzes novēršanai.

Attiecībā uz nodokļu pasākumiem paketē ietilpst:

  • Enerģijas nodokļu direktīvas (2003/96) pārskatīšana, lai energoproduktu aplikšanu ar nodokļiem saskaņotu ar ES enerģētikas un klimata politiku. Šī priekšlikuma mērķis ir veicināt tīras tehnoloģijas, kā arī atcelt novecojušus atbrīvojumus un samazinātas likmes, kas pašlaik veicina fosilā kurināmā izmantošanu;
  • jauns mehānisms oglekļa dioksīda emisiju robežu pielāgošanai, lai noteiktu mērķtiecīgu produktu importa oglekļa cenu, lai nodrošinātu, ka vērienīgā klimata politika Eiropā nerada “oglekļa emisiju pārvirzi”. Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka ES emisiju samazināšana veicina globālu emisiju samazināšanos un mudina ārpus Eiropas Savienības esošo rūpniecību veikt pasākumus tajā pašā virzienā.

Nākamajā posmā Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments apspriedīs priekšlikumus. Komisijas paziņojums Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam ir pieejams šeit.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Daci Everti.

 

Interesanta prakse Itālijā

 

Itālijas nodokļu administrācija precizēja PVN piemērošanu darījumos ar lojalitātes programmu punktiem

Itālijas nodokļu administrācija atzina, ka punktu realizācijas (piegāde) darījumi lojalitātes programmu ietvaros ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikmi.

Izskatāmajā lietā, kurā Itālijas nodokļu administrācija sniedza savu viedokli uz nodokļu maksātāja jautājumu (Atbilde Nr. 392/2021 (itāļu valodā)), uzņēmums organizēja un vadīja lojalitātes programmu, piegādājot lojalitātes punktus mazumtirgotājiem par katru EUR 0,05. Pēc tam mazumtirgotāji klientiem, kas piedalījās programmā, attiecināja vienu punktu par katru veikalos iztērēto eiro.

Mazumtirgotāju klienti ir tiesīgi izmantot punktus, lai iegūtu atlaidi no lojalitātes programmā iesaistītajiem mazumtirgotājiem, kas vienāda ar EUR 0,05 par katru punktu. Brīdī, kad klients izmantoja punktus, attiecīgais mazumtirgotājs piešķīra atlaidi un no klienta digitālā maka izņēma atbilstošo punktu daudzumu, novirzot tos pārvaldības uzņēmumam un saņemot kompensāciju, kas vienāda ar 50% no punktu nominālvērtības, t.i. EUR 0,025.

Nodokļu administrācija atzina, ka gan sākotnējā punktu pārdošana no pārvaldošās sabiedrības mazumtirgotājiem, gan arī turpmākā – 50% no saņemto punktu vērtības pārskaitīšana no mazumtirgotājiem uz pārvaldības sabiedrību ir uzskatāma par piedalīšanos lojalitātes programmā, un tāpēc attiecīgās lojalitātes punktu piegādes ir apliekamas ar standarta PVN likmi 22%.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Oļegu Spundiņu.

Itālijas nodokļu iestādes precizē atmaksāšanas procedūru par kļūdaini iekasētu PVN par piegādēm, uz kurām attiecas dalītā maksājuma mehānisms

Nodokļu iestādes ir sniegušas skaidrojumus par procedūru, kas jāievēro, atmaksājot kļūdaini iekasēto pievienotās vērtības nodokli (PVN) par piegādēm, uz kurām attiecas dalītā maksājuma mehānisms.

Itālijas nodokļu iestādes apstiprināja, ka arī piegāžu gadījumā, uz kurām attiecas dalītā maksājuma mehānisms, ja kļūdaini tiek piemērots PVN ar augstāku likmi, piegādātājs ir vienīgais subjekts ir tiesīgs novērst kļūdu.

Ja ir beidzies viena gada termiņš, kļūdaini iekasēto PVN var atmaksāt:

– piegādātājs, norādot pircēju kā nodokļu maksātāju, kuram jāsaņem atmaksa; vai

– pircējs, ja pieprasījumu paraksta arī piegādātājs.

Visbeidzot, ja pircējs ir kvalificēta valsts iestāde vai organizācija, kas darbojas arī kā nodokļa maksātāja, viņam ir arī jālabo nepareizi iekasētā PVN atskaitījums.

Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēta  ideja par to, ka dalītā PVN maksājuma sistēma ļautu samazināt PVN krāpšanas apmērus un sniegt lielāku drošību un stabilitāti godīgajiem nodokļu maksātājiem. Tomēr pārāk maz tiek runāts par dažādām neērtībām sistēmas pilnvērtīgā darbībā. Šis Itālijas piemērs par to, kā labot salīdzinoši vienkāršu kļūdu, uzskatāmi parāda dalītās maksājumu sistēmas ēnas puses.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Daci Everti un Oļegu Spundiņu.

 

Jaunākie blogi Alisas Facebook lapā ŠEIT

  • Intervija ar Sorainen darba tiesību vadošo speciālistu Andi Burkevicu – ko darba devējs varēs pasākt ar darbiniekiem, kas atsakās vakcinēties.
  • Vai VID drīkst nereģistrēt Jūs kā PVN maksātāju, arī pārsniedzot reģistrācijas slieksni?
  • Kāds nodoklis jāmaksā no augoša meža pārdošanas – 10% vai 20%.
  • IIN sāks ieturēt arī PVN daļai!

Ar Alisu iespējams sazināties rakstot uz alisa.leskovica@sorainen.com vai zvanot – tel.nr. 29 340 444.