VID datu pieprasījumi ss.lv – ES tiesā

Daudzi atceras, ka SS.com (sākumā – ss.lv) VID lūdza sniegt ziņas par auto pārdevējiem konkrētā laika periodā (2018.g.), jo VID nebija piekļuves sludinājumu datiem.

SS pozīcija: tas neatbilst samērīguma principam. VID pieprasījums attiecas uz ievērojamu skaitu sludinājumu, nenorādot konkrētas personas, kam tiktu veikta nodokļu kontrole. Nav zināms ne personu loks, ne informācijas apstrādes mērķis un apjoms.

VID savukārt atsaucas uz likumu “Par VID” – ka VID “seko jebkuru personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai” un NN likums nosaka pienākumu sludinājumu portālam sniegt informāciju par izvietotajiem sludinājumiem pēc VID pieprasījuma.

Jau iepriekš rakstījām, ka nodokļu administrācijas ne tikai Latvijā mēdz piekopt informācijas makšķerēšanas praksi. Tagad ES tiesai būs jānosaka šādas prakses robežas GDPR regulējuma mērcē.

EK: atbrīvojumu no akcīzes nedrīkst ierobežot

Polija ir ieviesusi valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām medikamentu ražošanai nepieciešamā etilspirta importētājam tiek liegts atbrīvojums no akcīzes nodokļa gadījumā, ja tas neizvēlas akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīmu. Eiropas Komisija uzskata, ka tas ir pretrunā prasībām, kas izriet no ES Akcīzes direktīvas par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem. Direktīva nosaka: ja spirts tiek izmantots medikamentu ražošanai, dalībvalstīm ir pienākums to atbrīvot no akcīzes nodokļa. Komisija uzskata, ka nav nepieciešams atbrīvojumu no akcīzes nodokļa padarīt atkarīgu no akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīma piemērošanas. Tāpat tas esot pretrunā arī samērīguma principam.

Šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka nevajag klusēt, ja ir aizdomas par kādas nacionālo tiesību normas neatbilstību ES tiesību aktiem. Pastāv samērā vienkārša procedūra, kā jebkurš var paziņot EK par šādu neatbilstību. Ja EK piekrīt viedoklim par neatbilstību, tā dos dalībvalstij 2 mēnešus pārkāpuma novēršanai. Ja valsts nereaģēs, EK var virzīt lietu uz ES tiesu.

Apsardzes darbības reģistrs

Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Apsardzes darbības likumā. Tie paredz ieviest Apsardzes darbības reģistru. Reģistrā iekļaus apsardzes darbības veikšanai un tās kontrolei nepieciešamo informāciju, piemēram, ziņas par apsardzes komersantiem un tiem atļautajiem apsardzes pakalpojumu veidiem, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujām, iekšējās drošības dienestiem.

Līdz šim, strādājot kopā ar nozares vadošajiem uzņēmumiem, esam saskārušies, ka VID ir grūtības korekti definēt nozarē strādājošo uzņēmumu loku (par pamatu ņemot g.k. NACE klasifikāciju), un tādējādi – arī darba algas, u.c. nozares vidējos rādītājus. Tas, savukārt, apgrūtina pelēkā biznesa identificēšanu un padarīšanu par baltākiem, lai sakārtotu tirgu.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar dace.everte@sorainen.com vai tel.nr. 26 417 746.

 

Liepājas SEZ tiks paplašināts nodokļu atbalsts

Saeimā 3. lasījumā apstiprināti grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”. Tie paredz atbalsta paplašināšanu attiecībā uz Liepājas SEZ par to, ka uz UIN atvieglojumiem tiks attiecinātas arī darbaspēka izmaksas. Šobrīd šīs izmaksas ir attiecināmas tikai uz Rēzeknes un Latgales SEZ uzņēmumiem, bet uz Liepājas SEZ attiecināmas ir tikai izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

Jaunais nodokļu atlaides modelis paredz noteikt ierobežojumus nodokļa atvieglojuma saņemšanai attiecībā uz uzņēmuma darbības veidu. Piemēram, tāpat kā Rēzeknes un Latgales SEZ uzņēmumiem, tabakas un dzērienu ražošana nav starp šiem īpaši atbalstītajiem darbības veidiem.

Likumprojekts arī paredz noteikt, ka nodokļu atvieglojumi nav piemēroti uzņēmumam, kuram atbilstoši UIN likumam vairāk nekā 25% kapitāla daļu (akciju) īpašnieks atrodas, ir izveidots vai nodibināts zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā.

Atbalsts VID nodokļu pārbaudēs

Šodien dažādas IT programmatūras sniedz lielu atbalstu uzņēmumu ikdienas darbībās, un to izmantošanas iespējas ar katru dienu paliek arvien plašākas un inovatīvākas. Arī mēs, domājot par klientiem, savā ikdienā esam ieviesuši vairākus IT risinājumus, lai spētu nodrošināt klientiem pēc iespējas kvalitatīvākas juridiskās un nodokļu konsultācijas.

Jau vairākus gadus izmantojam programmatūru, kas sniedz iespēju vienkārši un ātri atrast nepieciešamo informāciju uzņēmuma iekšējos datos un liela apjoma dokumentos. Sākotnēji minētajā sistēmā tiek lejupielādēts viss informācijas avots (piemēram, līgumu vai pasūtījumu dati, e-pasti utt.) un pēc tam šos datus (arī PDF formāta dokumentus, e-pasta sarakstes utt.) izmanto vajadzīgās informācijas meklēšanai vai pārbaudei, to filtrējot un meklējot pēc “atslēgas” vārdiem.

Balstoties uz mūsu pieredzi ar šo sistēmu, esam palīdzējuši klientiem nodokļu audita laikā un nodokļu uzrēķina pārsūdzības procesā, meklējot nepieciešamos pierādījumus iesniegšanai VID un tiesā. Kā arī esam palīdzējuši klientiem pārbaudīt tā iespējamos PVN riskus pārrobežu darījumos ar “pazudušajiem” darījumu partneriem pirms VID nodokļu audita uzsākšanas. Tas var būt svarīgi, piemēram, ja uzņēmuma vadība šaubās vai darbinieki ir bijuši iesaistīti PVN izkrāpšanas shēmās, kas var nozīmēt arī uzņēmuma un dažkārt pat valdes atbildību par šādām darbinieku shēmām.

Tāpat, mūsu kolēģi juristi izmanto minēto sistēmu, lai pārskatītu uzņēmuma iekšējo dokumentāciju un pārbaudītu to atbilstību konkurences tiesībām, tādējādi savlaicīgi sagatavoties Konkurences padomes pārbaudēm un novērst jebkādas nākotnē iespējamās negatīvās pārbaužu sekas.

Ja Jums ir nepieciešams atbalsts juridiskos vai nodokļu jautājumos, kuros saredzat, ka šī sistēma varētu palīdzēt Jūsu problēmas risināšanā, lūdzam sazināties ar nodokļu prakses vadītāju Jāni Taukaču.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar kristine.erele@sorainen.com vai tel.nr. 26 139 383.

 

Nepamatoti aizturēto pārmaksu ir jāpalielina ar procentiem

2021. gada 12. maija spriedumā ES tiesa atkārtoti apstiprināja principu, ka nodokļu administrācijai ir pienākums izmaksāt nodokļu maksātajam kompensāciju par nokavējumu, gadījumā, kad PVN pārmaksa tiek nepamatoti aizturēta.

ES tiesa secināja, ka, pat ja ES PVN direktīvā nav paredzēts pienākums maksāt procentus par atmaksājamo pārmaksāto PVN, ne arī precizēts brīdis, no kura šādi procenti ir jāmaksā, PVN sistēmas neitralitātes princips prasa, lai finansiālie zaudējumi, kas radušies pārmaksātā PVN atmaksas dēļ, kas ir veikts, pārsniedzot saprātīgu termiņu, tiktu kompensēti ar nokavējuma procentu samaksu. Vienlaikus EST ir atzinusi minētā principa attiecināmību arī uz nodokļa maksātājiem, kuriem ir pienākums maksāt kompensāciju par PVN bāzes samazināšanu.

Iesniedzot, piemēram, kārtējo PVN deklarāciju un pieprasot no valsts budžeta pienākošos nodokļa pārmaksu, nodokļa maksātājs var saskarties ar situāciju, kurā VID aiztur šo pārmaksu līdz kontroles pasākumu pabeigšanai. Pieredze liecina, ka šādi kontroles pasākumi var ilgt pat vairāk nekā gadu. VID mēdz paturēt pie sevis PVN gan audita, gan arī tiesvedības laikā.

VID, pabeidzot kontroles pasākumu un atzīstot nodokļa atmaksas pieprasījuma pamatotību, bieži vien nekorekti aprēķina komersantam pienākošos nokavējuma naudu. Parasti VID to aprēķina par termiņu no kontroles pasākuma pabeigšanas dienas līdz faktiskās PVN atmaksas dienai. Analizējot attiecīgās tiesību normas, var nonākt pie maldinoša secinājuma, ka nokavējuma nauda ir aprēķināma tikai no šī lēmuma pieņemšanas brīža.

Atbilstoši pastāvošajai ES Tiesas judikatūrai un Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņām no nodokļa maksātāja viedokļa nav nozīmes iemeslam, kādēļ pārmaksātā PVN atmaksa ir notikusi novēloti.

Latvijas nacionālais regulējums pēc būtības neregulē nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību par periodu, kurā tiek veikti kontroles pasākumi. Savukārt Administratīvo tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” mērķis ir paredzēt nodokļu administrācijas atbildību par nodokļa maksātāja no aprites izslēgtās naudas radīto zaudējumu atlīdzināšanu par katru dienu, kad nepareizi piedzītās maksājuma summas ir bijušas ieturētas vai aizturētas. Tādējādi VID jāatlīdzina komersantam nokavējuma nauda par visu faktiski iesaldētās naudas laikposmu.

Cits gadījums, kad, mūsuprāt, komersantam nokavējuma naudu būtu iespējams saņemt, ja VID būtu atmaksājis aizturēto nodokļu pārmaksu, kurai bijis uzlikts nodrošinājuma līdzeklis potenciālajām nodokļa maksātāja saistībām (piemēram, lai nodrošinātu soda naudas samaksu, kuru ir pienākums iemaksāt valsts budžetā tikai pēc strīda pabeigšanas tiesā). Ja šis nodrošinājums nodokļa maksātājam tiktu noņemts un pārmaksa atmaksāta, tad arī par šo aizturējuma laiku VID būtu jāmaksā nokavējuma naudu.

Pieredze liecina, ka VID lūgumu samaksāt šādu nokavējuma naudu mēdz noraidīt un samaksu no VID var panākt tikai ar prasību tiesā. Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar šādu situāciju, proti, pēc kontroles pasākumiem Jums ir atmaksāta pārmaksa (pilnā apmērā vai daļēji) un jūs neesat pieprasījuši nokavējuma naudas samaksu saskaņā ar minēto judikatūru, labprāt palīdzēsim jums saņemt nokavējuma naudu, kas uzņēmumam pienākas. Nokavējuma naudu aprēķina 0,03% apmērā no aizturētās summas par katru nodokļa pārmaksas aizturējuma dienu – 10,95% gadā.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar olegs.spundins@sorainen.com vai tel.nr. 29 288 588.

 

Algotā darba pazīmes fitnesa klubā

VID konstatēja un rajona tiesa tikko piekrita VID viedoklim, ka sporta klubu sadarbībā ar MUN maksātājiem tiek konstatētas personāla nomas pazīmes. Savukārt sadarbībā ar pašnodarbinātām personām tika konstatētas algotā darba pazīmes. Šis šķiet kā minimums diskutabls spriedums, tādēļ ar nepacietību gaidīsim izrādes otro un trešo cēlienu.

Spriedums par iekļaušanu riska personu sarakstā

Valdes loceklis tika iekļauts riska personu sarakstā, jo viņa pilnvaru periodā iestājās nodokļu auditā aprēķināto nodokļu maksājumu termiņa kavējums. Iepriekšējos gados, kad attiecīgie nodokļu parādi faktiski izveidojās, šī persona nebija sabiedrības valdes loceklis. Tiesa atstāja spēkā VID lēmumu.

IIN no autoratlīdzības ir jāietur izmaksātājam

Augstākajā tiesā nonāca strīds par situāciju, kad persona saņēma autoratlīdzību, vienlaikus būdama saimnieciskās darbības veicējs. Strīds ir par to, kurai personai ir jāmaksā IIN. VID uzskatīja, ka izmaksātājam nebija pienākuma šādā gadījumā ieturēt IIN, bet šāds pienākums bija pašai fiziskai personai – saimnieciskās darbības veicējam. Senāts pieņēma fiziskai personai pozitīvu lēmumu un sprieda, ka, ja Latvijas uzņēmums izmaksā autoratlīdzību fiziskai personai, izmaksātājam jāietur IIN, un šāda kārtība būs spēkā līdz pat 2021. gada 31. decembrim. Tomēr vienlaikus Senāts uzdeva apgabaltiesai izvērtēt, vai ienākums patiešām uzskatāms par autoratlīdzību.

OECD publicē pētījumu par mantojuma nodokļiem

Ar to iespējams iepazīties ŠEIT.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar aina.oksenuka@sorainen.com vai tel.nr. 26 383 573.

 

Nodokļu piemērošana zaudētajiem parādiem

VID publicējis metodisko materiālu Zaudētie parādi. Tajā skaidrota nodokļu piemērošana situācijās, ja pakalpojumu vai preču saņēmējs neveic samaksu par saņemto pakalpojumu vai preču piegādi, kā arī sniegti piemēri par PVN un UIN piemērošanu.

Nodokļu rezidences noteikšanā jāņem vērā Covid-19

Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” fiziskā persona tiks uzskatīta par nodokļu rezidentu, ja šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā. Tulkojot šo likuma normu, FM uzskata, ka tajā ietvertais 183 dienu kritērijs nodokļu rezidences noteikšanai lielā mērā ir saistīts ne tikai ar to, cik ilgi persona faktiski uzturas Latvijā, bet arī ar šīs personas vēlmi uzturēties Latvijā.

Tādējādi, situācijā, kad no personas neatkarīgu apstākļu dēļ, ņemot vērā Covid-19 infekcijas radītās sekas attiecībā uz iespējām personai atgriezties valstī, kuru tā uzskata par savu nodokļu rezidenci, laika periodu, kurā personai no tās neatkarīgu apstākļu dēļ nebija iespējas atgriezties savā rezidences valstī, var arī neņemt vērā. Šajā gadījumā kā tiesību iztulkošanas palīgavotu var izmantot OECD sagatavotais dokuments “Atjaunotās vadlīnijas par nodokļu konvenciju piemērošanu Covid-19 pandēmijas apstākļos”.

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar aija.lasmane@sorainen.com vai tel.nr. 29 466 727.

 

Kā ērti pierādīt, cik dienas kurā valstī uzturos?

Iespējams, vīruss ir retušējis šī jautājuma aktualitāti. Tomēr, kad sapotēsimies un atkal daudz ceļosim, aktualizēsies jautājums – kurai valstij ir tiesības uz maniem nodokļiem? Drīz jau būs ½ gads, kopš neesmu bijis birojā. Tad kādēļ gan nestrādāt kādā Tenerifes vai Floridas villā, kamēr ģimene atpūšas piemājas baseinā?

Pirmkārt, ko jāievēro, lai nepazaudētu Latvijas nodokļu rezidenci? Par Latvijas nodokļu rezidentu var kļūt, ja cilvēks vai nu uzturas Latvijā vismaz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā vai Latvijā ir deklarēta pastāvīgā dzīvesvieta.

Tātad, ja ir plānots daudz strādāt no ārzemēm, jāuzmanās, ka iepriekšējās vasaras beigas un jaunās vasaras sākums var iekrist tajā pašā 12 mēnešu periodā. Vēl viena praktiska lieta – ārzemnieki, kas iegūst Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, PMLP reģistrē arī dzīvesvietu – liela iespējamība, ka VID to uzskatīs par pastāvīgu, kas cilvēku VID acīs var padarīt par Latvijas nodokļu rezidentu.

Tomēr šie divi nodokļu rezidences kritēriji ir tikai daļa no stāsta. Ir arī jāskatās vai valstī, kurā daudz uzturieties (arī citās valstīs, visticamāk, būs 183 dienu kritērijs) ir ar Latviju noslēgta nodokļu konvencija. Sliktākajā gadījumā (ja konvencijas nav) var sanākt, ka divas vai vairāk valstis piesaka pretenzijas uz jūsu nodokļiem. Ja konvencija ir un divas valstis vienlaikus saka, ka esat tās nodokļu rezidents, tad parasti skatās pēc konvencijas noteikumiem – ar kuru valsti personai ir ciešākas saites – kur pārsvarā dzīvo ģimene, atrodas aktīvi, uzņēmumi, utt. Arī OECD nodokļu konvenciju komentāri var ieviest korekcijas izpratnes niansēs par nodokļu rezidenci. Piemēram, komentāros skaidrots, ka atrašanos kādā valstī tās ārkārtas stāvokļa (pandēmijas) dēļ var neņemt vērā attiecīgo dienu aprēķinam.

Vēl daudzi deklarē nodokļu rezidenci bankās. Ja cilvēks pats ir bankai pateicis, ka ir Latvijas nodokļu rezidents, tad kā minimums konta apgrozījums var aiziet no bankas pie VID un tas var uzdot jautājumus par VID nedeklarētiem darījumiem. Ja uzskatāt sevi par citas valsts nodokļu rezidentu, vislabāk par to paziņot arī bankai, lai izvairītos no nepieciešamības paskaidrot VID informāciju, uz ko tai nav tiesības (par citu valstu nodokļu rezidentiem).

Lai varētu pierādīt uzturēšanos tajā vai citā valstī, vairs nav nepieciešams ekselis. Starp citu, arī ASV ietvaros var būt svarīgi, cik dienas kurā štatā uzturieties, lai noteiktu, kuram štatam ir tiesības uz cilvēka nodokļiem. Šiem mērķiem tagad iespējams ņemt palīgā modernās tehnoloģijas – aplikācijas, kas palīdz sekot pēc GPS datiem, kurā valstī cik dienas esat uzturējies.

Vēl tik atliek izvēlēties, kurai no aplikācijām uzticēt savus datus un galvenais – kam uzticēsies arī VID. Parakņājoties internetā, var atrast tādas aplikācijas, kā Tax resident; Resident tax; Country calendar; World Kite Residency; TrackingDays, u.c. Kāds The WSJ raksts 2019.gadā reklamē Monaeo vai TaxDay kā atbilstošas aplikācijas, bet tās šķiet orientētas uz ASV tirgu un pāris gadu laikā tehnoloģiju pasaule var strauji mainīties.

Aplikācijām ir arī dažāda funkcionalitāte. Dažām iespējams pievienot lidmašīnas biļetes, viesnīcu u.c. čekus un rēķinus, lai veidotu pierādījumu bāzi, ja kāda no nodokļu administrācijām apšauba jūsu deklarēto rezidences valsti. Vai vispār nepieciešama aplikācija, ja telefonam jau tāpat ieslēgta location services funkcija – to būtu jājautā Apple un Samsung. Ja jums ir atbilstoša pieredze ar kādas no nodokļu rezidences aplikācijām lietošanu, droši iekomentējiet kādā no maniem sociālo tīklu kontiem – tas varētu palīdzēt arī citiem.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajām ziņā, lūdzam sazināties ar janis.taukacs@sorainen.com vai tel.nr. 29 139 300.

 

Jaunākie blogi Alisas Facebook lapā ŠEIT

  • Par PVN deklarēšanu
  • Par reprezentatīvajiem auto
  • Diskusija par  VID informācijas pieprasījumiem un šādu pieprasījumu robežām

Ar Alisu iespējams sazināties rakstot uz alisa.leskovica@sorainen.com vai zvanot – tel.nr. 29 340 444.