Latvijas tiesu prakse
IIN jāmaksā par visiem izložu un azartspēļu laimestiem; nav svarīgi, cik iztērēts
Raksta autori: Aina Okseņuka un Oļegs Spundiņš
Persona iemaksāja online azartspēļu organizētāja kontā ap 58 tūkstošiem EUR. Savukārt, laimestos persona saņēma uz savu norēķinu kontu ap 38 tūkstošiem EUR. Tātad, iemaksāja ap 20 tūkstošiem EUR vairāk, nekā laimēja. Lietā pastāv strīds par to, vai IIN maksājams no 38 tūkstošiem EUR (-3000 EUR, ko ar IIN neapliek) vai nav maksājams, jo persona spēlēja ar zaudējumiem.
Pirmās instances tiesa norāda, ka likumdevējs ir noteicis laimestu ar IIN neapliekamo daļu – 3000 EUR, taču nav noteicis tiesības no izložu un azartspēļu laimestiem atskaitīt ar to gūšanu saistītos izdevumus. Laimests ir visas spēlētājam laimēšanas gadījumā izmaksātā summa, neatkarīgi no spēlētāja veiktajām iemaksām laimesta gūšanai. Piedaloties izlozē vai azartspēlē, privātpersona pērk maksas izklaides pakalpojumu. Savukārt izlozē vai azartspēlē gūtais laimests ir veiksmes gadījumā saņemts ienākums. Tādēļ, tiesas ieskatā, šādā gadījumā nav pamata runāt par dubultu aplikšanu ar nodokli.
Lietas pagaidu iznākums šķiet loģisks, lai gan par argumentāciju apgabaltiesai būs, ko teikt. Šādu, tiesas apstiprinātu piemērošanu paredz likums. Taču, vai likums ir korekts? Loģisks šķiet arī pieteicēja lūgums tiesai vērsties Satversmes tiesā (ST), bet tiesa to noraidīja. Šis jau ir vismaz otrs mēģinājums šo jautājumu izskatīt ST – pirmo reizi ST lietu noairēja, jo attiecīgais jautājums nemaz nav iztiesāts administratīvā kārtībā (a la – kur varam redzēt, vai vispār pastāv problēma). Tomēr nepamet nojauta, ka ST tiesneši var sākt pamazām domāt par šī jautājuma risināšanu pēc būtības.
Videospēļu straumēšana tiešsaistē ir saimnieciskā darbība
Raksta autore: Aina Okseņuka
Tiesā nonāca strīds starp fizisko personu un VID par jautājumu, vai video spēļu straumēšana ir uzskatāma par saimniecisko darbību. Pieteicējs spēlēja videospēles un nodrošināja to straumēšanu tiešsaistē. Skatītājiem bija iespēja brīvprātīgi jebkurā apmērā veikt iemaksu spēlētājam. Pieteicējs uzskatīja, ka šādi saņemtie brīvprātīgie maksājumi ir dāvinājumi vai autoratlīdzības. VID un tiesa noraidīja šādu pieeju, uzskatot, ka persona savā darbībā rīkojās pastāvīgi, mērķtiecīgi un ar peļņas gūšanas mērķi.
Nekustamā īpašuma iegādes vērtība atcēlējlīgumu gadījumā
Raksta autore: Aina Okseņuka
Administratīvā rajona tiesa izskatīja lietu, kur fiziskā persona: saņēma NĪ kā dāvinājumu 2002. gada 21. janvārī; uzdāvināja meitai 2009. gada 5.jūnijā; 2016. gada 22. februārī atcēla dāvinājuma darījumu; atsavināja NĪ un guva kapitāla pieaugumu 2020. gada 18. janvārī.
Domstarpības radīja jautājums, kuru vērtību uzskatīt par iegādes vērtību. Vērtējot, vai izpildās 60 mēnešu kritērijs, VID ņēma vērā atcēlējlīgumu – t.i. pārdošanas darījums uzskatāms par apliekamu. Savukārt iegādes vērtības noteikšanā atcēlējlīgumu VID neņēma vērā, par iegādes vērtību uzskatīja vērtību saskaņā ar sākotnējo dāvinājuma līgumu.
Nodokļu maksātājs atsaucās uz tiesas lietu, kurā tiesa maina interpretāciju un vairs neuzskata, ka atcēlēja līguma gadījumā nodokļa aprēķināšanas vajadzībām NĪ vērtība nosakāma atbilstoši darījumam, uz kura pamata tas ir iegūts īpašumā pirms atceltā darījuma noslēgšanas, bet par pamatu jāņem atcēlēja līguma noslēgšanas dienas vērtība. VID pamatojās uz to, ka atcēlēja līgumā nav norādīta NĪ vērtība.
Tiesas izpratnē, ja saskaņā ar dāvinājuma līgumu tiesības tika nostiprinātas Zemesgrāmatā, tad dāvinājuma līgums uzskatāms par izpildītu. Varētu uzskatīt, ka ar atcēlēja līgumu ir dibināts jauns prasījums. IIN likums paredz noteikumus, kā nosaka iegādes vērtību, ja tā nav norādīta dokumentāri. Likumdevējs šādos gadījumos izmanto kadastrālās vērtības. Konkrētā gadījumā atcēlējlīgumu tiesa pielīdzina dāvinājuma līgumam. Tiesa atzīst, ka nodokļu maksātājs pareizi norādīja iegādes vērtību.
Satversmes tiesā ierosināta lieta par pienākumu maksāt PVN par zemes piespiedu nomu
Raksta autore: Dace Everte
Pieteikuma iesniedzējas īpašumā ir zeme, uz kuras atrodas pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošs ūdensapgādes objekts, tādējādi radot zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tā kā pieteikuma iesniedzēja nevarēja vienoties ar ēkas īpašnieci par zemes piespiedu nomas maksu, tā vērsās tiesā ar prasījumu par zemes nomas maksas, tostarp par to aprēķināmās PVN summas, piedziņu no ēkas īpašnieces.
Periodā, par kuru pieteikuma iesniedzēja izvirzīja savus prasījumus tiesā, tā bija reģistrēta VID PVN reģistrā, tāpēc atbilstoši apstrīdētajai normai par zemes nomas pakalpojumu sniegšanu jāmaksā PVN.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tai kā zemes īpašniecei nevar noteikt pienākumu maksāt PVN par zemes piespiedu nomu, jo tādā gadījumā apstrīdētā norma būtiski samazina kopējos ienākumus, ko zemes īpašnieks gūst no sev piederošas lietas iznomāšanas, nesamērīgi ierobežojot tā īpašuma tiesības. Šāda kārtība arī pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, jo personām, kas nav reģistrētas VID PVN reģistrā, salīdzināmos apstākļos PVN par zemes piespiedu nomu nav jāmaksā.
Senāts par personas iekļaušanu riska personu sarakstā – jākonstatē arī negodprātīgu rīcību, ne vien formālo kritēriju izpildi
Raksta autors: Oļegs Spundiņš
Ar šī gada 1. oktobra rīcība sēdes lēmumu Senāts ir atzinis, ka personas iekļaušanai riska personu sarakstā nav pietiekami konstatēt vienīgi to, ka personas darbības laikā konkrētajam uzņēmumam izveidojās nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 EUR, un uzņēmums tos nav samaksājis valsts budžetā. Senāta ieskatā tas ir tikai viens no formālajiem kritērijiem, ko paredz VID šādās lietās piemērotā tiesību norma.
Papildus minētajam ir jāvērtē iemesli, kuru dēļ uzņēmumam konkrētās personas vadības laikā izveidojās nesamaksāts nodokļu parāds, jo nodokļu nemaksāšanas fakts viens pats nav pietiekams, lai izdarītu secinājumu par konkrētās personas godprātīgu (vai negodprātīgu) attieksmi pret nodokļu samaksas pienākumu.
Nodokļu nemaksāšanai var būt dažādi iemesli un cēloņi, tāpēc likumdevēja mērķim neatbilstoša būtu iestādes un secīgi tiesas rīcība nodokļu nemaksāšanu vienmēr pielīdzināt negodprātīgai vai pat noziedzīgai rīcībai.
Likumdevējs, pieņemot tiesisko regulējumu par riska personām, skaidri norādīja, ka kritēriji riska personas statusa noteikšanai izvēlēti, ņemot vērā VID rīcībā esošus statistikas datus par izmantotajiem paņēmieniem nodokļu izkrāpšanai no valsts budžeta.
Likumprojekta izstrādes laikā tika konstatēts, ka ir virkne tādu komercsabiedrību, kuru dalībnieki vai amatpersonas nezina par savu reģistrāciju šajos uzņēmumos (vai arī ir darījuši to par samaksu) un ka šādas komercsabiedrības tiek izmantotas „naudas atmazgāšanas” un nodokļu izkrāpšanas shēmās, tādējādi nodarot ievērojamus zaudējumus valsts budžetam un aizskarot visas sabiedrības intereses.
Senatoru kolēģija piekrīt VID, ka tām ir pienākums vērsties pret negodprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, tostarp iekļaujot tos riska personu sarakstā, taču senatoru kolēģija nepiekrīt, ka šāds pienākums VID iestājas ikvienā gadījumā, kad ir konstatējami likumdevēja noteiktie formālie kritēriji.
Citiem vārdiem sakot, minētais pienākums VID jāizpilda, ja VID konstatē ne tikai nodokļu nemaksāšanas faktu, bet arī to, ka nodokļu nemaksāšanas pamatā ir personas negodprātīga rīcība.
ES Tiesas judikatūra
ES Tiesa: informācijas apmaiņas procedūras ilgums neietekmē audita rezultātu
Raksta autore: Dace Everte
Pārbaudot kāda nodokļu maksātāja PVN pārmaksas rašanās apstākļus, Slovākijas nodokļu iestādes nosūtīja informācijas pieprasījumus uz citām dalībvalstīm, šim nolūkam divas reizes apturot kontroles procedūru kopumā uz nepilnu gadu.
ES Tiesa nosprieda: attiecīgajā regulā nav noteikts maksimālais nodokļu kontroles ilgums vai šādas kontroles apturēšanas nosacījumi, ja ir aizsākusies informācijas apmaiņas procedūra. Tādēļ nodokļa maksātājs nevar atsaukties uz regulu, lai pārmērīgā ilguma dēļ apstrīdētu saistībā par viņu aizsākto nodokļu kontroles tiesiskumu.
Peļņas daļas aplikšanas ar PVN režīms apbūves zemesgabalu pārdošanai
Raksta autore: Dace Everte
Uzņēmums iegādājās zemesgabalus no personām, kuras nav PVN maksātājas (privātpersonām un pašvaldībām), bez PVN. Tas sadalīja šos zemesgabalus daļās un ievilka dažādus infrastruktūras tīklus – ceļus, dzeramo ūdeni, elektrību, gāzi, kanalizāciju, telekomunikācijas. Pēc tam šādi aprīkotos zemesgabalus uzņēmums pārdeva fiziskām personām kā apbūves zemesgabalus. Pārdošanai tas piemēroja PVN saskaņā ar peļņas daļas režīmu. Pēc tam uzņēmums lūdza nodokļu administrācijai atmaksāt šo peļņas daļai piemēroto PVN, jo uzskatīja, ka PVN darījumiem vispār nebija jāpiemēro. Nodokļu iestādes nepiekrita atmaksai un strīds nonāca tiesā.
ES Tiesa nosprieda: peļņas daļas aplikšanas ar PVN režīms apbūves zemesgabalu pārdošanai ir atļauts:
- gan tad, ja to iegāde aplikta ar PVN, bet nodokļa maksātājam, kas tos pārdod tālāk, nav tiesību atskaitīt šo nodokli,
- gan tad, ja to iegāde nebija aplikta ar PVN, jo cena, par kādu tālākpārdevējs ir iegādājies šos īpašumus, ietver PVN summu, kuru iepriekš samaksājis sākotnējais pārdevējs.
Tomēr, peļņas daļas režīmu nevar piemērot darījumiem, kuru sākotnējam pirkumam nav piemērots PVN, vai nu tāpēc, ka tas neietilpst tā piemērošanas jomā, vai arī ir atbrīvots no PVN. Tiesības piemērot PVN peļņas daļas režīmam neietekmē tas, ka tajos ir izbūvētas komunikācijas vai tie ir sadalīti. Peļņas daļas režīmu nevar piemērot, ja neapbūvēti zemesgabali pārveidoti par apbūves zemi.
ES PVN direktīvas izvēles norma par peļņas daļas režīmu šādiem darījumiem ar apbūves zemesgabaliem Latvijas PVN likumā nav ieviesta. Tomēr, šis spriedums demonstrē, ka PVN piemērošana nekustamo īpašumu jomā katrā ES dalībvalstī ir atšķirīga. Šīs industrijas pārstāvjiem varbūt ir vērts vismaz padiskutēt ar FM par šādas normas lietderīgumu arī Latvijas likumā.
ES Tiesa: peldēšanas apmācībām ir jāpiemēro PVN
Raksta autore: Dace Everte
Dubrovin & Tröger – pārvalda peldēšanas skolu. Tās darbība ir dažāda līmeņa peldēšanas pamatprasmju un tehniku apguves kursi bērniem. D&T uzskata, ka minētie pakalpojumi ir atbrīvojami no PVN.
Nodokļu iestāde uzskatīja, ka atbrīvojums nav piemērojams un aplika veiktos darījumus ar PVN. Finanšu tiesa uzskatīja, ka darījumiem ir piemērojams atbrīvojums (mācības, ko skolotāji pasniedz privāti un kas aptver skolas vai universitātes mācību vielu). Tika arī izvērtēts, vai būtu piemērojams cits atbrīvojums (bērnu vai jauniešu izglītības, skolas vai universitātes izglītības, arodizglītības vai pārkvalifikācijas nodrošināšanu, tostarp ar to cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ko veic publisko tiesību subjekti, kuriem tas ir mērķis, vai citas organizācijas, par kurām attiecīgā dalībvalsts atzinusi, ka tām ir līdzīgi mērķi). Nodokļu iestāde tam nepiekrita, strīds turpinājās.
ES Tiesa nosprieda: jēdziens “skolas vai universitātes izglītība” PVN direktīvas izpratnē neietver peldēšanas stundas pasniegšanu peldēšanas skolā. Tātad – peldēšanas apmācībām ir jāpiemēro PVN.
ES Tiesa: ja ir neatbilstība starp rēķiniem un PVN atmaksas pieteikumu, jāatmaksā saskaņā ar rēķiniem, ko VID varēja pārbaudīt
Raksta autore: Dace Everte
CHEP Equipment Pooling (Beļģija) darbojas loģistikas nozarē un palešu tirdzniecībā. CHEP Ungārijā iegādājās paletes, ko pēc tam iznomāja savām meitassabiedrībām dažādās dalībvalstīs. Par palešu iegādi CHEP kā Beļģijas PVN maksātāja iesniedza Ungārijas nodokļu iestādei PVN atmaksas pieteikumu.
Ungārijas nodokļu iestāde konstatēja, ka pieteikumā dažreiz bija atsauce uz rēķiniem, par kuriem PVN jau bija atmaksāts, dažos gadījumos rēķinā norādītā summa bija mazāka nekā pieteikumā, dažos gadījumos rēķinos PVN bija lielāks nekā pieteikumā un tāpēc pieprasīja iesniegt papildinformāciju: dokumentus un paziņojumus saistībā ar apstākļiem, kādos ir notikuši saimnieciskie darījumi, par 143 rēķiniem.
CHEP iesniedza informāciju, un nodokļu iestāde daļēji apstiprināja PVN atmaksu: atteica par tām summām, kas jau tikušas atmaksātas; ja rēķinā PVN summa bija mazāka par pieteikumā norādīto – atmaksāja tikai rēķinā norādīto apmēru; ja pieteikumā norādītais PVN bija lielāks par rēķinā norādīto – atmaksāja tikai pieteikumā norādīto summu. Strīds turpinājās par šo pēdējo situāciju – kur CHEP būtu tiesīgs atgūt lielāku summu, nekā norādīts pieteikumā.
ES Tiesa šai sakarā komentēja: ES PVN Direktīva nepieļauj, ka nodokļu administrācija, kas ir guvusi pārliecību, ka faktiski samaksātā PVN summa rēķinā ir lielāka nekā pieteikumā norādītā summa, atmaksā PVN tikai pieteikumā norādītās summas apmērā. Ungārijas administrācija varēja ar rūpību un atbilstoši līdzekļiem aicināt nodokļa maksātāju labot savu atmaksas pieteikumu. Respektīvi – Ungārijas nodokļu administrācijai bija pienākums precizēt pieteikumā norādītās summas ar CHEP.
ES Tiesa: formalitātes var liegt tiesības uz PVN, ja vien pašas formalitātes ir samērīgas
Raksta autore: Dace Everte
E uzdeva arhitektu birojam vienģimenes mājas celtniecības plānu izstrādi. Šajos plānos bija norādīts, ka mājas kopējai platībai ir jābūt 149,75 m² un ka tās pirmajā stāvā ir paredzēta telpa, kura ir kvalificēta kā “birojs” un kuras platība ir 16,57 m². Rēķini par mājas celtniecību tika izdoti laikposmā no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada novembrim. Gada deklarācijā par 2015. gadu, E pirmo reizi izvirzīja tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par šī biroja celtniecību.
Z iegādājās fotoelementu iekārtu, kuras saražoto elektroenerģiju tas izmantoja savam patēriņam un daļēji pārdeva enerģijas piegādātājam. Elektroenerģijas atpirkšanas līgumā bija paredzēta atlīdzība, kurai tika pieskaitīts PVN. 2016. gada 29. februārī Z iesniedza G finanšu pārvaldei deklarāciju par PVN par 2014. gadu. Šajā deklarācijā Z atskaitīja priekšnodokli, kurš bija norādīts 11.09.2014. rēķinā par fotoelementu iekārtas piegādi un uzstādīšanu.
Abos gadījumos tika saņemts atteikums, jo nebija ievērots termiņš īpašuma iekļaušanai uzņēmuma aktīvos.
ES Tiesa komentēja: PVN direktīva pieļauj valsts tiesību normas, ar kurām nodokļu administrācija drīkst atteikt tiesības veikt ar šo īpašumu saistītā PVN atskaitīšanu, ja iekļaušana uzņēmuma aktīvos nav paziņota noteiktajā termiņā (uzskatot, ka tas ir ticis iekļauts nodokļa maksātāja privātajā īpašumā), izņemot gadījumu, ja konkrēta juridiskā kārtība, saskaņā ar kuru šī iespēja var tikt īstenota, parāda, ka tā nav saderīga ar samērīguma principu.
ES Tiesa par PVN subsidēto zāļu tirdzniecībai
Raksta autore: Dace Everte
BI (Boehringer Ingelheim) pamatdarbība ir subsidēto zāļu tirdzniecība vairumtirgotājiem, kuri tās pārdod aptiekām, kas savukārt tās izplata pacientiem. Zāles var subsidēt NEAK, kas piemēro “iepirkuma cenas subsidēšanas” sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu NEAK piešķir subsīdiju par recepšu zāļu iepirkuma cenu, kuras sociālā nodrošinājuma iestāde sedz ambulatorās ārstēšanas ietvaros. Subsidēto zāļu cenas samaksa pēc tam tiek sadalīta starp NEAK un pacientu. Pacients aptiekai maksā līdzmaksājumu – starpību starp zāļu cenu un NEAK pārskaitīto subsīdijas summu. NEAK attiecīgo subsīdijas summu aptiekai atmaksā pēc tam.
Aptieku iekasētajai zāļu cenai, kas veido PVN bāzi, tātad ir divas sastāvdaļas: (1) pirmkārt, NEAK subsīdija un, (2) pacienta samaksātais “līdzmaksājums”. Tātad aptiekai ir jāmaksā PVN gan par pacienta samaksāto summu, gan par NEAK veikto maksājumu.
BI noslēdza līgumu ar NEAK, ar kuru apņēmās par pārdoto zāļu daudzumu samaksāt NEAK iemaksas, ko iekasē no apgrozījuma par šo zāļu pārdošanu. Precīzāk, iemaksu summa tika izteikta procentos no NEAK subsīdijas bruto summas, ņemot vērā par subsidēto cenu pārdotās iepakojuma vienības (kastītes). NEAK nav izsniegusi nevienu rēķinu par Boehringer Ingelheim veiktajām iemaksām, bet tās ir pierādāmas.
Boehringer Ingelheim par NEAK veiktajiem maksājumiem attiecīgi samazināja maksājamo PVN summu. Nodokļu iestādes tam nepiekrita, strīds nonāca tiesā.
ES Tiesa nosprieda, ka Ungārijas tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka farmācijas uzņēmums no savas PVN bāzes nevar atskaitīt valsts veselības apdrošināšanas iestādes subsidētu zāļu pārdošanas radītā apgrozījuma daļu, kuru tas šai iestādei pārskaita atbilstoši līgumam, ir pretrunā PVN direktīvai.
PVN direktīvai ir pretrunā Ungārijas tiesiskais regulējums, kurā PVN bāzes samazinājums ir pakārtots nosacījumam, ka nodokļa maksātājam, kuram ir tiesības uz atmaksu, ir jābūt izrakstītam rēķinam, kas apliecina darījuma izpildi, pat ja šāds rēķins nav ticis izsniegts un ja šī darījuma izpildi var pierādīt ar citiem līdzekļiem.
ES Tiesas lieta: par PVN atmaksāšanas kārtību citas ES valsts nodokļu maksātājiem
Raksta autore: Kristīne Erele
ES Tiesa nolēma, ka nodokļu iestādes var noraidīt PVN atmaksu nodokļa maksātājam, kas nav reģistrēts konkrētajā dalībvalstī saskaņā ar Astoto PVN direktīvu, ja nav iesniegti nodokļu iestādes pieprasītie dokumentus, kas pamato PVN atmaksas pieprasījumu, pat ja pieprasītos dokumentus un informāciju sniedz vēlāk kopā ar sūdzību vai prasību tiesā.
Lieta attiecas uz Vācijas uzņēmumu, kas Spānijā iesniedza pieprasījumu atmaksāt PVN, ko uzņēmums samaksāja kā nodokļa maksātājs, kas nav reģistrēts Spānijā. Spānijas nodokļu iestādes pieprasījumu noraidīja, jo uzņēmums nebija atsaucies uz nevienu no nodokļu iestādes oficiālajiem informācijas pieprasījumiem par papildu informācijas sniegšanu (tostarp rēķinus un uzņēmuma reģistrācijas dalībvalsts dokumentu).
Uzņēmums pārsūdzēja šo noraidījumu tiesā, vienlaikus iesniedzot visu informāciju, ko Spānijas nodokļu iestāde bija iepriekš pieprasījusi. Tomēr Spānijas tiesa nolēma uzdot ES Tiesai jautājumu, par Astotās direktīvas 79/1072/EEK normu interpretāciju un par to, vai tiesai ir jāpārbauda dokumenti, kas iesniegti pēc nodokļa iestādes noteiktajiem termiņiem.
ES Tiesa atbildēja, ka tāda valsts tiesiskā regulējuma ieviešana, kurā paredzēts neņemt vērā pierādījumus, kas iesniegti pēc lēmuma pieņemšanas, ar kuru ir noraidīts atmaksāšanas pieteikums, ir katras dalībvalsts iekšējās tiesiskās kārtības jautājums atbilstoši dalībvalstu procesuālās autonomijas principam, ja vien ir ievēroti līdzvērtības un efektivitātes principi (proti, lai PVN atmaksas procedūra saskaņā ar Astoto PVN direktīvu nebūtu mazāk labvēlīgas par tām, kuras reglamentē līdzīgas valsts tiesībām pakļautas situācijas).
Ņemot vērā šo tiesas spriedumu, lai ar kādām grūtībām Jūs saskaraties, atprasot citā valstī samaksāto PVN, piemēram, valodas barjeras komunikācijai ar citas valsts nodokļu administrāciju, ieteikums ir pēc iespējas nekavējoties sadarboties ar nodokļu iestādēm un iesniegt tās pieprasīto informāciju noteiktajā termiņā. Sorainen nodokļu konsultantu tīkls (www.wts.com) var nodrošināt efektīvu sadarbību ar administrāciju gandrīz jebkurā pasaules valstī.
ES Tiesas lieta: par PVN atskaitīšanas ierobežošanu sabiedriskās TV pakalpojumiem, kas finansēti daļēji no valsts budžeta un daļēji no komercdarbības
Raksta autore: Kristīne Erele
ES Tiesa nolēma, ka valsts televīzijas un radio raidorganizācija neveic saimniecisku darbību, ja tā pārraida skatītājiem bezmaksas TV, kas pilnībā tiek finansēta no valsts subsīdijām. Savukārt, ja valsts raidorganizācija gūst arī ienākumus no sponsorēšanas, reklāmas u.c. darbībām, kas ir ar PVN apliekami darījumi, raidorganizācija ir tiesīga atgūt daļu no priekšnodokļa, un ES valstu ziņā ir noteikt metodes un kritērijus priekšnodokļa PVN daļējai atskaitīšanai attiecībā uz ar nodokli apliekamiem darījumiem un darījumiem, kam PVN netiek piemērots.
Bulgārijas TV BNT daļēji atskaitīja priekšnodokli, piemērojot tā saukto “tiešo attiecināšanas” metodi, atsevišķi ņemot vērā katru pirkumu, atkarībā no tā, vai to izmantoja “komerciālai” darbībai, piemēram, izklaides, filmu vai sporta raidījumu raidīšanai, vai arī attiecībā uz darbību, kas saistīta ar tās “sabiedrisko funkciju” īstenošanu, piemēram, parlamentārās uzraudzības sesiju translāciju, reliģisko ceremoniju vai vēlēšanu kampaņu retranslāciju. Tādējādi, BNT uzskatīja, ka tās televīzijas raidījumu izplatīšanas darbība ir darbība, uz kuru neattiecas PVN tikai tādos gadījumos, ja tā nav veikta “komerciālā” nolūkā. Un attiecīgi BNT atskaitīja pilnībā priekšnodokli par iegādēm, kas nodrošina “komerciālās” pārraides.
Savukārt, Bulgārijas nodokļu administrācijas un tiesas viedoklis atšķīrās, uzskatot, ka BNT varētu pilnībā atskaitīt PVN priekšnodokli par sporta raidījumu pārraidēm, izklaides programmu izstrādēm un pārraidīšanu, kā arī ārvalstu filmu pārraidīšanas pasākumiem tikai tādā gadījumā, ja tie tiktu pilnībā finansēti no ieņēmumiem no reklāmas, nevis no subsīdijām no valsts budžeta.
ES Tiesa lēmumā norāda, ka valsts televīzijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšana televīzijas skatītājiem nav pakalpojumu sniegšana par atlīdzību sekojošu apsvērumu dēļ:
- darbība tiek finansēta ar valsts subsīdijām, kuras piešķiršana nav atkarīga no tā, vai televīzijas skatītāji faktiski izmanto piedāvātos audiovizuālo mediju pakalpojumus,
- televīzijas skatītāji nemaksā nekādas nodevas, līdz ar to starp pakalpojumu sniedzēju un televīzijas skatītājiem nepastāv juridiska saikne, kuras ietvaros notiek savstarpēja pakalpojumu apmaiņa pret atlīdzību,
- pakalpojumi sniedz labumu nevis personām, kuras var skaidri identificēt, bet gan visiem potenciālajiem televīzijas skatītājiem.
Attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ES Tiesa norāda, ka svarīgs nosacījums, ka nodokļu maksātājam ir jāizmanto iegādātās preces vai pakalpojumus savām ar nodokli apliekamajām vajadzībām. Savukārt, šādu pirkumu finansēšanas veidam – vai nu izmantojot ienākumus no saimnieciskās darbības, vai subsīdijas, kas saņemtas no valsts budžeta, – nav nozīmes, nosakot atskaitīšanas tiesības.
ES Tiesa: PVN zemes starpniecībai jāmaksā uzreiz, ne saskaņā ar nomaksas grafiku
Raksta autors: Oļegs Spundiņš
2012. gadā uzņēmums X sniedza citam uzņēmumam (T) zemes pārdošanas starpniecības pakalpojumus. Vienošanās paredzēja 1 mil. EUR + PVN atlīdzību, kas maksājama pa daļām – ik gadu pa 200 000 EUR + PVN. 2016.g. Vācijas nodokļu administrācija konstatēja, ka viss PVN bija maksājams jau 2012. gadā.
ES Tiesa atzina, ka ES PVN direktīvai pretrunā būtu ļaut nodokļa maksātājam, kurš ir sniedzis vienreizēju pakalpojumu, vienlaikus noslēdzot vienošanos par maksājumu veikšanu pa daļām, izvēlēties pašam noteikt PVN rašanās brīdi un iekasējamību. PVN kļūst iekasējams tad, kad faktiski ir veikta preču piegāde vai sniegts pakalpojums, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība par šo darījumu jau ir tikusi samaksāta. Tādējādi PVN Valsts budžetā maksā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, lai arī viņš no sava klienta vēl nav saņēmis samaksu par veikto darījumu.
Grozījumi tiesību aktos
Palielinās VSAOI maksimālo objektu līdz 78 100 EUR
Raksta autore: Aina Okseņuka
MK sēdē apstiprinātie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs gadā no 2022. gada 1. janvāra būs 78 100 EUR.
Turpmāk pabalstu aprēķinos tiks arī ņemta vērā aktuālā informācija par minimālo VSAOI objektu. Ja par attiecīgo mēnesi VSAA vēl nebūs aprēķinājuši minimālo VSAOI objektu, pabalstu aprēķiniem ņems vērā faktisko VSAOI objektu.
Mazinās slogu darba devējiem par slimības pabalstiem
Raksta autore: Aina Okseņuka
Lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku, kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts.
Ar 2022.gada 1.janvāri grāmatām, avīzēm un žurnāliem būs 5% PVN
Raksta autore: Kristīne Erele
Likumprojekts paredz 5% PVN likmes piemērošanu grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisku izdevumu iespieddarba un elektroniska izdevuma formā piegādei laikposmā no 2022. gada 1.janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.
Priekšlikums samazināt PVN elektroenerģijas pārvades pakalpojumiem, sadales pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm
Raksta autore: Kristīne Erele
Saeimā ir iesniegts likumprojekts par grozījumiem PVN likumā ar ierosinājumu PVN 5% likmi piemērot elektroenerģijai, tās pārvades pakalpojumiem, sadales pakalpojumiem, obligātās iepirkuma komponentēm, dabasgāzei, tās pārvaldes pakalpojumiem un sadales pakalpojumiem. Saskaņā ar likumprojektu PVN samazināto likmi paredzēts piemērot tikai ierobežotā laika posmā – līdz 2022. gada 1. jūnijam. Likumprojektam nav pievienots sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).
Samazinātā PVN likme 5% sabiedriskās ēdināšanas, tūristu izmitināšanas un sporta pakalpojumiem
Raksta autore: Kristīne Erele
Jau iepriekš informējām, ka Saeimā ir iesniegts likumprojekts PVN likuma grozījumiem, nosakot samazināto PVN 5% likmi sekojošiem pakalpojumu veidiem:
- sabiedriskās ēdināšanas iestāžu sniegtajiem ēdināšanas pakalpojumiem, izņemot pakalpojumus, kas attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem,
- skaistumkopšanas iestādēm,
- kultūras iestādēm, kultūras pasākumiem, to organizētājiem,
- sporta pasākuma organizētājiem, sporta klubiem, kā arī personām, kas sniedz privātus sporta pakalpojumus,
- izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.
Tomēr tālākai likumprojekta virzībai ir izslēgti kultūras un skaistumkopšanas pakalpojumi. Jaunais likumprojekts paredz, ka samazinātā PVN 5% likme būs piemērojama līdz 2023.gada 31.decembrim.
Nodokļu atbalsts Covid-19 seku pārvarēšanai
Raksta autore: Aija Lasmane
IIN
28. oktobrī vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika izskatīts priekšlikums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzēt IIN avansa maksājumu nepiemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā. IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022. gadu var veikt labprātīgi, ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās daļās (avansa maksājumos).
Darba grupā lēma, ka ir virzāmi arī grozījumi likumā “Par IIN”, kas uz vienu gadu, proti 2022. gadu, pagarinās pašlaik likuma pārejas noteikumos noteikto atbrīvojumu no IIN kompensācijām, kuras darba devējs izmaksā darbiniekam saistībā ar attālināto darbu. Kompensācijas maksimālais apmērs noteikts līdz 30 eiro mēnesī. Sagaidāms, ka šie grozījumi tiks iekļauti grozījumos likumā “Par IIN”, kas tiek virzīti Saeimā kopā ar 2022. gada budžeta likumprojektu paketi.
UIN
Tāpat darba grupa apstiprināja priekšlikumu paredzēt, ka UIN maksātāji no 2021. līdz 2022. gadam var nepiemērot UIN likuma normu, kas paredz apliekamo ienākumu palielināt par palielinātiem procentu maksājumiem, izmantojot formulu aizņemtā un pašu kapitāla proporcijai. Savukārt UIN regulējums nepieciešams, lai uzņēmumi, kas krīzes laikā ir cietuši zaudējumus (samazinājuši pašu kapitālu vai palielinājuši aizņemtā kapitāla proporciju) varētu ātrāk atgūties – aizņemties līdzekļus, neradot papildu UIN slogu, ja aizņemtā un pašu kapitāla proporcija pārsniedz rādītāju 1:4.
Grozījumi PVN likumā
Raksta autore: Kristīne Erele
VID lēmumu paziņošana un iesniegumu iesniegšanas kārtība
No 2022. gada 1. janvāra VID izdotie lēmumi (gan labvēlīgie, gan nelabvēlīgie, gan arī attiecībā par reģistrēšanu un izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra) tiks paziņoti, izmantojot tikai vienu paziņošanas veidu – EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS norādīto elektroniskā pasta adresi. Citu dokumenta paziņošanas veidu būs tiesības izvēlēties
Depozīta sistēma
Saskaņā ar grozījumiem Iepakojuma likumā Latvijā no 2022.gada 1.februāra tiek ieviesta obligāta vienota depozīta sistēma gan atkārtoti lietojamam, gan vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam (šobrīd iepakotāji var piemērot brīvprātīgu depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam).
PVN likuma grozījumos ir paredzēts, ka depozīta maksa netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā vērtībā. Tomēr depozīta iepakotājam būs pienākums iesniegt gada PVN deklarāciju un koriģēt piegādātās preces ar PVN apliekamo vērtību par iepriekšējā gadā nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību. Ar PVN apliekamā vērtība ir jākoriģē par summu, kas ir vienāda ar atpakaļ nesaņemtā depozīta iepakojuma depozīta maksu, kurā ir jau iekļauts PVN.
Gatavoti grozījumi likumā Par IIN (budžets 2022)
Raksta autore: Aina Okseņuka
Ar algas nodokli varēs neaplikt ne tikai izdevumus darbinieku ēdināšanai, bet arī darba devēja segtos ārstniecības izdevumus (līdz 480 EUR gadā, ar noteiktiem nosacījumiem). Kā minēts anotācijā, ārstniecības pakalpojumu attaisnojuma dokumentiem būs jāglabājas pie darba devēja.
Jauni neapliekami ienākumi:
- granti, kas viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmas ietvaros piešķirti ēkas energoklases uzlabošanai un tehniskās palīdzības saņemšanai, un kredītsaistību apmērs, kuru minētās programmas ietvaros kredītņēmēja vietā ir samazinājusi vai dzēsusi akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (piemēro ar 2021.g.);
- Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta maksājums par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās (plānots, ka ar 2022. gadu iedzīvotājiem būs pieejami ES fondu granti apkures sistēmu nomaiņai privātmājām, šādi granti būs neapliekami ar IIN);
- vietējās pašvaldības līdzfinansējums nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai (šobrīd šāds līdzfinansējums ir apliekams ar IIN) ;
- atbalsts izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā.
Attiecībā uz stipendijām, kuras ir atbrīvotas no IIN, tiek noteiktas papildu prasības. VID būs tiesības vērtēt stipendijas atbilstību stipendijas definīcijai ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī ekonomiskās būtības, tajā skaitā (bet ne tikai):
1) vai, ņemot vērā stipendijas saņēmējam izvirzītās prasības, pēc būtības netiek izmaksāts cita veida ienākums (algota darba ienākums vai cita veida atlīdzība);
2) vai biedrība vai nodibinājums (fonds) netiek izmantoti tikai kā starpnieks ienākumu izmaksai konkrētai personai (tajā skaitā, vai uz stipendiju var pieteikties jebkura persona, kas atbilst stipendijas saņemšanas kritērijiem, vai stipendiju pretendentiem izvirzītās prasības nepamatoti nesašaurina iespējamo stipendiju saņēmēju loku);
3) stipendijas izmaksas līdzekļu avotu.
Turpmāk attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut tikai tādas apdrošināšanas prēmijas, kur apdrošināšanas ņēmējs un apdrošinātā persona ir pats nodokļa maksātājs (ja līgumā paredzēts, ka bērns saņems naudu, prēmijas vairs nekvalificēsies attaisnotajiem izdevumiem!).
Tiek precizēts, ka attaisnoto izdevumu limits EUR 600 ir par vienu personu. No anotācijas: “Pašreiz praksē ir konstatēts, ka nodokļu maksātāji kļūdaini izprot minēto normu, jo uzskata, ka gan pats nodokļu maksātājs, gan viņa ģimenes locekļi ir tiesīgi katrs savā gada ienākumu deklarācijā par vienu un to pašu personu piemērot attaisnotos izdevumus 600 euro apmērā.”
Paredzēts noteikt, ka tad, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un mežs vai ēkas, un to īpašumā iegūst persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas proporcionāli tiek piemērots IIN atbrīvojums, ja nodokļa maksātāja rīcībā ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā, kā arī atsevišķu daļu (tai skaitā lauksaimniecībā izmantojamās zemes) vērtība.
Palielinās neapliekamā minimuma maksimālos apmērus (tai skaitā pensionāriem):
- 2022. gadā līdz 1. jūlijam – 350 EUR mēnesī;
- 2022. gadā no 1. jūlija – 500 EUR mēnesī.
Profesionālajam sportistam piemērojamā nodokļu likme gada laikā ir 20% (šobrīd jāmaksā 23%, bet atgūst pārmaksāto nodokli, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju).
Attiecībā uz personāla nomu likums ievieš jaunu normu, ka personāla nomas esamība jāvērtē ne tikai pamatojoties uz darījuma juridisko formu, bet arī ņemot vērā ekonomisko būtību. Paredzēts, ka, aprēķinot apliekamo ienākumu no personāla nomas, var atskaitīt sociālās iemaksas (anotācijā pieejams piemērs ar aprēķiniem).
Tiek izslēgts pants par mikrouzņēmumu sniegtajiem darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumiem. Tas vairs nav aktuāls, jo mikrouzņēmumos nevar būt darbinieki.
Maksājot nodokli rezumējošā kārtībā, paredz piemērot vidējo svērto IIN likmi šāda veida ienākumiem: ārvalstī gūtajam ienākumam, ienākumam pielīdzinātajam aizdevumam vai tad, ja saimnieciskās darbības veicējs maksā “minimālo” IIN 50 EUR apmērā.
Ja kārtējā gada laikā solidaritātes nodoklis nebija ieturēts pilnā apmērā, iztrūkstošā daļa būs jāiemaksā kā IIN (pamatojoties uz gada ienākuma deklarāciju).
Ja rezumējošā kārtībā piemaksājamais IIN nepārsniedz 1 EUR, tas nebūs jāiemaksā budžetā.
Ratificēta Kosovas nodokļu konvencija
Raksta autore: Aija Lasmane
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru tiek ratificēts Latvijas un Kosovas līgums par izvairīšanos no ienākuma nodokļu dubultās uzlikšanas, nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā protokols, paredzot, ka Kosovā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk tiks nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, ko neietekmēs Kosovas normatīvo aktu grozījumi. Līdz ar līguma stāšanos spēkā katras līgumslēdzējvalsts investoriem būs stabilāks nodokļu aplikšanas režīms otrā valstī attiecībā uz, piemēram, uzņēmējdarbības ienākumu, dividendēm, procentiem, autoratlīdzībām.
Grozījumi UIN likumā
Raksta autore: Aija Lasmane
Līdzīgi kā Maksātnespējas likumā ietvertā fiziskās personas maksātnespējas procesa rezultātā, arī saistītā likumprojekta “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” ietvertās procedūras rezultātā var zust fiziskās personas pienākums segt tās parādsaistības pret kreditoru. Tādējādi kreditors attiecīgi var zaudēt jebkādas tiesības prasīt parāda samaksu. Lai nodrošinātu minētajā situācijā neitrālu nodokļu režīmu, ir izdarīti grozījumi UIN likumā, nosakot, ka ar UIN apliekamajā bāzē netiek iekļauta debitoru parāda summa, kura nav atgūta no debitora – fiziskās personas, kura Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no parādsaistībām.
Papildus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums ir papildināts ar tiesībām nodokļa bāzē iekļaujamajos palielinātos procentu maksājumos neiekļaut procentu maksājumus, kas veikti kredītiestādei piederošai segto obligāciju sabiedrībai, kura izveidota un darbojas saskaņā ar Segto obligāciju likumu. Ar šiem grozījumiem ir noteikts arī tas, ka likuma nosacījumi attiecībā uz nodokļa bāzē iekļaujamajiem palielinātiem procentu maksājumiem nav jāpiemēro Latvijas kredītiestādei vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kredītiestādes Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai, kā arī kredītiestādei piederošai segto obligāciju sabiedrībai, kas izveidota un darbojas saskaņā ar Segto obligāciju likumu.
Angliju, Dominikānu un Seišelu salas izslēdz no ES nesadarbojošos nodokļu jurisdikciju saraksta
Raksta autors: Mārtiņš Rudzītis
Šī gada 5. oktobrī ES Padome nolēma izslēgt Angiljas teritoriju, Dominikānas Republiku un Seišelu Salu Republiku no ES nesadarbojošos nodokļu jurisdikciju saraksta. Minētais lēmums sekoja pozitīvam novērtējumam par minēto jurisdikciju atbilstību OECD Globālā Foruma noteiktajam informācijas apmaiņas standartam.
Anglijas teritorija un Seišelu Salu Republika pašlaik ir iekļautas Latvijas zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā, un maksājumiem, kuri tiek veikti uz šīm jurisdikcijām, Latvijā tiek piemērots ieturējuma nodoklis. Sagaidāms, ka minētais saraksts nākotnē varētu tikt grozīts, lai to salāgotu ar ES nesadarbojošos nodokļu jurisdikciju sarakstu. Arī Panamai līdz gada beigām vajadzētu pazust no Latvijas Melnā saraksta.
VID prakse
VID sāk publiskot info par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem
Raksta autore: Kristīne Erele
VID publisko informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām:
- lēmumi par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem;
- lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem;
- lēmumi, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs;
- lēmumi, ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds;
- lēmumi, ar kuriem atteikta pārmaksātā PVN atmaksa.
Informācija ir apskatāma VID tīmekļvietnē sadaļā “Par mums/VID lēmumi”. Publikācijā tiek norādīta šāda informācija par pieņemto VID lēmumu: juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs, pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās datums, pieņemtā lēmuma būtība un nolemjošā daļa, kā arī informācija, vai lēmums ir pārsūdzēts tiesā.
Informācija par VID lēmumiem tiek publiskota septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums ir kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā un tā darbība nav apturēta. Informācija par lēmumu būs pieejama līdz brīdim, kad lēmums tiks atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas. Informācija par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem publiskota saskaņā ar 2021. gada 6. jūlijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām.
Jācer, ka ar šo info publiskošanu mazināsies kriminālu elementu vēlme nākt pie uzņēmumiem, kam notiek VID audits un piedāvāt sakārtot lietu par zināmu atlīdzību (svaigākais redzētais cenrādis – EUR 60k, lai potenciālais VID uzrēķins pazustu). Pieredze rāda, ka šādos gadījumos KNAB labi strādā un aktīvi novērš gan darboņu aktivitātes, gan info noplūdi VIDā – noteikti nevajag baidīties pie viņiem vērsties, ja saskarieties ar ko tik zemisku.
VID publicē uzziņu par IIN un UIN piemērošanu procentu maksājumiem
Raksta autore: Aija Lasmane
16.09.2021. VID ir izsniedzis uzziņu jaundibinātai sabiedrībai, kura ir saņēmusi aizdevumu no īpašnieka – fiziskas personas un plāno veikt ikmēneša procentu maksājumus aizdevējam.
- Procentu ienākums par izsniegto aizdevumu aizdevējam veido ar IIN apliekamu ienākumu kā ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums. Procentu ienākumu izmaksātājam ir jāietur IIN 20% apmērā un jāieskaita valsts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā. Savukārt, aizdevuma atmaksāšana neveido fiziskai personai ar nodokli apliekamo ienākumu.
- Ar UIN apliekamajā bāzē var iekļaut procentu maksājumus par aizņēmumu no fiziskās personas – Latvijas rezidenta, neatkarīgi no tā, ka procentu maksājumi veido fiziskās personas ar IIN apliekamu ienākumu, no kura tiek ieturēts IIN.
- Veicot uzņēmuma pieļaujamo procentu maksājumu aprēķinu, parādsaistības vidējais apjoms attiecināms pret četrkāršotu sākuma bilancē norādīto pašu kapitāla summu uz pārskata gada sākumu. Procentu maksājumu pārsnieguma summa veido ar UIN apliekamu objektu un ir iekļaujama pārskata gada pēdējā mēneša ar UIN apliekamajā bāzē. Tā kā jaundibinātas sabiedrības pašu kapitālu sākotnēji veido tikai pamatkapitāls, tad pamatkapitālā norādītā summa vienlaikus ir uzskatāma arī par pašu kapitāla vērtību pārskata gada sākumā.
VID aktualizējis IIN un VSAOI informatīvos un metodiskos materiālus
Informāciju sagatavoja: Aija Lasmane
VID mājas lapā aktualizēts metodiskais materiāls “Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi” un metodiskais materiāls “Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas” un VSAOI metodiskais materiāls “Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jaunuzņēmumiem”.
Mūsu komentāri
Piezīmes uz Pandoras dokumentu malām
Raksta autors: Jānis Taukačs
https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-taukacs-piezimes-uz-pandoras-dokumentu-malam.d?id=53662013
Vai 18.25% par kavētiem nodokļiem ir tiesiski?
Nesen Twitter ieliku pāris ziņas:
“Interesanti, cik izmaksā VID 2 lpp. lēmums, ko šodien saņēmu, ka man valstij jāpiemaksā IIN EUR 0,15, neaizmirstot pabrīdināt par piespiedu piedziņas procedūru un iespēju sadalīt pa nomaksas termiņiem vai apstrīdēt! Jā, tā ir standarta veidlapa un procedūra, bet tomēr..”
un
“Tikmēr VID neiedomājās pabrīdināt, ka man ir nokavēts IIN maksājums, kam uz šodienu jau uzkrājušies ap EUR 900 kavējuma %.. (kauns atzīties). Būtu krietni mīļāk, ja man uz e-pastu atnāktu nevis lēmums par EUR 0.15 kļūdu, bet ka no rītdienas krāsies %, ja tūlīt nesamaksāšu.”
Tas pavedināja painteresēties – cik tiesiski varētu būt kavējuma %, kas izskatās drīzāk pēc ātro kredītu, ne banku % likmēm. Un vai labas pārvaldības principi neprasa laikus pabrīdināt, ka tūlīt sāksim piemērot %?
Igaunija
Vērsos pie mūsu Ziemeļu kaimiņiem, jo parasti viņi ir solīti priekšā. Kolēģi atbildēja – jā, par % piemērošanu Igaunijas VID laikus nosūta atgādinājumu e-pastā. Sms, gan, vēl nesūtot.
Par % apmēru Igaunijas Konstitucionālā tiesa esot vērtējusi (Igaunijā tie ir vēl lielāki – 21.9% gadā) – viss esot likumīgi. Tomēr arī šo jautājumu jāskatās kompleksi – Igaunijā soda naudas par nodokļu pārkāpumiem ir būtiski mazākas, kā pie mums. Tāpēc mana ideja izmēģināt Satversmes tiesas ceļu šai jautājumā šķietami būtu izgāzusies.
Ar strīdu var arī nopelnīt 9.125% gadā
Uz nokavējuma naudu var paskatīties arī savādāk. Kad valsts (VID) zaudē tiesā lietu, valsts maksā vismaz 9,125% gadā (dažreiz – vairāk), kas ir ½ no tā, ko nodokļu maksātāji maksā valstij. Satversmes tiesa varētu vērtēt arī šo aspektu – vai nepastāv diskriminācija.
Principā, uzņēmumiem ar VID uzrēķinu un labām izredzēm uz labvēlīgu iznākumu strīda rezultātā nevajadzētu satraukties par valstī iesaldēto naudu – kad uzņēmums iztiesājas un iegūst procentos 9.125% gadā, tas ne katram biznesam šobrīd ir sasniedzama peļņas no ieguldījuma marža. Kad VID zaudē tiesu lietu, nokavējuma naudas summas par valstī vai pašvaldībā iesaldēto naudu var sasniegt ciparus ar 6 vai pat 7 zīmēm.
Mūsu nodokļu tiesvedības praksē VID zaudē vairumā gadījumu, jo jau pašā sākumā cenšamies objektīvi informēt nodokļu maksātāju par lietas izredzēm uz labvēlīgu iznākumu. Jautājums – par lielajām nokavējuma naudām maksājam visi mēs (nodokļu maksātāji), bet vai par līdzekļu nelietderīgu izšķērdēšanu arī kāds (VID) atbildēs?
Lielbritānijas nokavējuma naudas reforma ar 1.4.2022.
Piemēram, mūsu draugs Richard Asquith savā blogā stāsta par Lielbritānijas PVN sodu sistēmu, kas drīz stāsies spēkā.[1] Tur nodokļu maksātājiem piemērojamās sankcijas šķiros pēc viņu nodokļu nomaksas disciplīnas vēstures. Līdzīgi kā mūsu CSDD sistēmā, arī par nokavētām PVN deklarācijām administrācija piešķirs punktus. Pārsniedzot noteiktu punktu robežu kavētājs saņems čeku par GBP 200. Noilgums – 2 gadi.
Par kavētiem PVN maksājumiem pēc 15 dienu kavēšanas ieslēgsies skaitītājs – 2%! 4% – pēc 30 dienu kavējuma! Arī uz otru pusi – ja administrācija nepamatoti aizkavējusi nodokļa pārmaksas atmaksu, tad valsts maksās 2.5% + UK kreditēšanas likme! Pastāv pat iespēja vienoties ar administrāciju par kompromisu nodokļu maksātāja acīs nesaprātīgu lēmumu sakarā.
Nekādu ātro kredītu likmju uz kādu no pusēm. Tā kā, ja nevēlaties cīnīties par šo Satversmes Tiesā, pavērojiet – gan jau kāds no politiskajiem spēkiem šo domu uz Saeimas vēlēšanām varētu uzķert un piedāvāt ieviest.
Plaisas ES nostājā par digitālo nodevu
Raksta autors: Mārtiņš Rudzītis
Eiropas Parlamenta debates iezīmē pirmās plaisas ES nostājā par digitālās nodevas ieviešanu ES. Atgādināsim, ka Eiropas Komisija piedāvāja ieviest šādu nodevu, lai nodrošinātu taisnīgāku nodokļu uzlikšanu t.s. digitālajai ekonomikai un nodrošinātu papildu ES budžeta ieņēmumus, kuru varētu izmantot ES valstu ekonomiku atveseļošanas finansēšanai.
Turklāt Eiropas Komisija piedāvāja šādu nodevu ieviest papildu OECD “globālā uzņēmumu nodokļa” reformai, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgāku nodokļu uzlikšanu multinacionālām sabiedrībām. Abu reformu priekšlikumi potenciāli pārklājas, jo to galvenais mērķis ir nodrošināt taisnīgāku nodokļu uzlikšanu digitālās ekonomikas milžiem, nodokli piemērojot sabiedrību “digitālajam” apgrozījumam (klientiem, reklāmas ieņēmumiem u.tml.). Debatēs pirmo reizi izskanējis viedoklis, ka pēc vienošanās par OECD reformu ES digitālās nodevas iniciatīva ir zaudējusi nozīmi.
Sagaidāms, ka politiskās debates par šo jautājumu tupināsies, bet grūti iedomāties, ka ES iniciatīvām būtu kāds pretarguments OECD ātrvilciena uzņemtajam kursam.
Starptautiskā sabiedrība panāk vēsturisku vienošanos nodokļu jomā
Raksta autore: Aija Lasmane
2021.gada 8.oktobrī OECD pabeidza būtisku starptautiskās nodokļu sistēmas reformu, kas nodrošinās, ka no 2023. gada daudznacionālajiem uzņēmumiem tiks piemērota minimālā nodokļa likme 15% apmērā.
Pēc gadiem intensīvām sarunām par starptautiskās nodokļu sistēmas reformu, 136 jurisdikcijas (no 140 ESAO/G20 iekļaujošās BEPS sistēmas dalībniekiem) pievienojās paziņojumam par divu pīlāru risinājumu, lai risinātu starptautiskās nodokļu problēmas, kas rodas no ekonomikas digitalizācijas. Tajā tiek atjaunināta un pabeigta jūlija politiskā vienošanās, kurā iesaistītās sistēmas dalībnieki nolēma fundamentāli reformēt starptautiskos nodokļu noteikumus.
Igaunijai, Ungārijai un Īrijai pievienojoties nolīgumam, tagad to atbalsta visas OECD un G20 valstis. Četras valstis – Kenija, Nigērija, Pakistāna un Šrilanka – vēl nav pievienojušās nolīgumam.
Pirmais pīlārs nodrošinās taisnīgāku peļņas un nodokļu tiesību sadalījumu starp valstīm attiecībā uz lielākajiem un ienesīgākajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tas pārdalīs nodokļa uzlikšanas tiesības attiecībā uz daudznacionālajiem uzņēmumiem no viņu izcelsmes valstīm uz tirgiem, kur tie veic uzņēmējdarbību un gūst peļņu, neatkarīgi no tā, vai uzņēmumi tur fiziski atrodas.
Konkrētāk, uz daudznacionāliem uzņēmumiem, kuru kopējais pārdošanas apjoms pārsniedz EUR 20 miljardus un ienesīgums pārsniedz 10% – kurus var uzskatīt par globalizācijas ieguvējiem – attieksies jaunie noteikumi, un 25% peļņas virs 10% sliekšņa tiks pārdalīti tirgus jurisdikcijām.
Otrais pīlārs ievieš globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas noteikta 15% apmērā. Jaunā minimālā nodokļa likme attieksies uz daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuru ieņēmumi pārsniedz EUR 750 miljonus.
Valstu mērķis ir 2022. gadā parakstīt daudzpusēju konvenciju, kas tiks īstenota 2023. gadā. Konvencija jau tiek izstrādāta, un tā būs līdzeklis, lai īstenotu jaunās vienošanās par nodokļu uzlikšanu saskaņā ar pirmo pīlāru, kā arī atcels noteikumus attiecībā uz visiem esošajiem digitālo pakalpojumu nodokļiem un citiem līdzīgiem attiecīgiem vienpusējiem pasākumiem. Tātad, iepriekšējā ziņa par ES digitālo nodevu iniciatīvām diez vai būs realizējama.
Tas dos lielāku noteiktību un palīdzēs mazināt spriedzi tirdzniecībā. OECD izstrādās paraugnoteikumus otrā pīlāra iekļaušanai valsts tiesību aktos 2022. gadā, lai tie būtu spēkā no 2023. gada. Arī Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka 2022. gadā ierosinās divas ES direktīvas ESAO pirmā un otrā pīlāra īstenošanai – tātad, arī tas norāda uz sadarbību, nevis dažādām iniciatīvām vienlaikus.
Par PVN samazinātās likmes piemērošanu medicīnas ierīcēm (turpinājums)
Raksta autore: Kristīne Erele
Turpinot š.g. jūlijā un augustā publicēto ziņu sēriju par VID mainīto praksi samazinātās PVN likmes piemērošanai medicīnas ierīcēm, š.g. 11.oktobrī Veselības ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijai informatīvo ziņojumu “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”.
Ziņojumā ir aprakstīta konstatētā problemātika par to, ka nacionālajā līmenī noteiktās prasības par samazinātās PVN likmes piemērošanu tika interpretētas daudz plašāk nekā tas noteikts Direktīvā 2006/112/EK. Tādējādi, Veselības ministrija, sadarbībā ar VID pārstāvjiem un Finanšu ministriju, ir noteikusi sekojošus principus PVN samazinātās likmes piemērošanai medicīniskām ierīcēm un precēm:
- lai medicīniskajai ierīcei piemērotu samazināto PVN likmi, vienlaikus ir jāizpildās PVN likuma 42.panta otrajā daļā norādītajiem kritērijiem,
- samazinātā PVN likme piemērojama tām medicīniskajām ierīcēm, kurām ir tikai specifisks pielietojums pie noteiktām saslimšanām vai funkcionālajiem traucējumiem, lai uzturētu atsevišķu orgānu funkciju vai fizioloģisko procesu norisi vai medicīniskajām ierīcēm, kas ir individuāli izgatavotas/pielāgotas konkrētai personai,
- termins “individuālai lietošanai” nav attiecināms uz medicīniskajām ierīcēm, kuras ārstniecībā ir izmantojamas tikai ar ārstniecības personas tiešu līdzdalību un uzraudzību un nav vienreiz lietojamas medicīniskas ierīces,
- samazināta PVN likme netiek piemērota precēm, materiāliem, palīgierīcēm, ko izmanto profesionāļi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.
Ziņojumā ir noteikts, ka normatīvajos aktos par samazinātās PVN likmes piemērošanu nav nepieciešams veikt grozījumus, taču optimālākais risinājums ir saraksta izveidošana ar tām medicīnisko ierīču un preču kategorijām, kurām būtu piemērojama samazinātā PVN likme.
Mazliet atkāpei – jau 2010. gadā Latvija saņēma no Eiropas Komisijas formālu paziņojumu par pārkāpumu, ka no MK noteikumiem Nr.680 (vecie MK noteikumi par PVN samazinātās likmes piemērošanu medicīniskajām ierīcēm) izriet, ka Latvija piemēro samazinātu PVN likmi ne tikai medicīnas iekārtām, kas ir īpaši paredzētas invalīdiem, bet arī vairākām medicīnisko ierīču un preču kategorijām, kas paredzētas vispārējai lietošanai, kā arī ārstiem diagnozes noteikšanai. Tāpēc minētie MK noteikumi tika atcelti un apstiprināti jauni MK noteikumi, kas stājās spēkā ar 2011.gada 1.jūniju, kuras norma vēlāk tika iestrādāta arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā ar 2013.gadu.
Samazinātās PVN piemērošanas kārtības maiņa atstās būtisku ietekmi uz ārstniecības iestāžu budžetu un pakalpojumu izmaksām. Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem ārstniecības iestāžu izdevumi provizoriski pieaugs par 5-9%. Tāpat izdevumi palielināsies arī attiecībā uz valsts nodrošināto veselības aprūpi kopumā, par ko Veselības ministrija lūgs finansējuma palielinājumu.
Š.g. 24. septembrī VID publicēja savā mājas lapā papildinātu informatīvo materiālu “Pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošana medicīniskajām ierīcēm” attiecībā uz terminu un ierīcēm, kas atbilst “individuālai lietošanai”.
Neskatoties uz šo visu nu jau ieilgušo ziepju operu, ir fakts, ka dažādu institūciju nekorektas tiesību normu interpretācijas rezultātā daudziem ir radušies nebudžetēti zaudējumi, it sevišķi valsts un pašvaldību iepirkumu gadījumos. Tādēļ iesakām rūpīgi izvērtēt noslēgtos līgumus un iepirkumu procedūras, lai pārbaudītu – kurš tad par šo ballīti galu galā maksās.
Attālinātais darbs un nodokļi
Aicinām interesentus sūtīt e-pastu Ainai Okseņukai – viņa labprāt dalīsies ar atziņām no starptautiskās konferences, kurā viņa uzstājās par nodokļu piemērošanu saistībā ar attālināto pārrobežu darbu. Vairāk informācijas par pasākumu atradīsiet ŠEIT.
[1] https://www.vatcalc.com/vat/uk-vat-penalty-regime-1-april-2022/
