‘Ievešanas pārstrādei’ muitas formalitāšu pārkāpums vēl nenozīmē VID tiesības uzrēķināt arī importa PVN, ja preces pēc pārstrādes eksportētas no ES.

Vienā no lietām Senāts lēmis par labu klientam, atceļot VID lēmumu par PVN uzrēķinu, bet muitas nodokļa uzrēķinu atstājot spēkā. Lietas būtība – uzņēmums, piemērojot muitas procedūru „ievešana pārstrādei”, ieveda attiecīgo produktu par 831 tūkstošiem vairāk nekā norādīts atļaujā un neziņoja par minēto apstākli VID. VID uzrēķināja PVN un muitas nodokli par virslimita precēm. No vienas puses – neloģiski, jo muitas procedūras pārkāpuma gadījumā ir radies muitas parāds un kādēļ tad nepiemērot importa PVN? No otras – jāatceras, ka PVN piemērošanas kārtība vienmēr seko preču fiziskai kustībai un preces pēc pārstrādes eksportētas.

Arī ar pašu muitas parāda uzrēķinu viss nav tik viennozīmīgi, jo ES Muitas kodeksa piemērošanas regula paredz, ka šāda atļaujas novēlota saņemšana būtiski neietekmē muitas procedūras pareizu norisi ar noteikumu, ka kavēšanās mērķis nav bijis nelikumīgi izvairīties no muitas uzraudzības pār precēm; cēlonis nav attiecīgās personas acīmredzama nolaidība; vēlāk tiek nokārtotas visas formalitātes, kas vajadzīgas preču stāvokļa labošanai. Atbilstoši ES Tiesas judikatūrai jēdziens „rupja neuzmanība” ir jāizvērtē, it īpaši ņemot vērā to normu sarežģītību, kuru neizpildes gadījumā rodas muitas parāds, kā arī attiecīgā komersanta pieredzi un rūpību.

Uzņēmums, kad konstatēja kļūdu, paprasīja VID atļauju un VID to izsniedza arī uz pārsnieguma apjomu, nenorādot īpaši, ka tas piemērojams ar atpakaļejošu spēku. Savukārt, ES Muitas kodeksa piemērošanas regulā noteikts, ka izņēmuma gadījumos atļaujas atpakaļejošu spēku var pagarināt ne vairāk kā par vienu gadu pirms pieteikuma iesniegšanas, ja pastāv pierādīta saimnieciskā vajadzība. Šo argumentu tiesa tālāk nevērtēja dēļ formāliem apsvērumiem – uzņēmums lūdza atļauju gadu un pāris nedēļas pēc pārkāpuma.

Attiecībā uz PVN Senāts ņēma vērā mūsu norādītos ES Tiesas spriedumus un piekrita, ka PVN parāds varētu rasties līdztekus muitas parādam tad, ja var prezumēt, ka attiecīgās preces nonākušas ES ekonomiskajā apritē un tādējādi iespējami nonākušas patēriņā. Senāts preces kvalificēja kā attiecīgajā muitas procedūrā ‘ievešana pārstrādei’ esošas, kaut arī bez pilnvērtīgas VID atļaujas. Par to paredzēts muitas nodokļa uzrēķins, bet ne PVN. Vēl apgabaltiesa vērtēs pierādījumus vai preces tiešām atstājušas ES teritoriju.