Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Sabīne Stirniņa
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Patentu likumā
Likumprojekts Nr. 23-TA-1518. Iesniegts: 08.02.2024.
Likumprojekts nodrošinās, ka personas strīdus par vienotā spēka Eiropas patentu turpmāk varēs izskatīt Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālajā vai Vienotās patentu tiesas centrālajā nodaļā. Tāpat likumprojekts precizēs, kāda informācija, tajā skaitā personas dati, tiek publiskoti Patentu valdes patentu reģistrā.
Likumprojekts paredz arī papildināt Patentu likuma 20. pantu ar septīto daļu, kas paplašina no patenta izrietošo izņēmuma tiesību ierobežojumus ar iegūtās informācijas izmantošanu un darbībām, kas ir atļautas saskaņā ar Autortiesību likuma 29. pantu (ierobežojumi attiecībā uz datorprogrammu reproducēšanas, tulkošanas, adaptēšanas un jebkādas citādas pārveidošanas tiesībām) un 30. pantu (datorprogrammu sadarbspējas nodrošināšana).
Grozījumi Farmācijas likumā
Likumprojekts Nr. 22-TA-1054. Nodots komisijai: 08.02.2024.
Likumprojekts precizē Farmācijas likumā ietvertās normas atbilstoši aktuālajai situācijai, lai veicinātu zāļu, medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču pieejamību un uzraudzību, kā arī pilnveidotu reglamentāciju licencēšanas jomā un gēnu terapijas zāļu, tai skaitā audu inženierijas produktu un somatisko šūnu terapijas zāļu (jaunieviestās terapijas zāles), kuras kā izņēmums atbilstoši ES tiesību aktiem nepakļaujas reģistrēšanai, atļaušanā.
Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums
Likumprojekts Nr. 24-TA-66. Pieņemts 1. lasījumā: 15.02.2024. Steidzams
Likumprojekta mērķis ir palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Vienlaikus likumprojekts noteiks standartus prioritāriem projektiem, kā arī sniegs iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai prioritāro projektu jomās. Likumprojekts rada tiesisko ietvaru uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās, regulatīvo smilškastu izveidei, kā arī prioritāro projektu atbalsta mehānismu izstrādei.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Grozījumi Kontu reģistra likumā
Nodoti komisijā: 15.02.2024.
Likumprojekti izstrādāts, lai nodrošinātu tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam saņemt kredītiestāžu rīcībā esošās un Kontu reģistrā iekļautās ziņas, kas nepieciešamas kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietās par bezmantinieku mantu.
Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā
Grozījums Maksātnespējas likumā
Grozījums Kredītiestāžu likumā
Nosūtīti: 19.02.2024.
Likumprojektu pieņemšana veicinās finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas – nodrošinājuma aģenta – vārda.
Strīdu risināšana un risku vadība
Grozījums Sodu reģistra likumā
Likumprojekts Nr. 23-TA-615. Stājās spēkā: 13.02.2024.
Likumprojekts paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē netiks glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekts Nr. 23-TA-2816. Nosūtīts: 11.02.2024.
Grozījumi Būvniecības likumā samazinās iespēju brīvi iegūt informāciju par valsts aizsardzībai paredzēto objektu būvniecību, kā arī ļaus ātrāk uzsākt atsevišķu aizsardzības objektu ekspluatāciju.
Aizsardzība
Aizsardzības industrijas likums
Likumprojekts Nr. 316/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 08.02.2024.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību.
Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā
Likumprojekts Nr. 23-TA-2700. Nosūtīts: 09.02.2024.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt dažādus izņēmumus stratēģiskas nozīmes preču apritē, kas precizē prasības stratēģiskas nozīmes preču pārvadātājiem, akadēmiskajam sektoram, iesaistoties stratēģiskas nozīmes preču pētniecībā/izstrādē, kā arī divējāda lietojuma preču ražotājiem un komersantiem, kas nodarbojas ar civilo šaujamieroču tirdzniecību Eiropas Savienības ietvaros.
Transports
Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi
Likumprojekts Nr. 23-TA-2737
Ministru kabineta noteikumu projekta “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” mērķis ir veikt grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 429 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi”. Ņemot vērā grozījumu apjomu, projekts izstrādāts kā jauns tiesību akta projekts, nevis kā grozījumi Noteikumos Nr. 429.
Satversmes tiesa
Norma par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām Krievijas pilsoņiem atbilst Satversmei
Satversmes tiesa atzina, ka Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkts spēkā esošajā redakcijā atbilst Satversmei. Tiesa secināja, ka pēc būtības apstrīdētā norma, skatot to sistēmiski kopsakarā ar citām tiesību normām, sniedz Krievijas Federācijas pilsoņiem reālu iespēju iegūt jaunu tiesisko pamatu, lai turpinātu uzturēties Latvijas teritorijā, ja vien pati persona ir motivēta veikt tam nepieciešamās darbības. Tādējādi šīm personām ir nodrošināta iespēja turpināt uzturēt jau izveidojušās sociālās saiknes.
Apstrīdētā norma attiecas uz Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas ir bijušie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi un ir pastāvīgi uzturējušies Latvijas teritorijā, pamatojoties uz tiem izsniegtām atļaujām. Apstrīdētā norma noteic laika brīdi, līdz kuram minētās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas, būtībā norādot, ka pēc šī brīža tās zaudē spēku. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma un no tās izrietošā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas spēka zaudēšana, kā arī iespējamā izraidīšana no valsts, ietekmē personas sociālo saišu kopumu ar sabiedrību, kurā viņa ir pastāvīgi dzīvojusi, tādējādi ierobežojot Satversmes 96. pantā noteiktās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Lieta Nr. 2023-04-0106
Augstākā tiesa
Stājas spēkā notiesājošs spriedums Saeimas deputātei par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai
Senāta Krimināllietu departaments 15. februārī, izskatot apsūdzētās personas aizstāves kasācijas sūdzību, nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai. Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībā atkārtoti apelācijas sūdzības motīvi, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un argumentēti noraidījusi. Senāts lēmuma norāda, ka apelācijas instances tiesa atzinusi par pierādītu, ka apsūdzētā, Saeimas deputāte apzināti parakstījusi nepatiesas ziņas saturošu anketu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā, ka nodoms izdarīt konkrēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajai radies anketas saņemšanas un parakstīšanas brīdī. Tiesa secinājusi, ka apsūdzētā rīkojusies ar tiešu nodomu, jo apzinājusies, ka anketā atspoguļotās ziņas nav patiesas, tomēr tās apliecinājusi ar savu parakstu.
Senāts atzina, ka aizstāves kasācijas sūdzībā izklāstītie argumenti faktiski pauž viņas neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūto pierādījumu attiecināmību, ticamību un pietiekamību, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ.
Lieta Nr. SKK-135/2024
Stājas spēkā spriedums strīdā par kompensācijas apmēra noteikšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem
Senāta Administratīvo lietu departaments 16. februārī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pasažieru pārvadātāju pieteikums par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu noraidīt iebildumus par sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkumā paredzēto kompensāciju shēmu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.
Senāts iepriekš lietā bija apturējis tiesvedību un vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumu prejudiciālā nolēmuma sniegšanai, lai noskaidrotu, kā piemērojamas Eiropas Savienības normas par kompensācijas apmēra noteikšanu. Senāts spriedumā norāda, ka EST atbilde uz Senāta uzdoto jautājumu apstiprina Administratīvās rajona tiesas argumentāciju un vispārīgi noraida pieteicēju, kasācijas sūdzību iesniedzēju, viedokli, ka atbilstoši regulai Nr. 1370/2007 būtu jākompensē visi objektīvi pamatotie izdevumi, kas, sniedzot pakalpojumus, rodas transporta pakalpojumu sniedzējiem.
Jūrmalas pilsētas domei uzliek pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kas pieteicējam radušies ar pašvaldības lēmumiem
Senāta Administratīvo lietu departaments 16. februārī, izskatot Jūrmalas pilsētas domes kasācijas sūdzību, atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts pieteikums un Jūrmalas pilsētas domei uzlikts pienākums atlīdzināt pieteicējam mantiskos zaudējumus 36 776 euro apmērā sakarā ar pašvaldības lēmumiem.
Izskatāmajā lietā pieteicējs īpašuma reformas laikā bija iesniedzis pieteikumu Jūrmalas pašvaldībā par īpašuma tiesību atjaunošanu uz viņa tēvam piederējušo īpašumu Jūrmalā. Pieteicējs nebija iesniedzis pašvaldībā visus viņa īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, bet pašvaldība, nepieņemot lēmumu par pieteicēja pieteikumu, īpašumu nodeva privatizācijai un pārdeva. Pieteicējs civilprocesuālā kārtībā vērsās tiesā par iestādes lēmumu par īpašuma nodošanu privatizācijai atcelšanu un īpašuma tiesību atjaunošanu viņam, iesniedzot viņa īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus. Rīgas apgabaltiesa ar 2016. gada 6. aprīļa spriedumu civillietā atzina par prettiesiskiem pieteicēja pārsūdzētos Jūrmalas pilsētas domes lēmumus, bet pieteicēja prasību par īpašuma tiesību atjaunošanu noraidīja, atzīstot, ka īpašumi privāttiesisku darījumu ceļā ir nonākuši labticīgu ieguvēju īpašumā. Minētais spriedums pēc lietas izskatīšanas Senātā kasācijas kārtībā stājās spēkā 2018. gada 1. martā. Pieteicējs vērsās domē, lūdzot atlīdzināt zaudējumu un mantisko kaitējumu, kas viņam radīts ar pašvaldības lēmumiem, kuru rezultātā tika liegtas tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz tēva īpašumu.
Senāts atzina par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas konstatēto cēloņsakarību starp domes prettiesiskajiem lēmumiem un apstākli, ka pieteicējs vairs nevar atgūt nekustamo īpašumu, uz kuru bija lūdzis atjaunot īpašuma tiesības. Proti, domes lēmumi bija galvenais un noteicošais faktors, kas ietekmēja pieteicēja iespējas atjaunot īpašuma tiesības uz viņa tēvam piederējušo īpašumu. Savukārt pieteicēja līdzatbildības konstatēšana bija pamats atlīdzinājuma apmēra samazināšanai.
Senāts: mazgadība ir viens no apstākļiem, kas raksturo bezpalīdzības stāvokli
Lai veidotu vienotu tiesu praksi, Senāta Krimināllietu departaments publicējis lēmumu paplašinātā, piecu senatoru sastāvā izskatītā lietā personas apsūdzībā par seksuālu vardarbību. Senāts lēmumā skaidrojis mazgadības kā cietušā bezpalīdzības stāvokļa pazīmi Krimināllikuma 160. panta (seksuāla vardarbība) izpratnē.
Senāts lēmumā norāda – lai konstatētu cietušā atrašanos bezpalīdzības stāvoklī, ir nepieciešams vērtēt ne vien bērna vecumu, bet arī to, vai bērns var izdarīt apzinātus secinājumus par ar viņu veikto seksuāla rakstura darbību nozīmi un paust apzinātu piekrišanu šīm darbībām.
Senāts norāda, ka mazgadība ir viens no apstākļiem, kas raksturo bezpalīdzības stāvokli. Tomēr atziņa par to, ka mazgadīga persona atrodas bezpalīdzības stāvoklī, nav attiecināma uz jebkuru situāciju. Ja tiesai rodas saprātīgas šaubas par mazgadīgas personas atrašanos bezpalīdzības stāvoklī vai uz šādām šaubām argumentēti norāda aizstāvība, tiesai atzinums par cietušā atrašanos bezpalīdzības stāvoklī ir jāmotivē, aplūkojot kopumā un savstarpējā sakarībā visas kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par cietušā atrašanos tādā fiziskā vai psiholoģiskā stāvoklī, kas liedz izrādīt jebkādu vērā ņemamu pretošanos un/vai iespēju saprast ar viņu izdarīto darbību raksturu un nozīmi.
Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa izskatāmajā lietā nav izvērtējusi apsūdzētā apelācijas sūdzības argumentu par to, vai cietušās noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdī atradušās bezpalīdzības stāvoklī, un nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc tiesai neizraisīja saprātīgas šaubas apstāklis, ka neilgu laiku pirms četrpadsmit gadu sasniegšanas cietusī neizprata ar viņu izdarīto darbību raksturu, būtību un sekas, bet uzreiz pēc četrpadsmit gadu sasniegšanas seksuālā rakstura darbību nozīmi saprata un labprātīgi piekrita tām.
Ievērojot minēto, Senāts atcēla apelācijas instances tiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu, par apsūdzētajam noteikto galīgo sodu un kaitējuma kompensācijas piedziņu no apsūdzētā par labu valstij un cietušajām. Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Senāts atstāja negrozītu apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.
Lietai ir slēgtas lietas statuss. Anonimizēts Senāta lēmums. Lieta Nr. SKK‑[O]/2023.
