Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Marta Vīksna 

 

Datu aizsardzība

Nacionālās kiberdrošības likums

Likumprojekts Nr. 22-TA-3012. Pieņemts 1. lasījumā: 18.04.2024.

Likumprojekts “Nacionālās kiberdrošības likums” (turpmāk – Likumprojekts) ir izstrādāts pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā (turpmāk – NIS2 direktīva).

Likumprojekta mērķis ir uzlabot kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest NIS2 direktīvā noteiktos pasākumus.

Likumprojekta būtiskākās izmaiņas pret pašreiz spēkā esošo Informācijas tehnoloģiju drošības likumu:

  1. tiek izveidots Nacionālais kiberdrošības centrs, nosakot tā statusu, funkcijas, tiesības un pienākumus, kā to paredz NIS2 direktīva;
  2. likumprojekts papildināts ar normām, kas izriet no NIS2 direktīvas, tostarp, nosakot subjektus, paredzot koordinētu ievainojamību atklāšanu, uzraudzības mehānismus un sodīšanu par noteikto prasību nepildīšanu;
  3. iekļautas tiesību normas, kas regulē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu aizsardzību pret pakalpojumatteices kiberuzbrukumiem, kas ir nacionālā iniciatīva;
  4. iekļautas tiesību normas, kas regulē datu centru kiberdrošību (tostarp Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienības (turpmāk – CERT.LV) drošības operāciju centru izveide, kā arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt datu centru drošības prasības);
  5. ekļautas tiesību normas, kas regulē vienotā valsts interneta apmaiņas punkta (GLV-IX) pakalpojumu nodrošināšanu;
  6. iekļautas tiesību normas, kas regulē kiberrisku pārvaldības plānu izstrādi un koordinēšanu, kā to nosaka NIS2 direktīva.

 

Enerģētika

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekts Nr. 21-TA-1563. Pieņemts 2. lasījumā: 25.04.2024.

Ar likumprojektu tiek:

  1. pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) nosacījumi, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu;
  2. izteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra regulas Nr.2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību prasību izpildes nosacījumi attiecībā uz enerģētikas politikas izstrādi un politikas īstenošanas progresa monitoringu;
  3. izstrādāts enerģētikas jomas pētniecības īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti dažādi Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgi jautājumi, kuru risināšanai tiek iesaistīti jomas komersanti un zinātniskās institūcijas.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Likumprojekts Nr. 23-TA-2854. Izsludināts: 17.04.2024.

Grozījumu mērķis ir radīt pozitīvu ietekmi uz jaunu lielas jaudas sadales sistēmas pieslēgumu pieejamību un komercdarbības attīstību, galalietotājiem samazinot izmaksu slogu jauna pieslēguma izveidei un darbības uzsākšanai, veicināt elektroenerģijas sadales sistēmas operatora, kuras sistēmai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, lietotāju skaita, pieslēgtās patēriņa jaudas un sadalītās elektroenerģijas palielināšanos, kā rezultātā esošā sistēma un tajā jau uzstādītās sistēmas jaudas tiksizmantota efektīvāk.

 

Krimināltiesības

Grozījums Krimināllikumā

Likumprojekts Nr. 535/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 18.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir ieviest kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju ietekmēt vēlēšanu rezultātus un lai nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās. Tā kā pēdējo dažu gadu laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīties foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu neatņemamu sastāvdaļu, tad šāda satura izplatība ir kļuvusi par būtisku draudu godīgu un brīvu vēlēšanu rīkošanai. Ņemot vērā straujo dziļviltojuma tehnoloģiju attīstību, ir akūti nepieciešams regulēt šo tehnoloģiju izmantošanu arī Latvijas priekšvēlēšanu aģitācijas procesā.

Likumprojektā tiek rosināts papildināt Krimināllikumu ar jaunu 90.1 pantu “Dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošana vēlēšanu procesa ietekmēšanai”, kas paredz kriminālatbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskām partijām vai Latvijas Republikas Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētas personas vai grautu viņu reputāciju, kā arī šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka izplatāmā informācija ir nepatiesa.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts Nr. 111.9/3-24-14/24. Pieņemts 1. lasījumā: 18.04.2024.

Lai sekmētu vardarbību ģimenē mazināšānos un sabiedrības drošību kopumā, ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL), paredzot iespēju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību.

Likumprojekts paredz papildināt KPL 243.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka tādu drošības līzekļu kā aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un mājas arests ietvaros paredzēto ierobežojumu ievērošanas kontrolei aizdomās turētai vai apsūdzētai personai var piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisko ierīci (drosības līdzekļa izpildes elektrorniskā uzraudzība).

Tāpat likumprojekts paredz papildināt KPL ar jaunu 244.1 pantu, nosakot lēmuma par drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības piemērošanu pieņemšanas kārtību un citus ar drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības piemērošanas saistītus jautājumus.

Kā arī likumprojekts paredz, ka izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē var pieņemt lēmumu piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, atteikt to piemērot vai arī atteikt piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību attiecīgi piemērojot personai apcietinājumu. Vienlaikus paredzēts, ka, lai īstenotu drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, pie aizdomās turētā vai apsūdzētā ķermeņa piestiprina izsekošanas elektronisko ierīci, kas ļauj kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā.

Šobrīd paredzēts, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība tiktu piemērota tikai aizdomās turētām vai apsūdzētām personām kriminālprocesos, kas uzsākti pēc attiecīgiem Krimināllikuma pantiem, kas tiešā veidā saistīti ar vardarbību ģimenē.

 

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Patentu likumā

Likumprojekts Nr. 23-TA-1518. Pieņemts 2. lasījumā: 18.04.2024.

Likumprojekts nodrošinās, ka personas strīdus par vienotā spēka Eiropas patentu turpmāk varēs izskatīt Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālajā vai Vienotās patentu tiesas centrālajā nodaļā. Tāpat likumprojekts precizēs, kāda informācija, tajā skaitā personas dati, tiek publiskoti Patentu valdes patentu reģistrā.

Likumprojekts paredz arī papildināt Patentu likuma 20. pantu ar septīto daļu, kas paplašina no patenta izrietošo izņēmuma tiesību ierobežojumus ar iegūtās informācijas izmantošanu un darbībām, kas ir atļautas saskaņā ar Autortiesību likuma 29. pantu (ierobežojumi attiecībā uz datorprogrammu reproducēšanas, tulkošanas, adaptēšanas un jebkādas citādas pārveidošanas tiesībām) un 30. pantu (datorprogrammu sadarbspējas nodrošināšana).

 

Finanses

Grozījumi Maksātnespējas likumā

Likumprojekts Nr. 23-TA-2765. Pieņemts 1. lasījumā: 18.04.2024.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam Latvijā par ķīlas ņēmēju var būt tikai tā persona, kuras prasījumu nodrošina ķīla, jeb citiem vārdiem sakot ķīlas ņēmējs var būt tikai pats kreditors. Minētais regulējums laika gaitā ir sevi apliecinājis kā veiksmīgs attiecībā uz tādiem darījumiem, kuros ir tikai viens kreditors. Taču finanšu jomā samērā bieži tiek slēgti darījumi, kuros ir vairāki kreditori un šādā situācijā var būt apgrūtināta tiesību uz ķīlu vai citu nodrošinājumu izmantošana.

Likumprojekta pieņemšana veicinās finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas – nodrošinājuma aģenta – vārda.

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: 564/Lp14. Nodots komisijai: 18.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt to, ka ar publiskā iepirkuma starpniecību Latvijā Krievija nevar iegūt līdzekļus, ko tā var izmantot agresijas pret Ukrainu finansēšanai. Lai to nodrošinātu, nepieciešams, lai valsts un pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības publiskā sektora iepirkumos izslēgtu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču un pakalpojumu izmantošanu.

Likumprojekts paredz:

1.Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “211 Īpaši noteikumi atsevišķu valstu izcelsmes preču un pakalpojumu izslēgšanai.

Pasūtītājs, sagatavojot iepirkumu, izvirza prasību pretendentam nodrošināt, lai pasūtījuma izpildē netiktu ietvertas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces un pakalpojumi.”

2. papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Likuma 211 pantā noteiktie lerobežojumi publiskajā iepirkumā izmantot atsevišķu valstu izcelsmes preces stājas spēkā 2025.gada 1janvārī.”

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 563/Lp14. Nodots komisijai: 18.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt to, ka ar publiskā iepirkuma starpniecību Latvijā Krievija nevar iegūt līdzekļus, ko tā var izmantot agresijas pret Ukrainu finansēšanai. Lai to nodrošinātu, nepieciešams, lai valsts un pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības publiskā sektora iepirkumos izslēgtu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču un pakalpojumu izmantošanu.

Likumprojekts paredz papildināt Publisko iepirkumu likumu ar 191 pantu ar liegumu publiskā sektora iepirkumu īstenošanā izmantot Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumus.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Likumprojekts Nr. 23-TA-3006. Nodots komisijai: 25.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likumu ar 74.4 pantu, kura pirmajā daļā tiek noteikti kritēriji to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts Likumprojektā (Kredītiestāžu likuma 74.4 panta otrajā daļā) noteiktais pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.

 

Imigrācija

Likumprojekts Nr. 23-TA-1681

Likumprojekta mērķis ir pārņemt Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 564) Direktīvā Nr. 2021/1883/ES iekļauto regulējumu, kā arī saskaņot ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un 2023.gada 8.jūnija likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

1) Pašreiz nacionālajos normatīvajos aktos ir iekļauts regulējums saistībā ar Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanas procedūru, bet, ievērojot to, ka 2021. gada 20. oktobrī ir pieņemts jauns Eiropas Savienības tiesību akts – Direktīva Nr. 2021/1883/ES, ir nepieciešams precizēt spēkā esošās tiesību normas, kā arī atsevišķos gadījumos papildināt ar jaunajā direktīvā iekļauto regulējumu. 2) Noteikumi Nr. 564 nav saskaņoti ar 2023. gada 8. jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un 2023. gada 8. jūnija likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

 

Komerctiesības

Grozījumi Komerclikumā

Likumprojekts Nr. 24-TA-560. Iesniegts: 25.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt iespēju akciju sabiedrībām iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā arī tajā gadījumā, ja reģistrs ir aizpildīts nepilnīgi, t.i., akcionāru reģistrā var nebūt norādītas pilnīgi visas ziņas, kuras saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem ir ierakstāmas akcionāru reģistrā. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā, kas notiek saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punktu.

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā

Likumprojekts Nr. 24-TA-274. Iesniegts: 26.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir precizēt attiecīgās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (KAKL) normas atbilstoši jaunajiem de minimis atbalsta regulējumiem, tādējādi nodrošinot, ka gan atbalsta sniedzēji, gan atbalsta saņēmēji korekti ievēro de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumus. Papildus Likumprojekta mērķis ir veikt precizējumu KAKL ietvertajā pilnvarojumā Ministru kabinetam, ņemot vērā saistītos grozījumus MK noteikumos Nr.715 (tiesību akta lieta 24-TA-335).

 

Strīdu risināšana un risku vadība

Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā

Likumprojekts Nr. 23-TA-2997. Pieņemts 1. lasījumā: 25.04.2024.

2021.gada 28.decembrī spēkā stājās Direktīva 2021/2167, ar ko tiek izveidots regulējošais ietvars kredīta apkalpotājiem un ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu kredīta pircējiem attiecībā uz tādām kredītlīgumā ietverto kreditoru tiesībām vai kredītlīgumu, kas noslēgts ar ES reģistrētu kredītiestādi. Tāpat tiek paredzēta arī papildus paātrinātas ārpustiesas izpildes procedūra, kas vērsta pret nodrošinātiem kredītlīgumiem, kuri ir noslēgti starp kreditoriem un aizņēmējiem un nodrošināti ar ķīlu.

Likumprojekta mērķis ir iekļaut Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā tiesību normas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Direktīvas 2021/2167 prasību piemērošanu.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”

Likumprojekts Nr. 59/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 18.04.2024.

Likumprojekta mērķis – radīt tiesisku pamatu likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 14. panta ceturtajā daļā noteikto ēku (būvju), kas uzceltas līdz 1993. gada 5. aprīlim, apvienošanai vienā īpašumā ar zemi. Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā kā saistītajā likumprojektā ietvertā mehānisma praktiskai ieviešanai.

Tā kā Civillikums neparedz dalītā īpašuma pastāvēšanu, bet saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmo daļu dalīto īpašumu ir paredzēts izbeigt, ir loģiska nepieciešamība ieviest regulējumu (speciālu kārtību), kas ļautu zemes īpašniekiem vienkāršā tiesvedības procesā apvienot vienotā īpašumā uz savas zemes atrodošās ēkas (būves) ar nenoskaidrotu piederību.

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā

Likumprojekts Nr. 288/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 18.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir grozīt Kadastra likumu, nodrošinot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datu publicēšanu atvērto datu veidā, atteikšanos no atļaujas (piemēram, licences) saņemšanas pirms datu izmantošanas, pilnveidot regulējumu kadastrālajā vērtēšanā, būvju un apgrūtinājumu reģistrācijā, servitūta teritorijas dzēšanā, ziņu sniegšanā Kadastra informācijas sistēmai, pakalpojumu ierosināšanā, informācijas izsniegšanā, kadastra datu aktualizācijā atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos un datu labošanā.

Likumprojekta Nr. 23-TA-3200

Likumprojekta mērķis ir vienkāršot un paātrināt viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas jaunbūves ar vienu telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas un datu reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā procesu. Projekts paredz visu reģistrācijai nepieciešamo informāciju iegūt, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmā pieejamos dokumentus un ierosinātāja sniegto informāciju. Rezultātā personām samazinātos ēkas kadastrālās uzmērīšanas procesa izmaksas un izpildes laiks.

 

Nodokļi

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekta Nr. 111.8/4-21-14/24. Nodots komisijai: 25.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir pozitīvi ietekmēt sabiedrības saliedētību uz valsts valodas pamata un stiprināt sabiedrības piederību Eiropas demokrātisko vērtību telpai, dodot labvēlīgus nosacījumus grāmatu un preses izdošanai Eiropas Savienības dalībvalstu valodās un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valodās.

Likumprojekts paredz piemērot nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā Eiropas Savienības, Eiropas Savienības kandidātvalstu, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu oficiālajās valodās izdoto grāmatu (tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu) izdošanai un piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp grāmatu piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Likumprojekts paredz piemērot nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā arī iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, Eiropas Savienības, Eiropas Savienības kandidātvalstu, OECD dalībvalstu oficiālajās valodās izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, izdošanai un piegādei, kā arī to abonentmaksai.

 

Dažādi

Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību

Likumprojekts Nr. 24-TA-1060. Izsludināts: 26.04.2024. Steidzams

Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (turpmāk – likumprojekts) piedāvātajā redakcijā piešķirs pilnvarojumu finanšu ministram ar Ministru kabineta lēmumu un Saeimas atsevišķu lēmumu par piekrišanu konkrētam darījumam veikt kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādi, ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā, ievērojot valsts komercdarbības atbalsta nosacījumus.

Lai atbalstītu valsts izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības, tādejādi veicinot Latvijas uzņēmumu dalību kapitāla tirgū, ir nepieciešams noteikt jaunu pilnvarojumu finanšu ministram, jo LBFV šobrīd neparedz pilnvarojumu finanšu ministram iegādāties valsts kontrolētu uzņēmumu jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. Šīs izmaiņas ļautu valstij aktīvāk iesaistīties kā investoram ne tikai finanšu sektorā, bet arī stratēģiski svarīgos uzņēmumos.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekts Nr. 575/Lp14. Nodots komisijai: 25.04.2024.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt pienācīgu aizsardzību hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri ir ABLV Bank vai bankas, kas atrodas līdzīgā juridiskā situācijā, klientiem un ir iesaistīti bankas likvidācijas procesā. Daļa no ABLV Bank klientiem joprojām paliek ABLV Bank bilancē un turpina maksāt paaugstinātās EURIBOR procentu likmes un nevar pretendēt uz Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas palīdzību, jo banka ir likvidācijas procesā. Grozījums ļaus arī likvidējamās ABLV Bank klientiem saņemt līdzīgu aizsardzību kā citu banku klientiem, kuriem nav līdzīgu administratīvo problēmu.

Grozījumi Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos

Likumprojekta Nr. 23-TA-2238.

Ar grozījumiem ir mainītas spēkā esošo noteikumu normas par lomā paturēt atļauto zivju skaitu vai svaru:

  1. mencai mainīts loma skaits no 10 uz piecām, vimbai no piecām uz septiņām un zutim no trim uz vienu (trīs atļauti tikai atsevišķos ezeros, no kuriem zušiem nav iespējama brīva lejupmigrācija uz jūru),
  2. no piecām lomā paturēt atļautajām līdakām vai zandartiem lomā var paturēt tikai vienu zivi, kuras izmērs ir garāks par 75 centimetriem, ja lomā ir šāda zivs, tad pārējiem četriem zandartiem jābūt garumā no 45 centimetriem līdz 75 centimetriem, bet četrām līdakām no 50 centimetriem līdz 75 centimetriem,
  3. savukārt vējzivīm ir noteikts loma lielums – 10 kilogrami.

 

Augstākā tiesa

Stājas spēkā spriedums zemes un vēja elektrostacijas īpašnieku strīdā par nomas maksu

Ar Senāta Civillietu departamenta 23.aprīļa lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā, kurā zemes īpašnieks bija vērsies tiesā ar prasību pret vēja elektrostacijas īpašnieku par zemes nomas maksas noteikšanu. Zemes īpašnieks uzskatīja, ka līdzšinējā nomas maksa ir pārāk maza. Apgabaltiesa prasību noraidīja. Izvērtējot zemes īpašnieka kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spēkā stājās apgabaltiesas spriedums.

Atbilstoši lietas apstākļiem zemes nomas līgums tika noslēgts vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nomas tiesības kā nekustamā īpašuma apgrūtinājums tika nostiprinātas zemesgrāmatā. Uz iznomātās zemes nomnieks uzbūvēja vēja elektrostaciju. Zemes īpašnieki vairākkārt mainījās. Pēdējais zemes īpašnieks, uzskatot, ka no iznomātā zemes īpašuma tiek gūta pārāk liela peļņa, nomniekam maksājot nesamērīgu mazu nomas maksu, vērsās tiesā, lai tiesa nosaka viņa ieskatā taisnīgu nomas maksu.

Senāts, atbildot uz kasācijas sūdzībā izteiktajiem apsvērumiem, tostarp skaidroja, ka labas ticības princips nav uzskatāms par tiesai dotu pilnvarojumu katras tiesiskās situācijas risinājumu pielāgot vispārīgiem taisnīguma apsvērumiem, brīvi grozot no likuma vai tiesiska darījuma izrietošas tiesiskās sekas.

Kasācijas sūdzībā bija ietvertas atsauces uz judikatūru, kurā skatītas piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Konkrētajā gadījumā ir brīvprātīgas, nevis no piespiedu nomas izrietošas  tiesiskās attiecības. Brīvprātīgās nomas tiesiskās attiecības juridiski nevar pārvērst vai pielīdzināt piespiedu nomas tiesiskām attiecībām. Attiecīgi nav ņemama vērā judikatūra, kas izveidojusies piespiedu nomas lietās.

Tāpat nav konstatējams gadījums, kad nomas maksas apmēru noteic tiesa pēc sava ieskata, jo, kā pareizi atzinusi apgabaltiesa, vienošanās tieši paredz nomas maksas apmēru situācijai, ja puses līdz noteiktam datumam nevienosies par citu nomas maksu. Turklāt prasītājam pirms kļūšanas par iznomātās zemes īpašnieku bija iespēja izvērtēt zemes nomas līguma noteikumu atbilstību savām interesēm. Labprātīgi stājoties šajās tiesiskajās attiecībās, prasītājs ir uzņēmies visas attiecīgās saistības.

Lieta Nr.SKC-356/2024

Noslēdzas tiesvedība vienā no politiskās partijas „Latvijas attīstībai” finansēšanas lietām

Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 18.aprīļa lēmumu ir noslēgusies tiesvedība vienā no politiskās partijas „Latvijas attīstībai” finansēšanas lietām. Partija bija vērsusies tiesā, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu, ar kuru tai uzdots prettiesiski iegūtos finanšu līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā. Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Izvērtējot kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Tādējādi strīds noslēdzās un spēkā stājās Administratīvās apgabaltiesas spriedums.

Apgabaltiesa šajā lietā atzina, ka partijai pārskaitīto 1700 euro avots nav paša maksātāja finanšu līdzekļi, – nauda tika saņemta no citas personas ar mērķi to pārskaitīt partijai. Tā kā maksātājs darbojās kā starpnieks, tika pārkāpti partiju finansēšanas noteikumi. Līdz ar to apgabaltiesa atzina, ka birojs pamatoti partijai uzdeva šos prettiesiski iegūtos finanšu līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā.

Senāts konstatēja, ka šādu tiesību normu interpretāciju kasācijas sūdzībā neapšauba arī pati partija, un tās iebildumi būtībā ir vērsti uz to, kā tiesa novērtējusi lietas apstākļus. Partijas ieskatā, izšķiroša nozīme bija piešķirama tam, ka otra persona (starpnieka norādītais naudas devējs) noliedza starpnieka apgalvojumus. Tomēr Senāts atzina, ka konkrētajā gadījumā apgabaltiesa ir vispusīgi izvērtējusi lietā gūtos pierādījumus un ir pamatojusi, kāpēc piešķir ticamību starpnieka paskaidrotajam. Kasācijas sūdzībā pausta nepiekrišana tiesas vērtējumam neliecina par to, ka tiesa lietas apstākļu noskaidrošanā un pierādījumu novērtēšanā ir pieļāvusi tiesību normu pārkāpumus.

Lieta Nr.SKA-501/2024

Tiesai no jauna jāskata lieta par pašvaldības rīkoto apbūves tiesību izsoli

Senāta Administratīvo lietu departaments 24.aprīlī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA „Liepājas apbedīšanas birojs” pieteikums. Pieteicēja bija vērsusies tiesā ar prasījumu atcelt Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes lēmumu, ar kuru apstiprināti pašvaldības nekustamā īpašuma apbūves tiesības izsoles noteikumi. Minētie noteikumi paredzēja izsoles kārtībā piešķirt privātpersonai tiesības uz zemesgabala uzbūvēt krematoriju un pēc tam to ekspluatēt, piedāvājot klientiem kremācijas pakalpojumus.

Senāts jau iepriekš atzina, ka pēc būtības pašvaldības mērķis, rīkojot apbūves tiesības izsoli, bija piešķirt pakalpojuma koncesijas līguma slēgšanas tiesības. Šādai sadarbībai jānotiek Publiskās un privātās partnerības likuma kārtībā. Konkrētajā gadījumā likumā noteiktās prasības un procedūras nav ievērotas. Taču tas neizslēdz, ka izsoles noteikumi pēc būtības atbilst likumā izvirzītajām prasībām. Tāpēc tiesai jāpārbauda, vai ir pamatoti pieteicējas argumenti, ka izsoles noteikumi nenodrošina objektīvu un atklātu procedūras norisi un ierobežo godīgu konkurenci.

Turpinot strīda risināšanu, Senāts vērsa uzmanību uz vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, kā arī pārskatāmības pienākumu. Tas, ka līguma priekšmets un piešķiršanas kritēriji nav noteikti procedūras sākumā vai nav skaidri, var būt pamats atzīt, ka procedūra nav notikusi atbilstoši minētajiem pamatprincipiem. Ja procesa dalībnieks šai sakarā ir izteicis šaubas, tiesai tās jāpārbauda.

Lieta Nr.SKA-503/2024

 

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par noziedzīgā nodarījumā cietušajām personām izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru

Satversmes tiesā pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma ierosināta lieta par likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7. panta pirmās daļas un 7.1 panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam.

Apstrīdētā norma noteic, ka vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo. Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve un kriminālprocesā par cietušajiem atzītas vairākas personas, šīm personām izmaksā valsts kompensāciju, sadalot to proporcionāli cietušo skaitam.

Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā pirmajā instancē ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc vairāku fizisko personu pieteikuma par labvēlīgāku administratīvo aktu izdošanu. Ar Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumiem katrai no personām tika izmaksāta valsts kompensācija 620 eiro apmērā. Nepiekrītot kompensācijas apmēram, šīs personas sākotnējos lēmumus apstrīdēja, lūdzot labvēlīgāku administratīvo aktu izdošanu. Ar Tieslietu ministrijas lēmumiem nolemts atteikt izdot labvēlīgākus administratīvos aktus.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētajās normās noteiktais maksimālais valsts kompensācijas apmērs, kas gadījumā, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, ir proporcionāli sadalāms uz visiem cietušajiem, nenodrošina taisnīgu un samērīgu kompensāciju noziegumos cietušajiem. Proti, likumdevējs nav piešķīris ne iestādei, ne arī tiesai tiesības vērtēt, vai personām izmaksājamais valsts kompensācijas apmērs ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu, kas konkrētajā faktiskajā un tiesiskajā situācijā būtu samērīgs ar personas tiesību aizskārumu.

Lēmums par lietas ierosināšanu

Ierosināta lieta par kredīta procentu kompensācijas izmaksu hipotekārā kredīta ņēmējiem

Satversmes tiesā pēc konstitucionālās sūdzības ierosināta lieta par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta desmitās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 pants paredz hipotekārā kredīta ņēmēja aizsardzības nodevu, no kuras ieņēmumiem tiek veikta kredīta procentu kompensācijas izmaksa hipotekārā kredīta ņēmējiem.

Saskaņā ar apstrīdēto normu šā panta piemērošanai atbilstīgais hipotekārā kredīta ņēmējs ir patērētājs, ar kuru nodevas maksātājs ir noslēdzis hipotekārā kredīta līgumu, ja hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 euro.

Pieteikuma iesniedzēju hipotekārā kredīta atlikums pārsniedz 250 000 euro, tādēļ saskaņā ar apstrīdēto normu viņiem nav tiesību saņemt šā kredīta procentu kompensāciju. Visiem pārējiem nosacījumiem, kas nepieciešami šīs kompensācijas saņemšanai, viņi atbilstot. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar liegumu viņiem saņemt minēto kompensāciju tiek pieļauta nepamatoti atšķirīga attieksme salīdzinājumā ar citiem kredīta ņēmējiem, kuriem arī ir spēkā esošs līdz 2023. gada 31. oktobrim noslēgts hipotekārā kredīta līgums ar mainīgo procentu likmi. Tādējādi apstrīdētā norma aizskarot viņiem Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības.

Lēmums par lietas ierosināšanu