PVN izkrāpšana: uzvara ar rūgtuma garšu

Ieslodzītajam izpildīts nāves spriedums un neilgi pēc tam tomēr konstatēja, ka viņš nav vainīgs. Apmēram tādas sajūtas man bija tūlīt pēc Senāta sprieduma (uz kuru gaidījām ap 3 gadiem) mūsu klienta PVN izkrāpšanas lietā. Senāts nosprieda, ka VID uzrēķins par lielāko daļu 2009.-2010. gados notikušajiem darījumiem ir nepamatots un tam uzrēķinātie simtiem tūkstošu eiro ir atgūstami. Galvenā argumentācija – ne VID, ne tiesa nepamatoja izkrāpēju sasaisti ar pircēju, tā nodomu. Fakts, ka piegādātājs ir izkrāpis PVN un ka pircējs ir liels ražotājs un visu apstākļu kopums norāda, ka pircējam vajadzēja zināt, nav pietiekoši. Taču uzņēmums līdz šai dienai nenodzīvoja – dienu pēc Senāta sprieduma to maksātnespējas procesa rezultātā izslēdza no komercreģistra.

VID auditoru nekompetence un sistēmas trulums savu melno darbu izdarīja, nauda vairs nav atgūstama, jo labs ražošanas bizness tika nogremdēts. Kur izveidojās sistēmas sūce? To droši vien gribētu zināt katrs uzņēmums, jo šāds stāsts būtībā var notikt ar jebkuru. Problēma radās apstāklī, ka strīda ar VID laikā nodoklim un nokavējuma naudai jābūt pie valsts. Tātad, situācijā, kad VID lēmumā parādās uzņēmuma sešciparu parāds pret valsti, tiesa, kā likums, pagaidu noregulējumu nedod, aizdevēji novēršas, publiskajos iepirkumos piedalīties vairs nav iespējams.

Vienīgais glābiņš – vienošanās ar VID par samaksas grafiku piecu gadu laikā, ko VID arī piešķīra, bet ar to nepietika, lai izķepurotos no parādiem. Šādos apstākļos vairs nekas nav pa vecam – piegādātāji sāk skatīties šķībi, jo VID audita laikā arī tos ir pamatīgi pakratījuši par darījumiem ar šo ražotāju. Tādēļ visi šī ražotāja darījuma partneri ir lietas kursā par viņa problēmām ar VID. Rezultātā apgrozījums arī krītas un vairs nav iespējams pildīt gan VID noteikto grafiku, gan veikt kārtējos nodokļu maksājumus.

Ražotājam liela izmaksu pozīcija ir algas un to nodokļi, bet godīgu konkurenci tirgū arī VID nav spējīgs nodrošināt. Rezultātā sistēma kā sniega bumba pārveļas pār ražotāju un pāri paliek salauzts bizness un darbinieki ar bezdarbnieku pabalstu. Par šo sistēmas caurumu jau vairākkārt esmu pabļaustījies pirms gadiem, kad šī konkrētā lieta tikai sāka attīstīties, bet sistēmā joprojām nekas nav mainījies.

Starp citu, tā droši vien ir sakritība, bet šajā lietā tiesā maksātnespējas lietas izbeigšanas nolēmums bija vienu dienu pirms Senāta sprieduma un divas dienas pirms UR lēmuma par izslēgšanu no komercreģistra. Turklāt, daži jautājumi par maksātnespējas procesu paliek neatbildēti – kā tiesa varēja izbeigt lietu, nesagaidot Senāta spriedumu? Vai administrators (kas par PVN lietu, protams, bija informēts) informēja tiesu, ka gaidāms spriedums PVN lietā? Taču uzņēmumam tas viss būtu vājš mierinājums, jo pat pozitīvais Senāta spriedums tik samazinātu parādu pret VID, ko tas tehniski korekti sarēķināja, jo uzņēmums uzrēķina rezultātā vairs nespēja veikt kārtējos nodokļu maksājumus.

Ko būtu jāmaina sistēmā? Pirmkārt, tiesām nevajadzētu kautrēties biežāk piemērot pagaidu noregulējumu (strīda laikā nauda ir pie uzņēmuma), ja tā redz, ka uzņēmumam draud maksātspējas problēmas. Strīda iznākuma pirmšķietamība (viens no pagaidu noregulējuma kritērijiem) bieži ir subjektīva un šī lieta arī rāda, ka tiesneši ar iznākuma prognozi var kļūdīties, tādēļ uz šo kritēriju jāskatās liberālāk, ja ir risks nogremdēt uzņēmumu. Otrkārt, VID jāpiešķir tiesības vienoties ar nodokļu maksātāju par uzrēķinu, ko tas spēj pacelt, lai to nenogremdētu.

UIN uzrēķins, kas draudēja aizvērt visu Latvijas biznesu

“I cannot express in words how grateful I am to you!” – un diena bija piepildīta pēc šādiem klienta vārdiem par pozitīvu VID ģenerāldirektores lēmumu pēc VID uzrēķina apstrīdēšanas, nu jau otro pozitīvo VID lēmumu dažu dienu laikā. Lietas būtība – par t.s. plānās kapitalizācijas UIN ierobežojuma piemērošanu, interpretējot vai ārvalsts uzņēmums ir finanšu institūcija. Izaicinājums bija – kā savienot nodokļu un finanšu tiesību terminoloģiju, turklāt divās dažādās valstīs.

PVN izkrāpšana: VID auditori ieklausījās

VID publicētā statistika liecina, ka 93%[1] VID veikto auditu rezultējas papildu nodokļu uzrēķinā uzņēmējam. Protams, nevar noliegt, ka bieži vien šie uzrēķini ir pamatoti un pat nepieciešami attiecīgo nozaru godprātīgajiem uzņēmumiem tirgus sakārtošanā un konkurētspējas uzlabošanā. Tomēr praksē bieži saskaramies arī ar situācijām, kad VID audita secinājumi nav pareizi, tajos trūkst loģikas, nav pierādījumu un ir acīmredzams, ka budžeta zaudētā nauda tiek iekasēta no vieglāk sasniedzamā uzņēmuma, īsto krāpnieku pat nemeklējot.

Nupat esam palīdzējuši klientam panākt, ka VID nekoriģēja uzņēmuma deklarētos nodokļus ne par vienu centu, kaut arī sākotnējais VID audita uzrēķina projekts bija vairāki simti tūkstošu! Šāda uzvara, turklāt tik sarežģītā lietā, ir būtisks sasniegums, kas kārtējo reizi apliecināja, ka nevajag skatīties uz vidējo temperatūru slimnīcā (strīdu statistiku).

VID auditori, izvērtējot klienta pirkumu, saskatīja PVN riskus, kas saistāmi ar piegādātāju un piegādātāju piegādātāju veiktajiem pirkumiem. Savukārt, aktīvi iesaistoties pārrunās ar VID un detalizēti izskaidrojot VID gan iepirkuma procesu, gan ES Tiesas un arī Latvijas tiesu prakses atziņas, konkrētā darījuma īpatnības un norisi, izdevās pārliecināt VID, ka šādā lietā uzrēķins būtu nepamatots.

Rezultātā uzņēmums tika pasargāts no papildu izmaksām un arī izvairījās no gadiem ilgas tiesāšanās. Šī lieta jau atkal ļāva pārliecināties par bieži redzēto – nodokļu maksātājam VID auditā jāiesaistās pro-aktīvi, jāiepazīstas ar VID audita lietas materiāliem, jāsniedz skaidrojumus par visām darījumu norisēm pat tad, ja VID tos nav prasījis, visu atklāti jāpārrunā ar VID, jābūt radošam pierādījumu vākšanā un skaidrošanā.

Muitas lēmums par citu muitas tarifu kodu – prettiesisks

Tiesā pārstāvējām ārzemju (ārpus ES) ražotāju, kuram muita preču importa brīdī noteica citu kombinētās nomenklatūras kodu, kas paredz būtisku muitas nodokli. Tas faktiski aizvērtu attiecīgo preču tirgu ne vien Latvijā, bet varētu pat izvērsties par negatīvu precedentu visā Eiropas savienībā.

Šādi procesi ir sarežģīti ar to, ka jāvērtē gan attiecīgās preces ražošanas procesu un bija jākļūst gandrīz vai par pārtikas tehnologu un jāpiesaista dažādus ekspertus no visas pasaules (t.sk. no Pasaules muitas organizācijas un universitātēm). Tāpat arī jāseko muitas tiesību attīstībai visā ES teritorijā, t.sk. ES tiesā, saistībā ar attiecīgajiem preču kodiem. Lietas gaitā pierādījās, ka arī VID testēšanas pārskatu nevajag uztvert kā neapstrīdamu patiesību.

Kā vērtīgu atziņu Tiesa spriedumā norādīja, ka KN interpretācijas Vispārīgajos noteikumos ir paredzēts, ka klasifikāciju nosaka atbilstoši pozīciju ierakstiem un sadaļu vai nodaļu piezīmēm, bet sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti ir jāuztver tikai kā orientieris. Attiecībā uz HS skaidrojumiem ir jāpiebilst, ka tie ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienādu kopējā muitas tarifa piemērošanu, un paši par sevi sniedz noderīgu informāciju tā interpretācijai, kaut gan tiem nav juridiski saistoša spēka. Tas pats attiecas uz KN paskaidrojošajām piezīmēm.

Nu, šķiet, gadiem ilgā tiesvedība varētu beigties, jo pēc pozitīva pirmās instances tiesas sprieduma sekoja arī līdzīgs apgabaltiesas spriedums. Vēl VID, protams, drīkst to apstrīdēt Senātam, bet tad jau tas vairāk izskatīsies pēc ļaunprātīgas laika vilcināšanas, it sevišķi tādēļ, ka līdzīgā lietā nesen uzvarējām tiesā arī Lietuvas nodokļu administrāciju. VID parasti pieturas pie vismaz neformāli paustā viedokļa, ka tā neapstrīd spriedumu, ja zaudējusi divās instancēs pēc kārtas, tomēr neoficiāla informācija liecina, ka VID šoreiz taisīs izņēmumu un spriedumu tomēr apstrīdēs.

Tādēļ secinājums ir viens – ja ir šaubas par preču korektu klasifikāciju, lai izvairītos no strīda ar VID un juridiskām izmaksām, kuras neviens nekompensēs pat uzvaras gadījumā (tik atmaksās nodokli un 9.125% gadā par iesaldēto naudu), prasiet VID vai jebkurā no ES valstīm saistošo izziņu par tarifu. Arī šīs lietas gaitā Vācijas muita klientam izsniedza attiecīgu izziņu, kas lieti noderēja taisnības pierādīšanai. Tā būs obligāta visu ES valstu muitām.

Nepiedalīšos publiskajā iepirkumā, jo konkurenti shēmo. Vai tiešām neko nevar darīt?

Var. Ja uzņēmums no dalības konkrētā iepirkumā redz, ka citu piegādātāju cenas varētu būt tik zemas tāpēc, ka, iespējams, tiek shēmots ar nodokļiem, iespējami vismaz šādi scenāriji:

  1. konkrēta fiziskā persona, kurai ir aizdomas par negodīgumu, var vērsties ar trauksmes cēlāja ziņojumu VID; trauksmes celšanas iesniegumu var izmantot tikai fiziska persona;
  2. juridiska persona var rakstīt iesniegumu VID vai vismaz ziņot pa anonīmo tālruni; aicināt VID, lai veic pārbaudi aizdomīgajā uzņēmumā.

Visbeidzot, galvenais – uz jautājumu “ko darīt” plašākā mērogā jāmeklē atbilde no pasūtītāja perspektīvas. Iepirkuma organizētājam vajadzētu vairāk piemērot kvalitatīvos atlases kritērijus, nevis tikai zemākās cenas. Piemēram, no dažu industriju klientiem zinu, ka iepirkumos ļoti daudz ir tieši kvalitatīvie kritēriji, dažreiz pat ejot otrā grāvī (pārāk tos pielāgojot vēlamajam piegādātājam, kurš ir krietni dārgāks nekā citi). Vēl varētu iepirkumos kā kritēriju piemērot, ka piegādātāja darbinieku vidējā alga ir X euro. Tātad, varētu arī palīdzēt iepirkumu veicējiem ar juridiski korekti izstrādātu iepirkumu dokumentāciju.

Problēma ar nodokļu nemaksātājiem nav jauna. Ir bijuši mēģinājumi risināt, taču viens labākais risinājums nav atrasts. Gan iepriekš, gan tagad nodokļu nomaksu par darbiniekiem publisko iepirkumu organizētāji var vērtēt kontekstā ar nepamatoti lētu piedāvājumu. Likumā bija noteikti konkrēti parametri, kad izvērtēšana bija obligāta. Jaunajā likumā konkrēti parametri nav, bet tiesības vērtēt ir norādītas. Ja VID joprojām apkopo datus par vidējām darba algām profesiju grupās, iepirkuma organizētājs var mēģināt izstrādāt metodoloģiju nepamatoti lēta piedāvājuma konstatēšanai dēļ nodokļu nemaksāšanas.

Kā kandidātu un pretendentu izslēgšanas kritērijs nodokļu nomaksa (darba alga) nedrīkst būt, ja vien likumā to tieši neminēs kā kritēriju. Līdz ar to būtu jāmēģina iegrozīt likumu, jo ES dalībvalstīm ir neliela rīcības brīvība noteikt tādus izslēgšanas kritērijus, kādi nav Direktīvās. Piemēram, Latvija ir ieviesusi dažus īpašus nacionālos noteikumus, piemēram – ofšoru izslēgšana un izslēgšana dēļ starptautiskajām sankcijām. Taču pirms laba laika viens šāds izslēgšanas noteikuma variants jau bija, ko Satversmes tiesa to atzina par neatbilstošu Latvijas Satversmei. Piedāvājumu atlases kritērijs šis varētu būt tad, ja nodokļu nomaksas (darba algas) apmērs būtu kaut kādā veidā saistīts ar iepirkuma līguma priekšmetu.

E-pavadzīmes un e-uzņēmums

Vīrusa iespaidā esam analizējuši arī iespējas pilnībā atteikties no papīra formas pavadzīmēm. Nonācām pie secinājuma, ka tas ir iespējams ne vien attiecībā uz vietējām pavadzīmēm, bet arī CMR. Jaunāko komerclikuma grozījumu[2], kas ļauj balsot uzņēmumos neklātienē, iespaidā pat ieteiktu izmantot šo laiku, lai mēģinātu pilnībā atteikties no papīra dokumentācijas. Droši vien ne visiem un vienmēr izdosies pilnībā pāriet uz e-uzņēmuma modeli. Zvaniet vai rakstiet – padomāsim kopā, kā to paveikt, jo šo jautājumu (e-uzņēmums) kopumam mums izveidota atsevišķa juristu vienība.

Eiropas komisija atzīst, ka tiesu prakse Latvijas PVN lietās kļuvusi korektāka

Pirms vairākiem gadiem kopā ar dažiem no klientiem iesniedzām sūdzību Eiropas komisijai par to, ka Latvijas tiesu prakse PVN lietās uzliek pārāk lielu pierādīšanas slogu uz pircējiem – ka viņiem nebūtu jāpierāda loģiski nepierādāmu (negatīvu) faktu – ka pircējs nezināja vai nevarēja zināt par piegādātāju vai to piegādātāju veiktām iespējamām nelikumīgām darbībām. EK tomēr nolēma atteikt ierosināt pārkāpuma procedūru pret Latviju.

Daži piemēri viņus nepārliecināja, ka tā ir vispārēja prakse Latvijā. Vēl vairāk, EK arī paanalizēja neseno Senāta praksi, kur tas vairākkārt lēma par labu nodokļu maksātājiem tieši šādās lietās, kur VID nav sagādājis pietiekošus pierādījumus par pircēja iesaistīšanos nelikumībās. EK arī konstatēja, ka Senāts neskaidrību gadījumos ir pietiekoši bieži vērsies ES tiesā un tādēļ secināja, ka prakse ir uzlabojusies. Tādējādi EK būtībā pasaka, ka pat ja problēma agrāk bijusi, tad tagad tā ir normalizējusies. Iekopēju dažus citātus no EK atbildes.

“It īpaši Augstākā tiesa pārbauda, vai pastāv īpaši iemesli, kuru dēļ nodokļa maksātājam būtu bijis jāveic rūpīgākas pārbaudes attiecībā uz savu piegādātāju. Nešķiet, ka šim nodokļa maksātājam būtu vispārējs pienākums sistemātiski veikt šādas pārbaudes. Piegādātāja pieļautie pārkāpumi paši par sevi nav iemesls, kas pamatotu tiesību uz atskaitīšanu atteikumu. Tādējādi lietā SKA-44/2018 (7. punkts) Augstākā tiesa secina, ka šajā lietā nebija pārliecinošu argumentu, ka pieteicējai bija jābūt šaubām par tās darījumu partnera identitāti.

“Tiesa vien minējusi vispārīgas norādes par to, ka pieteicēju nav interesējis, kādu uzņēmumu [pers. B] pārstāv, ka pieteicēja zinājusi, ka [pers. B] pārstāv dažādus uzņēmumus, tajā pašā laikā nenorādot, kā tas varēja radīt pieteicējai šaubas par to, ka darījums netiek slēgts ar SIA “SUN”. Var piekrist arī pieteicējas iebildēm par tiesas izmantoto argumentu, ka pieteicēja nav ne reizes tikusies ar SIA “SUN” amatpersonu. Tiesa nekādi nav pamatojusi, ko tas citu lietā esošo pierādījumu un lietas apstākļu kontekstā mainītu, ja pieteicēja tiktos ar SIA „SUN” amatpersonu. Turklāt, lai izvirzītu šādu argumentu, būtu jānoskaidro, kāda ir pieteicējas darījumu slēgšanas prakse un vai amatpersonas satikšana bija objektīvi nepieciešama.”

Līdzīgi arī lietā SKA-5/2019 (12. punkts) Augstākā tiesa norāda: “[..] strīdus darījumu būtība un process neradīja tādus apstākļus, kas varēja būt par pamatu nepieciešamībai veikt padziļinātu darījumu partneru pārbaudi, proti, šajā gadījumā nav konstatēti kādi īpaši apstākļi, kuru dēļ pieteicējai varēja rasties nopietnas šaubas par strīdus produktu piegādātāju faktisko esību vai patieso identitāti. Minēto secinājumu pamato šajā lietā konstatētā graudu iepirkšanas darījumu specifika, proti, gan apstāklis, ka darījumu partneri paši sameklēja pieteicēju, atsaucoties uz sludinājumu internetā, gan arī tas, ka preču piegādi nodrošināja paši darījumu partneri. Šādos apstākļos pieteicējai varēja rasties objektīva paļaušanās uz saviem darījumu partneriem, bez nepieciešamības izrādīt lielāku interesi par tiem. Ņemot vērā minēto, Valsts ieņēmumu dienesta arguments, ka pieteicējas nelabticīgumu nodokļu sistēmas izmantošanā pierāda tās darījumu partneru padziļinātas pārbaudes neveikšana, šajā gadījumā ir atzīstams par nepamatotu.”

Lasot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-329/18, Altic (16. un 17. punkts), var konstatēt, ka zemākās instances tiesas (Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa) ir izvēlējušās līdzīgu pieeju. Šajā gadījumā Administratīvā apgabaltiesa “norādīja, ka lietā netiek apšaubīts fakts, ka rapša sēkla tika saņemta noliktavā SIA “Vendo” pavaddokumentos norādītajos datumos un daudzumā. Tā nosprieda, ka, ņemot vērā šos apstākļus, SIA “Altic” ir rīkojusies labticīgi un pilnībā paļāvusies uz SIA “Sakorex” un SIA “Ulmar” iespējām piegādāt līgumā noteikto preci, un SIA “Altic” nebija pienākuma pārliecināties par šo spēju. Šajā ziņā ieņēmumu dienests neesot norādījis, kādas konkrētas no atbilstošā tiesiskā regulējuma izrietošas darbības bija jāveic SIA “Altic” un ko tā nav darījusi, lai pārliecinātos par darījuma partneru spēju veikt preču piegādi.”

Vēl viens piemērs ir SIA “Kuršu zeme” lieta (C-273/18; SKA-24/2019), kurā Augstākā tiesa uzskatīja, ka tiesību uz atskaitīšanu atteikuma iemesli nav pārliecinoši, un vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.  Citās lietās Augstākā tiesa izdarīja citādu secinājumu, pamatojoties uz nodokļu maksātāja aizdomīgo vai īpaši nevērīgo rīcību.”

[1] 2019.gada auditu dati VID dokumentā “Informācija par Nodokļu kontroles pārvaldes nodokļu kontroles pasākumu rezultātiem 2019.gadā“: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/2019.gads_.pdf

[2] Kolēģis ar diviem vārdiem Toms Vilnis par to rakstīja Delfos: https://www.delfi.lv/bizness/versijas/toms-vilnis-attalinata-daliba-un-balsosana-dalibnieku-sapulce.d?id=52028263