Sorainen Tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju (TMT) sektora grupa katru mēnesi apkopo jaunumus par nozarē notiekošo, lai būtu informēta par būtiskākajām aktualitātēm. Piedāvājam arī jums iepazīties ar TMT sektora jaunumiem septembrī.

Šajā mēnesī daudz tika publicēts par kibernoziegumiem, kiberdrošību. Turklāt īpaši aktuāli tagad ir seksuāla rakstura un krāpnieciski kibernoziegumi e-pastu veidā. Kā arī, nesenais notikums, kad vairākās Latvijas skolās tika saņemti e-pasti par iespējamiem drošības riskiem, rezultātā evakuējot audzēkņus, pierāda šīs tēmas aktualitāti šim nozieguma veidam ar pārrobežu elementu.

Šī mēneša jaunumos ir iespēja arī iepazīties ar Datu valsts inspekcijas publicētajiem ieteikumiem, kas jāņem vērā, iepērkoties internetā. Kā arī pie kādiem sodiem uzņēmums var tikt, ja neievēro Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

 

Tehnoloģijas

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), veidojot jaunu studiju un tālākizglītības saturu augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, piesaistīs uzņēmējdarbības vides pārstāvjus, lai tas atbilstu industrijas vajadzībām

Projektā “Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā” zinātnes universitātes līdz 2026. gadam izstrādātas un īstenos 12 studiju moduļus augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā. Projekta kopējais budžets ir 6,2 miljoni eiro, no kā sešu miljonu eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcija.

10% Latvijas iedzīvotāju mobilo telefonu lieto vairāk nekā 7 stundas dienā

“Tele2” un “Norstat” veiktajās aptaujās tiek secināts, ka 38% cilvēku mobilo telefonu lieto trīs līdz četras stundas dienā, taču 10 % Latvijas iedzīvotāju (vairāk jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem) to lieto vairāk nekā septiņas stundas dienā.

Būvniecības nozarē sākas digitālā revolūcija

No 2025. gada 1. janvāra publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā būs piemērojama būvniecības informācijas modelēšana, paredz nesen apstiprinātie grozījumi Ministru Kabineta noteikumos par ēku būvnoteikumiem. Tas nozīmē, ka prasība izstrādāt būves informācijas modeli (BIM) kā būvprojekta obligātu sastāvdaļu būs obligāta gadījumos, kad to finansētu publiska persona.

“Fintech Pulse 2023” pārskats iezīmē šī brīža realitāti Latvijā

Fintech Latvija asociācija notiekošajā “FinTech Forum” laikā prezentēja otro nozares pārskatu “Fintech Pulse 2023”, kur akcentēja finanšu tehnoloģijas nozares attīstību valsts finanšu jomā.

Interneta pakalpojumiem Baltijas valstu gaisa telpā turpmāk nodrošinās 5G savienojumu

Līdz ar Eiropas Komisijas 2023. gada jūlija lēmumu ieviest jaunākās paaudzes datu pārraides tehnoloģijas arī aviācijā, turpmāk interneta pakalpojumu nodrošināšanai lidojumos varēs izmantot informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēja “Bite” 5G tīklu.

Uzņēmums “Bite” jau kopš 2017. gada Baltijas valstu gaisa telpā nodrošina internetu lidmašīnās.

DVI skaidro: Kam no datu aizsardzības perspektīvas ir jāpievērš uzmanība, iegādājoties preces internetā?

Datu valsts inspekcija ir norādījusi, kas būtu jāievēro, iegādājoties preces internetā:

  1. Pirms iepirkšanās novērtēt tīmekļa vietni vizuāli un pievērst uzmanību labi pamanāmiem aspektiem un pieejamai informācijai, kas var norādīt, cik droša ir vietne;
  2. Galvenais dokuments, no kura gūt priekšstatus par to, ko uzņēmums vai tīmekļa vietne plāno darīt ar personas datiem, ir privātuma politika;
  3. Ir jāņem vērā, ka, lai arī varētu šķist, ka integritātes un konfidencialitātes jautājumi ir kas tāds, ko spēj novērtēt tikai kiberdrošības eksperts, tomēr tīmekļvietnēs izmantotie risinājumi ir viegli saredzami un saprotami pat lietotājiem bez specifiskām zināšanām šajā jomā;
  4. Lai arī ir ērti un ātri iepirkties internetveikalos un autorizēties, izmantojot sociālos tīklus, tomēr jāatceras, ka pastāv riski, kas saistīti ar personas drošību un privātumu;
  5. Vienmēr būtu jāpievērš uzmanība, vai uzņēmums pret personu izturas cieņpilni un godīgi. Kā arī, vai tas pilda savus privātuma politikā minētos solījumus par datu apstrādi. Un, vai netiek pieprasīti tādi dati, kuru nepieciešamību uzņēmums nevar pamatot.

51% uzņēmumu vēlētos valdības atbalstu digitālo risinājumu ieviešanā

Aptuveni 57,1% aptaujāto uznēmumu apņēmušies digitalizēt dokumentu apriti un automatizēt dažādus darba procesus, un vēlas valsts valdības atbalstu šo ieceru īstenošanu. Aptaujā piedalījās 203 Latvijas lielie, vidējie un mazie uzņēmumi.

Kibernoziedzinieki šogad demonstrē īpašu pielāgošanās spēju

Šogad kibernoziedzinieki nebeidz pārsteigt ar izdomu, izmantojot tādas metodes kā ievainojamības un nepareizas konfigurācijas ļaunprātīga izmantošana, nesankcionētas piekļuves iegūšana, sensitīvas informācijas kompromitēšana un individuālu personu apkrāpšana.

Turklāt viena no metodēm, kas šogad atkal ir kļuvusi aktuāla, ir e-pasta krāpniecība, kas satur seksuāla rakstura saturu. Šī gada pirmajā pusgadā šādu e-pastu skaits bija pieaudzis par 201%

Liela daļa uzņēmumu nepievērš pietiekamu uzmanību kiberdrošībai

Pēc informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” kiberdošības aptaujas, tikai 30% uzņēmumu var uzskatīt par labās prakses piemēriem. Turklāt 97% organizāciju un uzņēmumu apstiprina kiberdraudu pieaugumu kopš 2022. gada sākuma. Tomēr tikai 39% organizāciju kā prioritāte ir izvirzīta cieša sadarbība ar valsts institūcijām kiberdrošības politikas jomā.

Kiberdrošības draudi pieaug, pārdomām laika nav

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Tāpēc svarīgi ir būtiskas informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Kiberuzbrukumu skaits Latvijā saglabāsies augsts arī turpmāk

Septembrī ir palielinājies uzbrukumu skaits valsts iestādēm. Kā arī katru nedēļu cilvēki var saskarties ar krāpšanu, saņemot dažādas ziņas, piemēram, ka ir pienākusi paciņa vai, ka ir jāiet uz tiesu.

Publisko pakalpojumu digitalizācijā Latvija Eiropas Savienībā ir starp līderiem

Publicēts Eiropas Komisijas pirmais ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē “Report on the State of the Digital Decade”, kur tiek atspoguļots, ka Latvija sabiedrisko pakalpojumu digitālizācijas ziņā ir starp līderiem, pārspējot Eiropas Savienības vidējo līmeni galvenajos tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas aspektos. Tā, piemēram, digitālie valsts pārvaldes pakalpojumi iedzīvotājiem tiek nodrošināti 87% apmērā, savukārt pakalpojumi uzņēmējiem tiek nodrošināti 86% apmērā.

Sāk nacionāla līmeņa kvantu komunikācijas infrastruktūras izveidi

VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” sadarbībā ar SIA “Tet”. VAS “Elektroniskie sakari” un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu sāk darbu pie nacionālā līmeņa kvantu komunikācijas infrastruktūras sistēmas un tīklu izveides projekta.

AI likumā ir nepieciešama praktiska “zemapziņas paņēmienu” definīcija

ES AI likuma projekts aizliedz kaitīgas “zemapziņas metodes”. Tomēr AI likuma projektā nav minēts šā jēdziena termins. Tiek piedāvāta plašāka definīcija, kas aptver problemātiskus manipulācijas gadījumus, nepārslogojot regulatorus vai uzņēmumus.

 

Telekomunikācijas

Uzņēmumi 5G izmanto vairāk nekā 4G

Šobrīd mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā, liecina “Bites” dati. Visaktīvāk mobilo internetu 5G tīklā izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības, kā arī tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru uzņēmumi. Šo nozaru uzņēmumi izmanto aptuveni 63% no kopējās datu plūsmas 5G tīklā.

Pēc pandēmijas sarunu apjoms mobilo sakaru tīklā samazinājies, datu pārraide – pieaugusi

No Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kopīgi ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem veidotajā elektronisko sakaru nozares datu salīdzinājuma par 2022. gadu izriet, ka Latvija jau trešo gadu pēc kārtas uzrāda lielāko mobilo patēriņu. Kā arī Latvijā ir salīdzinoši mazs fiksētā interneta tīkla pieslēgumu skaits mājsaimniecībām. Turklāt Latvijā 2022. gadā viens iedzīvotājs mobilajā tīklā vidēji mēnesī norunāja aptuveni 4,5 stundas, kas ir trešais augstākais rādītājs starp astoņām valstīm (Latviju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju).

Eiropas Savienības digitalizācijas dekādes ziņojums liecina par nepilnībām digitalizācijas plānos. Ziņojuma galvenie secinājumi atklāj nepilnības 5G tīkla pārklājumā un jautājumus par mākslīgā intelekta izmantošanu uzņēmumos.

Publicēts pirmais ziņojums par digitālās desmitgades stāvokli, kurā atklāj nepilnības 5G tīkla pārklājumā un uzdod jautājumus par mākslīgā intelekta izmantošanu uzņēmumos. ES ar mērķi 2030. gadam ir “izmērāmi mērķi” attiecībā uz digitālajām orasmēm, digitālo infrastruktūru, uzņēmumu digitalizāciju un sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju. Savukārt digitālā desmitgade ir ietvars, lai vadītu visas ar digitālo darbību saistītas darbības, nodrošinot visus tehnoloģiju un inovācijas darba aspektus cilvēkiem.

Projektā paredzēts izveidot strādājošu kvantisko atslēgu šifrēšanas tīklu starp trim projekta partneriem, kas varēs lietot šīs tehnoloģijas un to integrācijas esošajā infrastruktūrā, kā arī pilnveidot kompetences un attīstīt jaunus pakalpojumu.

NATO izmantos Latvijas Nacionālo bruņoto spēku 5G testa vidi

Aizsardzības ministrijas un NATO Apvienoto spēku Eiropā virspavēlniecība štāba transformācijas pavēlniecības parakstītā vienošanās par 5G militārā pielietojuma testa vides izmantošanu sniegs NATO piekļuvi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mūsdienīgās 5G testa vides izmantošanai.

 

Mediji

TikTok piemērots 345 miljonu eiro naudassods

Video koplietošanas platformai “TikTok” piemērots 345 miljonu eiro naudassods par Eiropas Savienības (ES) personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem.

Šis naudassods piemērots par pārkāpumiem, kas atklāti divus gadus ilgušas izmeklēšanas laikā (Īrijas Datu aizsardzības komisija (DPC) bija devusi “TikTok” trīs mēnešus laika, lai saskaņotu savu datu apstrādi ar tās noteikumiem, un 2021. gada septembrī DPC sāka pārbaudīt “TikTok” atbilstību ES Vispārīgajai datu aizsardzības regulai attiecībā uz platformas iestatījumiem un personas datu apstrādi lietotājiem, kas jaunāki par 18 gadiem.

Bērnu seksuāla izmantošana: jaunie neformālie dokumenti koncentrējas uz atklāšanas rīkojumiem

Ir notikušas vairākas Eiropas Parlamenta sanāksmes par likumprojektu, lai novērstu bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē. Ierosinātās regulas mērķis ir novērst un apkarot bērnu seksuālas izmantošanas materiālus tiešsaistē, nosakot, ka digitālajām platformām ES ir jāatklāj un jāziņo par šādiem materiāliem.  

 

Ja jums radušies kādi jautājumi, droši sazinieties ar Sorainen partneri, zvērinātu advokātu Andri Tauriņu vai zvērinātu advokāti Lindu Sarāni – Reneslāci, un mūsu komanda jums palīdzēs!