“Latvijas gāzes” izmaksātās dividendes Krievijas “Gazprom” atkal aktualizē jautājumu, vai tam tā būtu jābūt laikā, kamēr Ukrainā notiek karš. Teorētiski likmi varētu noteikt 50% vai pat, piemēram, 90% apmērā, bet – jo lielāka tā būs, jo lielāka juridisko strīdu iespēja, vēsta TV3 Ziņas.

Pēc tam, kad Krievija izšķīrās par pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, daudzas rietumvalstis lēma vērst sankcijas pret Maskavu, kā arī saraut visa veida ekonomiskās saites. Iemesli tam divi – pirmais, lai spiestu uz ceļiem šī teroristiskā režīma ekonomiku, otrais, lai ar savu naudu nebūtu finansiāli līdzatbildīgi par tām kara zvērībām, ko okupanti pastrādā Ukrainā.

Piemēram, Latvija jau ar likumu lēmusi, ka vairs nedrīkst importēt Krievijas dabasgāzi, bet agresorvalsts enerģētikas kompānijai “Gazprom” ir cits veids, kā no mums pasmelties naudu. Proti, tā ir lielākais akcionārs kādreizējā monopolistā “Latvijas gāze”, kuram joprojām ir simtiem tūkstošu klientu.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vakar vēstīja, ka “Latvijas gāze” izmaksājusi dividendes akcionāriem un “Gazprom” šādi ticis pie aptuveni 50 miljoniem eiro. Tas ar jaunu joni uzjundījis diskusijas, vai tas ir pieļaujams situācijā, kad Krievija turpina karu Ukrainā.

Eksperts piedāvā dividendes Gazprom aplikt ar papildus nodokli

Nodokļu eksperts Jānis Taukačs piedāvā risinājumu – aplikt šo summu ar papildu nodokli. Viņš atgādina, ka Latvija apturējusi nodokļu konvenciju ar Krieviju un Eiropas Savienība agresorvalsti iekļāvusi tā sauktajā ofšoru melnajā sarakstā. Tas ļauj uz šīm jurisdikcijām piemērot papildu nodokļa likmi.

Jānis Taukačs, nodokļu eksperts, advokātu biroja “Sorainen” partneris:

“Tas nozīmē, ka ne tikai Latvija piemēros šo 25% uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, bet papildu 20% ieturējuma nodokļa likmi uz šīm izmaksām uz Krieviju. Tā ideja, ko es arī ieliku “Twitter”, ir, ka principā nekas neaizliedz šādā situācijā, kur Latvijai nav nekādas starptautiskās saistības, arī ielikt kādu lielāku ieturējuma nodokļa likmi.”

Teorētiski likmi varētu noteikt 50 vai pat, piemēram, 90% apmērā, bet jo lielāka tā būs, jo lielāka iespēja juridiskām cīņām.

“Bet arī tas arguments nav tāds līdz galam pārliecinošs, lai to nedarītu. Tā kā to varētu vērtēt, vai ir iespēja kāpt virs šiem te 50%, bet principā šādu iespēju palielināt šo likmi, manuprāt, būtu ļoti prātīga šajā kara situācijā,” sacīja Taukačs.

Atsevišķs strīds varētu būt par to, vai šādu papildu nodokli drīkst attiecināt uz šīm nesen izmaksātajām dividendēm vai uz nākotni.

“Varēt būt diskutējams” – tā finanšu ministrs Arvils Ašeradens rakstiski aksturoja konkrēto priekšlikumu, vienlaikus norādot, ka tādā gadījumā tas būtu jāattiecina uz visām šīm Melnā saraksta jurisdikcijām un nodokļa apmēram, ja tā mērķis ir aizsargāt nodokļu bāzi Latvijā, būtu jābūt samērīgam.

Paralēli šim visam par “Latvijas gāzes” dividenžu izmaksu iespējama tiesāšanās. Pieteikumu tam iesniedzis uzņēmuma mazākuma akcionārs, advokāts Mārtiņš Kvēps. Viņš TV3 Ziņām pauda pārliecību, ka sankciju jautājumā Latvijas institūcijas pārāk maigi skatās uz Krievijas lomu “Latvijas gāzē”.

Pieteikums iesniegts Ekonomisko lietu tiesā.