Pēdējo nedēļu laikā viens no visvairāk apspriestajiem ziņu tematiem pasaules ziņās ir Francijas galēji labējās partijas “Nacionālā apvienība” līderes Marinas Lepēnas notiesāšana. Mariona Anna Perīna “Marina” Lepēna ir franču juriste un politiķe, kas pazīstama kā politiskās partijas “Nacionālā fronte” vadītāja no 2011. līdz 2021. gadam. Viņa ir kandidējusi uz prezidenta amatu Francijā 2012., 2017. un 2022. gadā, un kopš 2017. gada ir Nacionālās asamblejas locekle Pas-de-Calais 11. vēlēšanu apgabalā. Kopš 2022. gada jūnija Lepēna ir arī “Nacionālā frontes” parlamentārās partijas vadītāja asamblejā.

Šis notiesājošais spriedums ir nozīmīgs pagrieziens, Lepēnai kļūstot par pirmo ievērojamo Francijas politiķi, kura saskārusies ar juridiskām sekām sakarā ar Eiropas Parlamenta līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu.

Piedāvājot unikālu Baltijas perspektīvu, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas grupas eksperti paver ieskatu uz iespējamām juridiskām sekām un sodiem, ja līdzīga lieta tiktu izskatīta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Latvija

Vērtē Dr. Violeta Zeppa-Priedīte, Jānis Dobelnieks, Iveta Priedniece, Krišjānis Kaļāns

Ņemot vērā sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju, Lepēna ir iesaistījusies noziedzīgās darbībās ilgstošā laika posmā, proti, no 2004. līdz 2016. gadam. Saskaņā ar Krimināllikumu, šādā situācijā piemērojama Krimināllikuma redakcija, kas bijusi spēkā brīdī, kad tikusi izdarīta pēdējā noziedzīgo nodarījumu raksturojošā darbība. Paturot prātā šo principu, svarīgi noskaidrot, kā attiecīgais noziedzīgais nodarījums būtu kvalificējams no Latvijas likuma skatpunkta.

Iespējams, noziegumu varētu uzskatīt par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, ņemot vērā, ka nodarījums ir saistīts ar naudas līdzekļu izmantošanu. No vienas puses, to varētu uzskatīt par krāpšanu, kas saistīta citas personas īpašuma, šajā gadījumā – Eiropas Parlamenta līdzekļu -, iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticību vai ar maldināšanu. No otras puses, to varētu uzskatīt par piesavināšanos, ja persona nelikumīgi izmanto tai uzticēto īpašumu nevis paredzētajiem, bet citiem mērķiem. Ņemot vērā, ka šajā lietā ir iesaistīti Eiropas Parlamenta līdzekļi un Lepēna bija Eiropas Parlamenta deputāte no 2004. līdz 2017. gadam, šāda veida noziedzīgs nodarījums pārsniedz privātu vai pat valsts mēroga interešu pārkāpumu.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.