No šā gada 1. jūlija par elektroenerģiju būs jāmaksā vairāk, jo rēķinam tiks pievienota balansēšanas jaudas uzturēšanas maksa. Pēc atslēgšanās no BRELL tīkla, kas Baltijas valstīm bija kopīgs ar Krieviju, tīkla balansēšanas jaudu uzturēšana jānodrošina pašiem. Sociālajos tīklos saistībā ar šo maksājumu ir izskanējuši salīdzinājumi ar bēdīgi slaveno OIK jeb obligāto iepirkuma komponenti. Kritizēt jauno sistēmu steidz arī zaļās enerģijas laukā strādājošie uzņēmumi.

Kas ir balansēšanas jaudas uzturēšanas maksa?

Elektroenerģijas patēriņš un ražošana nekad nav pilnīgi vienādi – tie pastāvīgi mainās, piemēram, mainoties vēja stiprumam vai patēriņam mājsaimniecībās. Lai sistēma neizjuktu, tai vienmēr jābūt līdzsvarā. Šo līdzsvaru uztur pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST). Tas iepriekš rezervē jaudas, kuras var ātri aktivizēt, ja rodas pēkšņas atšķirības starp ražošanu un patēriņu, – šīs ir balansēšanas jaudas rezerves. Uzturēt šādu gatavību maksā naudu, pat ja jauda ne vienmēr tiek izmantota.

Kas ir OIK?

Elektroenerģijas obligātais iepirkums – savulaik valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas to ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunīgajiem energoresursiem. Tā radītās izmaksas kompensēja ne tikai elektroenerģijas lietotāji caur OIK, bet arī ar mērķdotāciju no valsts budžeta.

Vai jaunais maksājums ir pielīdzināms OIK?

To nevar salīdzināt ar OIK, piekrīt zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partneris Jorens Jaunozols. Šis ir maksājums par mūsu neatkarību, proti, lai kādā brīdī Baltijas valstu reģions nepaliek bez elektrības. Kamēr Baltijas valstu tīkls bija saslēgts ar Krievijas un Baltkrievijas tīkliem, sistēmas balansēšanā bija iesaistīta Krievija.

“Tagad tas ir jādara pašiem. Tad ir jautājumi – kurš, kā un cik. Šobrīd lielākais spiediens ir tieši uz ražotājiem, kas izmanto atjaunīgos resursus, jo tie nekādi nevar garantēt, cik daudz elektroenerģijas spēkstacijas saražos, ir atkarīgi no laikapstākļiem. Tādējādi jo īpaši aktuāli ir kļuvuši projekti par jaudu uzkrāšanas tehnoloģijām, baterijām,” saka Jaunozols.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.