Lai arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts, ka kultūras pasākumi ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas, var rasties situācijas, kad šis atbrīvojums nav attiecināms. Tā noticis gadījumā, kad biedrība sniedza pakalpojumus kultūras pasākumu organizēšanai. Uzziņu par šo situāciju sniedzis Valsts ieņēmumu dienests.
Raksta autore: Kristīne Skrastiņa, SIA “Sorainen ZAB”, vecākā juriste
Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025.gada 1.augustā publicēja uzziņu P005-17/8.6.2/50143, kurā skaidrota pievienotās vērtības nodokļa piemērošana biedrības sniegtajam atbalstam mākslinieku jaunrades procesos, konkrēti – kultūras pasākuma (koncerta) organizēšanā.
Situācijas apraksts
Biedrība organizē pasākuma radošo, māksliniecisko un tehnisko pakalpojumu nodrošinājumu – piesaista skaņdarbu aranžētājus, koncerta režijas, scenogrāfijas un programmas koncepcijas autorus, ar kuriem biedrība slēdz autoratlīdzības līgumus. Minētās darbības biedrība veic, sniedzot pakalpojumu biļešu izplatītājam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Tādējādi biļetes uz koncertu pati biedrība nepārdod, to dara sabiedrība savā vārdā. Plānots, ka pasākuma organizēšanas rezultātā gūtie ieņēmumi netiks sadalīti biedriem, bet tiks novirzīti biedrības statūtos noteikto mērķu īstenošanai, tostarp kultūras aktivitāšu attīstībai.
Biedrība vērsās VID ar uzziņas pieprasījumu, lai noskaidrotu, vai tās sniegtajam pakalpojumam ir piemērojams atbrīvojums no PVN. VID atbilde bija noraidoša – proti, tās sniegtajam radošā, mākslinieciskā un tehniskā nodrošinājuma pakalpojumam nav piemērojams Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 52.panta 1.daļas 17.punkta b) apakšpunktā noteiktais atbrīvojums.
Kāpēc tāds VID lēmums?
VID norādīja, ka primāri jāvērtē, vai biedrības darbība ir pakalpojumu sniegšana vai preču piegāde, kas veikta saimnieciskās darbības ietvaros, un vai tā tiek veikta par atlīdzību.
Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta 1.daļa nosaka, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Tomēr biedrībām nav liegts papildus veikt saimniecisko darbību statūtos noteikto mērķu īstenošanai. Saimnieciskā darbība var būt saistīta ar biedrības īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, vai arī ar kādu citu saimniecisko darbību. Ņemot vērā, ka biedrības mērķiem nevar būt peļņas gūšanas raksturs un biedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, peļņu, kas gūta no saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
