2026. gadā uzņēmējdarbības vidi Latvijā noteiks nevis viena strukturāla reforma, bet vairāku regulējuma iniciatīvu kopums dažādās nozarēs. Šīs iniciatīvas, kas bieži tiek pamatotas ar sabiedrības interesēm, kopumā sašaurina uzņēmēju rīcības brīvību un palielina izmaksas, lai izpildītu jaunās politiķu prasības.
Raksta autore: Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērināta advokāte
Lētāka elektrība – uz kā rēķina?
Enerģijas tarifu pieaugums 2025. gadā radīja spiedienu uz eksportējošajiem uzņēmumiem, mazinot to konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Politiski pievilcīgā atbilde ir vienkārša – prasīt zemākus tarifus. Taču praksē tas nozīmē spiedienu uz neatkarīgo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju jeb Regulatoru un pašiem enerģētikas uzņēmumiem, kuros tarifā atļautie ieņēmumi ir gandrīz vienīgais ieņēmumu avots.
Eiropas Savienības Tiesa lietā C-87/24 skaidri norādīja – Regulatora uzdevums nav tikai nodrošināt zemas cenas patērētājiem, bet arī radīt apstākļus investīcijām, inovācijām un drošai energosistēmai. Tomēr 2026. gadā sagaidāms spiediens uz regulatoru ar mērķi panākt zemākas cenas administratīvā ceļā. Vienlaikus Saeima apspriež priekšlikumus ierobežot konkurenci elektroenerģijas ražošanā, nosakot jaudas griestus vēja parkiem plānošanas reģionu un pašvaldību līmenī. Šāda pieeja rada papildu risku investīciju videi, jo samazina tirgus prognozējamību un kavē jau tā ieilgušo vēja parku attīstīšanas procesu sabiedrības ne vienmēr pamatoto iebildumu dēļ.
Uzņēmumiem tas nozīmē lielāku nenoteiktību ilgtermiņa plānošanā, īpaši nozarēs, kas ir atkarīgas no stabilām un konkurētspējīgām enerģijas cenām.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
