Uzņēmuma valdes loceklim savā darbā jāņem vērā konkrētās nozares specifika, regulējums, riski un citas prasības, taču neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā lauksaimniecībasā vai skaistumkopšanas jomā, ikvienam valdes loceklim ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Kādas sekas bijušas gadījumos, kad valdes locekļi tā nav rīkojušies?

Raksta autore: Iveta Priedniece, SIA “Sorainen ZAB”, jurista palīdze

Līdzautore: Violeta Zeppa-Priedīte, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināta advokāte

Rīcības ietekme uz reputāciju

Lai gan jēdziens – “krietns un rūpīgs saimnieks” – ir ģenerālklauzula, attiecīgi­ tam nav vienas, konkrētas definīcijas un katrā individuālā gadījumā tas piepildāms ar noteiktu saturu atkarībā no faktiskās situācijas, tas nosaka standartu, kas jāievēro ikvienam valdes loceklim. Valdes loceklim ir pienākums rīkoties uzņēmuma interesēs – krietna un rūpīga saimnieka rīcība ietver apdomīgu darbību ar sabiedrības mantu un mantiskā stāvokļa saglabāšanu, piemēram, neizsniedzot aizdevumus vai neveicot nelietderīgus tēriņus, apzinoties, ka sabiedrības finansiālais stāvoklis nav atbilstošs šādu pasākumu īstenošanai, taču nevar noliegt, ka krietnam un rūpīgam saimniekam būtu jāatbild arī par sabiedrības reputācijas saglabāšanu.

Valdes loceklis formāli var rīkoties kā privātpersona, tomēr atsevišķos gadījumos viņu var asociēt ar uzņēmumu, piemēram, ja valdes loceklis ir sabiedrībā atpazīstams vai darbojas publiskā vidē. Komerclikumā (KCL) valdes locekļa uzdevums rūpēties par sabiedrības reputācijas saglabāšanu vai pat uzlabošanu nav tieši regulēts. Taču valdes locekļa rīcība, kas nodarījusi finansiālus zaudējumus nesošu reputācijas kaitējumu, var rezultēties valdes locekļa civiltiesiskā atbildībā atbilstoši KCL 169.pantā minētajam nosacījumam, ka valdes loceklim jāatbild par zaudējumiem, ko tas nodarījis sabiedrībai,

Civillikuma 1646.pantā norādīts, ka valdes loceklim jāatbild arī par vieglu neuzmanību, attiecīgi, valdes loceklim jāatbild par zaudējumiem pat tad, ja rīcība nav bijusi ļaunprātīga.

Lai gan Latvijas tiesu judikatūrā nav spriedumu, kurā valdes loceklis būtu sodīts konkrēti par uzņēmuma reputācijas graušanu, reputācijas jēdziens var tikt iekļauts trešo personu nodarītajos zaudējumos, tādēļ tas var būt gan nemateriāls, gan materiāls, tādējādi zaudējumu atlīdzināšanas uzdevums tik un tā paliek valdes locekļa ziņā.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.