Augusta aktualitātēs atzīmējama vairāku likumprojektu, kas apskatīti Sorainen krimināltiesību aktualitāšu jūnija-jūlija pārskatā, grozījumu virzība, kā piemēram, Kriminālprocesa likuma (KPL) grozījumi, ar mērķi sašaurināt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci krimināllietās, grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā, papildinot to ar kārtību, kādā izpildāmi tiesas nolēmumi vai prokurora lēmumi par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, kā arī grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kuru mērķis skaidri regulēt un stiprināt resoriskās pārbaudes tiesību institūtu, nodoti komisijai, savukārt likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi” pieņemts 1. lasījumā.
Kā jau allaž vasaras periodā, salīdzinoši neliels ir tiesu prakses jaunumu klāsts. Tomēr, ņemot vērā Sorainen krimināltiesību prakses advokātu speciālo kompetenci korporatīvajos un “balto apkaklīšu” noziegumos, bez ievērības nevaram atstāt spēkā stājušos notiesājošu spriedumu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, gan tiesai nodoto lietu pret valsts kapitālsabiedrības amatpersonu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Tā kā Sorainen krimināltiesību advokātu viens no pēdējo gadu fokusiem ir noziedzīgi nodarījumi sankciju jomā, kurā palīdzību klientiem sniedzam ciešā sadarbībā ar mūsu Nodokļu un muitas tiesību prakses kolēģiem, kā aktualitāte izceļamas ziņas par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sagatavoto informatīvo materiālu, kas skaidro būtiskākos Eiropas Savienības sankciju ierobežojumus, kas jāievēro Latvijas Republikā.
Papildus minētajam, aktualitātēs arī izcelts žurnālā „Jurista Vārds“ publicētais J. Baumaņa raksts “Process par noziedzīgi iegūtu mantu autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās”.
Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas prakses Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte un jurista palīdze Iveta Priedniece.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1019/Lp14. Nodots komisijai: 04.09.2025.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt privātpersonai taisnīgu un efektīvu kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējumu atlīdzinājumu. Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešais teikums noteic, ka “nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu”. Tādējādi konstitucionālā līmenī ir nostiprinātas ikviena tiesības uz atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā. Jānorāda, ka termins “nepamatots“ nav identisks terminam “prettiesisks“, tādējādi Latvijas Republikas Satversmē izmantotais jēdziens ir saturiski plašāks. Judikatūrā ir atzīts, ka, lai darbību atzītu par kriminālprocesuālu darbību, nav būtiski, ka kriminālprocess vēl nav bijis uzsākts. Arī darbības, kuras ir vērstas uz kriminālprocesa uzsākšanu, ir kriminālprocesuālas darbības. Tātad arī amatpersonas bezdarbība, neveicot konkrētas kriminālprocesuālas darbības pirms kriminālprocesa uzsākšanas, ir rīcība kriminālprocesa ietvaros.
Senāts atzinis, ka, ņemot vērā Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 1. pantā paredzēto, atlīdzinājuma prasījums par tādu zaudējumu vai kaitējumu, kas privātpersonai nodarīts ar kriminālprocesā veiktām izmeklēšanas iestādes darbībām, kam piemīt kriminālprocesuāls raksturs, ietilpst Kaitējuma atlīdzināšanas likuma tvērumā, tāpēc šobrīd Kaitējuma atlīdzināšanas likuma tvērums ir neskaidrs attiecībā uz darbībām, kuras veiktas pirms uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process, tādēļ ar mērķi precizēt un pilnīgāk aptvert visas iespējamās institūcijas un amatpersonas, kuras var nodarīt kaitējumu, likumā lietotais termins “iestādes, prokuratūras un tiesas” maināms uz “publisko tiesību juridiskā persona”, kas ir visaptverošāks, taču nemaina termina saturu, attiecīgi, privātpersonai joprojām ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības dēļ.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Stājies spēkā notiesājošs spriedums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā
Šī gada 14. augustā Senāts pieņēmis lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā apsūdzēta Babītes novada pašvaldības amatpersona par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, – vairāk nekā 37 000 EUR mantisko zaudējumu pašvaldības kapitālsabiedrībai. Attiecīgi, spēkā stājies Rīgas rajona tiesas 2024. gada 30. janvāra spriedums, ar kuru tiesa atzina apsūdzēto amatpersonu par vainīgu tai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piesprieda naudas sodu 27 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 18 900 EUR, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz diviem gadiem.
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls uzsver: “Lai gan noziedzīgais nodarījums tika izdarīts pirms vairākiem gadiem, uzskatu, ka tiesiskums ir nodrošināts, un šis gadījums kalpo kā apliecinājums tam, ka sods par amatnoziegumiem ir neizbēgams arī pēc ilgāka laika. Tas ir būtisks atgādinājums visām amatpersonām par pieņemto lēmumu tiesiskumu un personisko atbildību likuma priekšā”.
Relīze pieejama šeit.
Nodod tiesai lietu pret valsts kapitālsabiedrības amatpersonu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu
Šī gada 28. augustā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā apsūdzēta SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” amatpersona un kādas struktūrvienības vadītājs un viņa vietnieks.
Valsts kapitālsabiedrības struktūrvienības vadītājs, iesaistot savus padotos, 2023. gada beigās valsts kapitālsabiedrības darbiniekiem un citām personām organizēja izklaides pasākumu kultūras pilī ar pasākuma kopējām izmaksām vismaz 14 560,54 EUR. Šajā summā ietilpa kultūras pils telpu noma, 150 personu ēdināšanas un servisa pakalpojumi, vakara vadītāja pakalpojumi, kā arī mūziķu grupas pakalpojumi.
Apzinoties, ka darbinieku brīvprātīgās iemaksas nesegs minētās izmaksas, valsts kapitālsabiedrības struktūrvienības vadītājs savas ieceres nemazināja, bet gan uzkūdīja valsts kapitālsabiedrībā strādājošo valsts amatpersonu ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli un prettiesiski pieprasīt vairāku uzņēmumu pārstāvjiem izklaides pasākuma ēdināšanas pakalpojumu apmaksu 6500 eiro apmērā, kam valsts amatpersona piekrita.
Minētā valsts amatpersona tobrīd bija iekļauta aktīvi notiekošos valsts kapitālsabiedrības publiskajos iepirkumos kā iepirkumu komisijas priekšsēdētājs un izmantoja sava amata priekšrocības, kā arī lomu iepirkumu procedūrās un ar to esošo statusu attiecībā pret kontrolē esošajiem uzņēmumiem, lai prettiesiski pieprasītu no trešajām personām – uzņēmumu amatpersonām un pārstāvjiem – mantiskus labumus.
Šāda rīcība ir klajā pretrunā ar likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedz valsts amatpersonai pieprasīt vai pieņemt jebkādus mantiskus labumus, ja tas var ietekmēt vai rada iespaidu par iespējamu ietekmi uz tās lēmumiem vai rīcību. Šādi ierobežojumi noteikti, lai novērstu iespēju, ka valsts amatpersona pieņem lēmumus, kas nav objektīvi un tiek ietekmēti privātu personu interesēs, kā arī lai valsts amatpersona savus pienākumus pildītu neatkarīgi un godprātīgi, un tiktu mazināti korupcijas riski.
Relīze pieejama šeit.
Citas aktualitātes
Finanšu izlūkošanas dienests skaidro būtiskāko par sankciju ievērošanu Latvijā
FID ir sagatavojis informatīvu materiālu, kas skaidro būtiskākos Eiropas Savienības sankciju ierobežojumus, kas jāievēro Latvijas Republikā. Materiāls ir publiski pieejams un to drīkst brīvi izmantot un izplatīt, lai vairotu informētību par sankciju nozīmi, galvenajiem ierobežojumiem un citu svarīgu informāciju.
Informatīvajā materiālā var uzzināt: kuras sankcijas ir spēkā Latvijā un kam tās jāievēro, kādas juridiskās sekas draud par sankciju pārkāpšanu, kādi pakalpojumi ir aizliegti Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un valdībai, ar ko ir aizliegta sadarbība (personas, uzņēmumi, bankas), kuri importa un eksporta darījumi ar Krieviju un Baltkrieviju ir aizliegti un kā rīkoties, ja rodas aizdomas par sankciju pārkāpumu.
Jāatgādina, ka Latvijas teritorijā visām personām ir jāievēro ES noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Tas attiecas arī uz personām, kurām nav ES pilsonības, bet kuras uzturas ES teritorijā, kā arī jānorāda, ka aizliegums attiecībā uz preču ievešanu un izvešanu uz un no Krievijas un Baltkrievijas attiecināms ne tikai uz militāra rakstura priekšmetiem, bet arī ikdienas vajadzībām nepieciešamajām lietām, piemēram, noteiktām medicīnas precēm, elektroniskājām ierīcēm, kā arī citām precēm.
Kā norāda arī FID, minētais informatīvais materiāls neaizstāj juridisku konsultāciju. Sankcijas var tikt paplašinātas un grozītas, tāpēc nepieciešams regulāri pārbaudīt aktuālo informāciju FID tīmekļvietnē: https://sankcijas.fid.gov.lv.
Relīze pieejama šeit.
Process par noziedzīgi iegūtu mantu autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un procesam par noziedzīgi iegūtu mantu žurnālā “Jurista Vārds” bijis veltīts daudz uzmanības. Turpinot aizsākto diskusiju, Jānis Baumanis, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesora p.i., šajā rakstā piedāvā dažas atziņas, kuras, autora vērtējumā, nebija iepriekš pietiekami izceltas.
J. Baumanis norāda, ka, viņaprāt, nav saprotams, kā var likt vienlīdzību starp kriminālsodu un nelegāli iegūtas mantas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskāciju, taču vienlaikus atzīst – ja Satversmes tiesa mantas īpašo konfiskāciju pielīdzina kriminālsodam, tas nenoliedzami norāda uz procesa par noziedzīgi iegūtu mantu nozīmīgumu.
Rakstā aplūkots Latvijas Republikas ģenerālprokurora ziņojums par 2024. gadā paveikto un 2025. gada darbības prioritātēm atspoguļotie statistiskie rādītāji, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā, kā arī Satversmes tiesas spriedumi.
Relīze pieejama šeit.
