Kā ierasts, vasarā likumdevēja, izmeklēšanas iestāžu un tiesu darbā jauninājumus sagaidām mazāk kā citos gada periodos. Tas nemaina Sorainen korporatīvo krimināltiesību prakses kolēģu ieradumu sekot līdzi notikumiem šajā jomā un apkopot mūsuprāt nozīmīgāko.
Jūnijā un jūlijā krimināltiesību jomā Latvijas tiesību normās ir ieviesti vairāki būtiski grozījumi, kas skar sankciju pārkāpumu regulējumu, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas kārtību, starptautisko sadarbību smagu noziegumu izmeklēšanā, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvaru paplašināšanu. Tiesu praksē aktualizētas lietas par izspiešanu, neizpaužamu ziņu izpaušanu, nelikumīgu personu pārvietošanu un krāpšanu, savukārt Satversmes tiesa pieņēmusi nozīmīgu spriedumu par valsts kompensāciju cietušajiem personas nāves gadījumā.
Tāpat turpinām sekot Eiropas Prokuratūras (EPPO) darbam, tostarp sajūsminoties par kreatīvo pieeju lietu nosaukumu izvēlē. Varam tikai minēt, kā lieta, kurā tiek izmeklēta liela apmēra PVN karuseļa krāpšana luksusa automašīnu pārdošanas biznesā, ieguvusi nosaukumu “Vortex“, jeb tiešā tulkojumā ” virpulis šķidrumā“. Tāpat nelielu pasakas motīva pieskaņu saskatām lietas, kurā tiek izmeklētas starptautiskas noziedzīgas organizācijas PVN krāpšanas darbības degvielas pārdošanas biznesā, nosaukumā “Water into Wine“, jeb “ūdens vīnā”. Jūlijā ieviests arī jauns regulējums mantas konfiskācijai gadījumos, kad noziedzīgi iegūtie līdzekļi sajaukti ar likumīgā ceļā iegūtiem, nosakot īpašu kārtību šādu līdzekļu konfiskācijai un sadalei. Zemāk iespējams iepazīties ar plašāku informāciju šajā jautājumā.
Detalizētāks izklāsts par krimināltiesību jaunumiem korporatīvo noziegumu jomā, kas ir Sorainen krimināltiesību ekspertu darbības joma, ir pieejams turpmākajā apkopojumā. Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte, Sorainen Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijā vadītāja, Dr.iur. Violeta Zeppa-Priedīte, jurista palīdze Patrīcija Utināne.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 1004/Lp14. Iesniegts: 17.07.2025.
Likumprojekts paredz grozījumus ar mērķi sašaurināt Ekonomisko lietu tiesas (ELT) kompetenci krimināllietu izskatīšanā. Turpmāk ELT izskatīs tikai tās krimināllietas, kurās smagākais noziedzīgais nodarījums atbilst konkrēti noteiktām Krimināllikuma normām, piemēram, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kukuļošanu u.c., nevis jebkuru lietu, kurā viens no nodarījumiem ir smagāks. Šie grozījumi ieviesti, lai līdzsvarotu ELT noslodzi, jo šobrīd tiesa saņem būtiski vairāk krimināllietu nekā sākotnēji plānots, kas apgrūtina tās darbu. Grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī.
Likumprojekts “Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā”
Likumprojekts Nr.: 899/Lp14. Izsludināts: 02.07.2025.
Likumprojekts paredz Ļubļanas–Hāgas Konvencijas ratifikāciju, kas būtiski uzlabos Latvijas iespējas sadarboties ar citām valstīm smagu starptautisku noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, piemēram, genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu gadījumos. Konvencija neievieš jaunus noziegumu veidus, bet paplašina sadarbības mehānismus, piemēram, pierādījumu iegūšanu no ārvalstīm, kas līdz šim bieži bija sarežģīti. Latvija apņemas piemērot Konvenciju arī attiecībā uz tās pielikumos minētajiem noziegumiem, tostarp spīdzināšanu un agresijas noziegumiem, kas jau ir iekļauti Latvijas normatīvajā regulējumā. Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra tiks noteiktas par centrālajām institūcijām, kas koordinēs tiesisko sadarbību, savukārt Ārlietu ministrija būs atbildīga par paziņojumu sniegšanu Konvencijas depozitārijam. Turklāt tiks precizēts, ka jēdziens “pilsonis” attiecas arī uz Latvijas nepilsoņiem, lai nodrošinātu aizsardzību pret izdošanu ārvalstīm.
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi”
Likumprojekts Nr.: 956. Nodots izskatīšanai komisijā: 05.06.2025.
Likumprojekts paredz Latvijas pievienošanos nolīgumam ar Starptautisko krimināltiesu par tās spriedumu izpildi. Tas nozīmē, ka Latvija varēs uzņemt personas, kurām Starptautiskā krimināltiesa piespriedusi brīvības atņemšanu, un izpildīt šo sodu savā teritorijā, ievērojot starptautiskos standartus par attieksmi pret ieslodzītajiem. Mērķis ir nodrošināt juridisku skaidrību un efektīvu sadarbību ar Tiesu, kā arī apliecināt Latvijas atbalstu starptautiskajai krimināltiesiskajai sistēmai. Nolīgums neuzliek Latvijai pienākumu jebkurā brīdī uzņemt konkrētu personu, bet gan rada iespēju to darīt, ja tiek panākta savstarpēja vienošanās.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā
Likumprojekts Nr.: 1000/Lp14. Prezidijs izskatījis: 02.07.2025.
Likumprojekts paredz grozījumus likumā, ieviešot jaunu regulējumu gadījumiem, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāliem līdzekļiem. Līdz šim šāda situācija likumā nebija skaidri noregulēta, kas radīja praktiskas problēmas mantas konfiskācijas procesā. Likumprojekts ievieš jaunu jēdzienu – “mantas konfiskācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā” – un nosaka, ka šādos gadījumos konfiskācija izpildāma pēc īpašas kārtības, kas tagad iekļauta likumā. Šādā situācijā konfiskācija tiek veikta tikai attiecībā uz noziedzīgi iegūto daļu, un iegūtie līdzekļi tiek sadalīti prioritārā secībā: vispirms sedz izpildes izdevumus, pēc tam valsts prasījumus, un atlikums tiek sadalīts saskaņā ar Civilprocesa likumu.
Papildus tiek precizētas vairākas izpildes procedūras, tostarp mantas atsavināšana, izsoles norise, dokumentu piegādes kārtība un līdzekļu sadale pēc mantas realizācijas. Tiek paplašināts arī to personu loks, kurām ir tiesības piedalīties izpildes procesā – piemēram, kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, nodrošinātajam kreditoram un piedzinējam tiek piešķirtas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikties uz mantas iegādi un izmantot citas procesuālās tiesības. Grozījumi arī saskaņo NIMKIL normas ar Civilprocesa likumu, novēršot normu dublēšanos un nodrošinot vienotu piemērošanas praksi.
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekts Nr.: 900/Lp14. Izsludināts: 04.06.2025.
Grozījumi paredzēti, lai ieviestu Eiropas Savienības Direktīvas 2024/1226 prasības. Ar grozījumiem tiek paplašinātas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tiesības sniegt sankciju izpildes informāciju citām institūcijām un koordinēt sadarbību sankciju pārkāpumu apkarošanā, turpmāk FID varēs ne tikai apkopot informāciju par sankciju izpildi, bet arī to aktīvi nodot izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai un uzraudzības institūcijām, ja tas nepieciešams šo iestāžu uzdevumu veikšanai. Tāpat FID būs pienākums koordinēt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām sankciju pārkāpumu apkarošanā, sasaucot sadarbības grupas un veicinot informācijas apmaiņu izmeklēšanas un stratēģiskos nolūkos. Tiek ieviests ziņošanas pienākums par sankciju pārkāpumiem, kā arī noteikta administratīvā atbildība par pārkāpumiem, kuru vērtība nepārsniedz 10 000 EUR, savukārt smagākos gadījumos saglabāta kriminālatbildība. Mērķis ir nodrošināt efektīvāku sankciju izpildi, izmeklēšanu un sodu piemērošanu, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošību un tiesiskumu.
Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Likumprojekts Nr.: 1008/Lp14. Iesniegts: 17.07.2025.
Ar grozījumiem tiks nostiprinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) funkcijas ar stratēģiskās un taktiskās analīzes pilnvarām, kā arī izveidota jauna valsts informācijas sistēma – Biroja risku analīzes informācijas sistēma, kas ļaus efektīvāk analizēt datus par korupcijas riskiem un politisko partiju finansēšanu. Stratēģiskā analīze ir ilgtermiņa korupcijas tendenču, tipoloģiju un draudu izpēte, savukārt taktiskā analīze fokusējas uz konkrētu personu un iespējamu pārkāpumu saikņu identificēšanu, lai atklātu korupcijas riskus un noziedzīgus nodarījumus. Tāpat likumprojektā paredzēts samērīgāk regulēt ierobežojumus personām, kuras vēlas pretendēt uz amatu KNAB, attiecinot aizliegumu tikai uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem un paredzot iespēju individuāli izvērtēt kandidātus pēc piecu gadu termiņa. Grozījumu mērķis ir stiprināt KNAB kapacitāti, efektivitāti un sabiedrības uzticību, vienlaikus nodrošinot atbilstību starptautiskajiem standartiem korupcijas apkarošanā.
Augstākā tiesa
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: jūnijā un jūlijā klasifikatoros pievienotie nolēmumi
Apgabaltiesai atkārtoti jāvērtē lieta par izspiešanu saistībā ar drošības “caurumu” CSDD sistēmā
Senāta Krimināllietu departaments atkārtotai skatīšanai Latgales apgabaltiesā nodevis krimināllietu, kurā kāda persona apsūdzēta izspiešanā saistībā ar viņa atrasto drošības “caurumu” Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.
No apsūdzības izriet, ka apsūdzētais bija atklājis konkrētā reģistra autorizācijas sistēmas ievainojamību un sazinājies ar CSDD, norādot, ka informāciju par ievainojamību atklās apmaiņā pret samaksu. Reaģējot uz draudiem, CSDD piesaistīja uzņēmumu, kas nodarbojas ar ievainojamību atklāšanu. Saziņā ar šī uzņēmuma pārstāvi apsūdzētais pieprasīja 1000 EUR atlīdzību, piedraudot naudas nesamaksāšanas gadījumā izpaust masu informācijas līdzekļiem ziņas par nepilnību autorizācijas mehānisma drošībā. Apsūdzētajam tika celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 183. panta pirmās daļas, proti, par izspiešanu, piedraudot radīt būtisku kaitējumu.
Ar pirmās instances spriedumu apsūdzētais tika atzīts par vainīgu, taču apelācijas instances tiesa viņu attaisnoja. Lieta 2023. gadā nonāca Senātā, kas apgabaltiesas spriedumu atcēla. Skatot lietu atkārtoti, apgabaltiesa spēkā atstāja pirmās instances spriedumu, ar kuru apsūdzētajam piespriests naudas sods 12 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 6000 EUR apmērā, bet sods mīkstināts līdz 5750 EUR. Tāpat noteikts, ka apsūdzētajam jāatlīdzina CSDD radītie zaudējumi 3459,52 EUR apmērā. Par šo spriedumu apsūdzētais iesniedza kasācijas sūdzību.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmumā norādīts, ka apelācijas instances tiesa, atkārtoti izskatot lietu, nav ņēmusi vērā Senāta 2023. gada 20. jūnija lēmumā paustās atziņas šajā lietā un lietas izskatīšanas ietvarus, kas noveda pie nelikumīgas apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanas. Proti, apelācijas instances tiesa jau 2022. gadā bija lēmusi, ka apsūdzētais nebija radījis Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra sistēmas ievainojamību, bet gan to atklājis, turklāt uzturēt informācijas tehnoloģiju drošību un novērst sistēmas ievainojamību bija CSDD, nevis apsūdzētā pienākums. Par attaisnojošo apelācijas instances spriedumu kasācijas protestu iesniedza prokurors, kurš savā protestā neapstrīdēja šo tiesas argumentu par cēloņsakarības neesamību starp apsūdzētā noziedzīgajām darbībām un radītajiem zaudējumiem.
Izskatot lietu no jauna, apelācijas instances tiesai ir jāņem vērā, ka gadījumā, ja nav cēloniskā sakara starp prettiesisku darbību vai bezdarbību un konstatētajiem zaudējumiem, tad tiesai nav tiesiska pamata apsūdzētajam uzlikt pienākumu samaksāt cietušajam kompensāciju 3 459,52 EUR, uzsvērts Senāta lēmumā.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Spēkā stājies naudas sods policistam par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu
Senāta Krimināllietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā Valsts policijas amatpersona apsūdzēta neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanā.
Līdz ar to spēkā stājies Rīgas pilsētas tiesas spriedums, ar kuru apsūdzētajam piespriests naudas sods desmit minimālo mēnešalgu apmērā (tolaik – 6200 EUR).
No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais, būdams Valsts policijas inspektors jeb valsts amatpersona, izmantojot viņam dienesta pienākumu veikšanai piešķirtos Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informācijas sistēmu piekļuves rekvizītus, neveicot valsts amatpersonas amata pienākumus, kā arī nepildot konkrētu darba uzdevumu, nepastāvot dienesta nepieciešamībai vai citam tiesību aktos noteiktam pamatam, ar izdomātu iemeslu veica ziņu meklēšanu par konkrētu privātpersonu, ar kuru pēc tam sazinājās, informējot šo privātpersonu, ka tā ir izsludināta Valsts policijas meklēšanā.
Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 329.pantā, proti, izpauda neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums.
Pirmās instances spriedums tika pārsūdzēts apelācijas instancē, bet ar Kurzemes apgabaltiesas lēmumu tas tika atstāts spēkā.
Senāta lēmumā norādīts, ka apsūdzētā kasācijas sūdzības argumenti pamatoti ar viņa subjektīvo viedokli par lietā iegūto pierādījumu ticamības, pieļaujamības un pietiekamības un sodu ietekmējošo apstākļu vērtējumu. Sūdzība ir iesniegta ar mērķi atcelt apelācijas instances tiesas nolēmumu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai, kas nosaka, ka kasācijas instances tiesa lietas apstākļus no jauna nevērtē.
Relīze pieejama šeit. Senāta lēmums pieejams šeit.
Personas nelikumīga transportēšana valsts iekšienē var tikt kvalificēta kā pārvietošana pāri robežai
Senāta Krimināllietu departaments atcēlis Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu krimināllietā, kurā trešās valsts pilsonis tika apsūdzēts par apzinātu divu vai vairāku personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.
Lietā konstatēts, ka apsūdzētais mēģinājis pārvietot piecus Indijas pilsoņus pāri Latvijas iekšējai robežai, lai nogādātu viņus uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Pirmās instances tiesa viņu atzina par vainīgu Krimināllikuma 285. panta nodarījumā – par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Savukārt apelācijas instance mainīja kvalifikāciju, atzīstot viņu par vainīgu pēc Krimināllikuma 285.¹ panta – par apzinātu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Senāts norāda, ka, lai arī Krimināllikuma 285. pants tieši neparedz apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties valstī, bet tas var izrietēt no darbībām, kas saistītas ar personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai. Proti, pat īslaicīga uzturēšanās Latvijas teritorijā, piemēram, tranzītā vai transportēšanas laikā, var tikt uzskatīta par daļu no šī noziedzīgā nodarījuma.
Ja persona ar nodomu nodrošina citas personas pārvietošanu pāri valsts robežai – arī iekšējai robežai, piemēram, pārvadājot viņu tranzītā – un šīs darbības ir saistītas ar nelikumīgu uzturēšanos valstī, tās var tikt kvalificētas kā noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma 285. panta.
Senāts uzsver, ka, saskaņā ar apsūdzību, apsūdzētā nodoms bija nelikumīgi pārvietot piecas personas, kas jau bija šķērsojušas Latvijas ārējo robežu, tālāk pāri iekšējai robežai, lai sasniegtu citu ES dalībvalsti. Tādēļ viņa darbības atbilst Krimināllikuma 285. pantā paredzētajai noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai.
Šajā sakarā Senāts atzinis, ka jēdziens “nelikumīga pārvietošana pāri robežai” Krimināllikuma izpratnē ietver gan pārvietošanu pāri valsts ārējai, gan iekšējai robežai. Turklāt tas, ka persona kādā brīdī atrodas Latvijā tranzītā, lai tiktu nelikumīgi pārvietota tālāk, nemaina šo darbību noziedzīgo raksturu. Lieta nodota atkārtotai skatīšanai Latgales apgabaltiesā.
Relīze pieejama šeit.
Stājas spēkā spriedums par vairāk nekā 26 tūkstošu eiro izkrāpšanu no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma
Senāta Krimināllietu departaments atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu krimināllietā, kurā divas personas atzītas par vainīgām naudas līdzekļu izkrāpšanā. Katrai personai piespriests divus gadus ilgs nosacīts brīvības atņemšanas sods.
No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētie savstarpēji vienojās, lai ar viltu un ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, iegūtu svešu mantu lielā apmērā. Viens no apsūdzētajiem, būdams akciju sabiedrības — atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma — padomes priekšsēdētājs, uzdeva šīs sabiedrības meitassabiedrībai noslēgt konsultāciju līgumu ar otra apsūdzētā uzņēmumu, taču reāli konsultācijas netika sniegtas.
Pirmās instances tiesa apsūdzētos attaisnoja, taču apelācijas instance viņus atzina par vainīgiem. Tiesa noteica arī mantisku sodu — uzņēmuma īpašniekam, kura labā izkrāpšana notika, jāsamaksā naudas sods 26 660 eiro apmērā.
Savā spriedumā Senāts secināja, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi — apsūdzēto rīcībā sastopamas visas noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā, pazīmes. Proti, abi apsūdzētie vienojās par finanšu līdzekļu izkrāpšanu savai vai cita personu mantiskajai labklājībai.
Tāpat Senāts konstatēja, ka kriminālprocesa laikā netika pieļauta tā novilcināšana. Ņemot vērā lietas apjomu, procesa dalībnieku attieksmi un cietušo interešu ievērošanu, process virzījies saprātīgos termiņos. Arī tas, ka tiesas sēdes vairākkārt tika atliktas pēc procesa dalībnieku lūguma, neliecina par novilcināšanu, jo tiesa katrā gadījumā noteica jaunus sēžu datumus iespējami īsā laikā. Turklāt lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā valstī bija izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 infekcijas dēļ, kas arī ietekmēja lietas virzību.
Relīze pieejama šeit.
Satversmes tiesa
Valsts kompensācijas apmērs vairākiem cietušajiem personas nāves gadījumā neatbilst Satversmei
Satversmes tiesa 2025. gada 27. jūnijā atzina, ka likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” normas, kas personas nāves gadījumā paredz kompensācijas sadalīšanu proporcionāli cietušo skaitam, neatbilst Satversmes 92. panta trešajam teikumam. Tiesa uzsvēra, ka šāda pieeja var radīt simbolisku un acīmredzami nepietiekamu kompensāciju, kas nesasniedz likuma mērķi un ir pretrunā cilvēka cieņai.
Tiesa izvērtēja, vai likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” noteiktais fiksētais kompensācijas apmērs – piecas minimālās mēneša algas – ir taisnīgs un samērīgs, ja tas tiek sadalīts proporcionāli vairākiem cietušajiem personas nāves gadījumā.Tiesa secināja, ka valsts kompensācija ir tikai viens no mehānismiem cietušā tiesību aizsardzībai, tomēr gadījumos, kad atlīdzinājumu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja nav iespējams saņemt, valsts kompensācijai jābūt taisnīgai un samērīgai.
Spriedumā norādīts, ka likumdevējam, nosakot fiksētu kompensācijas apmēru, jānodrošina, lai tas būtu taisnīgs visos gadījumos, un valsts budžeta intereses vienas pašas nevar attaisnot nepietiekamu kompensāciju. Tiesa atzina, ka valsts kompensācijas apmērs personas nāves gadījumā nedrīkst būt automātiski sadalīts proporcionāli cietušo skaitam, ja tas noved pie netaisnīgas un nesamērīgas atlīdzības. Tādēļ apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no 2026. gada 1. janvāra, bet attiecībā uz pieteicējiem un citām personām ar vēl nenoslēgtu administratīvo procesu – no sprieduma publicēšanas dienas.
Relīze pieejama šeit. Spriedums pieejams šeit.
Tiesu prakse, tiesām un kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas
Izmeklēšana “Vortex”: EPPO vēršas pret 100 miljonu eiro PVN karuseļa krāpšanu, kas saistīta ar luksusa automašīnu pārdošanu visā Eiropā
EPPO vadītā izmeklēšana ar nosaukumu “Vortex” ir devusi būtisku triecienu organizētām noziedzīgām grupām, kas īstenoja pārrobežu PVN “karuseļa” krāpšanas shēmas, izmantojot tūkstošiem lietotu luksusa automašīnu pārdošanu. Tika veiktas aptuveni 80 kratīšanas septiņās valstīs, tostarp Latvijā, un arestētas sešas personas Vācijā un Itālijā.
Kopējie zaudējumi ES un valstu budžetiem tiek lēsti vismaz 100 miljonu eiro apmērā. Krāpšanas shēmas ietvēra fiktīvu automašīnu pārdošanu, izmantojot simtiem čaulas uzņēmumu, viltotus dokumentus un fiktīvus rēķinus, lai izvairītos no PVN samaksas. Dažos gadījumos automašīnas tika fiktīvi pārdotas uzņēmumiem Lihtenšteinā un Sanmarīno, kur tās netika reģistrētas, pirms tās nonāca pie reāliem tirgotājiem un klientiem citās dalībvalstīs.
Latvija aktīvi piedalījās izmeklēšanā, kurā iesaistījās Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde.
Relīze pieejama šeit.
Izmeklēšana “Water into Wine”: EPPO vēršas pret starptautisku noziedzīgu organizāciju, kas tiek turēta aizdomās par 66 miljonu eiro PVN krāpšanu, kas saistīta ar dīzeļdegvielas pārdošanu
EPPO izmeklēšana ar nosaukumu “Water into Wine” bija vērsta pret starptautisku noziedzīgu organizāciju, kas tiek turēta aizdomās par 66 miljonu eiro PVN izkrāpšanu un vairāk nekā 137 miljonu eiro akcīzes nodokļa nemaksāšanu. Grupējums, kas darbojās Vācijā, Beļģijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā, izplatīja tā sauktās dizaina degvielas – ķīmiski modificētus produktus, kas tika nepatiesi deklarēti kā smērvielas, bet Vācijā pārdēvēti par dīzeļdegvielu, lai apietu enerģijas nodokļus.
Izmeklēšanā konstatēts, ka organizācija izmantoja fiktīvus uzņēmumus un pazudušo tirgotāju tīklu, lai izsniegtu viltotus rēķinus un krāpnieciski pieprasītu PVN atmaksu, radot maldinošu iespaidu par nodokļu nomaksu. Tika veiktas kratīšanas Vācijā, kur arestētas divas personas un konfiscēti aktīvi, tostarp kriptovalūta, Rolex pulksteņi un šaujamieroči ar munīciju. Iegūtie līdzekļi, iespējams, tika legalizēti, investējot dārgmetālos vai pārskaitot uz ārvalstu kontiem.
Latvija bija tieši iesaistīta šajā shēmā, jo daļa trīsstūrveida darījumu tika veikta caur Latvijas uzņēmumiem, kas kalpoja kā starpposmi dizaina degvielas izplatīšanā. EPPO izmeklēšanu atbalstīja arī Eiropols, izmantojot virtuālo komandpunktu koordinācijai un komunikācijai, uzsverot pārrobežu sadarbības nozīmi cīņā pret organizēto finanšu noziedzību.
Relīze pieejama šeit.
Izmeklēšana “Admiral 2.0”: Aizdomās turētais plaša mēroga nodokļu nemaksāšanas un naudas atmazgāšanas organizators nodots tiesai
EPPO izmeklēšana “Admiral 2.0” Latvijā ir sasniegusi nozīmīgu pavērsienu – Ekonomisko lietu tiesai nodots aizdomās turētais noziedzīgās grupas organizators, kurš tiek apsūdzēts par plaša mēroga nodokļu nemaksāšanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Visa Admiral 2.0 shēma, kas saistīta ar patēriņa elektronikas tirdzniecību, radījusi aptuveni 297 miljonu eiro zaudējumus ES budžetam un Austrijas, Francijas, Vācijas un Latvijas valstu budžetiem. Papildus tam Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir nodevusi EPPO vēl vienu lietu, kurā trīs personas tiek apsūdzētas par PVN izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu lielā apmērā. Viena no tām arī atrodas apcietinājumā kopš 2024. gada 28. novembra, un šīs lietas zaudējumi tiek lēsti 5 miljonu eiro apmērā, skarot arī Itālijas un Spānijas budžetus.
Latvija šajā izmeklēšanā spēlēja būtisku lomu – EPPO saņēma ievērojamu atbalstu no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Tiek uzskatīts, ka krāpnieciskajā shēmā iesaistīti vairāk nekā 400 uzņēmumi, un tā izmantota arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai no narkotiku tirdzniecības, kibernoziegumiem un investīciju krāpniecības. Admiral 2.0 izriet no EPPO vērienīgākās PVN izmeklēšanas “Admiral”, kas skar vairāk nekā 30 valstis un radījusi zaudējumus 2,9 miljardu eiro apmērā.
Relīze pieejama šeit.
VID Nodokļu un muitas policija lūdz uzsākt kriminālvajāšanu par ES sankciju pārkāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde nodevusi Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālprocesu pret fizisku personu, kura, rīkojoties Latvijā reģistrēta komersanta interesēs, organizēja 174 sankcijām pakļautu koksnes granulu un brikešu kravu ievešanu no Baltkrievijas, izmantojot viltotus dokumentus ar nepatiesi norādītu izcelsmes valsti – Uzbekistānu.
Muitas kontroles laikā 2023. gada septembrī tika konstatētas aizdomas par izcelsmes sertifikāta viltojumu, kā rezultātā tika uzsākts kriminālprocess par sankciju pārkāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un mēģinājumu piemērot nepamatotas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, radot valstij zaudējumus vairāk nekā 173 000 eiro apmērā. Procesa ietvaros uzsākta arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procedūra pret juridisko personu, kuras interesēs iespējamie noziedzīgie nodarījumi tika veikti.
Relīze pieejama šeit.
Prokuratūra nodevusi tiesai lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pusmiljarda eiro apmērā
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra nodevusi Ekonomisko lietu tiesai krimināllietu pret sešām personām, kuras apsūdzētas par vairāk nekā 500 miljonu eiro noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu organizētā grupā, ieguldot tos nekustamajos īpašumos Latvijā un ārvalstīs, luksusa precēs un uzņēmējdarbībā. Noziedzīgās darbības veiktas no 2007. gada līdz 2024. gada februārim, un pret Latvijā reģistrētu juridisko personu uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo noziedzīgie nodarījumi izdarīti tās interesēs. Kriminālprocesā arestēti īpašumi, transportlīdzekļi, kapitāldaļas, nauda un luksusa priekšmeti aptuveni 15 miljonu eiro vērtībā, un prokuratūra atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Relīze pieejama šeit.
Stājas spēkā spriedums par vairāk nekā 26 tūkstošu eiro izkrāpšanu no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma
Senāts atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas personas atzītas par vainīgām lielā apmērā izkrāptu naudas līdzekļu legalizēšanā, piespriežot katrai divu gadu nosacītu brīvības atņemšanu un vienam apsūdzētajam arī mantisku sodu 26 660 eiro apmērā. Noziedzīgais nodarījums tika īstenots, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos – viens apsūdzētais, būdams atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, uzdeva meitassabiedrībai noslēgt fiktīvu konsultāciju līgumu ar otra apsūdzētā uzņēmumu, nesniedzot reālus pakalpojumus. Senāts secināja, ka apelācijas instance pamatoti konstatējusi visas Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, un tiesvedība noritējusi saprātīgos termiņos, neskatoties uz Covid-19 izraisīto ārkārtējo situāciju.
Relīze pieejama šeit. Lietas Nr.: SKK-23/2025
Citas aktualitātes
Publicētas vadlīnijas, kas ļaus uzņēmējiem efektīvāk identificēt sankciju apiešanas riskus
FID sadarbībā ar vairākām institūcijām ir publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, lai palīdzētu uzņēmumiem identificēt un pārvaldīt riskus, kas saistīti ar sankciju ievērošanu, īpaši sadarbojoties ar tādām valstīm kā Armēnija, Kazahstāna, Ķīna, Turcija un citām, kuras tiek uzskatītas par paaugstināta sankciju riska valstīm. Tās sniedz praktiskus norādījumus, kā izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu (IKS), veikt darījumu partneru un darījumu pārbaudes, kā arī kā rīkoties ar sankcijām pakļautām precēm un pakalpojumiem. Vadlīnijās uzsvērts, ka īpaša uzmanība jāpievērš “sarkano līniju” definēšanai – tas nozīmē, ka uzņēmumam jānosaka, kādos gadījumos tas nedrīkst iesaistīties darījumos, lai izvairītos no sankciju pārkāpšanas.
Šīs vadlīnijas ir rekomendējošas, nevis juridiski saistošas, taču tās atspoguļo Latvijas un Eiropas institūciju labāko praksi un sagaidāmo rīcību no uzņēmumu puses. To ievērošana palīdz uzņēmumiem nodrošināt atbilstību normatīvajiem aktiem un samazināt risku tikt iesaistītiem sankciju pārkāpumos, kā arī atvieglo sadarbību ar kredītiestādēm, kuras sagaida, ka uzņēmēji spēs pamatot savu sankciju risku pārvaldības sistēmu atbilstību šīm vadlīnijām.
Vadlīnijās detalizēti aprakstīti gan sankciju veidi un riska novērtēšanas principi, gan arī praktiski piemēri, kā veikt padziļinātas pārbaudes, kā pārbaudīt preču izcelsmi un gala lietotāju, kā arī kā rīkoties ar informācijas trūkumu vai neskaidrībām. Tās arī uzsver, ka uzņēmumiem regulāri jāatjaunina savas kontroles sistēmas un jāseko līdzi izmaiņām sankciju regulējumā, lai savlaicīgi identificētu jaunus riskus un pielāgotu savus iekšējos procesus atbilstoši aktuālajai situācijai 1.
Relīze pieejama šeit. Vadlīnijas pieejamas šeit.
FATF: atjaunots paaugstinātas uzraudzības valstu saraksts
Finanšu darījumu darba grupa (FATF) atjaunoja pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu, iekļaujot valstis ar stratēģiskiem trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā. Sarakstā pievienotas Bolīvija un Britu Virdžīnu salas, bet izņemtas Horvātija, Mali un Tanzānija, ņemot vērā to progresu. Latvijas finanšu iestādēm, izstrādājot iekšējās kontroles sistēmas un veicot klientu izpēti, jāņem vērā ģeogrāfiskie riski, lai mazinātu apdraudējumu starptautiskajai finanšu sistēmai.
