Latvijas tiesību akti
Rakstu autore: Inese Zladeja
Pieņemti grozījumi Muitas likumā
Saeima 2026. gada 11. jūnijā pieņēmusi grozījumus Muitas likumā, kas paredz vairākas izmaiņas muitas kontroles, muitas informācijas sistēmu, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma un muitas pārstāvju regulējumā.
Ar grozījumiem tiek precizēta elektronisko muitas lēmumu pieņemšanas un paziņošanas kārtība, paredzot plašāku Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas izmantošanu. Noteikts, ka šajā sistēmā ievietots dokuments vai informācija uzskatāma par paziņotu deklarētājam otrajā darbdienā pēc ievietošanas. Tāpat likumā ietverts regulējums par muitas lēmumu piespiedu izpildi, tostarp iespēju liegt personai veikt darbības muitā, ja nav samaksāta piemērotā piespiedu nauda vai administratīvais sods.
Būtiskas izmaiņas paredzētas arī muitas kontroles jomā. Likumā nostiprinātas muitas iestāžu tiesības izmantot bezpilota lidaparātus muitas kontroles veikšanai visā Latvijas muitas teritorijā, kā arī noteikta īpaša kārtība muitošanai pakļauto preču un transportlīdzekļu uzraudzībai gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu. Papildus noteikts aizliegums no brīvās zonas izvest tabakas izstrādājumus kopā ar citām precēm vienā transportēšanas vienībā.
Grozījumi ievieš arī ar Eiropas Savienības oglekļa ievedkorekcijas mehānismu saistītu regulējumu, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests piešķirs atzītā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma deklarētāja statusu. Likumā noteikti arī kritēriji, pēc kuriem, piemērojot šo regulējumu, vērtējami smagi un atkārtoti muitas tiesību aktu, nodokļu noteikumu un ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu saistīti pārkāpumi.
Papildus tiek ieviests Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrs, kuru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests. Pārstāvja muitā pakalpojumus būs tiesīga sniegt tikai persona, kas reģistrēta šajā reģistrā. Attiecīgais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā. Ar grozījumiem var iepazīties šeit.
Pieņemts grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā
Saeima 2026. gada 11. jūnijā pieņēmusi grozījumu Nodokļu un muitas policijas likumā, ar kuru precizēts pārejas regulējums Integrētās riska informācijas sistēmas izmantošanai.
Grozījums paredz, ka līdz dienai, kad ekspluatācijā tiks nodota Muitas likumā paredzētā Muitas risku informācijas sistēma, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam, Nodokļu un muitas policija turpinās īstenot Integrētās riska informācijas sistēmas mērķi.
Minētā sistēma turpinās tehniski atbalstīt profilakses un kontroles pasākumus saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, nodokļu un muitas noziegumu atklāšanu un novēršanu, kā arī Eiropas Savienības muitas kodeksā noteikto risku pārvaldību un muitas kontroli.
Grozījums ir saistīts ar Muitas likuma izmaiņām, kas paredz jaunas Muitas risku informācijas sistēmas ieviešanu līdz 2027. gada 30. jūnijam, nodrošinot sistēmu darbības nepārtrauktību pārejas periodā. Ar grozījumu var iepazīties šeit.
Saeimā 1. lasījumā atbalstīta likumprojektu pakete vienkāršotai nodokļa samaksai fiziskām personām
Šā gada 18. jūnijā Saeima 1. lasījumā atbalstījusi likumprojektu paketi, kas paredz ieviest vienkāršotu nodokļa samaksas kārtību fiziskām personām, kuras sniedz pakalpojumus citām fiziskām personām un kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 25 000 euro. Pakete ietver grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Grozījumi paredz, ka šādas personas varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji un neiesniegt mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijas, ja tās izmantos saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu bankā. Nodokļa ieturēšana un samaksa valsts budžetā notiktu automātiski starp kredītiestādi un Valsts ieņēmumu dienestu. Šādām personām paredzēta 10% mikrouzņēmumu nodokļa likme.
Vienlaikus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēts noteikt, ka persona, kura izmanto šo vienkāršoto risinājumu, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja līdz 25 000 euro apgrozījuma sasniegšanai. Ja šis slieksnis tiek sasniegts un persona vēlas darbību turpināt, tai piecu darba dienu laikā būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam.
Savukārt grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz kārtību saimnieciskās darbības ieņēmumu konta atvēršanai, maiņai un slēgšanai, kā arī pienākumu pakalpojumu sniegšanas iestādei informēt Valsts ieņēmumu dienestu par konta atvēršanu un nodokļa ieturēšanas uzsākšanu.
Likumprojektu mērķis ir mazināt administratīvo slogu personām, kuras sniedz ikdienas pakalpojumus, piemēram, trenera, dārznieka, privātskolotāja, friziera, skaistumkopšanas speciālista vai santehniķa pakalpojumus, vienlaikus veicinot ienākumu legalizēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Saeimā divos lasījumos.
Pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Saeima 2026. gada 11. jūnijā pieņēmusi grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas precizē regulējumu attiecībā uz elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmu.
Grozījumi paredz, ka Dabas resursu nodokļa likuma normas par depozīta ierīču sistēmu attieksies uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuru baterijas nav atkārtoti uzlādējamas. Likumā arī precizēta terminoloģija, aizstājot līdzšinējo apzīmējumu ar terminu “depozīta ierīču sistēmas operators”.
Vienlaikus pārejas noteikumos paredzēts, ka regulējums par elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmu nestāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī, kā bija noteikts iepriekš, bet gan vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz depozīta ierīču sistēmas piemērošanu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm ar vienreizlietojamām baterijām.
Likums stāsies spēkā 2026. gada 15. jūlijā. Ar grozījumiem var iepazīties šeit.
Pieņemti grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā
Saeima 2026. gada 18. jūnijā pieņēmusi grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, ar kuriem pagarināts likumā noteikto cenu pieauguma ierobežošanas pasākumu piemērošanas termiņš.
Grozījumi paredz aizstāt līdzšinējo termiņu – 2026. gada 30. jūniju – ar 2026. gada 31. decembri. Līdz ar to naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas regulējums būs piemērojams vēl sešus mēnešus ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts.
Vienlaikus noteikts, ka regulējuma piemērošanas beigu posms, kas iepriekš bija paredzēts no 2026. gada 1. jūlija, tiek pārcelts uz 2027. gada 1. janvāri. Ar grozījumiem var iepazīties šeit.
Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā”
Šā gada 11. jūnijā Saeimai nosūtīts Ministru kabineta atbalstīts likumprojekts “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā”, kas paredz pilnveidot regulējumu par automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu un fizisko personu datu profilēšanu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās.
Likumprojekta mērķis ir skaidri nodalīt automatizētu lēmumu pieņemšanu no personas datu profilēšanas kā divas atšķirīgas datu apstrādes darbības. VID arī turpmāk būtu tiesības izmantot automatizētu datu apstrādi, lai nodrošinātu nodokļu administrēšanu, veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, kā arī izpildītu citus VID uzdevumus.
Vienlaikus likumprojekts paredz datu subjektu aizsardzības garantijas. Automatizēta individuāla lēmuma adresātam būs tiesības rakstveidā pieprasīt un saņemt paskaidrojumu par attiecīgo lēmumu, kā arī to apstrīdēt VID ģenerāldirektoram un pārsūdzēt tiesā. Lēmumu par apstrīdētu automatizētu individuālu lēmumu pieņems VID amatpersona, un tas nevarēs tikt pieņemts, pamatojoties tikai uz automatizētu datu apstrādi.
VID būs jāpublicē savā tīmekļvietnē informācija par automatizētu lēmumu pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu, nodokļu maksātāja novērtējuma kritērijiem, kā arī par lēmuma tiesiskajām un faktiskajām sekām. Anotācijā norādīts, ka grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām un skaidrāku tiesisko regulējumu attiecībā uz VID veikto datu profilēšanu. Ar likumprojektu var iepazīties šeit.
ES tiesību akti
Rakstu autore: Aija Lasmane
Latvijas un Sanmarīno nodokļu konvencija
2026. gada 14. maijā Latvija un Sanmarīno uzsāka darbu pie savstarpējas nodokļu konvencijas. Turpmāka informācija tiks sniegta, tiklīdz tā būs pieejama.
Eiropas Komisija pieņem nodokļu vienkāršošanas paketi
Eiropas Komisija ir pieņēmusi nodokļu vienkāršošanas paketi, lai racionalizētu atbilstību prasībām un uzlabotu vienotā tirgus konkurētspēju. Pakete ietver Nodokļu Omnibus un Administratīvās sadarbības direktīvas (DAC) pārstrādāto redakciju. Šī pakete ir daļa no Komisijas vienkāršošanas programmas, kuras mērķis ir līdz 2029. gadam samazināt administratīvo slogu vismaz par 25 % (35 % MVU), un paredzams, ka tā ES uzņēmumiem ietaupīs aptuveni 8 miljardus eiro gadā.
Nodokļu Omnibus mērķis ir vienkāršot nodokļu piemērošanu tiešo nodokļu jomā, samazināt nevajadzīgu atbilstības slogu, uzlabot juridisko noteiktību un veicināt pārrobežu darbību iekšējā tirgū.
Priekšlikums ievieš grozījumus sešās galvenajās direktīvās:
- Procentu un autoratlīdzības direktīva (2003/49);
- Apvienošanās direktīva (2009/133);
- Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva (2011/96);
- Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva (2016/1164) (ATAD);
- Nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu direktīva (2017/1852); un
- Direktīva par ātrāku un drošāku pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglošanu (2025/50) (FASTER), kas grozīta, lai nodrošinātu, ka tās darbības joma atbilst PSD un IRD atjauninājumiem.
Galvenie Tiešo nodokļu kopīgās direktīvas pasākumi ietver:
- atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa par visiem pārrobežu dividenžu, procentu un autoratlīdzību maksājumiem starp uzņēmumiem Eiropas Savienībā;
- kopēja minimālā standarta ieviešanu nodokļu režīmam ieguldījumiem ar pētniecību un attīstību saistītos materiālos aktīvos visā Eiropas Savienībā;
- ATAD paredzētā procentu ierobežošanas noteikuma vienkāršošanu, atceļot īstenošanas iespējas un minimālā sliekšņa noteikšana par obligātu;
- zema riska trešo personu aizdevumu izslēgšana no ATAD procentu ierobežošanas noteikuma darbības jomas, lai nodrošinātu, ka patiesam banku un tirgus finansējumam netiek piemēroti nevajadzīgi ierobežojumi;
- pārklājošos noteikumu atcelšana starp ATAD un Minimālās nodokļu likmes direktīvas CFC noteikumiem, samazinot nevajadzīgu sarežģītību un pārklāšanos;
- ATAD noteikumu par importētām hibrīdneatbilstībām atcelšana, jo tie ir izrādījušies pārāk sarežģīti, vienlaikus nesniedzot nekādus vai ierobežotus rezultātus;
- vienota modeļa pieejas ieviešana ATAD CFC noteikumiem, lai vienkāršotu piemērošanu visā Eiropas Savienībā;
- jautājumu risināšana, kas saistīti ar Strīdu izšķiršanas mehānisma direktīvas interpretāciju un piemērošanu, lai nodokļu maksātājiem to būtu vieglāk izmantot; un
- Nodokļu apvienošanas direktīvas darbības jomas paplašināšana, lai visas pārrobežu uzņēmumu reorganizācijas, uz kurām attiecas ES uzņēmumu tiesības, varētu notikt bez tūlītējas nodokļu uzlikšanas.
Ja priekšlikums tiks pieņemts, noteikumi stāsies spēkā no 2029. gada 1. janvāra (ar dažiem izņēmumiem).
Galvenie vienkāršošanas pasākumi DAC jomā ir šādi:
- Paziņošanas process vienībām, uz kurām attiecas DAC4 un DAC9 darbības joma, tiks ievērojami vienkāršots. Pašlaik katrai starptautisko uzņēmumu grupas vienībai, uz kuru attiecas DAC4 un DAC9, ir jāpaziņo nodokļu iestādei par grupas pārskatu sniedzošo vienību un ziņošanas laiku. Ierosinātais pasākums ieviesīs vienotu paziņojumu, kas aptvers DAC4/DAC9, kur viena vienība iesniegs paziņojumu visas grupas vārdā. Paziņojumam tiks noteikts standartizēts laika grafiks un saturs, kurā būs iekļauts ziņotājas vienības nosaukums un vieta, kur ziņotāja vienība sniegs ziņojumu.
- Prasība ziņot par pārrobežu shēmām saskaņā ar DAC6 tiks atcelta vienībām, uz kurām attiecas Minimālās nodokļu likmes direktīva, ja tās atbilst noteiktiem nosacījumiem. Visām pārējām ziņotājām personām vispārīgās A pazīmes tiek atceltas. Turklāt ziņošanas termiņš tiek palielināts no 30 līdz 90 dienām, un termiņa sākumpunkts ir ierobežots līdz brīdim, kad shēma tiek faktiski ieviesta.
- Aktivitātes slieksnis preču pārdošanas ziņošanai saskaņā ar DAC7 ir atcelts, un pašreizējais monetārais slieksnis tiek palielināts no 2000 EUR līdz 3000 EUR.
DAC priekšlikums tiks iesniegts apspriešanai Eiropas Parlamentā un pieņemšanai Eiropas Savienības Padomē. Ja priekšlikums tiks pieņemts publicētajā redakcijā, priekšlaicīgi īstenoti vienkāršošanas pasākumi būtu jāīsteno līdz 2028. gadam. Pārējie pasākumi, tostarp tie, kuru mērķis ir uzlabot direktīvas efektīvu darbību, būtu jāīsteno līdz 2030. gadam.
Raksta autore: Natālija Ķīse
Komisijas īstenošanas regula (ES) 2026/1200
Ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 attiecībā uz noteikumiem par to, kā īsteno pagaidu muitas nodokli 3 EUR apmērā par sūtījumā, kura patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR, esošu importētu preču tālpārdošanu.
Kā jau informējām šā gada februāra Nodokļu vēstīs, tika atcelts muitas nodokļa atbrīvojums sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, un no 2026. gada 1. jūlija ieviests pagaidu vienots muitas nodoklis 3 EUR apmērā par katru preci tādā sūtījumā.
Turpinot, 2026. gada 8. jūnijā Eiropas Komisija publicēja Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2026/1200, ar kuru tiek ieviesti tehniskie grozījumi Savienības Muitas kodeksa īstenošanas noteikumos, lai nodrošinātu jaunā nodokļa praktisku piemērošanu. Galvenās izmaiņas ir šādas:
- Vispārējie galvojumi – tiek paredzēta vispārējo galvojumu izmantošana preču laišanai brīvā apgrozībā importētu preču tālpārdošanā, izmantojot IOSS režīmu, kā arī precēm pasta sūtījumos;
- Kompetentā muitas iestāde – gadījumos, kad importētu preču tālpārdošana no trešajām valstīm ar sūtījuma patieso vērtību līdz 150 EUR nenotiek ar IOSS starpniecību, muitas deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā jāiesniedz tajā muitas iestādē, kas atrodas galamērķa dalībvalstī;
- Preču pozīcijas – ieviests “pozīcijas” jēdziens, lai ievedmuitas nodokli 3 EUR apmērā aprēķinātu par katru atsevišķu preci sūtījumā. Sūtījumā esošās preces var grupēt vienā pozīcijā tikai tad, ja tiek piemēroti Savienības muitas kodeksa 177. pantā paredzētie vienkāršojumi (* 177. pants paredz iespēju pēc deklarētāja pieteikuma muitai aprēķināt nodokļus par visu kravu kopā pēc augstākās likmes tarifa apakšpozīcijas, ja katras preces atsevišķa deklarēšana prasītu nesamērīgu darbu vai izmaksas);
- Grupēti sūtījumi – muitas dienestiem ir pienākums pārbaudes laikā konstatētus apvienotos sūtījumus, kas atbilst atsevišķiem tālpārdošanas sūtījumiem, uzskatīt par atsevišķiem sūtījumiem un attiecīgi piemērot 3 EUR muitas nodokli;
Regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas un tiek piemērota no 2026. gada 1. jūlija.
Raksta autore: Inese Zladeja
Eiropas Parlaments apstiprina regulas ES–ASV tarifu vienošanās īstenošanai
Eiropas Parlaments 2026. gada 16. jūnijā apstiprinājis divus tiesību aktus, ar kuriem tiek īstenotas ES un ASV 2025. gada augusta kopīgajā paziņojumā ietvertās tarifu saistības. Galvenā regula paredz atcelt muitas nodokļus visām ASV rūpniecības precēm un piešķirt preferenciālu piekļuvi ES tirgum noteiktiem ASV jūras velšu un lauksaimniecības produktiem.
Otra regula pagarina bezmuitas režīmu ASV omāru importam un paplašina to arī uz pārstrādātiem omāru produktiem. Šīm precēm muitas nodokļa nepiemērošana turpināsies ar atpakaļejošu spēku no 2025. gada 1. augusta.
Vienlaikus regulās ietverti aizsardzības mehānismi ES interesēm. Eiropas Komisijai būs tiesības apturēt tarifu preferences, ja ASV nepildīs savas saistības vai ja imports radīs nopietna kaitējuma risku ES rūpniecībai vai lauksaimniecības nozarei. Īpaši paredzēts, ka preferences varēs apturēt, ja pēc 2026. gada 31. decembra ASV turpinās piemērot vairāk nekā 15 % tarifus ES tērauda un alumīnija atvasinātajiem produktiem.
Regula par rūpniecības, lauksaimniecības un jūras velšu produktiem būs spēkā līdz 2029. gada 31. decembrim, ja tā netiks pagarināta. Eiropas Komisijai līdz 2029. gada 30. jūnijam būs jāizvērtē regulas ietekme uz ES rūpniecību, lauksaimniecību, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tirdzniecības plūsmām ar trešajām valstīm.
Ar informāciju var iepazīties Eiropas Parlamenta tīmekļvietnē.
Latvijā un ārzemēs
Raksta autore: Aija Lasmane
Eiropas Komisija publicē ieteikumu par MVU īpašumtiesību nodošanu, tostarp nodokļu aspektiem
Eiropas Komisija ir publicējusi savu ieteikumu, kas adresēts dalībvalstīm, lai atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašumtiesību nodošanu, “lai nodrošinātu esošo darbavietu un ražošanas aktīvu saglabāšanu un veicinātu to uzņēmējdarbības nepārtrauktību Eiropas Savienībā”.
Nodokļu jomā ieteikums mudina dalībvalstis apsvērt:
- nodokļu atvieglojumus, piemēram, atbrīvojumus no nodokļiem, nodokļu samazināšanu vai atlikšanu, lai atbalstītu MVU uzņēmumu nodošanu Eiropas Savienībā; šādiem nodokļu atvieglojumiem no nodokļu viedokļa nevajadzētu atšķirīgi izturēties pret dažādām uzņēmumu nodošanas juridiskajām formām (piemēram, aktīvu nodošanu, apvienošanos, sadalīšanu utt.) vai uzņēmumu nodošanas veidiem (piemēram, ģimenes ietvaros vai trešajai personai);
- papildu mērķtiecīgus nodokļu atvieglojumus, piemēram, (i) nodokļu samazinājumus aktīviem, ko izmanto tikai MVU vajadzībām, dāvinājuma vai mantojuma gadījumā; vai (ii) lai atkārtoti ieguldītu kapitāla pieaugumu, kas gūts, pārdodot biržā nekotēta uzņēmuma akcijas, biržā nekotētā MVU, kas aktīvi iesaistīts preču un pakalpojumu ražošanā vai pārdošanā;
- attiecībā uz mantojuma un dāvinājuma nodokļiem, (i) pielāgojot valstu nodokļu režīmus, lai ņemtu vērā mantojuma nodokļus, kas samaksāti citās dalībvalstīs MVU uzņēmumu nodošanas laikā; un (ii) paplašinot mantojuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļu līgumu tīklu, lai atvieglotu jebkādas dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu; un
- samazinot, atceļot vai atliekot zīmoga nodevas, reģistrācijas nodevas un citus līdzīgus nodokļus, kas saistīti ar uzņēmumu nodošanu.
Visbeidzot, ieteikumā norādīts, ka jebkuriem nodokļu atvieglojumiem MVU uzņēmumu nodošanai jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem un jānodrošina MVU uzņēmējdarbības nepārtrauktība Eiropas Savienībā. Turklāt MVU īpašumtiesību nodošanai “nedrīkst skart dalībvalstu tiesības risināt nodokļu nemaksāšanas, nodokļu apiešanas un krāpšanas nodokļu jomā problēmas”
Raksta autors: Edgars Hercenbergs
OECD publicējusi konsultācijas projekts par Transfertcenu vadlīniju pārskatīšanu
OECD 1. jūnijā publicēja konsultācijas projektu par Transfertcenu vadlīniju VII nodaļas (grupas iekšējie pakalpojumi, skat. Revisions to Chapter VII of the OECD Transfer Pricing Guidelines – Special considerations for intra-group services) pārskatīšanu (komentārus var iesniegt līdz 22. jūlijam). Mērķis nav mainīt pamatprincipus, bet saskaņot tos ar I–III nodaļu un papildināt ar 21 piemēru. Galvenais ir labuma tests: aktivitāte ir pakalpojums tikai tad, ja tā sniedz saņēmējam vērtību, par kuru neatkarīgs uzņēmums maksātu; pietiek ar saprātīgi sagaidāmu labumu, pat ja tas vēlāk nerealizējas. Cost-plus nav automātiski piemērotākā metode – var derēt CUP vai peļņas sadale. Zemas vērtības pakalpojumiem saglabāta vienkāršotā pieeja ar 5% uzcenojumu bez tirgus datu analīzes (benchmarking), bet šo 5% nedrīkst izmantot kā etalonu pārējiem pakalpojumiem.
Raksta autore: Inese Zladeja
Lietuvā pieņemti PVN likuma grozījumi ViDA pakotnes pirmā posma ieviešanai
Lietuvā pieņemti grozījumi PVN likumā, ar kuriem tiek ieviests pirmais posms ES “PVN digitālajā laikmetā” jeb ViDA pakotnē paredzētajām izmaiņām. ViDA pakotne tika pieņemta 2025. gada 11. martā un paredz pakāpeniski modernizēt ES PVN sistēmu, tostarp paplašinot OSS/IOSS režīmus un samazinot nepieciešamību uzņēmumiem reģistrēties PVN vajadzībām vairākās dalībvalstīs.
Pieņemtie grozījumi skar elektroniskās saskarnes, OSS un IOSS režīmus, 10 000 euro slieksni un preču pārvietošanas uz noliktavu jeb call-off stock režīmu. Grozījumi paredz paplašināt platformu kā uzskatāmā piegādātāja regulējumu gadījumos, kad platformas veicina trešo valstu pārdevēju piegādes ES personām.
Tāpat precizēts, ka ārpussavienības OSS režīms attieksies uz visiem pakalpojumiem, ko trešo valstu uzņēmumi sniedz ES neapliekamām personām, savukārt līdz 2028. gada 30. jūnijam ES OSS režīms attieksies arī uz noteiktām gāzes, elektroenerģijas, apkures un dzesēšanas piegādēm. Attiecībā uz 10 000 euro slieksni noteikts, ka tajā tiks ieskaitītas tikai preces, kas nosūtītas no piegādātāja reģistrācijas dalībvalsts, bet preces no krājumiem citās dalībvalstīs netiks ņemtas vērā.
Grozījumi arī paredz, ka call-off stock vienkāršošanas režīms būs piemērojams tikai precēm, kas nosūtītas līdz 2028. gada 30. jūnijam, un tas tiks pilnībā atcelts no 2029. gada 1. jūlija. Papildus tiek precizēti IOSS piemērošanas nosacījumi, tostarp paredzot, ka šo režīmu nevarēs izmantot personas, kuras piemēro Lietuvas mazā uzņēmuma PVN režīmu.
Lielākā daļa grozījumu stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, savukārt normas par call-off stock režīma pilnīgu atcelšanu – 2029. gada 1. jūlijā. Lietuvas Valsts nodokļu inspekcijas vadītājam līdz 2026. gada 31. decembrim jāpieņem nepieciešamie īstenošanas noteikumi.
Grozījumi, kas pieņemti 2026. gada 18. jūnijā, ir pieejami šeit (tikai lietuviešu valodā).
Informē VID un citi
Rakstu autore: Kristīne Erele
Dabas resursu nodoklis saules enerģijas projektiem: VID uzziņas
Publicētas uzziņas saistībā ar dabas resursu nodokli | Valsts ieņēmumu dienests – www.vid.gov.lv
Pēdējos gados VID ir izdevis vairākas uzziņas par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanu saules paneļiem (2023. un 2024. gadā), kas liecina – šie jautājumi praksē atkārtojas un rada neskaidrības nozarē. Vienlaikus redzams, ka VID pakāpeniski nostiprina konsekventu pieeju, un, visticamāk, tieši pieaugošās intereses dēļ uzziņas ir publiskotas plašākai izmantošanai.
Visās trīs uzziņās analizētas situācijas, kurās uzņēmumi ieved Latvijā fotoelementu paneļus un citas ar saules elektrostacijām saistītas iekārtas un izmanto tās saimnieciskajā darbībā. Tomēr šo situāciju juridiskā konstrukcija ir atšķirīga. Vienā gadījumā uzņēmums pats iegādājas paneļus no trešajām valstīm savas elektrostacijas izbūvei, citā – uzņēmums nodrošina paneļu importu un uzstādīšanu klientiem, saavukārt vēl citā – attīstītājs realizē lielu saules parku, kur materiāli tiek iegādāti ārpus Latvijas, bet būvniecību organizē ģenerāluzņēmējs.
Neskatoties uz šīm atšķirībām, VID visos gadījumos uzsver vienu pamatprincipu – fotoelementu paneļi un invertori ir uzskatāmi par videi kaitīgām precēm, kuras ietilpst DRN piemērošanas tvērumā. Līdz ar to jautājums nav par to, vai nodoklis var tikt piemērots, bet gan – kurš konkrētajā darījumā kļūst par nodokļa maksātāju.
VID pieeja šajā aspektā ir konsekventa: izšķirošais kritērijs ir tas, kura persona pirmā izmanto attiecīgās preces Latvijas teritorijā savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka būtiska nozīme nav īpašumtiesību pārejas brīdim vai vietai, kā arī ne piegādes ķēdei. Piemēram, arī gadījumā, ja saules paneļi tiek iegādāti ārvalstīs un būvuzņēmējs tikai organizē to piegādi un uzstādīšanu, par pirmo izmantošanas personu Latvijā tiks uzskatīts attīstītājs, kurš šīs iekārtas faktiski izmanto elektroenerģijas ražošanai. Līdzīgi arī importētājs, kas piegādā un uzstāda paneļus klientiem, var būt uzskatāms par nodokļa maksātāju attiecībā uz Latvijā izmantotajām iekārtām.
Vienlaikus visas trīs uzziņas kopā sniedz pārskatu par DRN atbrīvojuma iespējām, kas praksē ir ne mazāk būtiskas kā pats nodokļa piemērošanas princips. Nozīmīgākais secinājums ir tas, ka likumdevējs ir paredzējis vairākus alternatīvus mehānismus, kā uzņēmumi var izvairīties no DRN samaksas, nodrošinot atbilstošu videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu.
Pirmkārt, DRN var nebūt jāmaksā, ja piegādes līgumā ir ietverts nosacījums, ka nolietotie paneļi pēc to kalpošanas laika beigām tiks nosūtīti atpakaļ uz piegādātājvalsti. Šāds modelis praksē ir īpaši aktuāls gadījumos, kad iekārtas tiek iegādātas no trešo valstu ražotājiem.
Otrkārt, iespējams piedalīties videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, piemēram, noslēdzot līgumu ar attiecīgu apsaimniekotāju un nodrošinot normatīvajos aktos paredzēto uzskaiti un pārstrādi.
Trešais veids, – īpaši lielākiem projektiem (piemēram, saules parkiem) iespējams izveidot savu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, pašam uzņemoties attiecīgās saistības un reģistrējoties uzraugošajās iestādēs.
No praktiskā viedokļa galvenais secinājums ir skaidrs – DRN aspekti jāvērtē jau projekta plānošanas sākumposmā. Pareizi izvēlēts atkritumu apsaimniekošanas modelis var nozīmēt pilnīgu atbrīvojumu no DRN, bet nepareiza pieeja – būtisku un bieži vien neparedzētu izmaksu risku.
Preču nodošana realizācijai un PVN piemērošana: VID uzziņas atziņas
Uzņēmumi arvien biežāk izmanto elastīgus preču izplatīšanas modeļus, tostarp preču nodošanu klientiem realizācijai (angliski – consignment stock). Šāds modelis ļauj paplašināt tirdzniecību, vienlaikus samazinot klienta risku attiecībā uz krājumiem. Tomēr tas rada būtiskus jautājumus par PVN piemērošanas brīdi un kārtību. VID uzziņa sniedz atziņas par šādu darījumu nodokļu režīmu.
Konkrētajā situācijā Latvijas sabiedrība plāno piegādāt preces mazumtirdzniecības partneriem Latvijā, saglabājot īpašuma tiesības uz tām līdz brīdim, kad tās tiek pārdotas gala patērētājam. Klients preces tur savās telpās, neuzskaita tās kā savus krājumus un var tās atgriezt. Par pārdotajām precēm klients periodiski sniedz atskaiti, un piegādātājs izraksta nodokļa rēķinu tikai par faktiski pārdoto preču apjomu, aprēķinot un maksājot PVN attiecīgajā brīdī.
VID uzziņā uzsvērts, ka Latvijas PVN regulējums neparedz īpašu darījuma veidu “preču nodošana realizācijai”. Līdz ar to šādiem darījumiem piemērojamas vispārējās PVN likuma normas. Saskaņā ar PVN likumu preču piegāde ir īpašuma tiesību nodošana, kas dod tiesības rīkoties ar lietu kā īpašniekam. Savukārt preču piegādes brīdis ir faktiska preču nodošana saņēmējam – ne vēlāk kā brīdī, kad tās ir saņemtas.
Izšķiroša nozīme ir nevis juridiskajai īpašuma tiesību saglabāšanai, bet faktiskajai rīcības nodošanai ar preci. Ja preces tiek nogādātas klienta telpās un viņam ir iespēja tās pārdot gala pircējam, tas PVN vajadzībām tiek uzskatīts par piegādi.
No tā izriet divas būtiskas sekas:
- PVN pienākums rodas brīdī, kad preces nodotas klientam, nevis kad tās tiek pārdotas gala patērētājam;
- nodokļa rēķins jāizraksta ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šī brīža.
VID skaidri norāda, ka modelis, kurā nodokļa rēķins tiek izrakstīts reizi mēnesī tikai par pārdotajām precēm, neatbilst PVN likuma prasībām.
Ņemot vērā minēto, lai samazinātu nodokļu riskus, uzņēmumiem ieteicams izvērtēt, vai preču nodošanas modelis faktiski nerada PVN piegādi jau preču nodošanas brīdī, kā arī savlaicīgi pielāgot rēķinu izrakstīšanas un deklarēšanas kārtību.
PVN piemērošana ilgstošiem pakalpojumiem: rēķinu izrakstīšanas biežums
Uzņēmumi arvien biežāk sniedz pakalpojumus, kas tiek izpildīti nepārtraukti ilgākā laika periodā (piemēram, nekustamā īpašuma noma, apsaimniekošana, abonēšanas pakalpojumi). Šādos gadījumos nozīmīgs kļūst jautājums par pareizu PVN piemērošanu un rēķinu izrakstīšanas biežumu. VID nesenā uzziņā tiek analizēta tipiska problēma – vai ir pieļaujams izrakstīt vienu rēķinu par visu gada periodu, un kā tas ietekmē PVN piemērošanu.
VID izskatīja situāciju, kur sabiedrība iznomā tai piederošas meža un lauksaimniecības zemes uz 12 mēnešiem (atsevišķos gadījumos arī ilgāk). Līgumā ir noteikta kopējā nomas maksa, un uzņēmums apsver iespēju izrakstīt vienu rēķinu par visu periodu.
Uzņēmumu interesēja divi galvenie aspekti:
- vai šāda rēķinu izrakstīšana ir pieļaujama no grāmatvedības viedokļa;
- vai tas atbilst PVN likuma prasībām attiecībā uz ilgstošiem pakalpojumiem.
No grāmatvedības regulējuma viedokļa VID norāda, ka normatīvie akti neierobežo rēķinu izrakstīšanas biežumu. Galvenā prasība ir nodrošināt, ka saimnieciskais darījums ir pamatots ar attaisnojuma dokumentu un ir izsekojams. Līdz ar to viena rēķina izrakstīšana par ilgāku periodu pati par sevi nav aizliegta.
Tomēr būtiskākais ierobežojums izriet no PVN regulējuma:
- ja pakalpojumi tiek sniegti nepārtraukti ilgstošā periodā un par tiem periodiski tiek izrakstīti rēķini vai veikti maksājumi, darījums tiek uzskatīts par notikušu perioda beigās, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos;
- izņēmuma gadījumos (piemēram, ja PVN maksā pakalpojuma saņēmējs un netiek izrakstīti rēķini ilgāk par gadu) darījums var tikt uzskatīts par notikušu reizi gadā.
Tādējādi, vispārējā gadījumā (piemēram, nekustamā īpašuma noma), ja pakalpojums tiek sniegts nepārtraukti, un uz to neattiecas īpašais regulējums, rēķini jāizraksta vismaz reizi sešos mēnešos, t.i., gada laikā vismaz divi rēķini.
Praksē tas nozīmē, ka viena rēķina izrakstīšana par visu gadu ne vienmēr ir pieļaujama, pat ja tas būtu ērtāk no administratīvā viedokļa. Tādēļ uzņēmumiem ieteicams izvērtēt savus līgumus un rēķinu izrakstīšanas praksi, lai izvairītos no PVN riskiem un nodokļu korekcijām.
Transfertcenu korekcijas un PVN piemērošana: VID uzziņas atziņas un praktiskā nozīme
Transfertcenu jautājumi uzņēmumu grupās tradicionāli tiek skatīti tiešo nodokļu kontekstā, tomēr praksē arvien biežāk rodas neskaidrības arī par netiešo nodokļu – īpaši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) – piemērošanu transfertcenu korekcijām. Latvijā normatīvais regulējums šo jautājumu tieši neaptver, kas rada interpretācijas riskus un potenciālus strīdus ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tāpēc VID izsniegtā uzziņa sniedz būtisku skaidrojumu par PVN piemērojamību šādās situācijās.
Kādas Latvijas sabiedrības gadījumā 2025. gadā tika veikta transfertcenu korekcija attiecībā uz darījumiem ar saistītajiem uzņēmumiem Zviedrijā, Dānijā un Apvienotajā Karalistē. Sabiedrība izrakstīja rēķinus par peļņas korekciju, kas tika aprēķināta, piemērojot darījumu tīrās peļņas metodi, un kuru mērķis bija nodrošināt atbilstību grupas transfertcenu politikai. Būtiski – šie maksājumi nebija saistīti ar konkrēti identificējamu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.
Sabiedrība uzdeva VID vairākus jautājumus, tostarp vai šādas transfertcenu korekcijas ir PVN objekts un kā tās atspoguļojamas PVN deklarācijā un finanšu pārskatā.
VID savā uzziņā uzsvēra PVN sistēmas pamatprincipu – ar PVN apliekami tikai tādi darījumi, kuros pastāv tieša saikne starp piegādāto preci vai sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību.
No uzziņas izriet divas būtiskas situācijas:
- Ja transfertcenu korekcija ir tieši saistīta ar konkrētu darījumu (piemēram, tiek mainīta kāda piegādes cena), tad korekcija ietekmē arī PVN – tiek koriģēta ar nodokli apliekamā vērtība.
- Ja korekcija nav attiecināma uz konkrētu darījumu, bet ir veikta, lai nodrošinātu noteiktu peļņas līmeni (piemēram, gada beigās), tad šāds maksājums nav uzskatāms par atlīdzību PVN izpratnē.
VID secināja, ka konkrētajā gadījumā transfertcenu korekcijām nav tiešas saiknes ar konkrētiem darījumiem, tādēļ tās neietilpst PVN piemērošanas tvērumā. Attiecīgi šādi maksājumi nav deklarējami PVN deklarācijā.
Vienlaikus VID pievērsās arī grāmatvedības aspektam. Izvērtējot darījuma ekonomisko būtību, tika secināts, ka šādi transfercenu korekciju rezultātā gūtie ieņēmumi nav uzskatāmi par neto apgrozījumu (jo tie neizriet no preču vai pakalpojumu pārdošanas). Tie ir atspoguļojami peļņas vai zaudējumu aprēķinā postenī “pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”.
Nodokļu Helpdesk abonements
Atgādinām, ka uzņēmumiem ir iespēja noslēgt Nodokļu Helpdesk līgumu – tas ir ceturkšņa abonements par fiksētu maksu, kas ietver noteiktu konsultāciju stundu skaitu (vienojoties individuāli).
Ko tas dod?
- Būtiski zemāku stundas likmi salīdzinājumā ar parastajiem Helpdesk līgumiem.
- Iespēju jebkurā laikā sazināties ar Sorainen nodokļu komandu (30+ speciālisti Baltijā) un saņemt konsultācijas par nodokļu jautājumiem:
- mutiski (klātienē vai pa tālruni)
- vai rakstiski (e-pastā)
Svarīgi:
- Neizmantotās stundas nepāriet uz nākamo ceturksni.
- Abonementa ietvaros var arī pārbaudīt nodokļu regulējumu citās valstīs, izmantojot IBFD datu bāzi un WTS tīklu. Tas palīdz saprast, kāds visticamāk ir regulējums konkrētajā valstī, pirms apstiprināt to pie vietējiem konsultantiem.
- Lielākā darba daļa tiek veikta par Latvijas konsultantu likmēm, nevis, piemēram, Londonas vai Ņujorkas cenām.
- Muitas jautājumi, transfertcenas, nodokļu konvencijas u.c. – lielākoties balstās uz universāliem principiem, ko varam pārbaudīt tepat no Latvijas.
Ja vēlaties izmantot šo risinājumu, sazinieties:
