Nodokļu vēstis. Maijs 2026

Latvijas tiesību akti

Rakstu autore: Aija Lasmane

Paplašinās ziedojumu iespējas sabiedriskā labuma organizācijām – ziedojumos varēs saņemt arī pakalpojumus

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas paredz, ka turpmāk sabiedriskā labuma organizācijas ziedojumos varēs saņemt ne tikai finanšu līdzekļus vai mantas, bet arī pakalpojumus. Vienlaikus grozījumi paplašinās organizāciju iespējas veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū.

Finanšu ministrija rosina vienkāršot nodokļu regulējumu un stiprināt uzraudzību digitālajā vidē

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai vienkāršotu regulējumu, pārskatītu novecojušas tiesību normas un uzlabotu nodokļu administrēšanu.

Grozījumi paredz sakārtot likumā lietotos terminus un izslēgt normas, kas vairs nav aktuālas vai praktiski netiek piemērotas, piemēram, regulējumu par nodokļu parādu kapitalizāciju, kas bija saistīts ar privatizācijas procesiem, kā arī novecojušas prasības par iespēju nodokļu administrācijā klātienē iepazīties ar normatīvajiem aktiem.

Vienlaikus tiek precizēti nodokļu maksātāju un administrācijas pienākumi, padarot regulējumu skaidrāku un vieglāk piemērojamu. Piemēram, tiek noteikts, ka deklarācijas iesniedzamas ne tikai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pagarinātajos termiņos, ņemot vērā, ka regulējums paredz šādu nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņa pagarināšanu, kā arī tiek aktualizētas normas atbilstoši mūsdienu terminoloģijai un citu normatīvo aktu  regulējumam.

Likumprojekts paredz arī uzlabojumus administratīvajos procesos. Plānots ieviest iespēju noteiktos gadījumos sagatavot brīdinājumus elektroniski bez amatpersonas paraksta, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Tāpat paredzēts atteikties no prasībām, kas zaudējušas praktisku nozīmi. Piemēram, izslēgts regulējums, kas noteica fiziskai personai kā nodokļa maksātāja papildu pienākumu izņemt algas nodokļa grāmatiņu un iesniegt to darba vietā, kuru tas uzskata par galveno ienākumu gūšanas vietu. Aktuālais regulējums par algas nodokļa grāmatiņu ir noteikts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kā arī saistītajos MK noteikumos.

Vienlaikus tiek pilnveidota pieeja informācijas publiskošanai par pārkāpumiem nodokļu jomā. Turpmāk paredzēts publiskot informāciju tikai par juridiskajām personām, kuru amatpersonām uzlikts administratīvais sods par neuzrādītās darba samaksas izmaksāšanu, tādējādi stiprinot caurskatāmību un vienlaikus ievērojot fizisko personu datu aizsardzību.

Grozījumi paredz arī modernizēt regulējumu elektroniskās komercijas uzraudzībā, nosakot normatīvajam regulējumam par nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu un informācijas pieprasīšanu no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem atbilstošu  kārtību, tostarp attiecībā uz domēna vārdu darbības ierobežošanu un piekļuves bloķēšanu. Piemēram, tiek precizēta kārtība, kas tiek piemērota gadījumos, kad tiek pieņemts uzraudzības iestādes lēmums, ar kuru tiek ierobežots nelikumīgs saturs tiešsaistē. Tas nodrošinās atbilstību Eiropas Savienības prasībām un uzlabos uzraudzības efektivitāti digitālajā vidē.

Pēc publiskās apspriešanas noslēguma un saņemto viedokļu izvērtēšanas likumprojekts tiks nodots saskaņošanai iesaistītajām pusēm TAP portālā. Noslēdzoties šim saskaņošanas posmam, tas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Savukārt pēc Ministru kabineta atbalsta likumprojekts tiks nodots izskatīšanai Saeimā.

 

Rakstu autore: Natālija Ķīse

Grozījumi Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumā

Šā gada 21. maijā Saeima 1. lasījumā konceptuāli atbalstījusi grozījumus Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumā, kas paredz iespēju zemes īpašniekiem saņemt kompensāciju gadījumos, kad zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksu.

Grozījumu mērķis ir risināt situācijas, kurās zemes īpašniekiem, pastāvot īpašuma tiesību ierobežojumiem, rodas finansiāli zaudējumi, jo par zemes lietošanu saņemtā maksa ir mazāka nekā maksājamais NĪN. Tādējādi likumprojekts paredz nodrošināt taisnīgāku kompensācijas mehānismu zemes īpašniekiem.

Plānots, ka kompensāciju varēs pieprasīt no valsts, ja zemes lietošanas maksa būs mazāka par NĪN summu. Kompensācijas apmēru paredzēts noteikt kā starpību starp aprēķināto NĪN un faktiski saņemto zemes lietošanas maksu, balstoties uz normatīvajos aktos noteiktajām kadastrālajām vērtībām un piemērojamām procentu likmēm.

Lai saņemtu kompensāciju, zemes īpašniekam būs jāiesniedz attiecīgs pieteikums Valsts zemes dienestā noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus likumprojekts paredz arī ierobežojumus un kontroles mehānismus. Kompensācija nebūs attiecināma uz valsts un pašvaldību institūcijām, savukārt gadījumā, ja kompensācija būs saņemta, pamatojoties uz nepatiesu informāciju, nepamatoti izmaksātā summa būs jāatmaksā. Paredzēts, ka šis regulējums būs pagaidu risinājums līdz plašāku izmaiņu ieviešanai zemes likumiskās lietošanas maksas sistēmā.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Šā gada 26. maijā tika izsludināti grozījumi Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumā, ar ko tiek pārskatīti kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi, lai veicinātu konkurenci, t.sk. paredzot, ka netiek izslēgti “A” klases nodokļu maksātāji, piegādātājiem ir iespēja nokārtot neizpildītās saistības nodokļu jomā un tiek samazināts pārbaudāmo personu loks (nepārbauda piegādātāju patiesos labuma guvējus, izšķirošās ietekmes subjektus).

Ja kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams, pamatojoties uz neizpildītām nodokļu saistībām Latvijā vai citā reģistrācijas/dzīvesvietas valstī, lai nodrošinātu savu uzticamību, tas izpilda saistības nodokļu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas) jomā un iesniedz pasūtītājam pierādījumus par saistību izpildi vai arī pierādījumus, ka personai nemaz nebija neizpildītu saistību nodokļu jomā.

Grozījumi stājas spēkā 9. jūnijā.

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumos Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība”

Šā gada 21. aprīlī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 272 par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību. Tie paredz:

• kārtību, kādā juridiskā persona var kļūt par autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzēju, iesniedzot pieteikumu Latvijas Valsts ceļiem;
• pienākumu Latvijas Valsts ceļiem 10 darbdienu laikā izvērtēt pakalpojuma sniedzēja pieteikumu un nosūtīt līguma projektu;
• kārtību, kādā CSDD un nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējs pārskaita iekasēto autoceļu lietošanas nodevu Valsts kasē;
• tiesības CSDD un nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējam piemērot maksu par sniegto pakalpojumu;
• precizētu kārtību, kādā nodevas maksātājs var saņemt atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas CSDD e-pakalpojumā, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu;
• Latvijas Valsts ceļu pienākumu uzraudzīt un kontrolēt nodevas iekasēšanas procesu, kā arī sagatavot ieņēmumu prognozes;
• CSDD un Latvijas Valsts ceļu funkcionālo pakļautību Satiksmes ministrijai ar nodevas administrēšanu saistītajos jautājumos.

 

Rakstu autore: Inese Zladeja

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

Šā gada 21.maijā Saeimā iesniegtais likumprojekts paredz ieviest īpašu nodokļa režīmu neliela apmēra saimnieciskās darbības ienākumiem un vienlaikus radīt jaunu instrumentu – uzņēmējdarbības kontu.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu 11.¹⁴ pantu, nosakot, ka individuālajiem komersantiem saimnieciskās darbības ienākumam līdz 30 000 euro gadā piemērojama 10 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, savukārt ienākuma daļai, kas pārsniedz šo slieksni, piemērojamas vispārējās likumā noteiktās likmes. Tādējādi tiek ieviests diferencēts nodokļu režīms, kas paredzēts mazajiem uzņēmējiem un personām ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem.

Papildus tam likumprojektā ietverts jauns regulējums par uzņēmējdarbības kontu, kas definēts kā kredītiestādē vai maksājumu iestādē atvērts konts saimnieciskās darbības ieņēmumu saņemšanai. Šis konts paredzēts vienkāršotai nodokļu nomaksai, ļaujot nodokļus no saimnieciskās darbības ieņēmumiem maksāt automātiski un samazinot administratīvo slogu. Detalizēta kārtība, tostarp nodokļu aprēķināšana, ieturēšana un konta izmantošanas nosacījumi, tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos.

Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Saeimā pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Saeima 2026. gada 16. aprīlī pieņēma un Valsts prezidents 5. maijā izsludināja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, bet atsevišķām normām paredzēti īpaši pārejas periodi.

Likuma 1. un 5. pantā precizēts un paplašināts to personu loks, kuras ir obligāti pakļautas sociālajai apdrošināšanai. Cita starpā skaidri noteikts, ka sociālajai apdrošināšanai pakļauti arī apcietinātie, kas tiek nodarbināti, atrodoties izmeklēšanas cietumā, kā arī precizēts regulējums attiecībā uz personām, kas pilda valsts aizsardzības dienestu, saņem dažādus sociālos pabalstus vai piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos.

Ar grozījumiem būtiski pārstrukturēts brīvprātīgās pensiju apdrošināšanas regulējums. Tiesības brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai paredzētas:

• personām, kas maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli;
• profesionāliem sportistiem;
• diasporas locekļiem.

Brīvprātīgās iemaksas veicamas valsts pensiju speciālajā budžetā, un tās dod tiesības uz valsts vecuma pensiju atbilstoši veikto iemaksu apmēram. Ministru kabinetam uzdots noteikt detalizētu kārtību.

Likuma 6. pants precizē, ka notiesātie un apcietinātie, kuri tiek nodarbināti, ir pakļauti:

• pensiju apdrošināšanai,
• veselības apdrošināšanai,
• invaliditātes apdrošināšanai,
• apdrošināšanai pret bezdarbu.

Savukārt personām, kuras jau sasniegušas vecuma pensijas vecumu vai kurām piešķirta vecuma pensija, saglabāta tikai pensiju un veselības apdrošināšana.

Būtiskas izmaiņas ieviestas minimālo obligāto iemaksu regulējumā (20.⁴ pants). Grozījumi:

• paplašina gadījumu uzskaitījumu, kuros minimālo iemaksu objektu nepiemēro proporcionāli (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, aprūpētāja atvaļinājums, pārejoša darbnespēja);
• skaidri paredz, ka minimālo iemaksu objektu nepiemēro arī pašnodarbinātajiem, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un ienākuma no intelektuālā īpašuma saņēmējiem;
• nosaka, ka, ja darba devējam aprēķināto minimālo iemaksu summa ceturksnī nepārsniedz 5 euro, VSAA par tām var neziņot VID.

Atsevišķi precizēts arī profesionālo sportistu obligāto iemaksu objekts – tas noteikts 860 euro apmērā, ar vairākiem izņēmumiem periodiem, kuros sportists faktiski nestrādā.

Likums papildināts ar jaunu 26.² pantu, kas nostiprina automatizētu lēmumu pieņemšanu VSAA informācijas sistēmā. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, valsts sociālos pabalstus un izdienas pensijas noteiktos gadījumos varēs piešķirt, pārrēķināt un izmaksāt bez personas iesnieguma, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Šādi lēmumi būs derīgi bez paraksta un pieejami portālā latvija.gov.lv.

Vienlaikus saglabātas personas tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt gan automatizēti pieņemtos lēmumus, gan citus VSAA administratīvos aktus.

Pārskatīti 29. un 30. pants, precizējot pensiju un pabalstu izmaksu kārtību personām, kas dzīvo citā ES dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē, kā arī noteikta skaidrāka kārtība A1 sertifikātu gadījumos un minimālo iemaksu pārrēķinam par iepriekšējiem periodiem.

Pieņemtie grozījumi būtiski modernizē sociālās apdrošināšanas sistēmu, paplašina apdrošināto personu loku, mazina administratīvo slogu minimālo iemaksu piemērošanā un ievieš plašāku digitalizāciju VSAA lēmumu pieņemšanā.

Ar grozījumiem var iepazīties šeit.

Saeimā iesniegti grozījumi Iedzīvotāju ienākumu likumā: paplašināti attaisnotie izdevumi par medikamentiem

Saeimā 2026. gada 20. maijā iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Likumprojekts paredz grozīt likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu, papildinot attaisnoto izdevumu tvērumu ar ārstu izrakstītiem recepšu medikamentiem, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem būtu iespēja šos izdevumus iekļaut gada ienākumu deklarācijā un atgūt daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Vienlaikus saglabāti arī citi jau esošie attaisnoto izdevumu veidi, tostarp izdevumi par izglītību, medicīnas pakalpojumiem un veselības apdrošināšanu.

Anotācijā kā galvenais grozījumu pamatojums norādīts augstais iedzīvotāju līdzmaksājumu īpatsvars par medikamentiem Latvijā, īpaši situācijās, kad nepieciešamie recepšu medikamenti netiek kompensēti. Tas rada būtisku finansiālo slogu iedzīvotājiem, īpaši senioriem, pacientiem ar hroniskām slimībām un ģimenēm ar bērniem.

Likumprojekta ieviešana plānota ar 2027. gada 1. janvāri, un administratīvā izpilde paredzēta, izmantojot esošās VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas un e-veselības risinājumus, un ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Grozījumi Muitas likumā: digitalizācija un pastiprināta kontrole

Saeimā izskatīšanai nodots likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, ar kuru paredzēts būtiski pilnveidot muitas jomas regulējumu, vienlaikus stiprinot kontroles mehānismus un paplašinot elektronisko risinājumu izmantošanu.

Būtiska daļa grozījumu saistīta ar muitas procesu digitalizāciju. Likumprojekts nostiprina Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas izmantošanu kā vienu no galvenajiem kanāliem dokumentu apritei un lēmumu pieņemšanā. Noteikts, ka dokumenti, kas ievietoti šajā sistēmā, uzskatāmi par paziņotiem deklarētājam jau otrajā darbdienā.

Papildus tam precizēta lēmumu pieņemšanas un izdošanas kārtība, paredzot, ka daļa VID lēmumu var tikt izdoti elektroniski ar vienkāršotu saturu, tos kvalificējot kā citādi izdotus administratīvos aktus.

Likumprojekts ievieš arī stingrāku regulējumu attiecībā uz lēmumu izpildi un sankcijām. Ja persona nepilda ar muitas jomu saistītus lēmumus vai nesamaksā piemērotos naudas sodus, tai var tikt liegts veikt darbības muitā, kurām nepieciešams EORI numurs. Līdzīgi ierobežojumi paredzēti arī pārvadātājiem, kuri nav izpildījuši saistības.

Nozīmīgi grozījumi attiecas uz Eiropas Savienības oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) ieviešanu. Tiek paredzēta atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršana, kā arī detalizēti noteikti kritēriji, pēc kuriem izvērtējami būtiski vai atkārtoti pārkāpumi muitas un nodokļu jomā. Šie kritēriji ietver gan būtiskus nodokļu parādus, gan pārkāpumus, kas saistīti ar kontrabandu, sankciju neievērošanu.

Vienlaikus likumprojekts paredz ieviest pārstāvju muitā reģistru, nosakot, ka pārstāvja pakalpojumus varēs sniegt tikai reģistrētas personas.

Papildus tiek stiprinātas muitas kontroles iespējas, tostarp paredzēta bezpilota lidaparātu izmantošana muitas kontroles veikšanai, kā arī noteikti jauni ierobežojumi attiecībā uz preču apriti brīvajās zonās, piemēram, aizliegums pārvadāt tabakas izstrādājumus kopā ar citām precēm vienā transportēšanas vienībā. Tāpat paplašinātas VID tiesības informācijas apmaiņā, tostarp attiecībā uz personām, kas iesaistītas sankciju pārkāpumos.

Šobrīd grozījumi virzās uz galīgo pieņemšanu 3. lasījumā un likumprojekts pieejams šeit.

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

Šā gada 21.maijā Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz būtiski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ienākumam no kapitāla, tostarp kapitāla pieaugumam, no 25,5 % uz 10 %, sākot ar 2027. gada 1. janvāri.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot Latvijas investīciju vidi un stiprināt kapitāla tirgus konkurētspēju. Anotācijā norādīts, ka pašreizējā nodokļa likme ir salīdzinoši augsta un var mazināt ieguldījumu aktivitāti, kā arī veicināt kapitāla aizplūšanu uz citām valstīm ar labvēlīgāku nodokļu režīmu.

Sagaidāms, ka zemāka nodokļa likme varētu veicināt privātpersonu ieguldījumus, paplašināt nodokļu maksātāju bāzi un ilgtermiņā pozitīvi ietekmēt tautsaimniecību, lai gan īstermiņā iespējama budžeta ieņēmumu samazināšanās. Grozījumi attiecas tikai uz likuma 15. panta piekto daļu, un to administrēšanu nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests esošo funkciju ietvaros.

Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

Šā gada 28. maijā Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz palielināt attaisnoto izdevumu limitu par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem no 600 eiro uz 1000 eiro par personu.

Likumprojekta mērķis ir mazināt inflācijas ietekmi uz iedzīvotāju pieeju veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem. Anotācijā norādīts, ka pašreizējais 600 eiro limits vairs neatbilst faktiskajām izmaksām, jo tas bieži tiek sasniegts jau ar vienu medicīnisku manipulāciju vai vienu studiju semestri.

Sagaidāms, ka limita palielināšana ļautu iedzīvotājiem saņemt lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksu un mazinātu finansiālo slogu mājsaimniecībām, vienlaikus varot samazināt valsts budžeta ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

ES tiesību akti

Raksta autore: Inese Zladeja

ES Padome publicē priekšlikumu paplašināt EPPO un OLAF piekļuvi PVN informācijai

ES Padome ir  publicējusi priekšlikumus Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvo sadarbību PVN jomā. Priekšlikuma mērķis ir nostiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, Eiropas Prokuratūru (EPPO) un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), izveidojot skaidru tiesisko pamatu PVN informācijas piekļuvei un apmaiņai ES līmenī, lai efektīvāk apkarotu pārrobežu PVN krāpšanu.

Būtiska priekšlikuma sastāvdaļa ir jauni ziņošanas pienākumi Eurofisc tīklam (ES dalībvalstu PVN krāpšanas apkarošanas amatpersonu sadarbības tīkls). Priekšlikums paredz, ka gadījumos, kad Eurofisc kopīgā informācijas apstrāde un analīze atklāj aizdomas par pārrobežu shēmām, par kurām EPPO varētu īstenot savu kompetenci, Eurofisc rezultāti būtu jānodod EPPO Eurofisc analīzes ziņojumu formā. Ziņojumi būtu jānosūta bez nepamatotas kavēšanās pēc to sagatavošanas.

Papildus paredzēts, ka EPPO izmeklēšanas/procesa gaitā Eurofisc pēc EPPO pieprasījuma sniegtu pieejamo attiecīgo informāciju par pārrobežu PVN krāpšanu no dalībvalstīm.

Līdzīgas ziņošanas un informācijas sniegšanas līnijas paredzētas arī OLAF, tomēr ar uzsvaru uz PVN krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar muitas kontekstu un var skart Savienības finanšu intereses.

Priekšlikums paredz EPPO un OLAF centralizētu piekļuvi noteiktai PVN informācijai ES līmenī, izmantojot vienotu piekļuves punktu, lai veiktu mērķētus vaicājumus konkrētu lietu ietvarā. Šāda piekļuve ir paredzēta tikai “case-by-case” režīmā.

Praktiski tas nozīmē, ka EPPO/OLAF piekļuve PVN datiem tiktu sasaistīta ar konkrētiem izmeklēšanas mērķiem un kompetenci (EPPO – kriminālizmeklēšanas/prokuratūras funkciju ietvarā; OLAF – administratīvu izmeklēšanu ietvarā atbilstoši tā mandātam).

Priekšlikumā paredzēti vairāki drošības un datu aizsardzības elementi, tostarp:

• piekļuves ierobežošana tikai identificētiem un pilnvarotiem lietotājiem (EPPO un OLAF personāls),
• personalizētas lietotāju identifikācijas prasība,
• auditācijas žurnāli, kas sasaista katru piekļuvi ar konkrētu lietu un lietotāju,
• uzraudzības un kontroles mehānismi.

Eiropas Datu aizsardzības uzraugs (EDPS) savā atzinumā ir uzsvēris, ka šāda piekļuve administratīvām datubāzēm tiesībaizsardzības vajadzībām ir izņēmuma rakstura un tai jābūt stingri norobežotai, lai netiktu nopludināta robeža starp administratīvo sadarbību un krimināltiesisko izmeklēšanu.

Ar ziņojumu var iepazīties šeit.

Latvijā un ārzemēs

Raksta autore: Aija Lasmane

ECB ziņojumā aplūkoti investīciju, finansēšanas un līdzdalības kapitāla tirgos nodokļu aspekti

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Finanšu integrācijas komiteja ir publicējusi ziņojumu ar nosaukumu “Finanšu integrācija un struktūra eirozonā”. Ziņojumā galvenokārt uzmanība pievērsta politikai, kas attiecas uz ES banku sektoru, kapitāla tirgiem, kā arī uzkrājumiem un ieguldījumiem. Cita starpā tajā tiek aplūkoti (i) investīciju un finansēšanas nodokļu aspekti un (ii) nodokļu loma līdzdalības veicināšanā kapitāla tirgos.

Investīcijas un finansēšana

Ziņojumā minēts pilnīgas saskaņošanas trūkums Eiropas Savienības līmenī attiecībā uz procentu un kapitāla nodokļu noteikumiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumiem, kā arī grūtības, ar kurām tirgus dalībnieki var saskarties tā rezultātā (piemēram, atšķirīgi nodokļu noteikumi un augstas atbilstības izmaksas). Tajā norādīts, ka uzņēmumi, tostarp finanšu iestādes, piemēram, bankas un nebanku finanšu iestādes, kas veic ar nodokli apliekamas darbības dažādās dalībvalstīs, nepārprotami gūtu labumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa saskaņošanas Eiropas Savienībā, un saskaņošana veicinātu pārrobežu darbību visā Eiropas Savienībā. Ziņojumā no šī viedokļa sīkāk aplūkotas dažu Eiropas Komisijas iniciatīvu priekšrocības, piemēram, ierosinātā galvenās mītnes nodokļa (HOT) sistēma maziem un vidējiem uzņēmumiem un BEFIT priekšlikums. Atzīmējot, ka saskaņotu tiesību aktu pieņemšanai nodokļu jomā ir nepieciešama visu dalībvalstu vienprātīga vienošanās, ziņojumā secināts, ka “varētu būt auglīgāk dot katrai valstij iespēju pieņemt vienotu nodokļu noteikumu kopumu, tādējādi izveidojot saskaņotu telpu Eiropas Savienībā, savukārt pilnīgu saskaņošanu visās dalībvalstīs varētu panākt vēlākā posmā”.

Līdzdalība kapitāla tirgos

Ziņojumā ir aplūkota arī nodokļu loma Eiropas Komisijas stratēģijas kontekstā attiecībā uz Krājkonta un ieguldījumu savienību (SIU), kas ir galvenā iniciatīva, “lai uzlabotu veidu, kā ES finanšu sistēma novirza uzkrājumus produktīviem ieguldījumiem”. Tajā norādīts, ka nodokļu pasākumu izstrāde varētu stimulēt mājsaimniecības palielināt savu mazumtirdzniecības dalību kapitāla tirgos (piemēram, samazināta nodokļu likme konkrētiem ieguldījumiem un palielinātas nodokļu atlaides). Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana pārrobežu situācijās un nodokļu procesu vienkāršošana (piemēram, nodokļa atvieglojumi pie avota, atmaksas utt.) varētu uzlabot uzkrājumu sadali starp dalībvalstīm. Šajā kontekstā ziņojumā ir atsauce uz Direktīvu par ātrāku un drošāku pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumu (2025/50) (FASTER), kas “palīdzēs racionalizēt un saskaņot ieturējuma nodokļu atvieglojumu procedūras visā Eiropas Savienībā, samazinot sarežģītību un apstrādes laiku”.

Visbeidzot, ziņojumā ir uzsvērts, ka nodokļu atvieglojumiem, ja tos izmanto, vajadzētu veicināt jaunu dalībnieku (noguldītāju) ienākšanu kapitāla tirgos, tādējādi palielinot mazumtirdzniecības līdzdalību, nevis sniegt labumu esošajiem investoriem.

Raksta autore: Inese Zladeja

Globālais forums uzsāk programmu pārrobežu palīdzībai nodokļu parādu piedziņā

Globālā foruma sekretariāts paziņoja par jaunas programmas “Cross-Border Assistance in the Recovery of Tax Claims (CBAR) Accelerator Programme” uzsākšanu sadarbībā ar Beļģijas Federālo publisko dienestu finanšu jomā. Programmas mērķis ir palīdzēt iesaistītajām jurisdikcijām izveidot un nostiprināt ilgtspējīgu kapacitāti pārrobežu sadarbībai nodokļu prasījumu (nodokļu parādu) piedziņā.

Programmas ietvaros 8 mēnešu periodā 34 dalībnieki no 22 jurisdikcijām (pārstāvot dažādus reģionus, tostarp Āfriku, Āziju, Karību reģionu, Eiropu, Latīņameriku un Klusā okeāna reģionu) saņems tehnisko apmācību un pielāgotu praktisko atbalstu. Tiek paredzētas vairākas tematiskas apmācību sesijas, starplaiku praktiskie uzdevumi un pakāpenisks “soli pa solim” atbalsts, lai dalībvalstīs/jurisdikcijās izveidotu vai uzlabotu CBAR tiesisko un administratīvo ietvaru, kā arī nodrošinātu tā praktisku darbību nodokļu parādu piedziņas procesos.

Paziņojumā uzsvērts, ka programma balstās uz “Africa Initiative” ietvarā veikto darbu un turpina 2022.–2024. gadā izstrādātos ieteikumus un praktiskos rīkus, tostarp CBAR Toolkit (2023) un Model Manual (2024), kas paredzēti pārrobežu piedziņas funkcijas izveidei un darbības standartizēšanai.

Paziņojums par programmas uzsākšanu ir pieejams OECD/Globālā foruma tīmekļvietnē šeit.

Nodokļu Helpdesk abonements

No jaunā gada uzņēmumiem ir iespēja noslēgt Nodokļu Helpdesk līgumu – tas ir ceturkšņa abonements par fiksētu maksu, kas ietver noteiktu konsultāciju stundu skaitu (vienojoties individuāli).

Ko tas dod? 

• Būtiski zemāku stundas likmi salīdzinājumā ar parastajiem Helpdesk līgumiem.
• Iespēju jebkurā laikā sazināties ar Sorainen nodokļu komandu (30+ speciālisti Baltijā) un saņemt konsultācijas par nodokļu jautājumiem:
  • mutiski (klātienē vai pa tālruni)
  • vai rakstiski (e-pastā)

Svarīgi: 

• Neizmantotās stundas nepāriet uz nākamo ceturksni.
• Abonementa ietvaros var arī pārbaudīt nodokļu regulējumu citās valstīs, izmantojot IBFD datu bāzi un WTS tīklu. Tas palīdz saprast, kāds visticamāk ir regulējums konkrētajā valstī, pirms apstiprināt to pie vietējiem konsultantiem.
• Lielākā darba daļa tiek veikta par Latvijas konsultantu likmēm, nevis, piemēram, Londonas vai Ņujorkas cenām.
• Muitas jautājumi, transfertcenas, nodokļu konvencijas u.c. – lielākoties balstās uz universāliem principiem, ko varam pārbaudīt tepat no Latvijas.

Ja vēlaties izmantot šo risinājumu, sazinieties:

janis.taukacs@sorainen.com