Nodokļu vēstis. Oktobris 2025

Latvijas tiesību akti

Raksta autore: Aija Lasmane

Parakstīta Latvijas – Lihtenšteinas nodokļu konvencija

2025. gada 2. oktobrī parakstīta vienošanās “Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu”.

Konvencija ir vērsta uz Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības vienošanos par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu.

Konvencija ir daļa no Latvijas apņemšanās īstenot ESAO standartus, tostarp BEPS iniciatīvu, un tā sniedz investoriem lielāku juridisko noteiktību un aizsardzību pret pēkšņām nodokļu izmaiņām otrā valstī.

Likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā.

 

Raksta autors Edgars Hercenbergs

Saeima pieņem 2. lasījumā grozījumus transfertcenu dokumentācijas regulējumā

Ņemot vērā Finanšu ministrijas priekšlikumu, Saeima šā gada septembrī pieņēma 1. lasījumā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas regulē transfertcenu dokumentācijas prasības. Dokumentācijas satura prasības nav paredzēts grozīt. Grozījumi attiecas uz kontroles palielināšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, lai gan plānots atcelt obligāti iesniedzamo transfertcenu dokumentāciju. Paredzēts, ka jaunajam regulējumam jāstājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra un tas attieksies uz 2025. gada darījumiem.

2. lasījumā nodotais priekšlikums satur sekojošus būtiskākos grozījumus:

• nebūs jāsniedz obligātā dokumentācija VID (ne vietējā dokumentācija, ne globālā dokumentācija) līdz nākamā gada 31.decembrim;
• tā vietā būs jāsniedz kontrolētā darījuma pārskats (šeit paredzamas praktiskas problēmas pārskata sagatavošanā, kā to norādīja Finanšu ministrijas pārstāve sanāksmē pirms likumprojekta apstiprināšanas Saeimas Budžeta un finanšu komisijā);
• dokumentācija būs jāsniedz tikai pēc VID pieprasījuma 30 dienu laikā, bet vietējā dokumentācija būs jāiesniedz par darījumiem, sākot no 250 tūkstoši EUR, un globālā dokumentācija, ja darījumi pārsniedz 20 miljonus EUR;
• salīdzināmo datu analīzes būs jāveic vienu reiz trijos gados, katru gadu atjaunojot finanšu datus (šī nav jauna norma, tagadējā tikai tiek precizēta);
• darījumi līdz 90 tūkstošiem EUR nebūs jādokumentē.

Priekšlikumi grozījumu redakcijai 2. lasījumam pieejami šeit.

Grozījumi tika pieņemti 2. lasījumā šā gada 9. oktobrī. Grozījumu redakcija 3. lasījumam (bez jauniem priekšlikumiem) pieejama šeit.

Cita informācija par likumprojektu pieejama Maija nodokļu vēstīs, 2025.

 

Raksta autores: Natālija Ķīse un Kristīne Erele

Kādas izmaiņas nodokļos ievieš ar valsts budžetu 2026. gadam?

Finanšu ministrs 2025. gada 15. oktobrī iesniedza Saeimai  likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”. Par dažām no potenciālajām izmaiņām esam rakstījuši jau atsevišķi Septembra Nodokļu vēstīs, 2025 (sk. šeit). Zemāk aplūkotas pārējās iespējamās nodokļu izmaiņas, ko ietver 2026. gada budžeta pakete.

1. Samazināta PVN likme daļai pārtikas produktu un literatūras izdevumiem

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” paredz uz vienu gadu – no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam – ieviest samazināto PVN likmi 12% apmērā visu veidu maizes, svaiga, sterilizēta vai pasterizēta piena, svaigas un atdzesētas mājputnu gaļas un mājputnu svaigu olu čaumalās piegādēm.

Vienlaikus minētie grozījumi nosaka samazināto PVN likmi 5% turpmāk piemērot grāmatām un citiem izdevumiem, kas ir izdotas valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu un Šveices valodā, kā arī citu ES dalībvalstu un kandidātvalstu, EEZ dalībvalstu un ESAO oficiālajā valodās. Jāatzīmē, ka krievu valoda nav oficiālā valoda nevienā no uzskaitītajām valstīm.

2. Pieaugs akcīzes nodokļi alkoholam, saldinātiem un enerģijas dzērieniem, tabakai

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” paredz straujāk paaugstināt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – par 100 litriem absolūtā alkohola tā pieaugs par 15 EUR no 2026. gada 1. marta, savukārt no 2028. gada visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum;

2026., 2027., 2028. gadā plānots pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, karsējamajai tabakai, tabakas lapām, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam un tā sagatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem;

No 2028. gada paredzēts paaugstināt arī akcīzes nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem – gan tiem, kuru cukura saturs nepārsniedz 8g uz 100ml , gan tiem, kuru cukura saturs ir lielāks, kā arī enerģijas dzērieniem. Tāpat tiks precizēts akcīzes nodokļa atbrīvojums – tas attieksies tikai uz negāzētiem, nefasētiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas izgatavoti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā vai tirdzniecības vietā patērēšanai uz vietas;

No 2028. gada tiks atcelta samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošana naftas produktiem, kurus izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Šiem produktiem turpmāk piemēros vispārējo akcīzes nodokļa likmi.

3. Paaugstinās azartspēļu nodokļa likmes

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” paredz azartspēļu nodokļa likmes paaugstināt jau no 2026. gada, nevis 2027. gada, kā to paredz pašreizējā likuma redakcija.

No 2026. gada 1. janvāra tiks paaugstināta azartspēļu nodokļa likme azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu no 6204 EUR uz 7440 EUR gadā), ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu no 33 696 EUR uz 40 440 EUR gadā), veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām (no 15% uz 18%), bingo (no 10% uz 12%), interaktīvajām azartspēlēm (no 12% uz 15%).

4. Izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” paredz ieviest jaunu nodokļa objektu – nepārstrādāta un ārpus Eiropas Savienības teritorijas komerciālos nolūkos realizēta koksne. Jaunās nodokļa likmes būtu spēkā no 2027. gada 1. janvāra – 75 EUR par vienu m3 apmērā. No 2028. gada 1. janvāra likme pieaugs līdz 115 EUR par m3.

Papildus likumprojekts paredz no 2027. gada būtiski celt nodokļa likmi kūdrai, smiltij un smilts grantij. No 2027. gada 1. janvāra nodokļa likme kūdrai būs 3,50 EUR par tonnu, savukārt pārējiem minētajiem – 0,55 EUR par m3.

5. Grozīs autoceļu lietošanas nodevas

Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” paredz paaugstināt autoceļu lietošanas nodevu (ALN). ANL tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs trim tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Izmaiņas likumā paredz arī atbrīvot no ALN maksājuma bezemisiju transportlīdzekļus.

 

Latvijas tiesu prakse

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Kad sabiedrības likvidācija izglābj no nodokļa parāda atlīdzināšanas pienākuma? (A420237023)

 

Lietas faktiskie apstākļi un VID lēmuma pamatojums

Administratīvā rajona tiesa izskatīja pieteicēja pieteikumu atcelt VID lēmumu, ar kuru viņam kā bijušajam valdes loceklim uzdots atlīdzināt SIA nokavētos nodokļu maksājumus kas pārsniedz 50 000 EUR.

Tiesa sākotnēji konstatēja visu likuma “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) 60. panta pirmās daļas kritēriju izpildi VID lēmuma pieņemšanas brīdī, kas apliecināja valdes locekļa rīcības negodprātību:

• parāda slieksnis un maksātnespēja: parāds 2022. gada februārī pārsniedza 50 minimālo mēnešalgu summu, un valdes loceklis nebija izpildījis pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu;
• aktīvu atsavināšana negodprātīgos apstākļos (NN likuma 60. panta 3. daļa): tika konstatēti apzināti un ekonomiski nepamatoti darījumi:
  • skaidras naudas izņemšana 19 100 EUR apmērā bez ticamiem pierādījumiem par izlietojumu saimnieciskajā darbībā un bez deklarēšanas;
  •  līzinga transportlīdzekļu (“Audi A7” un “VW Crafter”) atsavināšana par zemāku cenu saistītām/pazīstamām personām laikā, kad nodokļu parādi pieauga, radot šaubas par darījumu atbilstību sabiedrības interesēm;
  • sabiedrības daļu atsavināšana (par 300 EUR) un aktīvu (kases aparāta) nodošana saistītiem komersantiem bez mērķa turpināt saimniecisko darbību, lai izvairītos no nodokļu parādu nomaksas.

Parāda dzēšana tiesvedības laikā

Lai gan sākotnējais VID lēmums tika atzīts par tiesisku un pamatotu tā pieņemšanas brīdī, tiesa lēma to atcelt, pamatojoties uz būtisku faktisko apstākļu maiņu tiesvedības laikā.

Senāta doktrīnas piemērošana

Tiesa, atsaucoties uz jaunāko Senāta praksi (Senāta 2025. gada 17. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-82/2025), secināja, ka:

• sabiedrība 2024. gada 12. janvārī tika likvidēta un izslēgta no komercreģistra;
• saskaņā ar NN likuma 25. panta pirmās daļas 7. punktu, līdz ar juridiskās personas izslēgšanu no reģistra, nodokļu parāds ir uzskatāms par dzēstu;
• dzēsts nodokļu parāds rada tādas tiesiskas sekas kā parāda neesamība, un tas vairs nav atlīdzināms saskaņā ar NN likuma 60. panta pirmo daļu;
• valdes locekļa atbildība ir cieši saistīta ar komercsabiedrības atbildību, un solidārā atbildība (NN likuma 61. p. 9. d.) nav piemērojama, ja juridiskā persona vairs nepastāv.

Sprieduma ietekme uz praksi

Šis spriedums nostiprina Senāta atziņu par dzēsta parāda neatlīdzināmību no bijušā valdes locekļa, pat ja viņa rīcība sākotnēji atbilda negodprātības kritērijiem.

Nodokļu administrācijai (VID) jārēķinās ar to, ka, ja tā pati iniciē sabiedrības likvidācijas procesu (pamatojoties uz Komerclikuma 314. panta otro daļu) un parāds tiek dzēsts, zūd tiesiskais pamats vērst atlīdzināšanas prasījumu pret bijušo valdes locekli.

Secinājumi

Šis Administratīvās rajona tiesas spriedums ir vēstījums VID un uzņēmējiem: valdes locekļa atbildība ir cieši saistīta ar juridiskās personas nodokļu saistību esamību. Ja valsts pati pieļauj nodokļu parāda dzēšanu, izslēdzot sabiedrību no komercreģistra pirms nodokļu parāda atlīdzināšanas lēmuma izpildes, zūd tiesiskais pamats šo parādu atlīdzināt no bijušā valdes locekļa. Tādējādi, neskatoties uz tiesas konstatēto valdes locekļa negodprātīgo rīcību, viņš tika atbrīvots no atbildības dēļ administratīvā procesa laikā notikušās sabiedrības likvidācijas.

Šis process uzsver nepieciešamību VID stratēģiski izvērtēt, kādā secībā un veidā aizsargāt valsts budžeta intereses, īpaši attiecībā uz tiem debitoriem, kuriem ir uzsākta darbības izbeigšana.

 

Darījumu reģistrācijas nianses elektroniskajās kases sistēmās (A420194024)

 

Strīda būtība

Ēdināšanas uzņēmums (Pieteicēja) pārsūdzēja (VID) Lēmumu par papildu PVN un nokavējuma naudu kas kopā pārsniedz 30k. EUR. Uzrēķina pamats – konstatētie pārkāpumi kases sistēmu  lietošanā un nedeklarēti ieņēmumi ap 130k.  EUR.​

VID argumenti

VID norādīja, ka pieteicēja neatbilstoši izmantojusi kases aparātu programmatūras funkcionalitāti, pārkāpjot MK noteikumus Nr. 95 un Nr. 96 par nodokļu reģistrēšanas kārtību. Pārbaudot kases sistēmu datus, tika atklāts, ka:​

• no 2021. gada novembra līdz 2023. gada janvārim nav noslēgti 671 starprēķini par kopējo summu 53 076,96 €;
• starp kontrolfailiem un “Z” atskaitēm pastāv neatbilstības (piem., 50k. EUR un 14k. EUR starpības);
• pieteicēja 30 dienu laikā nav novērsusi konstatētās neatbilstības, neiesniedzot paskaidrojumus.

VID secināja, ka šī rīcība liecina par apzinātu ieņēmumu slēpšanu, kas ir sistemātiska un ilgstoša. Dienests piemēroja aprēķinu metodi saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.² daļas 3. punktu.​

Pieteicējas argumenti

Pieteicēja apgalvoja, ka:

• neatbilstības radušās kases sistēmas programmatūras defektu dēļ, nevis uzņēmuma darbības rezultātā;
• nav iespējams atstāt noslēgtus starprīķinus, jo sistēma liedz slēgt kasi ar atvērtiem dokumentiem;
• VID nav ieguvis pierādījumus par faktisku papildpakalpojumu sniegšanu vai papildu līdzekļu esamību;
• par sistēmas lietošanas pārkāpumu jau piemērots administratīvais sods, tādēļ PVN piedziņa nozīmētu dubultu sodīšanu.​

Tiesas apsvērumi

Tiesa vērtēja vairākus pierādījumus – elektroniskās kontrollentes un XML datnes ar kases transakcijām, VID un kases sistēmu uzturētāja sniegto informāciju. No tiem secināts, ka:​

• kases sistēmā konstatēti desmitiem nenoslēgtu starprīķinu;
• dokumentu numerācija neveido loģisku secību, un kontrolsummu ķēdes ir pārrāvušās, kas neatbilst MK noteikumu prasībām;
• sistēma faktiski pieļāvusi “Z” atskaites sagatavošanu ar atvērtiem starprēķiniem līdz 2023. gadam, tātad pieteicējas tehniskās pretenzijas nav pamatotas.​

 Tiesa atzina, ka:

• pieteicēja nav nodrošinājusi normatīviem atbilstošu kases sistēmas lietošanu;
• nenoslēgtie starprēķini rada iespēju slēpt realizācijas apjomu;
• uzņēmums nav izpildījis pienākumu sadarboties ar nodokļu administrāciju, kā rezultātā VID bija tiesības veikt PVN aprēķinu ar netiešo metodi.​

Tiesa arī noraidīja argumentus par dubulto sodīšanu, jo administratīvais sods bijis par kases sistēmas lietošanas pārkāpumu, bet pārsūdzētais VID lēmums – par PVN maksājuma aprēķināšanu, kas ir atšķirīgi tiesiskie pamati.​

Tiesa noraidīt pieteikumu un atstāja spēkā VID lēmumu uzsverot, ka apzināta vai nolaidīga kases datu reģistrācijas neievērošana, pat ja to ļāvusi sistēmas funkcionalitāte, ir nodokļu maksātāja atbildība.

 

Neveiksmīgs mēģinājums PVN 0% piemērošanā (Nr. A420261023)

2025. gada 15. oktobrī Administratīvā apgabaltiesa nosprieda, ka Latvijas komersantam nav tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu par iekšzemes iegādes darījumiem, kas ir saistīti ar turpmākām piegādēm Gruzijas komersantam (Gruzijas uzņēmums nav aktīvs, nav sasniedzams, un tā īpašnieks ir pieteicējas amatpersonas brālis), kam pieteicēja piemēroja PVN 0 % likmi eksportam.

VID norādīja, ka lietā trūkst pierādījumu par darījumu patiesumu, kas norāda uz deklarēto darījumu fiktīvumu.

Pieteicēja pretēji uzsvēra darījumu īstumu, transporta dokumentu atbilstību un VID nepilnīgu izmeklēšanu, taču tiesa secināja, ka nav pierādīta īpašuma tiesību nodošana Grūzijas komersantam un PVN 0 % likmes piemērošana nav pamatota.

Tiesa, balstoties uz PVN likuma 43. panta 4. daļu un 51. panta 1. daļu, kā arī Augstākās tiesas Senāta praksi (spriedums lietā SKA-184/2023), uzsvēra, ka pieteicējai jāpierāda darījumu atbilstība atbrīvojuma nosacījumiem.

Analizējot līgumu, rēķinus, transporta uzlīmes un Gruzijas reģistra datus, tiesa atzina, ka dokumenti neļauj izsekot darījumu ķēdei, un Gruzijas uzņēmuma iesaiste, iespējams, kalpoja nepamatotu fiskālo priekšrocību gūšanai, izvairoties no PVN 21 % likmes piemērošanas. Rajona tiesas motivācija tika apstiprināta noraidot apelācijas argumentus par VID pierādījumu trūkumu.

 

Administratīvā akta robežas: Senāta lēmums par VID informācijas pieprasījumu pārsūdzamību (SKA-410/2025)

Senāts ar 2025. gada 29. oktobra lēmumu lietā Nr. SKA-410/2025 ir sniedzis nozīmīgu skaidrojumu par VID informācijas pieprasījumu juridisko dabu un to pārsūdzamību administratīvā procesa kārtībā. Šis lēmums ir īpaši būtisks gan nodokļu maksātājiem, gan iestādēm, jo tas precizē administratīvā akta jēdzienu situācijās, kad iestāde pieprasa informāciju ar draudiem par nelabvēlīgām sekām.

Informācijas pieprasījums kā administratīvais akts

Senāts konstatēja, ka gadījumos, kad VID privātpersonai adresēts informācijas pieprasījums ir obligāti izpildāms un par tā nepildīšanu var iestāties nelabvēlīgas sekas (piemēram, administratīvais sods, saimnieciskās darbības apturēšana vai izslēgšana no PVN maksātāju reģistra), šāds pieprasījums ir atzīstams par administratīvo aktu, ar visām no aizrietošām sekām.

Šī atziņa radās, izskatot kāda Latvijas komersanta blakus sūdzību pret zemākās instances tiesas lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu, kas atkārtoti skaidroja informācijas pieprasījumu pamatotību un lūdza iesniegt kontu izdrukas un grāmatvedības reģistru informāciju par divu gadu periodu.

Administratīvā rajona tiesa sākotnēji atteicās pieņemt pieteikumu, uzskatot, ka VID informācijas pieprasījums ir tikai procesuāla rakstura darbība vai starplēmums, kas nav atsevišķi pārsūdzams.

Senāts, atsaucoties uz savu iepriekšējo praksi un EST atziņām (Pamattiesību Hartas 47. pants), to noraidīja, jo konkrētajā gadījumā VID konsekventi norādīja uz iespējamām nelabvēlīgām sekām (saimnieciskās darbības apturēšana, izslēgšana no PVN reģistra, administratīvais sods). Šāds brīdinājums un likumā noteiktais regulējums rada obligātu pienākumu sniegt informāciju, nevis tikai iestādes lūgumu personas “uzklausīšanai”.

Senāts nolēma atcelt Administratīvās rajona tiesas lēmumu un nosūtīja pieteikumu atkārtotai jautājuma izlemšanai par tā virzību, tādējādi ļaujot personai aizstāvēt savas tiesības tiesā pret, iespējams, nesamērīgiem vai prettiesiskiem informācijas pieprasījumiem.

Secinājums

Informācijas pieprasījums, kas ietver sevī piespiedu izpildes elementus un draudus par nelabvēlīgām sekām, rada tiesiskās sekas un tādējādi ir uzskatāms par administratīvo aktu.

Senāta atziņu praktiskā ietekme

Senāta lēmums ir skaidrs signāls iestādēm, ka gadījumos, kad tiek izmantoti likumā paredzēti piespiedu līdzekļi (brīdinājumi par sankcijām), tas var mainīt pieprasījuma juridisko statusu no procesuālas darbības uz administratīvo aktu.

1. Nodokļu maksātāju tiesību aizsardzība

Šī atziņa būtiski uzlabo privātpersonu tiesiskās intereses. Tagad personām Senāts apstiprinājis tiesības pārsūdzēt VID pieprasījumus, ja tie ir:

• nepamatoti plaši vai prettiesiski;
• aizskar fizisko personu datu aizsardzības principus (piemēram, datu minimizēšanas principu, kā to sūdzībā norādīja pieteicējs).

2. Tiesas kontroles apjoms

Senāts precizēja arī tiesas uzdevumus gadījumā, ja lieta tiek ierosināta:

• nav jāvērtē pieprasītās informācijas padziļināta nepieciešamība iespējamā administratīvajā procesā (šī ir iestādes rīcības brīvība);
• jāvērtē informācijas pieprasījuma iespējamais prettiesiskums (kompetences pārkāpums, datu apstrādes pārkāpums) un vispārīgas patvaļas pazīmes;
• jāpārbauda pieprasījuma samērīgums, tostarp, vai tas pirms administratīvā procesa uzsākšanas nav tik apjomīgs un apgrūtinošs, ka tas būtībā atbilst likumā regulētam nodokļu kontroles vai audita procesam.

Jāvērtē skaidrība par pieprasījuma un izmeklēšanas mērķi un pamatojumu, lai novērstu iestādes patvaļas iespējamību.

 

Formāli trūkumi nevar būt par pamatu PVN 0% likmes piemērošanai (A420203820)

 

Lietas būtība

Latvijas uzņēmums izveda tai piederošo auto uz Vāciju, kur tā tika novietota tirdzniecības uzņēmuma autoplacī, lai atrastu pircēju. Vēlāk transportlīdzeklis tika pārdots Rumānijas uzņēmumam. VID, veicot auditu, uzskatīja, ka uzņēmumam nebija tiesību piemērot PVN 0% likmi, jo darījums ar Rumānijas uzņēmumu notika jau pēc transportlīdzekļa izvešanas no Latvijas, un Latvijas uzņēmums nebija reģistrējies kā PVN maksātājs Vācijā. Tika aprēķināts papildu PVN, nokavējuma un soda nauda.

Tiesas secinājumi

PVN piemērošana aktīvu pārvietošanai – Tiesa atzina, ka transportlīdzekļa nosūtīšana no Latvijas uz Vāciju ir uzskatāma par aktīvu daļas pārvietošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai citā dalībvalstī, kas pielīdzināma preču piegādei ES teritorijā par atlīdzību. Šādam darījumam var piemērot PVN 0% likmi, ja ir izpildīti likumā noteiktie nosacījumi.

Formālu prasību nozīme – Tiesa atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (lieta C-24/15, Josef Plöckl), norādot, ka PVN atbrīvojumu nevar liegt tikai tādēļ, ka nav izpildīta formāla prasība (piemēram, nav norādīts galamērķa valsts, PVN numurs), ja ir sniegti visi būtiskie pierādījumi par darījuma faktisko norisi un nav konstatēta krāpšana vai ļaunprātība.

Deklarēšanas kļūdas – Tiesa uzsvēra, ka pieteicējas kļūda, neiekļaujot transportlīdzekļa izvešanu uz Vāciju PVN deklarācijā, bija saistīta ar atšķirīgu izpratni par darījuma būtību, nevis apzinātu nodokļu nemaksāšanu. Uzņēmums audita laikā iesniedza visus nepieciešamos pierādījumus, kas ļāva VID pārliecināties par darījuma patieso norisi.

Līdzīgi pirmās instances tiesai, apgabaltiesa atzina, ka VID nepamatoti aprēķināja papildu PVN, nokavējuma un soda naudu, apmierināja pieteikumu, atceļot VID lēmumu.

 

Senāts atgādina par tiesas kompetences robežu administratīvā akta  tiesiskuma kontrolē. A420150922 (SKA-566/2025)

Lietas būtība

SIA “Baltic granulas” apstrīdēja VID lēmuma daļu, ar kuru uzņēmumam tika papildus aprēķināts PVN, soda un nokavējuma nauda, kā arī samazināts atmaksājamais PVN par darījumiem ar Itālijas uzņēmumiem. VID Auditā secināts, ka Itālijas uzņēmumi ar nodokļu administrāciju nesadarbojas, strīdus darījumus ar pieteicēju nav deklarējuši un PVN par tiem nav samaksājuši, tāpēc strīdus preču piegādes darījumiem pieteicēja nebija tiesīga piemērot nodokļa 0% likmi.

Apgabaltiesas secinājumi

Apgabaltiesa noraidīja pieteikumu, uzskatot, ka SIA “Baltic granulas” rēķinos nav ietverta norāde par “nodokļa apgriezto maksāšanu”, kas ir prasība trīspusējiem darījumiem pēc PVN likuma un ES Tiesas judikatūras. Apgabaltiesai nebija būtiski, vai uzņēmums zināja par iespējamu iesaisti fiktīvos darījumos, lai arī pirmās instances tiesa šos apstākļus bija noskaidrojusi un tieši uz tā pamata nospriedusi noraidīt pieteikumu.

Kasācijas sūdzība

SIA “Baltic granulas” norādīja, ka apgabaltiesa mainījusi pārsūdzētā administratīvā akta pamatojumu un uzņēmumam nebija iespējas izteikties par jauno argumentu (rēķinos iekļauto atsauču atbilstība). Uzņēmums aizstāvēja, ka izmantotās atsauces bijušas atbilstošas VID vadlīnijām.

Senāta vērtējums

Senāts atzina, ka apgabaltiesa ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 250.pantu, jo spriedumā balstījusies uz pamatojumu, kas nav ietverts VID lēmumā. Tas ir pretrunā ar tiesas kompetences robežām, un šāds jauns apstāklis tiesas spriedumā nav pieļaujams.

 

Raksta autore: Natālija Ķīse

Senāts: grāmatvedības dokumentu viltošana ietilpst Grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanas tvērumā

Šā gada 7. oktobrī Senāts pieņēma lēmumu lietā, kurā persona tika apsūdzēta par Krimināllikuma (KL) 275. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu – Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana.

Lietas fakti un būtība

Apelācijas instances tiesa bija atzinusi, ka persona (valdes locekle uzņēmumā) laika posmā no 2016. gada 16. novembra līdz 2018. gada 14. jūnijam viltoja dokumentus, kas piešķir tiesības, un izmantoja viltotus dokumentus mantkārīgā nolūkā, proti, viltoja pavadzīmes, kas ir grāmatvedību attaisnojoši dokumenti un apliecina preču un citu materiālo vērtību, nosūtītāja un saņēmēja darījuma attiecības, un uz kuru pamata tiek izdarīti ieraksti grāmatvedības reģistros, kā arī veikti nodokļu aprēķini atbilstīgi likumam “Par grāmatvedību”.

Persona ieguva nepamatotas tiesības atskaitīt priekšnodokli un samazināt valstij maksājamā nodokļa apmēru (izrietoši no uzņēmuma ienākuma deklarācijām). Tika iesniegti fiktīvi dokumenti par faktiski nenotikušu preču un pakalpojumu piegādi uz vairākiem uzņēmumiem.

Līdz ar to apgabaltiesa secināja, ka apsūdzētā prettiesiski izmantoja un viltoja nevis likumos noteiktos grāmatvedības dokumentus, bet gan tādus dokumentus, kas piešķir noteikta satura tiesības, proti, tiesības uzņēmuma PVN deklarācijās samazināt valsts budžetā maksājamā PVN apmēru. Dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, izmantošana vai viltošana kvalificējama pēc KL 275. panta

Tiesas ieskatā, norādītās pavadzīmes vienlaikus ir atzīstamas gan par attaisnojuma dokumentiem, gan par nodokļa rēķiniem, kas izmantojami uzņēmuma PVN atskaitīšanai. Pavadzīmes kā nodokļu rēķini, kaut arī uzreiz nedod tiesības samazināt valsts budžetā PVN apmēru, tomēr ir obligāti nepieciešamas tālākai rīcībai šāda mērķa sasniegšanā.

Senāta atziņas

Senāts norāda, ka apsūdzētās darbības nav kvalificējamas pēc KL 275. panta (vispārējās normas), bet gan pēc šā likuma 217. panta (speciālās normas) – Grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana, jo viltotie grāmatvedību attaisnojošie dokumenti nav KL 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets.

Likums “Par grāmatvedību” noteica, ka uzņēmumam ir pienākums kārtot grāmatvedību tā, lai tajā uzskatāmi tiktu atspoguļoti visi saimnieciskie darījumi, bet grāmatvedības dokumenti ir pierādījumi par šo darījumu esamību. Savukārt Ministru kabineta noteikumiem Nr. 585 ,Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” nosaka, ka visi darījumi jāapliecina ar dokumentiem, kas tiek iegrāmatoti uzņēmuma reģistros.

Senāts, skaidro, ka tādējādi attaisnojuma dokumenti ir dokumenti, kas ļauj izsekot saimniecisko darījumu norisei, uzņēmuma ieņēmumiem un izdevumiem un nodrošina patiesu priekšstatu par tā finansiālo stāvokli, turklāt grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar šādiem dokumentiem. No judikatūras izriet, ka ja ar lietā iegūtajiem pierādījumiem tiek konstatēts, ka darījums nav noticis, tad šo darījumu it kā apliecinošo preču pavadzīmi/rēķinu nevar uzskatīt par attaisnojuma dokumentu, uz kura pamata būtu pieļaujams izdarīt ierakstus grāmatvedības uzskaitē.

Maksājumu attaisnojoši grāmatvedības dokumenti nav uzskatāmi par KL 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Atbildība par grāmatvedības dokumentu viltošanu (kā tas ir apsūdzētās gadījumā) ir paredzēta KL 217. pantā un ir klasificējami kā ietilpstoši speciālo dokumentu kategorijā. Citiem vārdiem sakot, pat ja grāmatvedības dokuments KL 217. panta izpratnē piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, tas nav KL 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets.

Senāts atcēla spriedumu pilnībā un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesā.

 

ES tiesu prakse

Rakstu autore:  Kristīne Erele

EST ģenerāladvokāts: Etiķešu vērtības iekļaušana importa muitas vērtībā

(Lieta G GmbH (C-307/23))

Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāts Špunars sniedza savu atzinumu lietā G GmbH EST par to, ka ES teritorijā izgatavotu etiķešu izmaksas ir iekļaujamas importēto preču muitas vērtībā.

G GmbH piederēja muitas noliktavā, kurā tika sagatavota pārtika konservos, ko klienti importēja no trešām valstīm. Konservi tika marķēti ar uzlīmētām papīra etiķetēm, ko piegādātāji bija izgatavojuši trešā valstī, izmantojot drukas šablonus, kurus bez maksas bija nodrošinājusi pircējs. Muitas deklarācijās netika iekļautas drukas šablonu izgatavošanas izmaksas. Tomēr Vācijas muitas iestāde uzskatīja, ka šīs izmaksas ir jāiekļauj muitas vērtībā, jo etiķetes ir neatņemama iepakojuma sastāvdaļa, kas būtiska preču identifikācijai un tirdzniecībai.

Ģenerāladvokāts secināja, ka izmaksas par etiķešu šablonu izgatavošanu, kas tiek pielīmētas pie skārdenēm ar pārtikas produktiem, ir iekļaujamas muitas vērtībā, jo etiķetes ir būtiska iepakojuma sastāvdaļa, kas nepieciešama preču identifikācijai un tirgošanai. Lai gan veidnes tika bez maksas nodotas ārvalstu ražotājiem, izmaksas faktiski sedza pircējs, tādēļ tās jāiekļauj darījuma vērtībā.

EST lietas par muitas vērtības noteikšanu

EST ir izskatījusi divas lietas par to, vai muitas vērtības aprēķināšanai jāņem vērā pirmā vai otrā pārdošana ES tirgū.

1.Pirmajā lietā (C-500/24) strīds ir starp Spānijas nodokļu administrāciju un Massimo Dutti, kas importē Āzijā ražotas preces.

Konkrētajā lietā preces vispirms tiek pārdotas Šveices sabiedrībai (pirmā pārdošana), bet pēc tam Spānijā reģistrētai sabiedrībai Massimo Dutti (otrā pārdošana). Preces tika transportētas tieši uz Spāniju. Daļa no precēm tika izlaistas brīvam apgrozījumam Spānijā, savukārt daļa no precēm tika piemērota muitas noliktavas procedūra eksportēšanai uz trešajām valstīm. Massimo Dutti kā muitas vērtību deklarēja pirmās pārdošanas cenu, taču nodokļu administrācija uzskatīja, ka jāņem vērā otrās pārdošanas cena, jo uz tās pamata tika veikts preču imports ES.

Spānijas nodokļu administrācija veica nodokļu uzrēķinu, ko Massimo Dutti pārsūdzēja, bet Spānijas tiesas to noraidīja. Augstākā tiesa lūdza skaidrojumu, vai “pārdošana izvešanai uz Savienības muitas teritoriju” nozīmē fizisku ievešanu vai ekonomisku ievešanu Savienības tirgū.

EST norāda, ka saskaņā ar Muitas kodeksu muitas vērtībai jāatspoguļo preču reālā ekonomiskā vērtība, izmantojot darījuma vērtības metodi. Frāze “pārdodot izvešanai uz Savienības muitas teritoriju” nozīmē, ka pārdošanas brīdī jābūt skaidram, ka preces paredzētas ES tirgum, ne tikai fiziskai ievešanai.

Muitas regulējums paredz, ka par pierādījumu uzskata pēdējo pārdošanu pirms preču nonākšanas ES, bet iepriekšējās pārdošanas cena var tikt pieņemta tikai tad, ja ir pārliecinoši pierādīts, ka tā veikta ar nolūku izvest preces uz ES tirgu. Fakts, ka preces fiziski ievestas ES, nav pietiekams pierādījums; jābūt komerciālam mērķim tirgot ES. Pierādījumi par nolūku izvest uz ES jābalsta uz apstākļiem pārdošanas brīdī, nevis uz vēlāk radušos faktoriem.

Līdz ar to EST secinājums ir tāds, ka pirmo pārdošanu nevar uzskatīt par veikto izvešanu uz ES, ja tajā nebija skaidri noteikts komerciālais mērķis tirgot ES tirgū.

2.Otrajā lietā (C‑348/24) Corporación Habanos pārdeva cigārus Altadis un nogādāja tos uz muitas noliktavu Spānijā (pirmā pārdošana). Tālāk daļa preču tika pārdota duty free veikaliem lidostās, bet cita daļa – Compañía de Distribución Integral Logista (otrā pārdošana), lai tālāk tās tirgotu tabakas veikalos Spānijas teritorijā, kas nav uzskatāmas par Savienības muitas teritoriju, bet daļu, lai tās laistu brīvā apgrozībā un tirgotu tabakas veikalos Spānijā.

Muitas vērtība cigāriem, kas tika laisti brīvam apgrozījumam ES, tika deklarēta, pamatojoties uz pirmo pārdošanu, taču Spānijas nodokļu administrācija uzskatīja, ka jāņem vērā otrā pārdošana, jo pirmā nebija veikta ar skaidru mērķi izvest preces uz ES muitas teritoriju. Papildus tika apstrīdēta tarifa preferenču piemērošana, jo izcelsmes pierādījumi bija iesniegti pēc divu gadu termiņa.

Strīds nonāca līdz Augstākajai tiesai, kas lūdz skaidrojumu par muitas vērtības noteikšanu un izcelsmes dokumentu derīgumu.

EST savos secinājumos norāda, ka muitas vērtībai ir jāatspoguļo preču reālā ekonomiskā vērtība, izmantojot darījuma vērtības metodi. Saskaņā ar Muitas kodeksu šī vērtība ir cena, kas samaksāta par precēm, pārdodot tās izvešanai uz ES muitas teritoriju. Muitas nodokļi tiek aprēķināti pēc situācijas muitas parāda rašanās brīdī, parasti, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā. Tomēr, ja preces vispirms ievietotas muitas noliktavā, deklarētā vērtība var būt tā, kas bija spēkā noliktavas procedūras piemērošanas brīdī, ja izpildīti noteikti nosacījumi.

Saskaņā ar muitas regulējumu attiecībā uz pierādījumiem, ka preces pārdotas izvešanai uz Savienības teritoriju, ir paredzēti trīs noteikumi:

1. ja preces deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, tas ir pietiekams pierādījums, ka tās pārdotas izvešanai uz ES;
2. ja bijušas vairākas secīgas pārdošanas, par pierādījumu pieņem pēdējo pārdošanu pirms preču nonākšanas ES vai pārdošanu ES teritorijā pirms laišanas brīvā apgrozībā;
3. ja deklarē cenu no iepriekšējās pārdošanas (pirms pēdējās), jāapliecina, ka tā veikta ar nolūku izvest preces uz ES.

Līdz ar to EST secina, ja preces vispirms tiek pārdotas un uz šīs pārdošanas pamata ievestas ES, lai tās ievietotu muitas noliktavā, bet vēlāk notiek otrā pārdošana, pēc kuras preces tiek laistas brīvā apgrozībā, tad muitas vērtība jānosaka brīdī, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā, un šo vērtību drīkst balstīt uz pirmās pārdošanas cenu.

Attiecībā uz piemērotajām tarifa preferencēm, EST norāda, ka muitas regulējums paredz, ka izcelsmes pierādījumi tarifa preferenču piemērošanai jāiesniedz noteiktajos termiņos (parasti 4 vai 10 mēneši no izdošanas). Novēloti iesniegtus dokumentus var pieņemt tikai ārkārtas apstākļos vai ja preces uzrādītas līdz galīgajam termiņam, taču muitas iestādēm nav pienākuma tos akceptēt citos gadījumos. Pat ja tas pats izcelsmes pierādījums iepriekš izmantots citām precēm tajā pašā kvotā, tas neuzliek pienākumu pieņemt dokumentu pēc termiņa beigām, jo termiņu mērķis ir nodrošināt kontroli pār preču patieso izcelsmi.

Latvijas tiesas jautājumi EST par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem ES

Administratīvā rajona tiesa 2025. gada 21. jūlijā iesniedza EST lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā UAB Maxima LT pret Valsts ieņēmumu dienestu (lieta C-497/25) par Direktīvas par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā (2017/1852) un prasību izveidot strīdu izšķiršanas konsultatīvo komisiju, kā paredzēts direktīvā un valsts tiesību aktos, lai izšķirtu strīdu par iespējamu uzņēmumu ienākuma nodokļa dubultu uzlikšanu divās dalībvalstīs.

Administratīvā rajona tiesa lūdza EST atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu direktīvas (2017/1852) 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tā, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pienākums pēc attiecīgās personas lūguma izveidot konsultatīvo komisiju, ja attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir pieņēmušas attiecīgās personas iesniegto sūdzību, bet nav panākušas vienošanos par to, kā strīdīgo jautājumu atrisināt, savstarpēji vienojoties [minētās direktīvas] 4. panta 1. punktā noteiktajā termiņā?
2. Vai jēdziens “dubultā nodokļu uzlikšana”, kas minēts Direktīvas par nodokļu strīdu risināšanas mehānismiem (2017/1852) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir jāinterpretē tā, ka šāda veida apstākļos dubultā nodokļu uzlikšana pastāv arī gadījumā, ja vieniem un tiem pašiem ienākumiem tiek piemērotas divu dalībvalstu nodokļu sistēmas, kaut arī vienā no šīm dalībvalstīm šiem ienākumiem tiek piemērots nodokļu atbrīvojums?
3. Ja atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu ir noraidoša, vai Nodokļu strīdu risināšanas mehānismu direktīvas (2017/1852)16. panta 7. punkts ir jāinterpretē tā, ka šāda veida gadījumos dalībvalstu kompetentajām iestādēm nav tiesību atteikt attiecīgajai personai piekļuvi strīdu izšķiršanas konsultatīvajai komisijai, ja dalībvalstu kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos par divpusējā nodokļu līguma pareizo interpretāciju un piemērošanu, jo šī vienošanās savukārt nosaka, kura dalībvalsts ir tiesīga aplikt ienākumus ar nodokli?

 

EST ģenerāladvokāts: kļūdaini piemērots PVN par preču piegādi neizslēdz nodokļa piemērošanu šo preču iegādei

2025. gada 29. oktobrī Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts sniedza viedokli lietā Nr. T-638/24, kurā apstiprināja, ka preču iegādes Eiropas Savienības iekšienē ir apliekamas ar PVN, pat tad, ja piegāde (intra-Community supply), kas būtu jāatbrīvo no PVN, kļūdaini tika iekļauta rēķinā ar PVN tajā dalībvalstī, no kuras preces tika nosūtītas.

Lietā starp Austrijas uzņēmumu un Austrijas nodokļu administrāciju uzņēmums 2011. – 2015. gadā iegādājās preces no Austrijas piegādātājiem, taču šīs preces faktiski tika nosūtītas uz citām ES dalībvalstīm. Preču piegādātāji rēķinos kļūdaini piemēroja Austrijas PVN, it kā preces būtu palikušas Austrijā, lai gan tām vajadzēja būt atbrīvotām no PVN kā piegādēm starp ES dalībvalstīm.

Savukārt uzņēmums, izmantojot savu Austrijas PVN numuru, šos darījumus uzrādīja kā preču iegādes starp dalībvalstīm, bet nesniedza pierādījumus, ka PVN par šīm iegādēm ir samaksāts galamērķa valstī, kur preces nonāca.

Tāpēc Austrijas nodokļu administrācija secināja, ka šīs iegādes jāapliek ar PVN Austrijā, pamatojoties uz Direktīvas 2006/112/EK (PVN Direktīva) 41. pantu, kas paredz, ka, ja nav pierādīta PVN piemērošana galamērķa valstī, nodoklis tiek piemērots tajā valstī, kas piešķīrusi pircēja PVN identifikācijas numuru, lai nodrošinātu, ka PVN netiek nesamaksāts nevienā dalībvalstī.

Ģenerāladvokāta secinājumi 

• PVN Direktīvas 203. panta piemērošana gadījumā, kad rēķinā kļūdaini norādīts PVN par no nodokļa atbrīvotu piegādi Eiropas Savienības iekšienē, neizslēdz iespēju tajā pašā dalībvalstī vienlaikus piemērot PVN attiecīgajai iegādei saskaņā ar 41. pantu. 203. pants darbojas kā nodokļu ieņēmumu aizsardzības mehānisms, kura mērķis ir novērst risku, ka kļūdaini norādītais PVN tiktu nepamatoti atskaitīts kā priekšnodoklis, nevis kā faktiska piegādes aplikšana ar nodokli saskaņā ar 138. pantu, kas piešķir piegādei atbrīvojumu. Savukārt, ja šāds nodokļu ieņēmumu zaudējuma risks ir novērsts, 203. pants vairs nav piemērojams un kļūdaini norādītais PVN kļūst koriģējams vai atmaksājams.
• Tāpat ģenerāladvokāts precizēja, ka 41. panta piemērošana nav pretrunā ar 68. pantu, kas nosaka PVN iekasējamības brīdi. Šis brīdis iestājas iegādes veikšanas brīdī, nevis rēķina izrakstīšanas vai labojuma laikā. Tādējādi dalībvalstij, kura saskaņā ar 41. pantu ir atbildīga par nodokļa piemērošanu, ir tiesības iekasēt PVN par attiecīgo iegādi ES iekšienē, vienlaikus nodrošinot mehānismu kļūdaini piemērotā PVN samazināšanai vai atmaksai, lai novērstu aplikšanu ar dubultu nodokli.

EST: faktoringa pakalpojumi uzskatāmi par vienotu ar PVN apliekamu darījumu

2025. gada 23. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. C232/24 (Kosmiro), kurā tika precizēta PVN piemērošana faktorings pakalpojumiem. Tiesa norādīja, ka gan cesijas faktorings, gan ķīlas faktorings (rēķinu finansēšana) veido vienotu un nedalāmu ekonomisku pakalpojumu, kura galvenais mērķis ir debitoru parādu piedziņa. Līdz ar to šādi pakalpojumi ir apliekami ar PVN neatkarīgi no to juridiskās formas vai nosaukuma.

Lieta attiecās uz Somijas uzņēmumu, kas saviem klientiem sniedza faktorings pakalpojumus, piedāvājot divus modeļus: cesijas faktorings, kurā faktors iegādājas prasījumus un uzņemas maksātnespējas risku, un ķīlas faktorings, kurā faktors piešķir aizdevumu, kas nodrošināts ar prasījumiem, vienlaikus pārvaldot debitoru maksājumus. Uzņēmums iekasēja finansēšanas komisiju (atkarībā no riska un termiņa) un uzstādīšanas maksu (par klienta uzņemšanu un atbilstības procedūrām). Somijas nodokļu administrācija uzskatīja, ka daļa no šiem pakalpojumiem ir atbrīvota no PVN kā kredīta piešķiršana, bet daļa apliekama kā parādu piedziņa, savukārt uzņēmums uzskatīja, ka viss pakalpojums ir apliekams ar PVN.

Tiesa atzina, ka abos modeļos pastāv viens ekonomisks darījums, kura būtība ir parādu pārvaldība un piedziņa, bet kredīta elements ir pakārtots šai galvenajai funkcijai. Līdz ar to faktoringa pakalpojumi kopumā uzskatāmi par ar PVN apliekamu darbību. Tiesa uzsvēra, ka ekonomiskā realitāte ir izšķiroša – aktorings neatkarīgi no tā juridiskās formas galvenokārt ir vērsts uz parādu atgūšanu, nevis uz kredīta piešķiršanu.

Tiesa arī precizēja, ka atbrīvojums no PVN kredīta piešķiršanas gadījumā ir piemērojams tikai tad, ja līdzekļu nodošana ir patstāvīgs un galvenais darījuma elements. Savukārt faktorings, kurā kreditēšana ir tikai papildfunkcija, ir apliekams ar PVN. Tāpat tika apstiprināts, ka Direktīvas 2006/112/EK 135. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktais izņēmums, kas izslēdz parādu piedziņu no finanšu pakalpojumu atbrīvojuma, ir jāinterpretē plaši un tam ir tieša iedarbība – nacionālajām tiesām tas jāpiemēro pat tad, ja valsts tiesību akti paredz plašāku atbrīvojumu.

 

Ārzemēs

Rakstu autore: Kristīne Erele

Lietuvas nodokļu administrācija pieprasa kriptovalūtu uzņēmumiem ziņot par klientu kontu darbību

Lietuvas Valsts nodokļu inspekcija ir paziņojusi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, tokenu emitentus un personas, kas iesaistītas kriptoaktīvu publiskajā piedāvājumā vai iekļaušanā biržās, par pienākumu sniegt informāciju par klientu kontiem. Šī prasība izriet no Lietuvas Bankas likuma, kas paredz uzraudzītajiem finanšu tirgus dalībniekiem pienākumu ziņot par visiem kontu veidiem, pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem.

Saistībā ar šo ziņošanas pienākumu Lietuvas parlaments pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai pastiprinātu atbildību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem gan par ziņošanas nepildīšanu (sods 100 – 6 000 EUR), gan par neprecīzu datu iesniegšanu (sods 500 – 5 000 EUR).

Lietuvas parlaments ierosina pagarināt samazinātās PVN likmes siltumapgādei un publikācijām

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu Lietuvā, PVN 9% likme siltumam un karstajam ūdenim beigsies 2025. gada 31. decembrī, pēc kā stāsies spēkā standarta 21% likme. Lai mazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem, likumprojekts paredz ieviest 12% PVN likmi no 2026. gada 1. janvāra.

Tāpat likumprojekts paredz pagarināt 9% PVN likmes piemērošanu drukātām un elektroniskām grāmatām, kā arī neperiodiskiem informatīviem izdevumiem, piemēram, mācību grāmatām, enciklopēdijām, vārdnīcām, ceļvežiem, brošūrām, mākslas albumiem, bērnu grāmatām, notīm un kartēm. Izņēmumi ir kalendāri, burtnīcas un izdevumi ar dominējošu reklāmas vai audiovizuālu saturu.

Lietuvā plānots nodoklis luksusa klases transportlīdzekļiem

Lietuvas valdība ir ierosinājusi nodokli, kas attiektos uz jaudīgiem un dārgiem transportlīdzekļiem. Nodoklis attieksies uz visiem transportlīdzekļiem, tostarp elektriskajiem. Nodokļa likmes būtu šādas:

• 0 % – transportlīdzekļiem līdz 150 kW, ja cena nepārsniedz segmenta vidējo par vairāk nekā 20%;
• 1 % – transportlīdzekļiem ar jaudu 151 – 300 kW;
• 2 % – transportlīdzekļiem virs 300 kW.

Papildus 1% nodoklis piemērojams arī auto ar jaudu zem 150 kW, ja to cena pārsniedz tirgus vidējo par vairāk nekā 20%.

Ģimenes ar diviem vai vairāk bērniem būs atbrīvotas no nodokļa, iegādājoties lielākus apvidus auto vai 6 sēdvietu transportlīdzekļus ar jaudu līdz 250 kW, ja cena nepārsniedz 20% virs tirgus vidējās.

Plānots, ka nodoklis stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.

 

Rakstu autore: Aija Lasmane

ESAO uzsver pieaugošo MAP un APA lietu apjomu pasaulē 2024. gadā

2025. gada 31. oktobrī ESAO publicēja 2024. gada Savstarpējās vienošanās procedūras (Mutual Agreement Procedure– MAP) statistiku un otro gadu pēc kārtas atsevišķu iepriekšējas cenu noteikšanas vienošanās (Advance Pricing Arrangements– APA) statistiku. Dati, kas ir BEPS 14. darbības minimālā standarta un plašākās ESAO/G20 nodokļu noteiktības programmas centrā, izcēla pieaugošo lietu skaitu, jaunu transfertcenu strīdu skaita pieaugumu un ilgāku gan MAP, gan APA lietu izskatīšanas laiku.

2025. gada MAP statistika izceļ šādas tendences:

• pēc samazinājuma pagājušajā gadā, lietu skaits 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, pieauga;
• jaunu transfertcenu noteikšanas lietu skaits pieauga par vairāk nekā 29 %, un jaunu lietu, kas nav saistītas ar transfertcenu noteikšanu, skaits pieauga par aptuveni 8 %;
• slēgto MAP lietu skaits arī samazinājās, galvenokārt slēgto transfertcenu noteikšanas lietu skaita samazināšanās dēļ;
• kompetentās iestādes pilnībā novērsa dubulto nodokļu uzlikšanu aptuveni 64 % no noslēgtajām savstarpējās vienošanās procedūras (MAP) lietām, izņemot vienpusējus atvieglojumus un citus iekšzemes pasākumus.
• tikmēr lietu īpatsvars, kas beidzās bez vienošanās, saglabājās nemainīgs 4 % apmērā, kas atbilst 2023. gada līmenim;
• MAP lietu izskatīšanas laiks salīdzinājumā ar 24 mēnešu mērķi – vidēji 27,4 mēneši 2024. gadā visām lietām, salīdzinot ar 27,3 mēnešiem 2023. gadā.
• transfertcenu MAP lietu izskatīšana vidēji aizņēma 30,9 mēnešus (32 mēneši 2023. gadā);
• pat ja MAP lietu skaits joprojām ir koncentrēts, tika uzsvērts, ka aptuveni 90 jurisdikcijas ir ziņojušas par vismaz vienu MAP lietu.

2024. gada APA statistika izceļ šādas tendences:

• kopējais lietu skaits ir pieaudzis, 2024. gadā uzsākot vairāk nekā 1100 jaunas lietas;
• iestādes gada laikā piešķīra vairāk nekā 800 APA, savukārt aptuveni 200 pieteikumus tās noraidīja vai slēdza citu iemeslu dēļ; un
• vidējais laiks, kas nepieciešams APA piešķiršanai, ir ilgs un pārsniedz 39 mēnešus, palielinoties no 36,79 mēnešiem 2023. gadā.

Sīkāka informācija par 2024. gada ESAO MAP statistiku, tostarp salīdzinošā informācija par valstīm, ir atrodama šeit.

Eiropas Komisijas darba programma 2026. gadam: galvenie nodokļu pasākumi un vienkāršošanas virzība

Eiropas Komisija ir publicējusi savu 2026. gada darba programmu, kurā izklāstīta tās likumdošanas un stratēģiskā darba kārtība nākamajam gadam, skaidri koncentrējoties uz vienkāršošanu, konkurētspēju un izpildi. Starp ierosinātajām iniciatīvām ir vairāki jauni un gaidāmi pasākumi nodokļu jomā, kā arī vairāki atsaukumi un vienkāršošanas centieni, kas veidos ES nodokļu politiku pašreizējā pilnvaru termiņā.

2026. gadam ir uzskaitīti divi jauni ar nodokļiem saistīti likumdošanas priekšlikumi. Pirmais ir apskats par nodokļiem (Omnibus) (paredzēts 2026. gada 2. ceturksnī) — uz vienkāršošanu vērsta iniciatīva, kuras mērķis ir racionalizēt dažādus ES nodokļu tiesību aktus. Otrais ir 28. režīms inovatīviem uzņēmumiem (paredzēts 2026. gada 1. ceturksnī), kas var ietvert saskaņotus noteikumus vai izvēles sistēmas, kas varētu ietvert nodokļu elementus jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem.

Komisija arī plāno atsaukt vairākus iesniegtos nodokļu priekšlikumus, tostarp finanšu darījumu nodokli, Unshell direktīvu, DEBRA priekšlikumu (parāda un pašu kapitāla neobjektivitātes mazināšana) un transfertcenu noteikšanas direktīvu, kas signalizē par pāreju uz tādu reformu prioritāšu piešķiršanu kā BEFIT un MVU galvenā biroja nodokļa sistēma.

Ar nodokļiem saistītie priekšlikumi, kas joprojām ir iekļauti darba programmā, ietver:

• priekšlikums direktīvai par uzņēmējdarbību Eiropā: ienākuma nodokļa sistēma (BEFIT);
• priekšlikums par MVU galvenā biroja nodokļa sistēmu;
• vairāki PVN reformas priekšlikumi, kas saistīti ar tālpārdošanu, importa PVN un īstenošanas pilnvarām saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK;
• enerģijas nodokļu direktīvas pārstrādāšana;
• direktīvas par digitālo pakalpojumu nodokli un nozīmīgu digitālo klātbūtni;
• priekšlikumi, kas saistīti ar ES pašu resursu sistēmu.

Vienlaikus Eiropas Komisija publicēja pirmo ikgadējo pārskata ziņojumu par vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi. Ziņojumā ir uzsvērta jaunu rīku, piemēram, īstenošanas dialogu un realitātes pārbaužu, izmantošana un atkārtoti apstiprināta omnibusa pakešu, tostarp nodokļu omnibusa, stratēģiska izmantošana, lai samazinātu slogu visās dalībvalstīs. Paredzams, ka vienkāršošana arī turpmāk būs viens no galvenajiem nodokļu iniciatīvu pīlāriem.

 

Informē VID

Raksta autore: Kristīne Erele

VID uzziņa par PVN 0% likmi vēstniecībai sniegtajiem pakalpojumiem

Latvijas sabiedrībai (uzziņas pieprasījuma Iesniedzēja) ir noslēgts līgums ar Latvijā reģistrētu trešās valsts vēstniecību par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumiem, un par šiem pakalpojumiem tiek saņemta atlīdzība. Vēstniecība ir iesniegusi sabiedrībai nodokļu atbrīvojuma sertifikātu un tai izdoto LR Ārlietu ministrijas lēmumu par tiesībām lietot sertifikātu bez apstiprināšanas. Lēmums paredz PVN atbrīvojuma piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai Latvijā ar PVN 0 %, ja preces un pakalpojumi ir paredzēti vēstniecības oficiālajām vajadzībām.

Iesniedzēja jautājums ir par tā tiesībām piemērot PVN 0 % likmi tā sniegtajiem nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumiem.

PVN atbrīvojuma piemērošanas kārtība preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai atbilstošam diplomātiskajam un konsulārajam režīmam ir noteikta Padomes Īstenošanas regulā Nr.282/2011 (Regula 282/2011), Latvijas PVN likuma 50. pantā un 18.12.2012. MK noteikumi Nr. 908.

Saskaņā ar Regulā Nr. 282/2011 noteikto PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikāts, kas atbilstoši II pielikumā pievienotajam paraugam aizpildīts un kompetentās iestādes apzīmogots, tiek uzskatīts par pamatojumu PVN atbrīvojumu piemērošanai preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai. Tomēr dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, ar kādiem šis sertifikāts var tikt izmantots bez kompetentās iestādes apzīmogošanas.

Tomēr VID izskatot iesniedzēja iesniegto sertifikātu, tika konstatēts, ka sertifikāta forma neatbilst aktuālajai spēkā esošajai sertifikāta formai, līdz ar to iesniedzējai nav tiesības piemērot PVN 0 % likmi sniegtajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem.

Aktuālā sertifikāta forma ir pieejama šeit. Uzziņa pieejama šeit.

 

Rakstu autore: Aija Lasmane

No nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem

Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācija.

Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai.

Tādēļ visus pārējos EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, lai no nākamā gada varētu izmantot kādu no minētajiem identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID, elektroniskā identifikācijas karte (eID) vai drošs elektroniskais paraksts (eParaksts un eParaksts mobile).

Privātpersonas (t. sk. saimnieciskās darbības veicējus), kas šobrīd izmanto VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus nodrošināt sev kādu no minētajiem drošajiem autentifikācijas līdzekļiem. Gadījumā, ja tas nav iespējams, aicinām savlaicīgi pilnvarot kādu citu uzticības personu (EDS lietotāju) savā vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot savu EDS lietotāja kontu. Pilnvaru var iesniegt gan elektroniski (EDS), gan klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā. Pilnvarai nav jābūt notariāli apliecinātai. Pilnvaras paraugs pieejams VID tīmekļvietnē sadaļā “EDS” – “Iesniegumi un pilnvaras” – “Pilnvara elektroniski iesniegt deklarācijas un informatīvās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā”.

 

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!