Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja Annija Kuzma.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Likumprojekta Nr.: 1454/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 08.10.2026.

Likumprojekta mērķis ir noteikt elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Latvijas teritorijā sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, vai tiem, kuru mērķauditorija ir Latvijā, bet kuri uzņēmējdarbību veic citā Eiropas Savienības dalībvalstī, pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, un tas paredz šo ieguldījumu 3,5 procentu apmērā no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem, izvēloties starp tiešu ieguldījumu darbu veidošanā, izrādīšanas tiesību iegādi vai iemaksām Nacionālā kino centra budžetā, kā arī pienākumu ik gadu deklarēt gūtos ieņēmumus, sniegt pārskatu par veikto ieguldījumu un piedzīt neveiktā ieguldījuma apmēru, ja tas nav izpildīts.

Grozījumi Autortiesību likumā

Likumprojekts: Nr. 1363/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 08.10.2026.

Grozījumi paredz noteikt skatuves mākslas darba autoru loku, paredzot, ka par šādiem autoriem atzīstami dramaturgs, režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks, horeogrāfs, attiecīgajam skatuves mākslas darbam radīta muzikāla darba autors un citas personas, kuru radošais ieguldījums veido darbu. Vienlaikus tiek pilnveidots regulējums par civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, precizējot autora tiesības rakstveidā brīdināt pārkāpēju, to personu loku, kuras var iesniegt prasību tiesā, kā arī iespēju prasīt mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzību.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr.: 1404/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 15.10.2026

Grozījumi paredz veicināt preču remontējamību un “ilgtspējīgu” ekonomiku, ieviešot ES regulējumu saistībā ar tiesībām uz remontu. Ražotājiem noteiktām preču grupām būs pienākums nodrošināt remonta iespēju arī pēc garantijas termiņa, tiks ieviesta vienota Eiropas remonta informācijas veidlapa un remonta platforma. Tāpat, ja patērētājs garantijas termiņa laikā izvēlas preces remontu, likumiskais atbilstības (garantijas) termiņš tiks pagarināts par vienu gadu. Papildus grozījumi veicinās lielāku pārskatāmību patērētājiem par remonta nosacījumiem un izmaksām.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Likumprojekta Nr.: 1477/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 15.10.2026.

Likumprojekts paredz elektronisko sakaru, domēnu vārdu reģistrācijas un IP adrešu piešķiršanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu izpildīt ārvalstu tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumus un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumus, kā arī ievieš administratīvo naudas sodu līdz 2% no gada apgrozījuma par šo rīkojumu neizpildi vai ar tiem saistīto datu aizsardzības prasību neievērošanu.

Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums

Likumprojekta Nr.: 1450/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 15.10.2026.

Likumprojekta mērķis ir ieviest noteikumus par atbildību par precēm ar trūkumiem, kas atbilstu digitālā laikmeta un aprites ekonomikas produktu būtībai un radītajam riskam, lai nodrošinātu, ka cietušajām personām ir iespēja efektīvi saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko radījusi prece vai pakalpojums ar trūkumiem. Likumprojekts nosaka preces un pakalpojuma trūkuma kritērijus, cietušās personas tiesības uz kaitējuma, kas nodarīts dzīvībai, veselībai vai mantai, atlīdzinājumu, pierādīšanas pienākuma atvieglojumus un prezumpcijas cietušās personas labā, kā arī trīs gadu subjektīvo un desmit gadu (atsevišķos gadījumos 25 gadu) objektīvo noilguma termiņu, vienlaikus atceļot spēkā esošo likumu “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”.

Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā

Likumprojekts: Nr. 1575/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 15.10.2026.

Grozījumi paredz, ka pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu turpmāk attieksies galvenokārt uz komercsabiedrībām un grupu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000. Vienlaikus tiek ieviesti ierobežojumi ilgtspējas informācijas pieprasīšanai no vērtību ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, kā arī paplašinātas iespējas noteiktos gadījumos nepubliskot komercnoslēpumu, klasificētu vai citu aizsargājamu informāciju ilgtspējas ziņojumos.

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Klīnisko universitāšu slimnīcu likums

Likumprojekta Nr.: 1223/Lp14 Izsludināts: 07.10.2026.

Likums paredz mainīt trīs lielo klīnisko universitāšu slimnīcu – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas – juridisko statusu un finansēšanas modeli. Attiecīgo slimnīcu juridiskais statuss mainīsies no kapitālsabiedrībām uz atvasinātas publiskas personas juridisko formu, lai novērstu to, ka to darbība balstās peļņas loģikā. Reforma, kuras ietvaros pieņemts šis likums, paredz nodrošināt stabilu finansējumu slimnīcu kritiskajām funkcijām, slimnīcu vienotu pārvaldību, stiprinātu lomu izglītībā un zinātnē, kā arī lielāku gatavību krīzēm.

Grozījumi Ārstniecības likumā

Likumprojekta Nr.: 1225/Lp14 Izsludināts: 07.10.2026

Grozījumi nodrošina klīnisko universitāšu slimnīcu pāreju uz jauno juridisko statusu un saskaņo regulējumu ar Klīnisko universitāšu slimnīcu likumu.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 631 “Noteikumi par kritisko zāļu rezervēm”

Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-1942 Stājas spēkā: 17.10.2026.

Ministru kabineta noteikumi ievieš kārtību kritisko zāļu sarakstā iekļauto rezervju veidošanai, izmantošanai un apritei valsts apdraudējuma, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa. Tie nosaka Nacionālā veselības dienesta, Valsts operatīvās medicīniskās komisijas un zāļu lieltirgotavu pienākumus kritisko zāļu rezervju iegādē, glabāšanā, uzraudzībā un izplatīšanā. Vienlaikus tiek noteikta rezervju aktivizēšana, pārvietošana un reģionālā apgāde, lai zāļu apgādes traucējumu gadījumā nodrošinātu nepārtrauktu kritisko zāļu pieejamību iedzīvotājiem un veselības aprūpes sistēmai.

Nodokļi

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.: 1449/Lp14 Izsludināts: 09.10.2026.

Likumprojekta mērķis ir saskaņot Latvijas tonnāžas nodokļa piemērošanas nosacījumus ar Eiropas Savienības tiesībās noteiktajām prasībām, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu varētu saglabāt un turpināt piemērot pēc 2027. gada 1. janvāra, novēršot Eiropas Komisijas konstatētās neatbilstības EK Vadlīnijām un lietu praksei. Tas paredz precīzāku terminu regulējumu (attiecināmais jūras transporta kuģis, bagarkuģis, velkonis), jūras transporta un tā pamatdarbības un papilddarbības definīciju precizēšanu, kā arī nosacījumus kuģu fraktēšanai, vadīšanai un citām ar tonnāžas nodokļa piemērošanu saistītām darbībām, lai Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ietvertā tonnāžas nodokļa shēma atbilstu kopējam tirgum piemērojamām prasībām.

Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’

Likumprojekta Nr.: 1508/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 08.10.2026.

Grozījumi paredz precizēt paziņotās saimnieciskās darbības regulējumu, nosakot, ka saimnieciskās darbības ieņēmumos neiekļauj ar īpašuma izmantošanu saistītos maksājumus trešajām personām (piemēram, komunālos maksājumus), kā arī ierobežot šī režīma izmantošanu nodokļu optimizācijai. Papildus grozījumi nosaka, ka par fiziskas personas ienākumu netiks uzskatītas naudas atmaksas bezskaidras naudas veidā (cashback) klientu lojalitātes programmu ietvaros. Tiek paplašināts arī no nodokļa atbrīvoto dāvinājumu loks, noteikti jauni atvieglojumi un kompensācijas reliģisko organizāciju garīgajam personālam, kā arī trīskārt palielināts neapliekamo kompensāciju limits brīvprātīgā darba veicējiem. Vienlaikus tiek ierobežota atvieglojuma par apgādājamo piemērošana personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir trešajās valstīs.

Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’

Likumprojekta Nr.: 1522/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 15.10.2026. (steidzams)

Grozījumi pieņemti, lai pilnveidotu kriptoaktīvu aplikšanu ar nodokļiem un ieviestu kriptoaktīvu deklarēšanas mehānismu. Grozījumi paredz iekļaut kriptoaktīvus ieguldījumu konta režīmā, ļaujot tos turēt ieguldījumu kontos un nosakot, ka nodoklis būs jāmaksā brīdī, kad no ieguldījumu konta izņemtā summa pārsniegs tajā ieguldīto, nevis par katru atsevišķu darījumu. Šos ieguldījuma konta pakalpojumus varēs piedāvāt ES licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Iedzīvotājiem būs iespēja deklarēt sev piederošus kriptoaktīvus, un šiem deklarētajiem kriptoaktīviem tiks piemērota 10% nodokļa likme no to tirgus vērtības 2026.gada 31.decembrī. Deklarētā kriptoaktīvu tirgus vērtība turpmāk tiks uzskatīta par šo aktīvu iegādes vērtību nodokļu aprēķināšanai.

Krimināltiesības

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekta Nr.: 1192/Lp14 Izsludināts: 07.10.2026.

Grozījumi Krimināllikumā paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos. Grozījumi ļauj sodīt fiziskas personas, kuras praktiski organizē vai īsteno aizliegtas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad aizliegtās vienošanās veiktas liela apmēra iepirkumos. Par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos fiziskām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā. Savukārt gadījumos, kad aizliegta vienošanās veikta publiskā iepirkumā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā alternatīvi sodi paredzēta probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.

Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

Likumprojekts: Nr. 1193/Lp14. Izsludināts: 07.10.2026.

Grozījumi nosaka, kad aizliegta vienošanās publiskajā iepirkumā ir izdarīta “lielā apmērā” Krimināllikuma 211.1 panta izpratnē. Par lielu apmēru uzskata gadījumu, kad iepirkuma līgumcena (kopējā samaksa ar nodokļiem, bet bez PVN) ir vismaz 750 000 eiro, bet būvdarbu līguma gadījumā, vismaz 1 000 000 eiro. Tādējādi tiek noteikts konkrēts finansiālais slieksnis kriminālatbildības piemērošanai par aizliegtu vienošanos iepirkumā lielā apmērā.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts: Nr. 1243/Lp14. Izsludināts: 14.10.2026.

Grozījumi likumā paplašina aizturēto personu un aizskarto mantas īpašnieku procesuālās tiesības, precizē atsevišķas kriminālprocesa procedūras un pilnveido regulējumu par noziedzīgi iegūtu mantu. Turpmāk aizturētais varēs pārsūdzēt aizturēšanas nosacījumu vai kārtības ievērošanu izmeklēšanas tiesnesim, savukārt aizskartajam mantas īpašniekam tiek paplašinātas tiesības saņemt informāciju un iesniegt pieteikumus par darbībām attiecībā uz mantu. Grozījumi paredz arī speciālista pratināšanas regulējumu, precizē izmeklēšanas piekritību atsevišķām iestādēm un nosaka jaunus pamatus kriminālprocesa atjaunošanai lietās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr.: 1325/Lp14. Izsludināts: 14.10.2026.

Likumprojekts paredz pastiprināt kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi un paplašināt to darbību loku, par kuriem var piemērot kriminālsodu. Piemēram, par zemes dzīļu vai ūdeņu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja radīts būtisks kaitējums, paredzēta brīvības atņemšana līdz trim gadiem, bet, ja iznīcināta ievērojama vai vērtīga ekosistēma vai dzīvotne vai radīts neatgriezenisks kaitējums videi, līdz astoņiem gadiem. Grozījumi arī paplašina atbildību par bīstamu ķīmisko, radioaktīvo un citu vielu aprites pārkāpumiem, tostarp nelikumīgu laišanu tirgū vai apglabāšanu, kā arī par darbībām ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm. Tiek precizēta arī atbildība par nelikumīgu atkritumu ievešanu, izvešanu un tranzītu, un par vairākiem smagiem vides nodarījumiem tiek palielināti maksimālie brīvības atņemšanas termiņi.

Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

Likumprojekts: Nr. 1326/Lp14. Izsludināts: 14.10.2026.

Likumprojekts precizē kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai videi nodarīts būtisks kaitējums un attiecīgi var iestāties kriminālatbildība. Kaitējumu vērtēs, ņemot vērā skarto teritoriju un sugu stāvokli, kaitējuma ilgumu un atgriezeniskumu, vides atjaunošanas izmaksas, izmantoto vielu daudzumu un bīstamību, kā arī ietekmi uz ūdeni, augsni, gaisu, ekosistēmām un cilvēku veselību. Vērtējums tādējādi būs balstīts uz konkrētā nodarījuma faktiskajām sekām un to smagumu. Tāpat grozījumi saistīti ar ES prasību ieviešanu vides krimināltiesiskās aizsardzības jomā, tostarp attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts: Nr. 1476/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 15.10.2026

Grozījumi paredz ieviest ES e-pierādījumu regulējumu un pilnveidot starptautisko sadarbību kibernoziegumu izmeklēšanā. Grozījumi nosaka kārtību, kādā Latvijas tiesībsargājošās iestādes var pieprasīt un iegūt elektroniskos pierādījumus, tostarp lietotāju datus un domēnu reģistrācijas informāciju no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izpildīt citu ES dalībvalstu pieprasījumus. Vienlaikus tiek noteikta Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumu izdošanas un izpildes procedūra kriminālprocesā.

Enerģētika

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekta Nr.: 1531/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 15.10.2026.

Likumprojekts groza Enerģētikas likuma pārejas noteikumus, atsakoties no fiksētas ikgadējās (15 procentu) minimālās prasības naftas produktu drošības rezervju iegādei valsts īpašumā, kas pašlaik neļauj pietiekami elastīgi reaģēt uz mainīgajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem un naftas tirgus svārstīgumu. Saglabājot pienākumu līdz 2028. gada 31. decembrim sasniegt pilnu (100 procentu) drošības rezervju apjomu valsts īpašumā, likumprojekts ļauj pārvaldītājam elastīgāk plānot iegādes apjomus atbilstoši tirgus situācijai, mazinot risku veikt iegādi neizdevīgos, augstu cenu apstākļos un finansiālo slogu drošības rezervju uzkrāšanas fondam.

Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 880 “Atbalsta programmas nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās”

Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-1613 Stājas spēkā: 13.10.2026.

Grozījumi pilnveido daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes atbalsta programmas nosacījumus, paplašinot atbalstāmo elektroenerģijas ražošanas iekārtu loku, precizējot dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvības nosacījumus un energoefektivitātes rādītāju novērtēšanu. Tāpat tiek noteikta attiecināmo izmaksu sadales kārtība, piemēram, kopīgas infrastruktūras gadījumā, kas kalpo vairākām mājām, un precizēti PVN attiecināšanas nosacījumi. Vienlaikus tiek palielināts sabiedrības “Altum” aizdevumu izsniegšanai izmantojamā Valsts kases aizdevuma limitu no 38 000 000 eiro līdz 70 000 000 eiro, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai.

Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta noteikumos Nr. 577 “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai”

Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-1919 Stājas spēkā: 13.10.2026.

Grozījumi precizē vēja elektrostaciju maksājuma vietējās kopienas attīstībai piemērošanas kārtību gadījumos, kad elektroenerģijas sadales sistēmas operatora atļaujas par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai vai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora galīgā ekspluatācijas paziņojuma saņemšana ir bijusi kalendārā gada laikā. Turpmāk par pirmo darbības gadu maksājums būs jāveic proporcionāli pilnu mēnešu skaitam no pieslēgšanas atļaujas vai galīgā ekspluatācijas paziņojuma saņemšanas mēneša līdz attiecīgā gada beigām. Tādējādi grozījumi nodrošina taisnīgu un samērīgu maksājuma piemērošanu, jo elektroenerģijas ražotājs maksājumu veic tikai par laikposmu, kurā vēja elektrostacija ir nodota ekspluatācijā un uzsākusi darbību, savukārt vietējā kopiena saņem maksājumu jau par kalendāra gadu, kurā vēja elektrostacija uzsākusi ekspluatāciju, negaidot pirmā pilnā kalendāra gada iestāšanos.

Transports un loģistika

Grozījums Transporta enerģijas likumā

Likumprojekta Nr.: 1551/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā: 15.10.2026.

Likumprojekts novērš Transporta enerģijas likumā radušos regulatīvo nekonsekvenci, nosakot, ka obligātā biodegvielas piejaukuma prasība neattiecas uz marķēto lauksaimniecības un zivsaimniecības dīzeļdegvielu, kā arī atjauno izņēmumu arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamai dīzeļdegvielai bez biodegvielas piejaukuma, ko visu gadu izmanto Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas rezervēm, jo iepriekšējais izņēmums zaudēja spēku, apdraudot degvielas kvalitāti un kaujas gatavību ziemas periodā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 614 “Bezpilota lidaparātu jomas reģistra noteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-1318 Stājas spēkā: 13.10.2026.

Ministru kabineta noteikumi nosaka Bezpilota lidaparātu jomas reģistra izveidošanas, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību. Noteikumi nosaka, kāda informācija reģistrā iekļaujama par bezpilota lidaparātu sistēmu ekspluatantiem, tālvadības pilotiem, lidaparātiem, lidaparātu modeļu klubiem un apvienībām, atzītajām struktūrām, ģeogrāfiskajām zonām, kā arī lidojumu pieteikumiem un saskaņojumiem ģeogrāfiskajās zonās. Vienlaikus tiek noteikta datu aktualizēšanas, glabāšanas, piekļuves un apmaiņas kārtība, lai nodrošinātu bezpilota lidaparātu lidojumu uzraudzību, izsekojamību un drošumu.

Citi

Grozījumi Civillikumā

Likumprojekta Nr.: 1366/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā: 15.10.2026.

Pieņemtie grozījumi Civillikumā nostiprina principu, ka dzīvnieks nav lieta, bet gan dzīva un justspējīga būtne. Vienlaikus tiek saglabāts dzīvnieku kā civiltiesību objekta statuss, kā arī dzīvniekiem lietu tiesību noteikumi būs piemērojami tikai tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka kā dzīvas, justspējīgas būtnes dabu un ar dzīvnieku aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Paredzēti arī precizējumi Civillikuma normās par dzīvniekam nodarītu kaitējumu, paredzot mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

Grozījumi likumā ‘Par tiesu varu’

Likumprojekta Nr.: 1378/Lp14 Izsludināts: 14.10.2026.

Grozījumi paplašina Tieslietu padomes lomu tiesu sistēmas pārvaldībā, tai pārņemot vairākas funkcijas, kas līdz šim bija saistītas ar tieslietu ministra iesaisti. Tiek pilnveidota tiesnešu karjeras virzība, budžeta plānošana un tiesu darba organizācija, ieviesti jauni amati – tiesas jurists un tiesas padomnieks, kā arī uzlabota judikatūras pieejamība, paredzot judikatūras nolēmumu arhīvu. Grozījumi precizē arī tiesnešu neatkarības un interešu konflikta regulējumu, tiesu darbinieku statusu un profesionālās kvalifikācijas prasības.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

Likumprojekta Nr.: 1524/Lp14 Izsludināts: 14.10.2026.

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju no 2026. gada 30. septembra un tā funkciju pievienošanu Tieslietu ministrijai, ņemot vērā, ka maksātnespējas sektora risku novērtējumā konstatēts vidēji zems risks. Tāpēc likumprojekts izslēdz maksātnespējas procesa administratorus no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu loka, atceļot tiem noteikto preventīvo pienākumu kopumu un ar to saistīto uzraudzības kompetenci, vienlaikus paredzot, ka jau uzsāktajos, bet nepabeigtajos pārsūdzības procesos par administratoriem piemērotajām sankcijām attiecīgās tiesības un pienākumus no 2026. gada 1. oktobra pārņems Tieslietu ministrija.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Likumprojekta Nr.: 1523/Lp14 Izsludināts: 14.10.2026.

Grozījumi paredz atteikties no sankciju riska pārvaldības un uzraudzības režīma maksātnespējas procesa administratoriem. No likuma tiek izslēgtas normas, kas administratoriem noteica pienākumu veikt un dokumentēt sankciju riska novērtējumu, izveidot sankciju riska pārvaldības iekšējās kontroles sistēmu un paredzēja speciālu uzraudzību un sankciju piemērošanu šajā jomā. Grozījumi saistīti arī ar Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju un tā procesuālo tiesību un pienākumu pārņemšanu Tieslietu ministrijā.

Grozījumi likumā ‘Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru’

Likumprojekta Nr.: 1562/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 15.10.2026 (steidzams)

Grozījumi paredz Uzņēmumu reģistra pakalpojumu digitalizāciju. Vienlaikus Uzņēmumu reģistram tiks piešķirtas tiesības noteiktos gadījumos pieņemt automatizētus lēmumus bez amatpersonas iesaistes, ja dati ir pilnīgi un atbilst normatīvo aktu prasībām. Tāpat paredzēts atteikties no pienākuma sagatavot atsevišķu rakstveida labvēlīgu lēmumu, par lēmumu uzskatot reģistrā veikto ierakstu. Grozījumu mērķis ir paātrināt reģistrācijas procesus, mazināt administratīvo slogu un nodrošināt pāreju uz vienotu digitālu pakalpojumu sniegšanas modeli.

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par ierobežojumu saņemt valsts atbalstu saules elektrostacijas iegādei no saimnieciskās darbības veicēja

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu “Par Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumu Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums” 19.1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma, kas zaudējusi spēku šī gada 12.septembrī, paredzēja, ka valsts atbalstu noteiktu iekārtu, tostarp saules elektrostaciju, iegādei varēja saņemt tikai tad, ja tās iegādātas no Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komersanta un uzstādītas dzīvojamā mājā vai ar to saistītā īpašumā. Pieteikumu Satversmes tiesā iesniegusi Administratīvā rajona tiesa, kas izskata lietu, kur noraidīts personas iesniegumu attiecībā uz atbalstu saules elektrostacijas iegādei, tāpēc ka attiecīgā iekārta iegādāta no fiziskas personas, nevis no reģistrēta komersanta. Administratīvā rajona tiesa uzskata, ka norma var radīt nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, tādēļ Satversmes tiesa vērtēs tās atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam, kas ietverts Satversmes 91.pantā.

Satversmes tiesa atsāk izskatīt lietu par akcionāru personas datu publiskošanu

Satversmes tiesa atsāk izskatīt lietu Nr. 2024-01-01 “Par likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.¹⁵ panta pirmās daļas 2. punkta “b” apakšpunkta atbilstību Satversmes 96. pantam”. Apstrīdētā norma paredz publiskot akciju sabiedrību akcionāru personas datus, adresi, kurā tā sasniedzama, kā arī akciju kategoriju, skaitu, nominālvērtību un no akcijām izrietošo balsu skaitu. Pieteikumu iesnieguši akciju sabiedrības mazākuma akcionāri, kuri uzskata, ka viņu personas datu publiskošana nesamērīgi ierobežo Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz personas datu aizsardzību. Pieteikumā norādīts, ka likumdevējs neesot vērtējis un pienācīgi pamatojis vajadzību ziņas par akcionāriem publiskot un padarīt par vispārpieejamu informāciju, kuras tālāka izmantošana neesot ierobežota. Satversmes tiesa iepriekš apturēja tiesvedību un vērsās Eiropas Savienības Tiesā, lai noskaidrotu Eiropas Savienības tiesību prasības akcionāru personas datu publiskošanai. Tagad, pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-798/24 “Jautiva”, tiesvedība ir atjaunota.

Satversmes tiesas likums neietver ģenerālprokuroru to personu lokā, kuras ir tiesīgas iesniegt pieteikumu par Ministru kabineta izdoto individuālo tiesību aktu atbilstību likumam

Satversmes tiesa rīcības sēdē nolēma atteikties ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma, kurā tiesai lūgts vērtēt Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija sēžu divu protokollēmumu atbilstību Satversmes, vairāku likumu un Līguma par Eiropas Savienības darbību normām. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētie akti nav normatīvie nav normatīvie akti, kuru izskatīšana būtu piekritīga Satversmes tiesai saskaņā ar tās kompetenci izskatīt lietas par citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām vai Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Šie akti ir uzskatāmi par Ministru kabineta individuālajiem tiesību aktiem, kas neatbilst arī administratīvā akta pazīmēm, jo tie ir saistoši vienai institūcijai publisko tiesību subjekta ietvaros, tie neregulē nenoteiktu skaitu situāciju un nav piemērojami vairākkārt. Lai gan saskaņā ar Satversmes tiesas likumu apstrīdēto aktu atbilstības pārbaude likumam ir Satversmes tiesas kompetencē, taču par tiem pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai konkrēts loks subjektu, un Ģenerālprokurors neietilpst šo personu lokā. Likumdevēja noteikto subjektu loku tiesību piemērotājs nedrīkst paplašināt.

Daugavpilī noteiktie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi atbilst Satversmei

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2025-22-03 atzina par Satversmei atbilstošu Daugavpils pašvaldības noteikto aizliegumu organizēt azartspēles vietās, kur spēļu zāles atrodas tuvāk par 150 metriem no noteiktām ēkām, tostarp dzīvojamām mājām, izglītības iestādēm un sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām. Tiesa secināja, ka šāds ierobežojums palīdz mazināt azartspēļu pieejamību un atkarības risku, jo samazina iespēju neplānoti apmeklēt spēļu zāles. Vienlaikus tas nerada pilnīgu azartspēļu aizliegumu Daugavpilī, jo komersantiem saglabājas iespēja organizēt azartspēles citās atļautās vietās. Līdz ar to tiesa atzina, ka ir panākts taisnīgs līdzsvars starp komersantu tiesībām organizēt azartspēles un sabiedrības interesēm ierobežot azartspēles vietās un teritorijās, kur ir augsta sabiedrības kustības intensitāte.

Augstākā tiesa

Senāts aptur tiesvedību un apstrīd Satversmes tiesā normu, kas paredz pārskatīt spēkā stājušos tiesas nolēmumu

Senāts ir vērsies Satversmes tiesā, apšaubot Kriminālprocesa likuma pārejas noteikuma atbilstību Satversmei. Apstrīdētā norma ļauj atsevišķos gadījumos pārskatīt jau spēkā stājušos tiesas nolēmumus par noziedzīgi iegūtu mantu un atjaunot kriminālprocesu, lai izvērtētu iespēju īpašumu atstāt labticīgam ieguvējam. Senāta ieskatā šāds regulējums var apdraudēt tiesas nolēmumu galīgo spēku (res judicata), tiesisko noteiktību un varas dalīšanas principu, jo ļauj jaunu likumdevēja tiesībpolitisko izvēli piemērot iepriekš jau izspriestai lietai. Senāts arī norāda, ka norma, iespējams, pieņemts vienas izspriestas lietas rezultāta pārskatīšanai, nepamatojot pietiekamu konstitucionālu nepieciešamību atkāpties no galīgā nolēmuma saistošā spēka, tādējādi nesamērīgi iejaucoties tiesu varas kompetencē. Tāpēc Senāts apturēja tiesvedību un lūdza Satversmes tiesu izvērtēt, vai attiecīgais pārejas noteikums atbilst Satversmei.

Senāts lēmumā skaidro tiesām, kā sagatavojams juridiskais pamatojums pieteikumam Satversmes tiesā

Senāts atstāja spēkā lēmumu, ar kuru noraidīts Finanšu ministrijas lūgums dzēst zemesgrāmatā nostiprinātas nomas tiesības uz valstij piekritušu nekustamo īpašumu. Lietas izskatīšanas gaitā Senāts bija vērsies Satversmes tiesā, kas atzina par Satversmei neatbilstošu Civillikuma normu attiecīgajā apjomā, jo tā pieļāva nomas tiesību dzēšanu bez pietiekamas nomnieku tiesību aizsardzības. Lēmumā Senāts īpašu uzmanību pievērsa tiesu pienākumam izvērtēt lietā piemērojamo tiesību normu atbilstību Satversmei. Senāts uzsvēra, ka tiesa nevar nepiemērot spēkā esošu tiesību normu, ja tai rodas šaubas par normas satversmību. Šādos gadījumos tiesai ir pienākums veikt pilnvērtīgu konstitucionālo analīzi un nepieciešamības gadījumā vērsties Satversmes tiesā. Vienlaikus Senāts skaidroja, kā sagatavojams juridiskais pamatojums pieteikumam Satversmes tiesā, norādot, ka pieteikumā ir detalizēti jāizvērtē normas satversmība un jāpamato, kādēļ konkrētās lietas izspriešanai nepieciešama Satversmes tiesas iesaiste.