Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Annija Kuzma.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Likumprojekta Nr.: 957/Lp14 Stadija: Pieņemts 3.lasījumā
Likumprojekta mērķis ir mainīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās izvietojamās reklāmas apjomu, paredzot 47.panta pirmajā daļā, ka reklāmai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 20 procentus diennakts raidlaika, vienlaikus nodrošinot, ka visās radio programmās reklāma tiek izvietota pēc vienotiem noteikumiem, to atbilstoši marķējot.
Ministru kabineta 2025. gada 25. novembra noteikumi Nr. 694 “Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas kārtība”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2380 Stadija: Pieņemts
Ņemot vērā, ka no 2025. gada 1. decembra Eiropas Savienībā tika ieviesta vienotā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēma amatniecības un rūpniecības ražojumiem, nepieciešams noteikt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, iebilduma izteikšanas procedūras, kontroles un uzraudzības kārtību Latvijā. Noteikumi paredz reģistrācijas amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieteikuma iesniegšanas kārtību un iesniedzamos dokumentus, lai Patentu valde varētu izvērtēt reģistrācijas pieteikuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2411 noteiktajiem kritērijiem.
Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumos Nr. 723 “Patentu valdes maksas pakalpojumu cenrādis”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2641 Stadija: Pieņemts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai aktualizētu Patentu valdes maksas pakalpojumu regulējumu, ņemot vērā to, ka Patentu valde uzsāks ģeogrāfisko izcelsmju norāžu reģistrācijas pieteikumu izskatīšanu.
Komerctiesības
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Likumprojekta Nr.: 1104/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Izmaiņas tiek veiktas attiecībā uz reģistrējamās informācijas apjomu par patiesajiem labuma guvējiem, t.i., par patiesā labuma guvēja valstspiederībām, ja tās ir vairākas, jo šobrīd Uzņēmumu reģistrs atspoguļo tikai vienu pieteikumā norādīto valstspiederību. Papildus tiktu reģistrēts arī īstenotās kontroles apjoms. Tāpat Likumprojekta mērķis ir precizēt Uzņēmumu reģistra kompetenci, vērtējot kapitālsabiedrību statūtos ietverto noteikumu atbilstību normatīvajiem aktiem.
Transports un loģistika
Transporta enerģijas likums
Likumprojekta Nr.: 660/Lp14 Stadija: Pieņemts 3.lasījumā
Atbalstītais likums paredz, ka, sākot no 2030.gada transporta sektora emisijas būs jāsamazina vismaz par 16%. Degvielas piegādātājiem būs pienākums palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Likums nosaka, ka uz Eiropas transporta tīkla galvenajiem autoceļiem un to tuvumā tiks izbūvēti jauni lieljaudas elektroenerģijas uzlādes punkti, kā arī uzpildes vietas atjaunīgajām un nebioloģiskas izcelsmes degvielām, īpaši kravas transportlīdzekļu vajadzībām.
Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 23. septembra noteikumos Nr. 570 “Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas transportlīdzekļu elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2758 Stadija: Pieņemts
Noteikumu projekta mērķis ir izslēgt krāpniecības gadījumus, veicot reģistrāciju ārējās sauszemes robežas šķērsošanas transportlīdzekļu elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā. Noteikumi precizē, ka pēc reģistrācijas elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā noteikumu 27. punktā minēto datu labošana, precizēšana vai maiņa nav pieļaujama.
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā
Likumprojekta Nr.: 1084/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Grozījumi paredz paaugstināt autoceļu lietošanas nodevu un ieviest citas izmaiņas, kuru mērķis ir veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu un pāreju uz citiem pārvadājumu veidiem, piemēram, dzelzceļu. Nodeva tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs 3 tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Nodevas ieņēmumi tiek novirzīti valsts autoceļu uzturēšanai un attīstībai.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 1079/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Likumprojekts paredz, ka turpmāk informāciju kredītiestādēm par aizliegumu kredītiestādēm uzsākt vai turpināt darījuma attiecības ar azartspēļu organizētāju, kas darbību veic bez normatīvajos aktos noteiktās licences, vai tā starpnieku, sniegs Valsts ieņēmumu dienests.
Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr.: 1163/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts izstrādāts, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Direktīvu (ES) 2024/1619, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2034 24. panta 2. punkta otro daļu un 29. panta 2. punktu. Likumprojekts nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās prasības, tādējādi palielinot šo iestāžu noturību pret vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, vienlaikus uzlabojot administratīvo pasākumu piemērošanas mehānismus, kā arī nodrošinot efektīvāku ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību.
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Likumprojekta Nr.: 1006/Lp14 Stadija: Pieņemts 3.lasījumā
Ar likumprojektu paredzēts veicināt un attīstīt alternatīvo ieguldījumu fondu nozari, ļaujot tirgū ienākt jauniem licencētiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Paredzēts precizēt vairākas normas, kas ļautu samazināt administratīvo slogu, noteiktu precīzākas un skaidrākas prasības attiecībā uz licencētiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un reģistrēto alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieku uzraudzību, dotu iespēju veikt ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī precizētas normas saistībā ar publiskā apgrozības fonda pārvaldīšanu.
Grozījumi Latvijas Bankas likumā
Likumprojekta Nr.: 1164/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likuma grozījumu mērķis ir precizēt normas par Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu un atbrīvošanu no amata, interešu konflikta novēršanu padomes locekļu un darbinieku darbībā un sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu, nodrošinot regulējuma atbilstību Direktīvai 2024/1619.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 1165/Lp14 Stadija: Iesniegts
Ar grozījumiem precizētas Latvijas Bankas pilnvaras kredītiestāžu reorganizācijas un nozīmīgas līdzdalības uzraudzībā. Savukārt ES līmenī tiek harmonizēts regulējums ārvalstu kredītiestāžu filiālēm, kā arī noteikta to klasifikācija atbilstoši Direktīvas 2024/1619 prasībām un noteikumi par licences piešķiršanu, minimālajām regulatīvajām prasībām, pārskatu sniegšanas prasībām un uzraudzību. Tāpat noteikts, ka kredītiestādēm noteikts pienākums savā stratēģijā integrēt vides, sociālos un pārvaldības riskus, stiprinot pārskatāmību un atbildīgu ilgtermiņa ietekmi.
Ministru kabineta 2025. gada 11. novembra noteikumi “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi lielo investīciju projektu atbalstam”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1241 Stadija: Pieņemts
Noteikumu mērķis ir turpināt atbalstu lieliem investīciju projektiem, paredzot nosacījumus ceturtajai un turpmākām atlases kārtām, vienlaikus paplašinot atbalstu ar primāro lauksaimniecisko ražošanu saistītām investīcijām un militārās jomas investīciju projektiem, kuri saņēmuši Aizsardzības ministrijas atzinumu par militārā projekta atbilstību būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu un, kam nav piemērojams komercdarbības atbalsts.
Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā
Likumprojekta Nr.: 998/Lp14 Stadija: Pieņemts 3.lasījumā
Likumprojekts paredz skaidrāku apdrošināšanas līguma definējumu, kas ietver apdrošināšanas polisi kopā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, kā arī visiem šā līguma grozījumiem un papildinājumiem. Grozījumi arī paredz, ka apdrošināšanas polisē norāda visus apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertos apdrošināmos riskus, atzīmējot apdrošinātos riskus un neapdrošinātos riskus, un ka apdrošināšanas līguma noteikumi turpmāk būs jāsagatavo vienkāršajā valodā, lai fiziskās personas labāk saprastu apdrošināšanas līguma saturu.
Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 999/Lp14 Stadija: Pieņemts 3.lasījumā
Likumprojekts paredz papildināt likumu, nosakot, ka gadījumā, ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta izsniegšanas faktu.
Nodokļi
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1086/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Ar grozījumiem ieviesīs alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam – jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm. Uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1088/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Grozījumi paredz, ka ar 2026. gada 1. janvāri plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu, kas nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas (Latvijas nodokļu rezidenti un nerezidenti), dos iespēju izvēlēties sadalītajai peļņai piemērot samazinātu uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, vienlaikus piemērojot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi 6% apmērā šo dividenžu saņēmēja ienākumam.
Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1110/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Likumprojekts paredz turpmāk noteikt Valsts ieņēmumu dienestu kā atbildīgo iestādi, kurai azartspēļu organizētājs sniegs informāciju par ekspluatējamo azartspēļu automātu un spēļu galdu skaitu. Papildus ar grozījumiem vienu gadu ātrāk tiek uzsākta Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtajos grozījumos likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” noteikto azartspēļu nodokļa likmju piemērošana, t.i., sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1121/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Likumprojekts ar 2027.gada 1. janvāri ievieš jaunu nodokļa objektu – nepārstrādāta koksne (koksne, kas tiek realizēta nepārstrādātā veidā komerciāliem nolūkiem ārpus Latvijas teritorijas) ar mērķi veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu. Grozījumos tiek noteikts arī dabas resursu nodoklis nepārstrādātai un ārpus ES teritorijas komerciālos nolūkos realizētai koksnei, kā arī kūdrai.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1124/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Grozījumi paredz uz vienu gadu – no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam – ieviest samazināto PVN likmi 12% apmērā maizes, piena, svaigas atdzesētas mājputnu (vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu) gaļas un mājputnu svaigu olu piegādēm.
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1109/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Grozījumi likumā paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekta Nr.: 1159/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi sniedz precīzu norādi, kuri subjekti un kuras būvniecības darbības var veikt pašu spēkiem (fiziskām personām, zemkopības un zivsaimniecības nozares dalībniekiem, ārvalstu bruņoto spēku vienībām vai Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem). Papildus, iesniedzot iesniegumu būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei, būvētājam – fiziskai personai – nav jānorāda nepieciešamā finansējuma avotu.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”
Noteikumu projekts Nr.: 25-TA-1904 Stadija: Pieņemts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt obligātās autoruzraudzības saturu un gadījumus, kad autoruzraudzība ir veicama obligāti un kad tā nav veicama. Noteikumi ietver, ka autoruzraugam ir tiesības pieprasīt savlaicīgi iesniegt izvērtēšanai informāciju par būvdarbu veicēja plānotiem risinājumiem un par konstrukcijām, iekārtām, materiāliem, kā arī piedalīties izpildīto būvdarbu pieņemšanā.
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Likumprojekts Nr.: 1153/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumu mērķis ir papildināt esošo regulējumu, lai juridiski nostiprinātu jaunu tiesību – atsevišķās lietošanas tiesību dzīvokļa īpašuma īpašniekam daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, ar to saprotot dzīvokļa īpašuma īpašnieka tiesību lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas kā atsevišķās lietošanas tiesības objektu nošķirti no citiem dzīvokļu īpašniekiem. Tāpat paredzēts risināt jautājumus par dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošās daļas (kopīgas infrastruktūras), piemēram, inženierbūves, kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas, kura neatrodas uz tā paša zemesgabala dzīvokļu īpašniekiem.
Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1162/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot regulējumu, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt nosacījumus sabiedrības iesaistei pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas, kā arī atcelt obligāto prasību detālplānojuma īstenošanā slēgt administratīvo līgumu.
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 “Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1421 Stadija: Pieņemts, stājas spēkā 06.01.2026.
Projekts paredz aktualizēt Valsts zemes dienesta sniegto pakalpojumu klāstu un cenas, precizējot atsevišķu pakalpojumu nosaukumus, papildinot noteikumus ar jauniem pakalpojumiem un svītrojot neaktuālos pakalpojumus, cita starpā arī ņemot vērā vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanu.
Enerģētika
Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums
Likumprojekta Nr. 1007/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un inovācijas Latvijai stratēģiski svarīgās nozarēs. Likumā iekļautas normas, kas nepieciešamas gan emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbībai, gan finansējuma izmantošanai no jaunā Eiropas Savienības Sociālā klimata fonda. Latvijai šī fonda ietvaros būs pieejami 462,7 milj. eiro. Fonda finansējums paredzēts, ēku rekonstrukcijai un energoefektivitātes uzlabošanai, sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošanai, kā arī sociālās izmitināšanas vietu un patvertņu attīstībai, tādējādi atbalstot mazaizsargātās iedzīvotāju grupas.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.1137/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Grozījumu mērķis ir novērst situācijas, kad neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji pārdod siltumu par nepamatoti augstu cenu un tādējādi destabilizē tarifus iedzīvotājiem. Likumprojekts nosaka, ka gadījumos, kad neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumenerģiju siltumapgādes sistēmas operatoram, kura trīs gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 MWh gadā, neatkarīgā ražotāja pārdotās siltumenerģijas vienošanās cena nedrīkst pārsniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto siltumenerģijas ražošanas pakalpojuma tarifu.
Krimināltiesības
Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā
Likumprojekta Nr.: 1168/Lp14 Stadija: Iesniegts
Grozījumi paredz, ka nepilngadīga persona netiks pakļauta kriminālatbildībai par jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, neatļautu atkārtotu lietošanu, piemērojot tikai administratīvo atbildību, tādējādi veicinot nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju, aizstāvot sabiedrības intereses un kavējot narkotisko un psihotropo vielu pieprasījuma pieaugumu.
Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā
Likumprojekta Nr.: 1087/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Likumprojekts paredz apturēt Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā norādīto Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds” uz četriem gadiem.
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”
Likumprojekta Nr.: 1156/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2025. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2024-07-01 izpildi. Papildus ar Likumprojektu veikti arī vairāki precizējumi, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un nodrošinātu valsts kompensācijas izmaksas un piedziņas procesa efektīvāku norisi. Likumprojekts paredz dzēst Likuma 7.¹ panta ceturto daļu, kas nosaka valsts kompensācijas proporcionālu sadali starp visām kriminālprocesā atzītajām cietušajām personas nāves gadījumā. Grozījumi līdz ar to paredz jaunu risinājumu, ka katram cietušajam kompensācija tiks piešķirta pilnā apmērā — 100% no maksimāli pieļaujamā apmēra, nevis dalīta starp vairākām personām.
Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe
Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1158/Lp14 Stadija: Izsludināts 03.12.
Grozījumi paredz atlikt divu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu sistēmas stāšanos spēkā vēl uz pusgadu, jo diskusijas par Ministru kabineta apstiprināto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (25-TA-2222) par vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sociāli apdrošinātām personām vēl turpinās, kas rada risku, ka ar 2026.gada 1.janvāri stāsies spēkā divu grozu sistēma.
Aizsardzība
Valsts aizsardzības un drošības fonda likums
Likumprojekts Nr.: 1078/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Tiks izveidots Valsts aizsardzības un drošības fonds, kas nodrošinās papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai. Fonda finansējumu veidos valsts budžeta līdzekļi, fizisko un juridisko personu ziedojumi, ārvalstu finanšu palīdzība un citi ieņēmumi., un līdzekļus varēs izmantot Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, kā arī, lai stiprinātu aizsardzības industriju, attīstītu civilo aizsardzību, krīzes vadības sistēmu, stiprinātu valsts iekšējo un ārējo drošību, kiberdrošību un valsts robežas drošību.
Citi
Par Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību
Likumprojekta Nr.: 1160/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību” izstrādāts, lai ratificētu konvenciju. Konvencijas mērķis ir nodrošināt advokātu profesijas aizsardzību un neatkarīgu praktizēšanu bez diskriminācijas un iejaukšanās. Konvencija attiecas gan uz individuāli praktizējošiem advokātiem, gan uz advokātu profesionālo asociāciju profesionālo darbību. Konvencijas noteikumi ir piemērojami arī ārvalstu advokātiem, ja tie praktizē citas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesībām vai starptautiskiem līgumiem.
Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā
Likumprojekta Nr.: 1077/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Grozījumu mērķis ir noteikt VID kompetenci un laika nogriezni rīcībai ar valstij piekritīgo mantu. Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, finansējumu novirzot nozares prioritāšu īstenošanai un aktuālu jautājumu risināšanai, paredzēts, ka VID atteiktos no neraksturīgas funkcijas – valstij piekritīgās mantas realizācijas turpmākas veikšanas. Likumprojektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar grozījumiem vēl vairākos tiesību aktos, tostarp Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, Civilprocesa likumā un likumā “Par policiju”, kā arī grozījumi saistītajos Ministru kabineta noteikumos.
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekta Nr.: 1085/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Grozījumi paredz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienot Valsts ieņēmumu dienestam, veidojot vienotu uzraudzības mehānismu, kas mazinās sadrumstalotību un paaugstinās pārvaldības kvalitāti.
Augstākā tiesa
Iestādei jāatlīdzina tikai tie zaudējumi, kas privātpersonai tieši nodarīti ar tās rīcību
Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, kur Jūrmalas domei bija uzdots atlīdzināt visus pieteicēju zaudējumus, kas radušies zvērināta tiesu izpildītāja prettiesiskas rīcības dēļ, un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Senāts norādīja, ka iestāde atlīdzina tikai tos zaudējumus, kas tieši izriet no tās prettiesiskas rīcības, nevis no citas personas darbībām. Domei nav jāsedz nepamatoti piespriestā tiesu izpildītāja atlīdzība, jo šādas sekas nav saistītas ar domes rīcību. Iestādei ir pienākums atlīdzināt zaudējumus tikai tik lielā apmērā, kādā tie personai būtu radušies arī gadījumā, ja tiesu izpildītājs būtu rīkojies tiesiski, bet nav jāatlīdzina nepamatoti piespriestā tiesu izpildītāja atlīdzības daļa.
Apgabaltiesai no jauna jāiztiesā lieta par mirušas personas internetbankas izmantošanu
Senāta Krimināllietu departaments atcēlis Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru apsūdzētā persona tika attaisnota par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, un nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai. Senāts norādīja, ka apelācijas tiesa nav izvērtējusi būtisku pierādījumu – bankas konta izrakstu, kas varētu apliecināt apsūdzētās iesaisti 16 000 € pārskaitījumā no mirušā vīra konta uz savu kontu. Senāts uzsvēra, ka aizskārums iestājas jau brīdī, kad bez leģitīma pamata tiek veikta rīcība ar naudu svešas personas bankas kontā. Tiesa nepamatoti atkāpusies no Senāta judikatūras, ka nav jāpierāda konkrēts motīvs rīcībai ar svešu maksāšanas līdzekli, uzskatot, ka šīs atziņas nav piemērojamas konkrētajā lietā.
Krimināllietā par trim slepkavībām Senāts atceļ spriedumu daļā
Senāta Krimināllietu departaments atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu daļā par viena apsūdzētā atzīšanu par vainīgu divu vai vairāku personu noslepkavošanā un par abiem apsūdzētajiem noteikto sodu, lietu nododot jaunai izskatīšanai. Senāts konstatēja, ka tiesa nepamatoti atzinusi vienam apsūdzētajam vienotu nodomu noslepkavot divas personas, lai gan no sprieduma izriet, ka viņš tikai uzkūdījis pirmo slepkavību, noliekot otras priekšā uz galda nazi, bet pats tajā nepiedalījās. Tādēļ viņu nevar atzīt par tiešo izdarītāju šajā noziedzīgajā nodarījumā.
Lietā par dīķa krasta nostiprināšanu jālīdzsvaro īpašnieku intereses
Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par trešās personas krasta nostiprināšanas ieceres prettiesiskumu un nodevis lietu jaunai izskatīšanai. Senāts uzsvēra, ka, lai gan prasība saņemt to personu saskaņojumu, kuru tiesības vai tiesiskās intereses plānotā būvniecība skar, ir fundamentāla pamattiesību aizsardzības garantija, ir iespējamas atkāpes no šī principa. Senāts norādīja, ka tā kā būvniecība bija iecerēta krasta līnijā, kas ir pieteicējas kopīpašumā esošā dīķa un trešās personas īpašuma robežlīnija, un pēc būtības bija vērsta uz saprātīgi paredzamas nelabvēlīgas un neatgriezeniskas ietekmes – krasta erozijas – novēršanu, tad ir pamats vērtēt būvniecības ieceri ar mērķi samērot iesaistīto personu tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par attālāku radinieku tiesībām apstrīdēt testamentu
Satversmes tiesa secināja, ka gadījumā, ja testatora miršanas brīdī ir bijis tuvāks likumiskais mantinieks, attālāka radinieka prasību par testamenta atzīšanu par spēkā neesošu, kuru viņš cēlis nolūkā mantot pēc likuma, neaizsargā Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētā norma – Civillikuma 637.pants – neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo liedz attālākiem radiniekiem apstrīdēt testamentu arī tad, ja mantojuma atstājēja tuvākais likumiskais mantinieks nemaz nav izteicis gribu mantot. Tādējādi personai netiek nodrošinātas tiesības uz pieeju tiesai. Tiesa atzina, ka Satversmes 105. pants aizsargā tiesības nākotnē iegūt vienīgi tādu mantojumu, attiecībā uz kuru persona var pamatot, ka tai ir ne vien vienkārša cerība, bet konkrēta tiesiska paļāvība uz īpašuma tiesību īstenošanas iespējamību. Līdz ar to pieteikuma iesniedzējai nav tādu tiesību vai likumisku interešu, kuru aizsardzībai vajadzētu būt nodrošinātai pieejai tiesai.
Ierosināta lieta par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzības prasījuma termiņu
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Pacientu tiesību likuma 16. panta piektās daļas pirmā teikuma atbilstību Satversmes 92. panta trešajam teikumam. Norma paredz, ka atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pacients pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Sūdzības iesniedzēja vērsās Veselības inspekcijā ar iesniegumu par atlīdzības izmaksu, taču iestāde atteicās izskatīt iesniegumu, pamatojot to ar prasījuma termiņa neievērošanu. Sūdzības iesniedzēja tālāk apstrīdēja iesniegumu Veselības ministrijā, kas atstāja iestādes lēmumu negrozītu. Administratīvās rajona tiesas galvenie argumenti saistās ar to, ka apstrīdētas normas dēļ personai nav iespējas prasīt atlīdzinājumu, kā arī ar to, ka norma nav samērīga un vairs neatbilst sociālajai realitātei, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus un valsts finanšu iespējas, kas mainījušās pēc normas pieņemšanas. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 92. panta trešajam teikumam, kas paredz tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā.
Ierosināta lieta par profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādei piešķiramās dotācijas apmēra aprēķināšanas kārtību
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 885 „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas” 8. un 8.1 punkta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Normas nosaka izglītības iestādei piešķiramās dotācijas apmēra aprēķināšanas formulu un kārtību, kādā valsts sadala finansējamo pedagoģisko likmju atlikumu, ja tāds veidojas. Administratīvās apgabaltiesa uzskata, ka apstrīdētās normas pārkāpj Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, paredzot atšķirīgu attieksmi pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām.
Ierosināta lieta par tiesībām iepazīties ar klasificētu informāciju, kas pamato lēmumu liegt ārzemniekam ieceļot Latvijā
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Imigrācijas likuma normu atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Attiecīgās normas nosaka iekšlietu ministra lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta, norādāmā pamatojuma apjomu un procesuālo kārtību, kādā ārzemnieka pārstāvis var iepazīties ar šā lēmuma pamatā esošo informāciju, kas satur valsts noslēpuma objektu. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas aizskar viņam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo tās pieļauj, ka iekšlietu ministrs un valsts drošības iestāde var atteikties sniegt informāciju par faktiem, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai. Tādējādi pieteikuma iesniedzējam netiekot nodrošināta iespēja izteikt viedokli par lietas apstākļiem un pretargumentus par konstatēto viņa aktivitāšu radīto apdraudējumu.
Ropažu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu darbība apturēta pamatoti
Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu, atzīstot viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojumu par Ropažu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu darbības apturēšanu atbilstošu Teritorijas attīstības plānošanas likumam. Ņemot vērā, ka lokālplānojums neparedz ilgtspējīgus risinājumus, pieļauj vēsturiski apbūvētajā teritorijā jau esošā vides piesārņojuma paplašināšanos un neatbilst novada teritorijas plānojumam, tas neseko pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem – mazināt ietekmi uz vidi, mazināt apbūvi ārpus centralizētiem inženiertīkliem, utt. Tiesa uzsvēra, ka pašvaldības teritorijas attīstība prasa plānveidīgu un racionālu, nevis sasteigtu plānošanu, ņemot vērā visas ietekmētās intereses, tostarp dabas aizsardzību.
