Sorainen Tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju sektora grupa ir apkopojusi interesantākās aktualitātes no februāra līdz maija mēnesim. 2025. gads tieši tehnoloģiju nozarē iezīmējas ar strauju mākslīgā intelekta attīstību, būtiskiem digitālās vides regulējumiem un nozīmīgām investīcijām datu un savienojamības infrastruktūrā. Latvijā uzmanības centrā ir MI ieviešana, e-rēķinu sistēmas un Informāciju un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmju attīstība.

Tehnoloģijas

LIKTA prioritāšu fokusā-mākslīgais intelekts, e-rēķinu ieviešana, nozares izglītības un prasmju jautājumi

LIKTA 2025.gadam ir izcēlusi trīs galvenās prioritātes: mākslīgā intelekta attīstības jautājumus, e-rēķinu ieviešanas veicināšanu un IKT izglītības un prasmju stiprināšanu. Vienlaikus jauno 2026.gada e-rēķinu izmantošana būs obligāta.

VARAM, LIKTA un Latvijas universitāšu asociācija dibina mākslīgā intelekta centru

2.aprīlī tika dibināts Mākslīgā intelekta centrs, un ir pirmais tādā veida centrs Latvijā. Pirmā sēde notika jau 10.aprīlī. Mākslīgā intelekta centrs plāno veidot stratēģiskas partnerības mākslīgā intelekta inovāciju jomā, kā arī izstrādāt un īstenot pilotprojektus, tai skaitā ar ārvalstu finansējuma piesaisti. Tāpat centrs nodrošinās atbalstu mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai valsts pārvaldē, sniedzot konsultācijas un izstrādājot praktiskas vadlīnijas.

TikTok par miljardu eiro Somijā būvēs datu centru

“TikTok” būvēs datu centru Somijā, lai stiprinātu Eiropas lietotāju datu aizsardzību. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Īrijas Datu aizsardzības komisija piemēroja “Tiktok” 530 miljonu eiro sodu par lietotāju datu pārsūtīšanu uz Ķīnu un nepietiekamu aizsardzību pret piekļuvi no Ķīnas varasiestādēm.

EK soda Apple un Meta ar 700 miljoniem eiro

Eiropas Komisija piemēroja 500 miljonu eiro sodu “Apple” un 200 miljonu eiro sodu “Meta” par ES digitālo tirgu aktu pārkāpumiem. Proti, “Apple” sodīta par lietotņu izstrādātāju ierobežošanu ārpus “App Store”, savukārt “Meta” par reklāmu izvēles modeli “maksā vai piekrīti”, kas nelika lietotājiem reālu alternatīvu bez plašas datu apstrādes.

Latvijai ir milzīgs potenciāls mākslīgā intelekta izmantošanā

Latvijai ir potenciāls MI izmantošanā, vienlaikus tā izmantošanu kavē uzņēmumu bažas par datu drošību un nepietiekamu datu infrastruktūru. Daudzi uzņēmumi joprojām glabā datus lokāli, lai gan MI efektīvai izmantošanā tie jānodrošina mākoņvidē. Taču tiek uzsvērts, ka MI var palīdzēt samazināt rutīnas darbus, analizēt lielus datu apjomus un veicināt inovācijas.

ASV sākas vērienīga tiesas prāva pret Meta par konkurences kropļošanu

ASV sākās tiesas process pret “Meta”, kuru ASV Federālā tirdzniecības komisija apsūdz tirgus varas ļaunprātīgā izmantošanā, iegādājoties “Instagram” un “WhatsApp”, lai likvidētu konkurenci un nostiprinātu monopolu.

ES gatavojas piemērot lielu naudasssodu platformai X

ES plāno piemērot naudassodu sociālo tīklu platformai “X” par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem, tostarp dezinformācijas apkarošanas un nelikumīga satura kontroles trūkumiem. Vienlaikus EK norādīja, ka platforma “X” nepietiekami pārbauda verificētos kontus, neievēro reklāmu caurskatāmību un liec pētniekiem piekļuvi datiem. Ja platforma “X” nepiekritīs mainīt savu politiku, naudassods varētu stāties spēkā jau šovasar.

Francija nosaka Apple 150 miljonu eiro naudasssodu

Francijas konkurences uzraugs piemēroja “Apple” 150 miljonu eiro sodu par lietotņu izsekošanas sistēmas, kas, pēc regulatora domām, nav bijusi nedz samērīga, nedz nepieciešama un ierobežojusi konkurenci. Šādu izmeklēšanu pret “Apple” ir sākušas arī citas varasiestādes Vācijā, Itālijā, Rumānijā un Polijā.

Pieņem Mākslīgā intelekta centra likumu

Likuma mērķis ir veicināt konkurētspēju, virzot uzticamas un drošas mākslīgā intelekta inovācijas nozarēs, attīstot publiskā privātā un zinātņu sektora partnerības un atbalstot mākslīgā intelekta tehnoloģiju komercializāciju un atbildīgu pielietošanu. Vienlaikus likumā ietverti Mākslīgā intelekta centra izveides un darbības mērķi, un uzdevumi.

Plāno ieviest regulējumu mākslīgā intelekta izmantošanai finanšu tirgū

Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas ieviesīs ES prasības par digitālās darbības noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu sektorā. Mērķis ir panākt vienotu regulējumu visās dalībvalstīs, lai mazinātu digitālos riskus un veicinātu inovācijas. Prasības attieksies uz tādiem tirgus dalībniekiem kā apdrošinātāji, kriptoaktīvu sniedzēji, pensiju fondi un ieguldījumu brokeri.

Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” kļuvui par pirmo Eiropā, kas savās “Airbus A220-300” lidmašīnās ievieš “SpaceX Starlink” bezmaksas ātrgaitas internetu.

Komisija jaunajā plānā paredz samazināt birokrātiju jaunuzņēmumu jomā

Eiropas Komisija strādā pie jaunas stratēģijas, lai padarītu Eiropu par pievilcīgāku vietu tehnoloģiju uzņēmumiem un mazinātu birokrātiju jaunuzņēmumiem. Plānā tiek paredzēti vairāki pasākumi, piemēram, viens no tiem ir ES Zilās kartes ieviešana jeb ātrās ieceļošanas atļauta augsti kvalificētiem speciālistiem no valstīm ārpus ES.

Latvijā būs dronu kompetences centrs

Latvijā tiks veidots Autonomo sistēmu kompetences centrs, kas tiks atklāts 2025.gada rudenī. Autonomo sistēmu kompetences centrs būs atbildīgs par gaisa, zemes un jūras droniem, kā arī dažādiem pretdronu risinājumiem.

Ar 33,3 miljoniem eiro veicinās noturību pret kiberdraudiem

Lai stiprinātu kiberdrošību un uzlabotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu noturību pret pieaugošajiem kiberdraudiem, tiks ieguldīti 33,3 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.Ņemot vērā pieaugošo kiberdrošības nozīmi visā ES, ir būtiski ieviest efektīvus risinājumus, kas nodrošina valsts digitālās infrastruktūras aizsardzību gan kibertelpā, gan fiziskajā vidē.

No 20.jūnija – jaunas energomarķējuma prasības viedtālruņiem un planšetēm

No 2025.gada 20.jūnija stāsies spēkā jaunas energomarķējuma prasības mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetēm. Jaunās energomarķējuma prasības palīdzēs patērētājiem vieglāk salīdzināt ierīces pēc to energoefektivitātes, izturības un remontējamības. Tas vienlaikus attieksies tikai uz precēm, kas laistas tirgū no šī datuma.

Telekomunikācijas

Bezmaksas zemes TV apraidē jūnijā sāks raidīt divas jaunas televīzijas programmas

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotajā konkursā par divām brīvajām vietām bezmaksas zemes apraidē Latvijas teritorijā uzvarējuši divi jaunpienācēji televīzijas nozarē – AS “Radio SWH” un biedrība “INICIA”. Abi uzvarētāji veidos jaunas televīzijas programmas, paplašinot piedāvājumu Latvijas skatītājiem.

#DVIskaidro: Kas jāņem vērā komersantiem, ierakstot telefonsarunas ar klientiem?

Ierakstot telefonsarunas ar klientiem, notiek personas datu apstrāde. Vienlaikus, lai veiktu telefonsarunas komersantam ir jāsaprot šāda ieraksta mērķis, tiesiskais pamats, jānoteic glabāšanas termiņš, drošība un piekļuve, kā arī jāinformē klients, ka tiek veikts šāds ieraksts.

Revolut Group sāks piedāvāt mobilo sakaru pakalpojumus

“Revolut Group” sāks piedāvāt mobilo sakaru pakalpojumus Lielbritānijā un Vācijā, vēlāk – arī citur. Klientiem būs pieejami neierobežoti zvani, īsziņas un mobilie dati bez ilgtermiņa līgumiem, kā arī iespēja saņemt jaunu telefona numuru bez fiksētām līgumsaistībām.

Mediji

Vācijas datu aizsardzības iestāde plāno pārtraukt Meta AI apmācību ar personas datiem

Vācijas datu aizsardzības iestāde Hamburgā ir pārtraukusi lietu, kuras mērķis bija apturēt Meta no tās lietotāju personas datu izmantošanas mākslīgā intelekta modeļa apmācībai. Iemesls tam ir Vācijas datu aizsardzības iestādes nevēlēšanās būt vienīgajai uzraudzības iestādei ES, kas vēršas pret šo tehnoloģiju uzņēmumu, jo šāda lēmuma pieņemšana būtu attiecināma tikai uz Vācijas teritoriju.

Izdota rokasgrāmata ar labākajiem medijpratības projektu piemēriem ES

Eiropas Mediju pakalpojumu padome ir izdevusi plašu medijpratības rokasgrāmatu, kurā apkopoti vairāki projekti no dažādu ES valstu mediju regulatoriem. Rokasgrāmata kalpo kā nozīmīgs labās prakses piemēru krājums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības kritisko domāšanu, uzlabot izpratni par mediju saturu un sniegt praktiskus rīkus un risinājumus mūsdienu digitālajā vidē.

Sociālo mediju popularitāte 2024. gadā sasniegusi augstākos rādītājus pēdējo piecu gadu laikā

Vairāk nekā 75% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā izmanto sociālos medijus un interneta ziņu portālus. Šādi secinājumi izriet no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pasūtītā pētījumā par sabiedrības mediju lietošanas paradumiem.

2024. gadā populārākie mediju audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma Latvijā – GO3 un Netflix  

2024.gadā video pakalpojumi pēc pieprasījuma (PPP) izmantoja 38% Latvijas iedzīvotāju, un jauniešu vidū šis rādītājs sasniedza 61%, padarot PPP par populārāku informācijas avotu nekā tradicionālā televīzija. Lielākā daļa skatītāju saturu patērē televizorā, bet jaunieši – viedtālrunī. Saturs visbiežāk tiek raidīts latviešu valodā, vienlaikus strauji pieaug satura izmantošana angļu valodā. Starp maksas platformām vispopulārākā bija GO# (20%), kam seko Netflix (17%) un HBO (9%), savukārt bezmaksas satura vidū visvairāk izmantots bija sabiedriskā medija REplay.

#DVIskaidro: Fotografēšana un filmēšana vēlēšanu iecirkņos

Normatīvie akti noteic, ka vēlēšanās var piedalīties šādi novērotāji:

  • Politisko partiju un politisko partiju apvienību, kuras ir iesniegušas kandidātu sarakstu, pilnvarotie pārstāvji;
  • Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un tās pilnvarotas personas;
  • Pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas;
  • Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji (piemēram, žurnālisti).

Novērotāji, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus, ir tiesīgi fotografēt un filmēt vēlēšanu iecirknī, ja par to tiek informēts vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju un ja tas netraucē vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu. Vienlaikus novērotājiem ir jāievēro vēlēšanu aizklātuma un personas datu aizsardzības principi un aizliegums veikt papildu personas datu apstrādi.

Savukārt tādās vietās kā slimnīcās, pansionātos, sociālās aprūpes centros un ieslodzījuma vietās balsošanas norisi un vēlētājus filmēt un fotografēt ir aizliegts.

#DVIskaidro: Kas jāievēro sociālo tīklu satura veidotājiem, iekļaujot citur cilvēkus savos materiālos?

Ja satura veidotāja saturs tiek veidots ar mērķi gūt sev labumu, tā tiek uzskatīta par datu apstrādi komercdarbības nolūkos, un arī satura veidotājam ir jāievēro datu aizsardzības regulas prasības. Papildus satura veidotājam pirms filmēšanas būtu jāizvērtē, vai citu cilvēku iekļaušana saturā ir būtiski nepieciešama. Tāpat satura veidotājam ir jāpastāsta, kāpēc filmē, kur materiāls tiks publicēts un kāpēc šie dati tiek apstrādāti. Satura veidotāja jāsniedz arī sava kontaktinformācija, lai personas var vērsties ar jautājumiem par savu datu izmantošanu, kā arī, ja persona nevēlas būt redzama konkrētajā saturā, tad satura veidotājs šo materiālu nedrīkst publicēt.

#DVIskaidro: Vēlētāju tiesības uz savu datu aizsardzību priekšvēlēšanu aģitācijas laikā

Datu valsts inspekcija ir skaidro, ka gadījumā, ja vēlētāju personas dati ir nonākuši politisko partiju vai deputātu kandidātu rīcībā, vēlētājam ir tiesības būt informētam par to, kā partija veic vēlētāju datu apstrādi. Vēlētājam ir tiesības piekļūt saviem datiem, proti, pieprasīt, lai tiek sniegta informācija, kādi dati par viņu tiek vākti un kādā veidā tie tiek izmantoti. Tāpat vēlētājam ir tiesības uz datu dzēšanu, ja vēlētājs nevēlas, lai šie dati tiek vākti, kā arī, ja tie vairs nav nepieciešami sākotnējam mērķim. Vēlētājam ir tiesības arī labot datus, ierobežot datu apstrādi, iebilst pret šādu datu apstrādi, kā arī iebilst pret jebkādu lēmumu pieņemšanu, kas balstīta tikai uz automatizētiem datu apstrādes procesiem un kas ietekmē vēlētāju tiesības un brīvības.

Jautājumu gadījumā, sazinieties ar tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju sektorgrupas vadītājiem partneri, zvērinātu advokātu Jāni Līkopu un vecāko juristi Līvu Aleksejevu.