Pamatīga reforma plānojas tajā, kā valsts tērē nodokļu maksātāju naudu. Runa ir par publiskajiem iepirkumiem, kur ik gadu apgrozās miljardos eiro mērāmas summas – aptuveni viena trešā daļa valsts budžeta. Jaunā publisko iepirkumu reforma iecerēta, lai atvieglotu birokrātiju un vairotu konkurenci, bet Valsts kontrole brīdina arī par riska elementiem.
Publisko iepirkumu joma ilgstoši ir tikusi kritizēta kā birokrātiska un neefektīva, tādēļ pagājušajā vasarā Finanšu ministrija izziņoja vērienīgus reformas plānus. Šobrīd šī reforma pirmajā lasījumā jau konceptuāli atbalstīta Saeimā, iesniegti vairāk nekā 80 priekšlikumi, kurus rūpīgi izskata budžeta komisija. Interese bijusi milzīga, starp galvenajiem priekšlikumiem – plašāka informācija par pasūtījumiem, vairāk centralizētu iepirkumu, pielaidīgākas prasības pretendentiem, augstāka zemsliekņa iepirkuma robeža.
“Ir jābūt atklātībai no pirmā centa, un ne tikai uzraudzībā, bet arī tajā, kā tiek nodrošināta iespēja piedalīties konkursos. Ir jābūt vienam “sludinājumu dēlim”, kur uzņēmēji varētu saprast, kādas iespējas valsts piedāvā” – caurspīdīguma nozīmi uzsver mūsu kolēģe, zvērināta advokāte un LTRK Publiskā iepirkuma likuma komitejas vadītāja Katrīne Pļaviņa-Mika.
Ziņu sižetu aicinām noskatīties šeit.
