Ik gadu Latvijā tiek noslēgti ap tūkstoš laulības līgumu, 95% no tiem paredz mantas šķirtību. Kas vispār ir laulības līgums un kādi ir cilvēku motīvi, tos slēdzot? Kādi ir populārākie mīti par laulības līgumiem un cik tajos ir patiesības?

To raidījumā “Zilonis studijā”  mēģina noskaidrot arī mūsu kolēģis, zvērināts advokāts Jānis Sarāns-Reneslācis.

  • Situācijas, kad dažādos dzīves posmos cilvēki nonāk pie lēmuma noslēgt laulības līgumu, ir ļoti individuālas, tāpat kā viņu motivācija. Piemēram, lielas ambīcijas, riskants dzīves veids, un šādos gadījumos līgums to otru pusi pasargā.
  • Nav tā, ka laulību līgumus slēgtu tikai vecāki cilvēki, kas jau paguvuši uzkrāt zināmus materiālos resursus. Arī jauns cilvēks var būt, teiksim, valdes loceklis kapitālsabiedrībā, uz kuru attiecas valdes locekļa atbildība. Ja bizness neizdodas, ir parādi, otrs laulātais un viņa manta ir pasargāta. Laulības līgums ir tālredzīga rīcība.
  • No Amerikas un citu valstu pieredzes zināmie gadījumi, kur līgumā tiek atrunāta arī rīcība situācijās, kad kāds pārkāpis laulību vai bijis šķiršanās iniciators, un kāds saņem kompensāciju šai sakarā – Latvijā šādas lietas regulētas netiek. Diemžēl īsti nevar arī paredzēt, kā tiks organizēta kopīgo bērnu audzināšana.
  • Vai laulības līgumi vairāk pasargā turīgāko partneri? Tā varētu būt, taču situācijas var būt ļoti dažādas, un cilvēki uz šo jautājumu pamazām sāk raudzīties plašāk.
  • Laulību līgumus var arī grozīt, ja partneri par to vienojas.
  • Vai vēlme noslēgt laulību līgumu var liecināt par neuzticēšanos partnerim? Jā, ir arī tādas situācijas, taču tas nav biežāk sastopamais iemesls.
  • Cieņpinas attiecības pēc šķiršanās laulības līgums negarantē, taču mantas, kopīgu uzņēmumu sadali padara vienkāršāku.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit.