Par neuzticību attiecībās mēs parasti domājam diezgan skaidri – slepenas sarakstes, flirts, “Tinderis”, romāns. Bet ir vēl kāda neuzticības forma, par kuru runājam daudz retāk – finansiālā neuzticība.
Vai attiecībās ir tiesības uz finansiālu privātumu, un kur privātums mēdz pārvērsties melos? Cik brīvi vai ierobežoti varam rīkoties ar savām finansēm un mantu, esot laulībā?
Par šiem jautājumiem raidījumā “Zilonis studijā” 14.oktobra epizodē no juridiskā skatu punkta diskutēja arī mūsu kolēģis, zvērināts advokāts
- Latvijā diemžēl standartā darbojas tas likumiskais modelis, ka laulībā visa manta ir kopīga, ja vien tā nav īpaši izdalīta kā laulāto atsevišķā manta, bet šādu izņēmumu Civillikumā patiesībā ir ļoti maz. Tā ka, ja kādam laulātajam ir savs bankas konts, tas var arī nenozīmēt, ka tajā esošā nauda viņam patiešām pieder. Šķiršanās gadījumā tā būtu jādala.
- Slepeni konti, kredīti, parādi, kredītkartes var kļūt ne vien par attiecību, bet arī juridisku problēmu. Arī naudas pārskaitījumi vai mantas atdāvinšana radiniekiem var būt strīdus elements laulības šķiršanas un mantas dalīšanas procesā.
- Vienkāršākais atsevišķas mantas piemērs ir – visa manta, kas personai piederējusi pirms stāšanās laulībā. Vēl arī lietas, piemēram, golfa aprīkojums, kuru lieto tikai viena persona. Atsevišķā manta ir arī tas, kas laulības laikā iegūts bezatlīdzības ceļā, piemēram, mantots īpašums, kā arī no šīs mantas gūtie ienākumi.
- Latvijā pamatā ir iespējami divi laulību līgumu veidi – ka visa manta būs atsevišķa, vai tieši otrādi – ka visa manta ir kopīga. Ja līguma nav, ir spēkā likumiskais regulējums, un tad būs jāpierāda, kura manta ir atsevišķa. Bet prakse rāda, ka diezgan mazs procents cilvēku šādus mantisko attiecību līgumus noslēdz pirms laulībām. Problēmas diemžēl rodas šķiroties.
Raidījuma ieraksts pieejams šeit.
