Gatavojoties Jāņiem, daudzi jau plāno svētku galdu un nolūko tam piemērotākos produktus un dzērienus. Daudziem no mums ir vēlme atbalstīt vietējos ražotājus un tirgotājus, īpaši svētku laikā, kad, piemēram, Jāņu galdam tiek izvēlēti tieši Latvijā ražoti produkti, īpaši Jāņu siers, pīrāgi un alus, ko tradicionāli izvēlamies tieši vasaras saulgriežos.
Raksta autores:
Ieva Andersone, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte
Kristīne Ilga Budkēviča, Sorainen jurista palīdze
Tomēr, pētot veikalu plauktus, secinājām, ka praksē ne vienmēr ir iespējams noteikt konkrētā produkta patieso izcelsmi un pārliecināties, vai tā patiešām atbilst no marķējuma šķietami nojaušamai vietējai izcelsmei (piemēram, ja uz alus etiķetes būs redzams Jāņu vainags vai cits skaists latvisks simbols – vai tas nozīmē Latvijas izcelsmi?). Tāpēc nolēmām izpētīt, ko tad īsti par pārtikas produktu izcelsmes norādēm paredz mūsu likumi.
Pienākums pārtikas preču marķējumā jānorāda preces izcelsmes vietu
Pārtikas produktu marķējumu prasības ir noteiktas Eiropas Savienības līmenī – Regulā Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (turpmāk – Regula). Viens no Regulas mērķiem ir nodrošināt augstu patērētāju interešu aizsardzības līmeni, kā arī veicināt, lai patērētāji varētu pieņemt apzinātus lēmumus pārtikas produktu izvēlē, ņemot vērā veselības, ekonomiskos, vides, sociālos un ētiskos aspektus.
Regulas 26.pants paredz gadījumus, kad izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta. Viens no šādiem gadījumiem ir situācijā, ja izcelsmes valsts vai vietas nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai vieta.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
