Enerģētikas nozarei aizvadītais gads bijis īpaši dinamisks – pieņemti vairāki būtiski un nozarē ilgi gaidīti normatīvo aktu grozījumi, kas ietekmē gan investīciju vidi, gan ilgtspējīgas enerģētikas attīstības virzienu Latvijā, vienlaikus iezīmējot arī nākamos attīstības soļus.  Aicinām ieskatīties mūsu sagatavotajā enerģētikas nozares apskatā – par 2025. gadā notikušajām un jaunajā 2026. gadā gaidāmajām izmaiņām.

Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums

(Nr. 1007/Lp14)

Likuma mērķis ir nodrošināt integrētu klimata politikas regulējumu Latvijā, sasaistot ekonomikas ilgtspēju ar klimatneitralitāti un klimatnoturību. Tas nosaka stratēģijas un mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, CO₂ piesaistei, pielāgošanos klimata pārmaiņām, finanšu instrumentu izmantošanu (piemēram, Sociālais klimata fonds, emisijas kvotu izsolīšanas instruments), kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību atbildību. Likums balstās uz ES tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām (Parīzes nolīgums, ANO Klimata konvencija) un paredz mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, nodrošinot monitoringu, ziņošanu un sabiedrības iesaisti. Likums stājās spēkā 12.12.2025.

Grozījumi Enerģētikas likumā

(Nr. 930/Lp14)

Grozījumi attiecas uz biomasas ilgtspējīgu izmantošanu enerģijas ražošanā un nosaka jaunas prasības atbalsta shēmām atjaunojamās enerģijas jomā. Tiek ieviests kaskadēšanas princips, lai biomasa tiktu izmantota maksimāli efektīvi ekonomiskā un vides ziņā. Likumprojekts paredz izcelsmes garantijas siltumenerģijai un aukstumenerģijai, enerģijas koplietošanas shēmas, datu caurskatāmību un aukstumenerģijas integrāciju regulējumā. Tāpat tiek aizliegts tiešs finansiāls atbalsts enerģijas ražošanai no augstvērtīgas koksnes un ierobežots atbalsts elektroenerģijas ražošanai tikai no biomasas, ja netiek ievēroti ilgtspējas kritēriji. Likums stājās spēkā 16.07.2025.

(Nr: 1137/Lp14)

Likumprojekts paredz ieviest cenu regulējumu Rīgas siltumenerģijas tirgū, lai novērstu situāciju, kad patērētāji slēgtā tirgū maksā nesamērīgi augstas cenas. Ja neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumu operatoram, kura trīs gadu vidējais piegādes apjoms pārsniedz 2 000 000 MWh gadā, vienošanās cena nedrīkst pārsniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu. Ja līdz 2026. gada 31. augustam tarifs nav noteikts, ražotājs zaudē tiesības piedāvāt siltumenerģiju par vienošanās cenu.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

(Nr. 790/Lp14)

Grozījumu galvenais mērķis ir veicināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas pieaugumu un efektīvāku pārvades sistēmas jaudu izmantošanu. Grozījumi paredz divu veidu pārvades sistēmas pakalpojumus elektroenerģijas ražotājiem – konstantu (nepārtrauktu) un elastīgu, kura sniegšanu var ierobežot līdz 876 stundām gadā, lai novērstu sistēmas pārslodzi. Pārejas noteikumi noteic, ka līdz 2026. gada 31. martam brīvā jauda tiek piešķirta tikai elastīgajam pakalpojumam.

Pārvades sistēmas operators publicēs informāciju par brīvajām jaudām, ņemot vērā dažādu ražošanas profilu savietojamību, un noteiks maksu par ierobežojumiem saskaņā ar regulatora apstiprinātu metodiku.

Likumprojektā ieviests sevišķi svarīgu sabiedrības interešu princips, kas nodrošina atļauju prioritāru izsniegšanu atjaunīgās elektroenerģijas projektiem un nosaka, ka administratīvo aktu pārsūdzēšana neaptur to darbību. Likums stājās spēkā 01.04.2025.

(Nr. 730/Lp14)

Grozījumi paredz saskaņot Latvijas elektroenerģijas tirgus regulējumu ar ES direktīvām un regulām, īpaši Direktīvu (ES) 2019/944 un Regulu (ES) 2019/943. Grozījumu mērķis ir uzlabot elektroenerģijas sistēmas koordināciju, veicināt atjaunojamo energoresursu integrāciju un nodrošināt patērētāju aizsardzību. Tiek ieviesti reģionālās koordinācijas mehānismi, noteikumi enerģijas uzkrātuvēm un to operatoriem, uzkrātuvēm paredzēto ierobežojamo sistēmas pakalpojuma veidu, tiešo līniju izmantošanai un elektrotransportlīdzekļu uzlādes sistēmām. Grozījumi paredz arī rīkus elektroenerģijas cenu un patēriņa salīdzināšanai, definīciju aktualizēšanu, lai nodrošinātu skaidrību un atbilstību prasībām, kā arī caurskatāmu, uz tirgus principiem balstītu pieeju elektroenerģijas tirdzniecībā un sistēmas balansēšanā. Likums stājās spēkā 24.04.2025.

Transporta enerģijas likums

(Nr. 660/Lp14)

Likums paredz regulējumu, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu transporta sektorā, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti (mērķis līdz 2030.gadam panākt samazinājumu par vismaz 16%, sākot ar 6% 2026.gadā) un attīstītu alternatīvo degvielu infrastruktūru (nodrošināt modernās biodegvielas, biogāzes un nebioloģiskas izcelsmes degvielas īpatsvaru: no 1,5% (2026) līdz 5,5% (2030)), saskaņojot Latvijas tiesību aktus ar ES prasībām, nosakot degvielas piegādātāju pienākumus (katru gadu līdz 30. aprīlim iesniegt pārskatu par realizēto apjomu, emisijām un mērķu izpildi), kvalitātes un ilgtspējas kritērijus, ziņošanas un uzraudzības kārtību, kā arī finanšu mehānismus mērķu neizpildes gadījumā. Likums stājas spēkā 01.01.2026.

Grozījumi likumā Par piesārņojumu

(Nr. 910/Lp14)

Grozījumi ievieš ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) paplašinājumu jauno ETS2, kas aptver ēku, transporta un kurināmā sektorus, nosakot degvielas tirgotājiem pienākumu no 2028. gada nodot emisiju kvotas par patēriņam nodoto degvielu un kurināmo, kā arī iekļauj kuģniecību un aviāciju ETS regulējumā ar monitoringa, ziņošanas un kvotu nodošanas prasībām, paredzot sankcijas par neizpildi un ikgadēju emisiju uzskaiti. Grozījumi nosaka sankcijas par saistību neizpildi (piemēram, maksa par nenodotām kvotām), izveido jaunu regulējumu par emisijas kvotu izsolēm, bezmaksas kvotu piešķiršanu un finanšu līdzekļu izmantošanu emisiju samazināšanas pasākumiem. Tiek noteikti deleģējumi Ministru kabinetam izstrādāt detalizētus noteikumus par monitoringa plāniem, ziņošanas kārtību, kompensāciju aprēķinu un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma piemērošanu, kā arī paredzētas papildu sankcijas kuģošanas sabiedrībām un gaisa kuģu operatoriem ilgstošas neizpildes gadījumos. Likums stājās spēkā 18.10.2025.

Piesārņojošo darbību likums

Likuma projekts paredz pilnībā pārstrādātu un strukturāli skaidrāku regulējumu, kas aizstās likumu “Par piesārņojumu” un izdalīs piesārņojošo darbību regulējumu no gaisa aizsardzības un klimata politikas jautājumiem, būtiski modernizējot vides atļauju un kontroles sistēmu enerģētikas un rūpniecības operatoriem.

Likums nosaka vienotu ietvaru A, B un C kategorijas piesārņojošajām darbībām, ievieš jaunu C kategorijas reģistrācijas modeli ar samazinātu administratīvo slogu, precizē atļauju grozījumu un “būtisku darbības izmaiņu” kritērijus, kā arī stiprina prasības emisiju, smaku, vides snieguma rādītāju un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanā, pārņemot ES Direktīvas (ES) 2024/1785 prasības par rūpnieciskajām emisijām. Regulējums ir īpaši nozīmīgs biomasas, biogāzes, koģenerācijas, sadedzināšanas un atkritumu apsaimniekošanas iekārtu operatoriem, paredzot skaidrākus pienākumus incidentu, pārsniegumu un avāriju gadījumā, kā arī regulārāku vides uzraudzību. Plānotais spēkā stāšanās termiņš 2026. gada 1. jūlijs.

Grozījumi likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu

(Nr. 947/Lp14)

Grozījumi būtiski modernizē un vienkāršo ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu.

Valsts vides dienests kļūs par vienīgo kompetento iestādi IVN lēmumu pieņemšanā, aizstājot pašvaldību lomu un samazinot politisko ietekmi, kas varētu paātrināt procesu. Tiek ieviesta iespēja pēc sākotnējā izvērtējuma atkārtoti iesniegt informāciju, lai izvairītos no pilna IVN, ja ietekmi var samazināt ar tehniskiem risinājumiem. Precizētas prasības sabiedrības informēšanai (digitāla publicēšana, informatīvās tāfeles), noteikti izņēmumi aizsardzības projektiem, kā arī paaugstināti sliekšņi IVN piemērošanai (piem., rūpnieciskām teritorijām – no 2,5 ha uz 10 ha). Sākotnēji bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, taču šobrīd tas vēl gaida izskatīšanu 2. lasījumā Saiemā.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Grozījumi galvenokārt nozīmē jaunu, ar ES Bateriju regulu saskaņotu regulējumu stacionārajām enerģiju uzkrājošajām bateriju sistēmām (BESS) – tiek ieviesta skaidra BESS definīcija, tās klasificētas kā rūpnieciskās baterijas, no 2026. gada tām paredzēta samērīgāka dabas resursu nodokļa (DRN) likme 2,00 EUR/kg un tiek nodrošināta iespēja saņemt nodokļa atbrīvojumu vai pazeminātu slogu, neierobežojot regulējumu tikai ar saules parkiem saistītām baterijām.

(Nr. 1121/Lp14)

Grozījumi paredz paaugstināt nodokļa likmes par smilts, smilts-grants un kūdras ieguvi, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu un klimata mērķu izpildi, kā arī no 2027. gada ieviest jaunu nodokļa objektu – nepārstrādātu koksni, kas tiek realizēta ārpus – nodokļa likme: 75 EUR/m³ (2027. gadā) un 115 EUR/m³ (no 2028. gada). ES. Tiek noteikta dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, uzskaites prasības un pienākums nodrošināt caurspīdīgumu, Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. oktobrim jāizdod noteikumi par uzskaites dokumentiem un metodēm. Savukārt nodokļa ieņēmumi tiks sadalīti starp valsts un pašvaldību budžetiem no 2028. gada 70% nodokļa par nepārstrādātu koksni ieskaita valsts budžetā, 30% – pašvaldībām; kūdrai – 40% valsts, 60% pašvaldībām. Grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu” 2.6.1.1. pasākuma “Atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšana – biometāns” īstenošanas noteikumi (Nr. 25-TA-1670)

Noteikumi paredz atbalstu biometāna ražošanas un ievades infrastruktūras attīstībai Latvijā, piešķirot 4,7 miljonus eiro (tostarp 4 miljonus ERAF) AS “Conexus Baltic Grid” biometāna ievades punktu izveidei dabasgāzes pārvades sistēmā. Mērķis ir palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru, mazināt dabasgāzes importu un stiprināt enerģētisko drošību atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030 mērķiem; noteikumi nosaka atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un projekta īstenošanas kārtību, vienlaikus paredzot atbilstību ES klimata un ilgtspējas prasībām.

SPRK padomes lēmums Nr. 1/19 “Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumi”

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi noteikumus par “Augstsprieguma tīkls” (AST)  piederošās elektroenerģijas uzkrātuves (80 MW / 160 MWh) izmantošanas kārtību. Uzkrātuve kalpos kā balansēšanas resurss Baltijas balansēšanas jaudas tirgū, uzlabojot sistēmas stabilitāti un samazinot izmaksas. Regulējums paredz tās izmantošanu patēriņa samazināšanai (ar nulles cenu) un kā rezerves resursu, kura cena balstīta uz pēdējo 7 dienu vidējo nākamās dienas tirgus cenu. Noteikti arī automātiskās frekvences atjaunošanas rezerves (aFRR) cenu veidošanas principi, izmantojot PICASSO platformas datus, nodrošinot caurspīdīgumu. AST drīkst pirkt/pārdot elektroenerģiju diennakts un starpdienu tirgū uzkrātuves darbības nodrošināšanai, izmaksas iekļaujot pārvades tarifos. Šis solis veicina lielapjoma uzkrāšanas integrāciju, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un tīkla drošumu. Lēmums stājās spēkā 01.10.2025.

Grozījumi SPRK 2013. gada 26. jūnija lēmumā Nr. 1/4 “Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē”

Grozījumu mērķis ir ieviest mehānismu balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu segšanai, ņemot vērā atslēgšanos no BRELL tīkla un sinhronizāciju ar Eiropas tīklu. No 2025. gada 1. jūlija balansēšanas pakalpojumu saņēmēji sedz izmaksas pēc fiksētas cenas, kas tiek sadalītas: 50% – pēc nelīdzsvarotības, 50% – pēc patēriņa portfeļa. Pasākums seko Baltijas balansēšanas jaudas tirgus uzsākšanai februārī un nodrošina sistēmas frekvences stabilitāti, īpaši pieaugot atjaunojamo resursu īpatsvaram. Lai gan izmaksas sākotnēji pieaugs, ilgtermiņā tās samazināsies, ieviešot AST bateriju uzkrāšanas sistēmas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/21 “Drošības naudas aprēķina metodika elektroenerģijas nozarē”

Lēmums paredz kārtību, kā elektroenerģijas ražotāji, uzkrātuves operatori un galalietotāji maksā drošības naudu par sistēmas jaudas rezervēšanu, pieslēdzot jaunas iekārtas vai objektus elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai. Metodika nosaka aprēķina formulu, izmaksu bāzi, aprēķinu periodiskumu (reizi piecos gados), maksimālo apmēru (ne vairāk kā par 100 MW), kā arī drošības naudas nodrošināšanas veidus – depozīta maksājumu vai finanšu garantiju ar noteiktiem kredītreitinga kritērijiem. Tā paredz termiņus maksājuma veikšanai, atmaksas kārtību un regulatora lomu aprēķinu apstiprināšanā. Metodika stājas spēkā 2025. gada 10. novembrī un piemērojama pieslēgumiem, kuru tehniskās prasības izsniegtas pēc 2025. gada 30. novembra. Stājās spēkā 10.11.2025.

AS “Augstsprieguma tīkls” izstrādājis pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanas noteikumu projektu, kas ir iesniegts saskaņošanai SPRK

AST izstrādājis noteikumu projektu tīkla stabilitātes nodrošināšanai, kas nosaka kārtību, kā tiek ierobežota pie pārvades sistēmas pieslēgto elektrostaciju un elektroenerģijas uzkrātuvju ar elastīgo vai ierobežojamo pieslēgumu darbība. Noteikumos aprakstīta ierobežojumu piemērošana, uzskaite un norēķini, kā arī kompensāciju princips, ja ierobežojumi pārsniedz 876 stundas gadā.

Ar 2026. gadu piemēros ilgtermiņa metodiku caurlaides spēju aprēķināšanai

Baltijas jaudu aprēķina reģiona pārvades sistēmas operatori ieviesīs jaunu ilgtermiņa caurlaides spēju aprēķināšanas metodiku nākamajam gadam vai mēnesim. Mērķis ir nodrošināt saskaņotu un efektīvu jaudu aprēķinu starp Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Somiju un Zviedriju. Metodika izstrādāta atbilstoši ES Regulas (ES) 2016/1719 vadlīnijām par nākotnes jaudu piešķiršanu un stāsies spēkā 2026. gadā.