Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Santija Veselova.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījums Autopārvadājumu likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1072. Saskaņošana.
Likumprojekts paredz paplašināt iespējas izmantot līzingā esošus vieglos automobiļus pasažieru komercpārvadājumos, nosakot, ka transportlīdzekļa turētājs drīkst veikt pārvadājumus ar M1 kategorijas auto, ja ir saņemta tā īpašnieka rakstveida piekrišana; šī iecere radusies, reaģējot uz nozares pieprasījumu palielināt pakalpojuma pieejamību un mazināt ēnu ekonomiku, taču izcelti arī riski saistībā ar nodokļu administrēšanu, konkurenci un platformu dominanci, kā arī nepieciešamība ievērot Komerclikuma un nodokļu regulējuma prasības.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-2105. Saskaņošana.
Likumprojekts paredz pārņemt Eiropas Savienības Direktīvu 2024/927 Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, lai modernizētu un precizētu regulējumu par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku darbību, kā arī aizdevumu izsniegšanu alternatīvajiem ieguldījumu fondiem.
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-2104. Saskaņošana.
Skat. augstāk.
Nodokļi
Grozījumi Muitas likumā
Likumprojekta Nr.: 24-TA-2344. Iesniegts: 29.12.2025.
Likumprojekts pilnveido Muitas likumu, vienkāršojot procedūras, mazinot slogu komersantiem un nodrošinot ES sankciju un citu starptautisko prasību izpildi. Tas ievieš tabakas izvešanas ierobežojumus, reeksporta aizlieguma prasības attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, nosaka pārkāpumu kritērijus OIM mehānismam, precizē muitas pārstāvju darbības nosacījumus, uzlabo deklarēšanas un kontroles procesus.
Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1424. Saskaņošana.
Likumprojekts paredz pilnveidot regulējumu par Valsts ieņēmumu dienesta veikto fizisko personu datu apstrādi, skaidri nodalot automatizētu lēmumu pieņemšanu no datu profilēšanas kā divām atšķirīgām darbībām.
Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1382. Saskaņošana.
Noteikumu projekts paredz grozījumus akcīzes preču aprites regulējumā, lai to saskaņotu ar jaunajām izmaiņām Akcīzes nodokļa likumā, mazinātu administratīvo slogu un precizētu prasības komersantiem. Grozījumi paplašina personu loku, kas drīkst veikt darbības ar akcīzes precēm (iekļaujot biedrības un nodibinājumus), ievieš iespēju noteiktos gadījumos atzīt kuģi par akcīzes preču noliktavas daļu, svītro vairākus liekus vai novecojušus kritērijus speciālo atļauju izsniegšanai, atceļ vīna pārskatu iesniegšanas pienākumu, pielāgo prasības degvielas uzglabāšanai pārvietojamās tvertnēs un precizē nosacījumus darbībām ar tabakas izstrādājumiem. Tāpat tiek skaidri noteikts, ka alkoholisko dzērienu izliešana promnešanai nav atļauta tīmekļvietnēs vai mobilajās lietotnēs.
Aizsardzība
Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 554 “Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2467. Iesniegts: 31.12.2025.
Ar noteikumu projektu tiek aktualizēts valstu saraksts, kuru pilsoņiem, pieprasot vīzu vai uzturēšanās atļauju, Latvijā veic papildu pārbaudi, balstoties uz Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja jaunāko risku izvērtējumu. Ņemot vērā samazinātus migrācijas un drošības riskus, no saraksta tiek svītrotas Indonēzija, Bahreina, Katara, Kuveita, Nigērija un Omāna, savukārt, reaģējot uz paaugstinātiem terorisma riskiem, saraksts tiek papildināts ar Tadžikistānu, tiek precizēts arī Lībijas nosaukums.
Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumos Nr. 779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē, uzskaita un iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-278. Saskaņošana.
Noteikumu projekts paredz pilnveidot kārtību, kā Latvijā reģistrē, uzskaita un iesauc rezerves karavīrus un rezervistus, pielāgojot to jaunajam Valsts aizsardzības dienesta un valsts aizsardzības civilā dienesta regulējumam. Grozījumi nosaka, kā pēc alternatīvā dienesta pabeigšanas personas iekļaujamas NBS rezerves reģistrā un kā tās iesauc uz kārtējām un pārbaudes mācībām, ieviešot jaunu IV.1 nodaļu. Tiek precizēta informācijas aprite starp Aizsardzības ministriju, NBS un citām iestādēm, saīsināts informēšanas termiņš par mācībām, noteikts piecu gadu derīguma termiņš veselības atzinumiem un aizstāts termins “mobilizācijas punkts” ar “mobilizācijas centrs”.
Grozījumi Aizsargjoslu likumā
Likumprojekta Nr.: 24-TA-1951. Saskaņošana.
Likumprojekts paredz izveidot jaunu aizsargjoslas veidu gar Latvijas ārējo sauszemes robežu, lai nodrošinātu, ka robežapsardzības infrastruktūra – žogi, novērošanas torņi, sensori, ceļi un citas inženierbūves – tiek pasargāta no bojājumiem un var tikt droši ekspluatēta un attīstīta.
Galvenā iecere ir radīt tiesisku ietvaru, kas ļauj kontrolēt un ierobežot darbības robežas infrastruktūras tuvumā, novēršot riskus Valsts robežsardzes valdījumā esošajām būvēm un tehnoloģijām.
Enerģētika
Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmā
Noteikumu projekta Nr.: 24-TA-904. Saskaņošana.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pilnībā pārņemtu ES Direktīvas 2023/958 prasības un izveidotu mūsdienīgu, caurspīdīgu un efektīvu regulējumu aviācijas sektora dalībai gan Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), gan starptautiskajā CORSIA shēmā.
Citi
Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums
Likumprojekta Nr.: 1186/Lp14. Iesniegts: 23.12.2025.
Likumprojekts “Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums” izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par aizsardzību pret stratēģiskajām tiesvedībām (SLAPP) un nodrošinātu efektīvus mehānismus personu – īpaši žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju, pētnieku, mākslinieku un citu sabiedrības interesēs darbojošos personu – aizsardzībai pret acīmredzami nepamatotām vai ļaunprātīgi celtām prasībām, nosakot šādu prasību definīcijas, paredzot procesuālās garantijas (prasības izbeigšanu, nodrošinājumu, izdevumu atlīdzināšanu), atļaujot biedrībām un arodbiedrībām sniegt atbalstu tiesvedībā un nosakot, ka Latvijā neatzīst ārvalstu nolēmumus, kas pieņemti šādās ļaunprātīgās tiesvedībās.
Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 41 “Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2496. Iesniegts: 29.12.2025.
Noteikumu projekts paredz precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr. 41, lai Nodokļu un muitas policijai – pēc tās atdalīšanas no Valsts ieņēmumu dienesta un izveides kā atsevišķai iekšlietu ministra pārraudzībā esošai iestādei – no 2026. gada 1. janvāra būtu tiesības piekļūt integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļautajām ziņām par personu, mantu vai dokumentu meklēšanu un identifikāciju; grozījumi nepieciešami, jo VID vairs nebūs tiesībaizsardzības funkciju un spēkā esošais regulējums nenodrošina pietiekamu tiesisko noteiktību, tādēļ noteikumos tiek aizstāts subjekts “Valsts ieņēmumu dienests” ar “Nodokļu un muitas policija”.
Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1841. Iesniegts: 05.01.2026.
Likumprojekts paredz piešķirt Valsts tiesu ekspertīžu birojam tiesības izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, lai tas varētu ievietot daktiloskopiskajā ekspertīzē iegūtās pēdas un skatīt personas daktiloskopiskās kartes bez starpniekiem. Tas novērš pašreizējo neefektīvo kārtību, kur dati jānosūta Valsts policijai atkārtotai digitalizācijai, rada lieku birokrātiju un attēlu kvalitātes zudumu.
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-2740. Saskaņošana.
Likumprojekts paredz izveidot jaunu Civilprocesa likuma nodaļu par kopīpašuma dalīšanas lietām, lai novērstu gadiem ilgušo tiesu prakses sadrumstalotību un procesuālo neskaidrību. Grozījumi nosaka noteikumus prasības pieteikumam, tai skaitā pienākumu norādīt kopīpašuma priekšmetu, vēlamo dalīšanas veidu un pierādījumus par mēģinājumiem vienoties ārpus tiesas. Ja tiek prasīta sadale dzīvokļu īpašumos, prasītājam būs jāiesniedz Valsts zemes dienesta atzinums un jāiemaksā depozīts Tiesu administrācijas kontā, lai nodrošinātu VZD un zemesgrāmatas pakalpojumu apmaksu pirms sprieduma. Tiesa varēs taisīt spriedumu tikai tad, ja visi izdevumi ir iemaksāti, un spriedumā skaidri noteiks, kā tie sadalāmi starp kopīpašniekiem. Grozījumi arī precizē piekritību, pušu loku, izpildes kārtību, kā arī paredz vienveidīgu izdevumu sadali un tiesas iespēju koriģēt to pēc taisnīguma principa.
Alkohola, narkotisko, psihotropo un citu apreibinošo vielu lietošanas pārbaudes noteikumi
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-836. Saskaņošana.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai vienotā regulējumā apvienotu un standartizētu alkohola, narkotisko, psihotropo un citu apreibinošo vielu lietošanas pārbaudes, nosakot prasības gan ekspress diagnostikai, gan medicīniskajām pārbaudēm ārstniecības iestādēs.
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-2525. Iesniegts: 09.01.2026.
Likumprojekts paredz pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtības (SPIBK) procesu, jo pēc 2024.–2025. gada Civilprocesa likuma grozījumiem pieteikumu skaits ir pieaudzis vairāk nekā 2,5 reizes, radot būtisku tiesu pārslodzi. Tiesu administrācija izstrādā jaunu TIS risinājumu, kas no 2026. gada ļaus SPIBK noritēt bez tiesneša iesaistes, un tā ieviešanai nepieciešami atbilstoši CPL grozījumi.
Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-360. Iesniegts: 13.01.2026.
Likumprojekts paredz pielāgot likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” Eiropas Mediju brīvības akta (Regulas (ES) 2024/1083) prasībām. Tas izstrādāts pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, izpildot Ministru kabineta uzdevumu nodrošināt Regulas ieviešanu Latvijā.
Satversmes tiesa
Sāk izskatīt lietu par normām, ar kurām atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības
Satversmes tiesa ir sākusi izskatīt lietu par Elektroenerģijas tirgus likuma un Ministru kabineta noteikumu normu atbilstību Satversmes 92. un 105. pantam. Strīds saistīts ar regulējumu, kas nosaka, kad Būvniecības valsts kontroles birojam jāatceļ obligātā iepirkuma tiesības un jāpieprasa atmaksāt valsts atbalsts, kā arī ar pierādīšanas pienākuma sadali šādos strīdos.
Lietā pieteikuma iesniedzēja – komersants, kas piedalījies obligātajā iepirkumā un ražojis elektroenerģiju no biomasas – apstrīd BVKB lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un atbalsta atmaksu. Lēmums pamatots ar to, ka elektrostacijā siltumenerģijas cirkulācijas sūkņi nav darbināti ar pašas stacijas saražoto elektroenerģiju un nav uzstādīti normatīviem atbilstoši mēraparāti.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka noteikumi liedz individuāli izvērtēt pārkāpuma ietekmi uz atbalsta aprēķinu, tādējādi aizskarot īpašuma tiesības, savukārt likuma norma tai uzliek nesamērīgu pierādīšanas nastu, kas ierobežo tiesības uz taisnīgu tiesu. Lietu izskata rakstveida procesā, un nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.