Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Herta Cēsniece.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Likumprojekta Nr.: 1200/Lp14  Stadija: Iesniegts 22.01.2026.

Grozījumi paredz ieviest Eiropas Mediju brīvības akta prasības, aizstājot līdzšinējo Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) ar jauno Eiropas Mediju pakalpojumu padomi un nosakot, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pārstāv Latviju šajā padomē, kā arī precizējot un paplašinot padomes kompetenci, paredzot tās funkcijas kā valsts regulatīvajai iestādei likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2024/1083 prasību konsekventu un savlaicīgu ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā.

Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”

Likumprojekta Nr.: 1199/Lp14 Stadija: Iesniegts 22.01.2026.

Grozījumi paredz ieviest Eiropas Mediju brīvības akta prasības, precizējot un paplašinot likumā lietotos jēdzienus (tostarp mediju pakalpojums un mediju pakalpojumu sniedzējs), nosakot plašākus mediju pakalpojumu sniedzēju pienākumus attiecībā uz informācijas, īpašumtiesību un patieso labuma guvēju atklāšanu, pilnveidojot masu informācijas līdzekļu reģistrācijas, aktualizēšanas un izslēgšanas kārtību, ieviešot valsts reklāmai izlietotā publiskā finansējuma pārredzamu uzraudzību, kā arī nosakot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi par kompetento iestādi mediju tirgus koncentrācijas izvērtēšanai, lai stiprinātu mediju plurālismu, redakcionālo neatkarību un caurskatāmību Latvijas mediju vidē.

Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā

Likumprojekta Nr.: 1196/Lp14  Stadija: Iesniegts 22.01.2026.

Grozījumi paredz stiprināt godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem, nosakot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, aizliedzot vienpusēju preču sortimenta maiņu bez savlaicīga (vismaz 30 dienu) rakstveida paziņojuma, ierobežojot vienpusēju un nesamērīgu sankciju piemērošanu un nosakot gadījumus, kad sankcijas par prognozes neizpildi netiek piemērotas, kā arī nostiprinot, ka par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm norēķini visos gadījumos veicami ne vēlāk kā 20 dienu laikā, lai līdzsvarotu pušu tiesības un pienākumus un mazinātu ekonomiski spēcīgāko tirgus dalībnieku negodīgu rīcību.

Grozījums likumā ‘Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību’

Likumprojekta Nr.: 1193/Lp14  Stadija: Nodots komisijai 22.01.2026.

Grozījums likumā paredz noteikt īpašu kritēriju Krimināllikuma 211.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (aizliegta vienošanās iepirkumā) kvalificēšanai kā izdarītai lielā apmērā, nosakot, ka kriminālatbildība par šo nodarījumu lielā apmērā iestājas gadījumos, ja aizliegtās vienošanās iepirkumā līgumcena, proti, kopējā samaksa par iepirkuma līguma izpildi bez pievienotās vērtības nodokļa, nav bijusi mazāka par 100 000 euro, tādējādi nodrošinot skaidru, samērīgu un tiesiski noteiktu robežu kriminālatbildības piemērošanai par smagākajiem konkurences pārkāpumiem publiskajos iepirkumos.

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekta Nr.: 1192/Lp14 Stadija: Nodots komisijai 22.01.2026.

Grozījumi paredz ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par aizliegtu vienošanos iepirkumos, nosakot jaunu noziedzīgu nodarījumu par pieteikumu vai piedāvājumu saskaņošanu, dalības nosacījumu sarunāšanu vai piedāvājuma neiesniegšanu iepirkumā, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā, paredzot diferencētus sodus, tostarp stingrāku atbildību par aizliegtām vienošanām publiskajos iepirkumos, vienlaikus ieviešot iespēju personu atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā pirmā labprātīgi paziņo par nodarījumu un aktīvi sadarbojas izmeklēšanā, kā arī nosakot, ka juridiskajām personām šādos gadījumos netiek piemēroti krimināltiesiskie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, lai pastiprinātu preventīvo efektu un aizsargātu valsts un sabiedrības finanšu intereses.

Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā

Likumprojekta Nr.: 1072/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā 22.01.2026.

Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā paredz precizēt pasažieru datu apstrādes mērķus un kārtību, lai tie atbilstu Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un datu aizsardzības prasībām: tiek izslēgta pasažieru datu izmantošana sabiedrības veselības (epidemioloģiskās izmeklēšanas) nolūkiem, skaidri diferencēti datu glabāšanas termiņi (pamatā – līdz sešiem mēnešiem, ar iespēju pagarināt uz riska novērtējuma pamata, bet ne ilgāk par pieciem gadiem), ieviesta uz riska novērtējumu balstīta pieeja datu iekļaušanai un turpmākai glabāšanai par ES iekšējiem un ārējiem lidojumiem, precizēts kompetento iestāžu loks un to piekļuves apjoms datiem, paplašināta automatizēta salīdzināšana ar atsevišķiem valsts reģistriem (ieceļošanas/izceļošanas liegumi), kā arī noteikta automatizēta un neatgriezeniska datu dzēšana, zūdot apstrādes nolūkam; vienlaikus paredzēti pārejas noteikumi un termiņi sistēmu tehniskai pielāgošanai.

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-3078 Stadija: Nosūtīts 16.01.2026.

Grozījumi paredz, ka līdz ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas funkciju pāreju Valsts ieņēmumu dienestam no 2026. gada 1. aprīļa IAUI tiek aizstāta ar VID kā iestādi, kas ir tiesīga tiešsaistes režīmā elektroniski iegūt AKUS datus par azartspēļu automātiem, veikt šo datu uzraudzību, kontroli, apstrādi un analīzi, vienlaikus precizējot VID kompetento amatpersonu loku identifikācijas datu pieprasīšanai un nosakot pārejas regulējumu, ka IAUI līdz 2026. gada 31. martam piešķirtie azartspēļu automātu identifikācijas numuri paliek izmantojami, kamēr attiecīgais automāts tiek ekspluatēts Latvijā vai numurs netiek anulēts.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-312 Stadija: Nosūtīts 19.01.2026.

Jaunais Sporta likuma projekts paredz aizstāt 2002. gada Sporta likumu ar mūsdienīgāku sporta pārvaldības, organizēšanas un finansēšanas sistēmu, precizējot sporta nozares principus un terminoloģiju, skaidri sadalot sporta organizāciju, valsts un pašvaldību kompetences un ieviešot deleģēšanas/līdzdarbības modeli valsts uzdevumu izpildei, izveidojot vienotu Sporta reģistru (kā VISC/VISI sastāvdaļu) datu uzskaitei un finansējuma plānošanai, definējot sporta virzienus (t.sk. parasports, adaptīvais, bērnu/jauniešu u.c.), aktualizējot sportistu un sporta darbinieku (treneru, tiesnešu, aģentu) tiesības, pienākumus un kvalifikācijas/reputācijas prasības, paredzot administratīvo atbildību par reģistrācijas un sertifikācijas pārkāpumiem (ar IKVD kompetenci), saglabājot antidopinga regulējuma kodolu, kā arī nosakot pārejas periodu ar plašu “pavadošo” MK noteikumu paketi.

Transports un loģistika

Likumprojekta Nr.: 24-TA-2320 Stadija: Nosūtīts 21.01.2026.

Grozījumi paredz pilnībā sakārtot Regulas (ES) 2021/782 izpildi Latvijā, nosakot vienu atbildīgo uzraugošo iestādi – Valsts dzelzceļa administrāciju (izslēdzot līdzšinējo “trīs iestāžu” modeli un Autotransporta direkcijas lomu), piešķirot tai skaidras pilnvaras uzraudzīt pasažieru tiesību ievērošanu, izskatīt sūdzības un pieprasīt informāciju, kā arī ieviešot administratīvo atbildību (naudas sodus) par noteiktiem, būtiskiem un parasti vairs nenovēršamiem regulas pārkāpumiem; vienlaikus tiek pārnestas/precizētas prasības par ārkārtas rīcības plāniem, un svītrots pārejas noteikums, kas ierobežoja infrastruktūras būtisko funkciju veicēja juridisko formu (atverot iespēju AS “LatRailNet” vajadzības gadījumā pārveidot par SIA, mazinot neatkarības riskus un padomes obligātuma slogu).

Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-2906 Stadija: Nosūtīts 14.01.2026.

Grozījumi paredz vienotā Ministru kabineta noteikumā apvienot un aktualizēt prasības patērētāju informēšanai par transporta enerģijas veidu, sastāvu, kvalitāti un izcelsmi, vienlaikus ieviešot Latvijā līdz šim neregulētu transporta enerģijas salīdzināmo cenu (€/100 km) aprēķināšanas un publicēšanas kārtību atbilstoši ES Regulai 2023/1804 un Regulai 2018/732; tie aizstāj spēku zaudējošos MK noteikumus Nr. 332 un Nr. 772, nosaka salīdzināmo cenu aprēķinu Energoresursu informācijas sistēmā, datu izmantošanu no CSDD, CSP un atvērto datu avotiem, kā arī pienākumus uzpildes un uzlādes punktu operatoriem šo cenu publiskošanai, vienlaikus paredzot samērīgus izņēmumus automātiskajām un autonomajām stacijām.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-3057 Stadija: Nosūtīts 20.01.2026.

Grozījumi paredz vienkāršot un aktualizēt transportlīdzekļu reģistrāciju, paplašinot tranzīta numurzīmju izsniegšanas gadījumus, piešķirot transportlīdzekļa turētājam tiesības vienpusēji pārtraukt turējumu, nostiprinot CSDD tiesības pievienot dokumentu kopijas, nosakot neizņemtu numura zīmju un reģistrācijas apliecību iznīcināšanu, sakārtojot velosipēdu, elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrāciju un ieviešot tiem jauna tipa reģistrācijas uzlīmes, kā arī precizējot reģistrācijas apliecības saturu (CO₂ un izmešu dati, svītrojot nelietotu informāciju).

Finanses un apdrošināšana

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

Likumprojekta Nr.: 1040/Lp14  Stadija: Pieņemts 2. lasījumā 15.01.2026.

Grozījumi pastiprina riskos balstītu pieeju NILLTPF jomā, īpaši valūtu tirdzniecības un kriptoaktīvu sektoros, precizējot terminoloģiju (ieviešot jēdzienus valūtu tirdzniecības sabiedrība, kriptoaktīvs, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs), nosakot, ka klienta izpēte valūtas maiņas darījumos jāveic ne tikai virs 1500 EUR, bet arī zem šī sliekšņa, ja to prasa subjekta riska novērtējums, ieviešot stingrākas pārvaldības prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem (atbildīgie darbinieki gan augstākajā vadībā, gan iekšējā kontrolē), paplašinot un digitalizējot informācijas apmaiņu ar Finanšu izlūkošanas dienestu (tostarp automatizētu datu apmaiņu un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt ziņojumu apjomu un saņēmējus), stiprinot atgriezenisko saiti likuma subjektiem par ziņojumu kvalitāti, vienādojot terminoloģiju par sankciju pārkāpumiem (atteikšanās no atsevišķa “apiešanas” jēdziena), kā arī saglabājot plašu publisku piekļuvi patieso labuma guvēju informācijai sankciju izpildes nodrošināšanai, vienlaikus paredzot pārejas termiņus (piem., datu apmaiņai līdz 2027. gada 10. jūlijam) un pārņemot ES regulējumu prasības, tostarp Direktīvu (ES) 2024/1640 un Regulu (ES) 2023/1113.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr.: 1064/Lp14  Stadija: Pieņemts 2. lasījumā 22.01.2026.

Grozījumi būtiski modernizē patērētāju kreditēšanas regulējumu, pārņemot ES Direktīvas 2023/2225 un 2023/2673 prasības, paplašinot regulējuma tvērumu (tostarp uz atlikto maksājumu un “pērc tagad, maksā vēlāk” risinājumiem), ieviešot skaidras definīcijas (kredīta devējs, kredīta starpnieks, finanšu pakalpojums u.c.), aizliedzot nepieprasītu kredītu piešķiršanu un sasaistīšanas praksi, stiprinot patērētāja kredītspējas izvērtēšanu (samērīgums, pārbaudīti dati, cilvēka līdzdalība automatizētu lēmumu gadījumos), palielinot informācijas caurskatāmību (MI izmantošanas atklāšana, atteikuma tiesību paplašināšana), nosakot ieciešamības pasākumus pirms parādu piedziņas un samērīgas kavējuma izmaksas, ieviešot pašatteikšanās no kredīta mehānismu caur kredītinformācijas birojiem, kā arī paplašinot reģistrācijas un uzraudzības prasības kredīta starpniekiem un lielajiem atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus paredzot pārejas periodus un deleģējumus Ministru kabinetam detalizētas kārtības noteikšanai.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-2661 Stadija: Nosūtīts 27.01.2026.

Grozījumi ir vērsti uz sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) revīzijas komitejas regulējuma elastīgāku un praktiskāku piemērošanu: paredz alternatīvu revīzijas komitejas ievēlēšanas modeli, ļaujot akcionāriem/dalībniekiem deleģēt revīzijas komitejas ievēlēšanu padomei (ja tāda izveidota), vienlaikus attiecīgi pielāgojot ziņošanas pienākumus, komitejas tiesības un balsošanas kārtību atkarībā no tā, kas komiteju ievēlē (sapulce vai padome), kā arī precizējot tehniskas normas (t. sk. izslēdzot Komerclikumā neparedzētu “kontrolieru” pieminējumu un atjauninot atsauci uz spēkā esošo ES prospekta regulējumu – deleģēto regulu (ES) 2019/980); paralēli anotācijā pamatota vajadzība samazināt atsevišķus “3 gadu” ierobežojumu termiņus neatkarības/atbilstības kritērijos, jo tirgū ir ierobežots kvalificētu speciālistu loks.

Nodokļi

Grozījumi likumā ‘Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās’

Likumprojekta Nr.: 1069/Lp14  Stadija: Pieņemts 2. lasījumā 15.01.2026.

Grozījumi likumā paredz paplašināt Latgales speciālo ekonomisko zonu, iekļaujot tajā Alūksnes novada pašvaldību, lai veicinātu uzņēmējdarbību, investīcijas un nodarbinātību Latvijas austrumu pierobežā, vienlaikus precizējot un aktualizējot regulējumu atbilstoši ES tiesībām un NACE 2.1 klasifikācijai; ar grozījumiem tiek papildināti nosacījumi par darbinieku deklarēto dzīvesvietu (iekļaujot Alūksnes novadu), izslēgts neatbilstošs PVN atbrīvojums un atcelts akcīzes nodokļa atbrīvojums naftas produktiem elektroenerģijas ražošanā, kā arī precizēts to nozaru loks, kurām SEZ tiešo nodokļu atvieglojumi netiek piemēroti, saglabājot mērķi nodrošināt tiesisku skaidrību, saderību ar ES prasībām un efektīvu valsts atbalsta izmantošanu.

Likumprojekta Nr.: 26-TA-32 Stadija: Nosūtīts 15.01.2026.

Grozījumu mērķis ir ieviest atvieglotu nosacījumu vērtēšanu, kas pieļauj lauksaimnieku un zivsaimnieku gūtos ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas vērtēt par diviem taksācijas gada periodiem, tas ir, par pēdējo noslēgto taksācijas gadu vai taksācijas gadu pirms iepriekšējā taksācijas gada.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Likumprojekta Nr.: 25-TA-1850 Stadija: Nosūtīts 15.01.2026.

Grozījumu mērķis ir deleģēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrēšanu un nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanu biedrībai LANĪDA (Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija), lai šo tehniski administratīvo funkciju nodrošinātu efektīvāku, digitalizētu un ar mazāku administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot EM uzraudzības funkciju pār normatīvo prasību ievērošanu.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-2740 Stadija: Nosūtīts 20.01.2026.

Grozījumi paredz ieviest jaunu, īpašu procesuālo regulējumu lietām par kopīpašuma dalīšanu (jaunu CPL 30.12 nodaļu), lai tiesā padarītu kopīpašuma izbeigšanas procesu skaidrāku un vienveidīgāku: noteiktu lietu piekritību un puses, precizētu prasības pieteikuma saturu un obligātos pielikumus (īpaši, ja nekustamais īpašums tiek dalīts dzīvokļu īpašumos – t.sk. VZD atzinums un telpu grupu sadalījuma pamatojums, bet reālās sadales gadījumā – pierādījumi par zemes gabala sadales iespējamību), kā arī ieviestu mehānismu, ka pirms sprieduma tiesa var noteikt pienākumu iemaksāt VZD un zemesgrāmatas izdevumus Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu kontā, lai spriedums būtu izpildāms un nebūtu jāceļ atsevišķas prasības par izdevumu piedziņu; vienlaikus tiek precizēta sprieduma rezolutīvā daļa par izdevumu segšanu un nostiprināts princips par izdevumu sadali starp kopīpašniekiem (ar tiesas korekcijas iespēju pēc taisnīguma un samērīguma).

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Likumprojekta Nr.: 1017/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā 22.01.2026.

Grozījumi ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu un elektronisko sakaru tīklu (īpaši platjoslas un 5G) straujāku attīstību, paplašinot gadījumus, kad publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanā vai būvniecībā saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašnieku var aizstāt ar savlaicīgu informēšanu (piem., ja tīkls paredzēts teritorijas plānojumā, tiek būvēts sarkano līniju vai aizsargjoslu robežās, modernizējot esošu tīklu, vai izmantojot publiski finansētu infrastruktūru), nosakot, ka kopīpašumā esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vairs nav nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, bet pietiek ar vairāk nekā puses kopīpašnieku saskaņojumu, ieviešot būvniecības ierosinātāju pienākumu projektējot vai būtiski pārbūvējot noteiktas ēkas nodrošināt mobilo sakaru pārklājumu iekštelpās (radiosignāls virs –96 dBm), precizējot nekustamā īpašuma īpašnieku pienākumus netraucēt elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un darbību, kā arī nosakot skaidrāku kārtību elektronisko sakaru infrastruktūras pārvietošanai un izmaksu segšanai, vienlaikus pārejot no nomas maksas uz vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, kuras aprēķina metodiku deleģēts noteikt Ministru kabinetam (ar pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim), saglabājot spēkā esošos nomas līgumus līdz to termiņa beigām un saskaņojot regulējumu ar ES Gigabitiskās infrastruktūras aktu un Digitālās desmitgades mērķiem.

Grozījumi likumā ‘Par zemes privatizāciju lauku apvidos’

Likumprojekta Nr.: 1201/Lp14 Stadija: Iesniegts 22.01.2026.

Likumprojekts paredz aizliegumu lauksaimniecības zemes izmantošanu saules paneļu (iekārtu) uzstādīšanai, ja zeme ir atzīta par augstvērtīgu un tās kvalitātes novērtējums ir virs 30 ballēm un saules paneļi (iekārtas) aizņemtu vairāk nekā 5 hektārus lielu platību, izņemot gadījumus, kad saules paneļi (iekārtas) tiks izmantotas tikai pašpatēriņam.

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-3027 Stadija: Nosūtīts 22.01.2026.

Grozījumu mērķis ir salāgot Ēku būvnoteikumu regulējumu ar 2026. gada 7. janvārī spēkā stājušajiem grozījumiem Būvniecības likumā, novēršot normatīvo aktu pretrunas un vienkāršojot prasības būvētājam – fiziskai personai. Projekts precizē gadījumus, kuros būvniecības ierosinātājs drīkst veikt būvdarbus pašu spēkiem bez būvkomersanta piesaistes, svītro pienākumu fiziskām personām, iesniedzot iesniegumu par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, norādīt būvdarbiem plānotā finansējuma avotu.

Enerģētika

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekta Nr.: 1137/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā 15.01.2026.

Likumprojekts paredz ieviest cenu regulējumu Rīgas siltumenerģijas tirgū, lai novērstu situāciju, kad patērētāji slēgtā tirgū maksā nesamērīgi augstas cenas. Ja neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumu operatoram, kura trīs gadu vidējais piegādes apjoms pārsniedz 2 000 000 MWh gadā, vienošanās cena nedrīkst pārsniegt SPRK noteikto tarifu. Ja līdz 2026. gada 31. augustam tarifs nav noteikts, ražotājs zaudē tiesības piedāvāt siltumenerģiju par vienošanās cenu.

Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumos Nr. 592 “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi”

Noteikuma projekts Nr.: 25-TA-695 Stadija: Stājās spēkā 23.01.2026.

Ar grozījumiem tiek precizēta energoapgādes izmaksu valsts atbalsta piemērošana mājsaimniecībām, nosakot vienotu 8 euro elektroenerģijas maksas samazinājumu un skaidrāku centralizētās siltumapgādes atbalsta aprēķinu kā 50% no starpības starp piemērojamo tarifu un tarifu mediānu. Vienlaikus pilnveidota norēķinu, datu apmaiņas un rēķinu izrakstīšanas kārtība starp energoapgādes komersantiem, sistēmas operatoriem un valsts institūcijām, nosakot 12 mēnešu termiņu savstarpējiem pārrēķiniem, datu verifikāciju un BIS izmantošanu, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu atbalsta administrēšanu.

Noteikuma projekts Nr.: 25-TA-2702 Stadija: Nosūtīts 26.01.2026.

Paredz izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 26. panta ceturto daļu un no 2026. gada 1. janvāra spēkā stājušos jauno regulējumu, nosaka kārtību, kā saņemt atļauju elektroenerģijas tiešās līnijas ierīkošanai (iesniedzamie dokumenti, izvērtēšana, izsniegšana, pārreģistrēšana, atļaujas nosacījumu izpilde un atcelšana, kā arī atteikuma kritēriji), paredzot atšķirīgas prasības diviem tiešās līnijas veidiem (izolētu objektu savienojumam un sistēmai pieslēgtu objektu savienojumam), ieviešot “vienotā kontaktpunkta” principu (atbildīgā iestāde pati pieprasa nepieciešamos saskaņojumus/atzinumus), kā arī nosakot, ka atļauju var atteikt, ja dokumenti nav iesniegti pilnībā, iecere neatbilst likuma kritērijiem (t. sk. garuma ierobežojumiem) vai ja skartie nekustamie īpašumi ir arestēti, un paredzot elastīgāku atļaujas pārreģistrēšanu arī gadījumos, kas neietilpst Administratīvā procesa likuma tiesību pārņēmēju tvērumā.

Noteikuma projekts Nr.: 24-TA-1222 Stadija: Nosūtīts 27.01.2026.

Grozījumi paredz pārstrukturēt un aktualizēt ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriju regulējumu biomasas kurināmajam un transporta biodegvielām, lai tas atbilstu jaunajai ES Direktīvai 2023/2413 (RED III) un vienlaikus saskaņotos ar jaunākajiem Latvijas likumiem (Enerģētikas likuma grozījumiem un Transporta enerģijas likumu), tādēļ no noteikumiem tiek svītrotas normas, kas pārceltas uz likuma līmeni, precizēts kritēriju tvērums un jaudas sliekšņi (kam kritēriji ir obligāti), ieviestas/precizētas definīcijas un “no-go” teritoriju pieeja (t.sk. kūdrāji, virsāji, mitrāji, “senie meži” u.c.), pastiprinātas prasības meža un lauksaimniecības biomasas izcelsmei, riska novērtējumam un ģeotelpisko datu publicēšanai, pārskatīti emisiju ietaupījuma sliekšņi arī esošām iekārtām noteiktos termiņos, kā arī precizēta atbilstības apliecināšanas/uzraudzības kārtība (t. sk. sasaistes ar ES datubāzi, masas bilanci, komersantu shēmas uzraudzības auditu) un institucionālā kompetence, aizstājot BVKB ar VVD pēc funkciju pārejas.

Krimināltiesības

Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā

Likumprojekta Nr.: 1168/Lp14  Stadija: Nodots komisijai 22.01.2026.

Grozījumi paredz dekriminalizēt narkotisko, psihotropo un jauno psihoaktīvo vielu neatļautu lietošanu nepilngadīgām personām, saglabājot administratīvo atbildību, bet izslēdzot kriminālatbildību par atkārtotu lietošanu, vienlaikus saglabājot kriminālatbildību par šo vielu iegādi vai glabāšanu, lai novērstu iesaisti nelikumīgā apritē, savukārt pilngadīgām personām arī turpmāk piemērot administratīvo sodu ar rakstveida brīdinājumu par kriminālatbildības iestāšanos atkārtotas lietošanas gadījumā gada laikā, tādējādi mazinot stigmatizāciju, veicinot nepilngadīgo motivāciju vērsties pēc medicīniskās un sociālās palīdzības, stiprinot resocializāciju un kaitējuma mazināšanu, kā arī saskaņojot regulējumu ar nepilngadīgo kriminālsodu reformas principiem un starptautiski atzītu praksi, kas uzsver veselības un sociālā atbalsta prioritāti pār sodīšanu.

Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 1019/Lp14  Stadija: Pieņemts 3. lasījumā 15.01.2026.

Grozījumi būtiski precizē un paplašina privātpersonu tiesības uz taisnīgu un efektīvu atlīdzinājumu par kaitējumu, kas nodarīts ar publisko tiesību juridiskās personas prettiesisku vai nepamatotu rīcību kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā (arī pirms procesa formālas uzsākšanas), aizstājot novecojušo terminoloģiju (“administratīvā pārkāpuma lietvedība” → “administratīvā pārkāpuma process”), skaidri nošķirot prettiesisku un nepamatotu rīcību un to atlīdzināšanas pamatus, precizējot lēmējiestādi (kaitējumu atlīdzina attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona), paplašinot līdzatbildības regulējumu gadījumos, kad persona ar apzinātu rīcību ir veicinājusi kaitējuma rašanos, ieviešot iespēju izņēmuma gadījumos atlīdzināt juridiskās palīdzības izdevumus virs normatīvajiem “griestiem”, ja tie bijuši objektīvi nepieciešami, precizējot mantiskā zaudējuma ierobežojumu piemērošanu tikai nepamatotas (nevis prettiesiskas) rīcības gadījumos, nosakot, ka nemantiskā kaitējuma apmērs sasaistāms ar minimālo mēnešalgu lēmuma pieņemšanas brīdī, paredzot rakstveida atvainošanās iespēju (ar privātpersonas piekrišanu – arī publisku, publicējot Latvijas Vēstnesī), kā arī skaidri nosakot atlīdzības izmaksas termiņus pēc lēmuma spēkā stāšanās, vienlaikus saskaņojot regulējumu ar Satversmes 92. pantu, aktuālo judikatūru un ES prasībām (tostarp Direktīvu (ES) 2016/800), ar spēkā stāšanos 2025. gada 1. septembrī.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 1004/Lp14  Stadija: Pieņemts 2. lasījumā 22.01.2026.

Likumprojekts sašaurina Ekonomisko lietu tiesas (ELT) kompetenci krimināllietās, ieviešot jaunu Kriminālprocesa likuma 442. panta 1.¹ daļu, kas nosaka — ja apsūdzība ietver vairākus noziedzīgus nodarījumus un smagākais vai viens no smagākajiem ir Krimināllikuma 195. pants (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana), ELT lietu izskata tikai tad, ja pārējie noziedzīgie nodarījumi atbilst konkrētam, likumā izsmeļoši uzskaitītam pantu lokam, bet citos gadījumos lieta ir piekritīga vispārējās jurisdikcijas tiesām; grozījumi saglabā ELT specializāciju smagu ekonomisko un koruptīvo noziegumu izskatīšanā, vienlaikus novēršot līdzšinējo situāciju, kur ELT nonāca arī lietas par seksuāliem noziegumiem, narkotiku apriti u.c., kas pievienotas pantu kopībā ar KL 195. pantu un neatbilst tās specializācijai; papildus likums nosaka detalizētus pārejas noteikumus — lietas, kurās izmeklēšana ELT jau uzsākta, turpina izskatīt ELT, bet lietas, kas saņemtas, bet vēl nav sāktas skatīt, pārsūta rajona tiesai pēc piekritības; šāds regulējums paredz līdzsvarot ELT noslodzi kriminālprocesos paralēli plānotajai ELT kompetences paplašināšanai civillietās, un grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī, vienlaicīgi ar grozījumiem Civilprocesa likumā (Nr.: 1003/Lp14).

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Likumprojekta Nr.: 1013/Lp14 Stadija: Pieņemts 3. lasījumā 15.01.2026.

Grozījumi galvenokārt ir tehniski un funkcionāli, vērsti uz e‑veselības sistēmas pārziņa maiņas īstenošanu (no Nacionālā veselības dienesta uz SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” no 2025. gada 1. janvāra), precizējot un pārdalot pacienta datu apstrādes tiesības starp institūcijām atbilstoši to kompetencei, paplašinot atsevišķu valsts institūciju (īpaši Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas un Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra) tiesības saņemt un apstrādāt pacienta veselības datus, lai izvērtētu veselības stāvokļa atbilstību dienestam, noteiktu nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi, lemtu par nelaimes gadījuma pabalstiem un veselības aprūpes izdevumu apmaksu, vienlaikus sašaurinot Nacionālā veselības dienesta datu apstrādes tvērumu tikai uz valsts apmaksāto pakalpojumu administrēšanu, budžeta uzraudzību un vēža skrīningu, kā arī nostiprinot Veselības inspekcijas lomu institūciju un to pilnvaroto darbinieku autorizēšanā piekļuvei e‑veselības sistēmai (neatspoguļojot šo informāciju publiskajos reģistros), paplašinot pacienta pilnvarotās personas tiesības saņemt informāciju ne tikai par veselības aprūpes pakalpojumiem, bet arī par pacienta veselības stāvokli, un ieviešot skaidru procesu, ka pacienta sūdzības par tiesību aizskārumu vispirms izskatāmas ārstniecības iestādē, tikai pēc tam – Veselības inspekcijā, tādējādi mazinot konfliktus, administratīvo slogu un veicinot savlaicīgu strīdu risināšanu, vienlaikus saglabājot atbilstību personas datu aizsardzības prasībām un nepaplašinot apstrādājamo datu apjomu pēc būtības.

Grozījumi Farmācijas likumā

Likumprojekta Nr.: 1185/Lp14 Stadija: Nodots komisijai 15.01.2026.

Grozījumi paredz nodrošināt pilnīgu Eiropas Savienības Regulas (ES) 2019/6 prasību ieviešanu veterināro zāļu aprites jomā, ieviešot digitālu un savstarpēji savietojamu veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmu un veterinārās e‑veselības informācijas sistēmu, kurās centralizēti tiek uzkrāti un apstrādāti dati par veterināro zāļu un cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanu dzīvniekiem, veterinārārstu sertifikāciju un veterinārajām receptēm, lai nodrošinātu veterināro zāļu pilnīgu izsekojamību, ar risku pamatotu uzraudzību un antimikrobiālās rezistences riska mazināšanu, vienlaikus nosakot Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” par oficiālo veterināro zāļu kvalitātes kontroles laboratoriju un riska zinātniskā novērtējuma veicēju, kā arī piešķirot juridisku spēku minētajās informācijas sistēmās sagatavotajiem dokumentiem bez droša elektroniskā paraksta, lai būtiski samazinātu administratīvo slogu un stiprinātu sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzību.

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1685 Stadija: Nosūtīts 20.01.2026.

Grozījumi paredz būtiski vienkāršot un modernizēt veterināro zāļu aprites regulējumu, salāgojot to ar Regulu (ES) 2019/6 un jaunajiem Farmācijas likuma pilnvarojumiem, tostarp precizējot terminoloģiju (tirdzniecības atļauja, iepakojums, veterinārmedicīnisko pakalpojumu sniedzējs), samazinot administratīvo slogu (pārejot no atļaujām uz dienesta lēmumiem, ļaujot elektronisku iesniegšanu, atsakoties no liekām veidlapām un dokumentu kopijām, pagarinot atļauto darbību termiņus līdz vienam gadam), vienkāršojot valstī nereģistrētu veterināro zāļu ievešanu un lietošanu, kā arī stiprinot antimikrobiālās rezistences ierobežošanu, nosakot B, C un D kategorijas antimikrobiālo līdzekļu lietošanas ierobežojumus un aizliegumus, vienlaikus svītrojot dublējošas nacionālās prasības un aktualizējot atsauces uz spēkā esošajiem ES un Latvijas normatīvajiem aktiem.

Citi

Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā

Likumprojekta Nr.: 997/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā 22.01.2026.

Likumprojekts paredz tehniskus grozījumus, lai pielāgotu nacionālo regulējumu Eiropas Komisijas lēmumam slēgt Eiropas strīdu izšķiršanas tiešsaistē platformu (SIT) saskaņā ar Regulu (ES) 2024/3228, kas atceļ Regulu (ES) 524/2013 un izbeidz patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē visā Eiropas Savienībā; līdz ar to likumprojekts svītro atsauces uz tiešsaistes strīdu izšķiršanas mehānismu, izsakot 5. panta 2. daļu jaunā redakcijā (ārpustiesas strīdu risinātājam ir pienākums izskatīt pārrobežu strīdus), kā arī izslēdz 8. panta 2. daļu un 15. panta 3. un 4. daļu, kas paredzēja pienākumus publicēt vai izsniegt informāciju par Eiropas Savienības ārpustiesas strīdu risinātājiem, jo šāds saraksts vairs netiks uzturēts pēc SIT platformas slēgšanas; grozījumi samazina administratīvo slogu Patērētāju tiesību aizsardzības centram un ārpustiesas strīdu risinātājiem, un stājas spēkā 2025. gada 21. jūlijā, nākamajā dienā pēc Regulas 3228 spēkā stāšanās).

Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums

Likumprojekta Nr.: 57/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā 22.01.2026.

Likums paredz tiesības ieceļot ar derīgu dokumentu, uzturēties līdz 3 mēnešiem, reģistrēties ilgākai uzturēšanai, saņemt uzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās dokumentus, kā arī vienkāršotu vīzu izsniegšanu ģimenes locekļiem. Noteikti kritēriji, kad drīkst ierobežot uzturēšanos vai izraidīt (sabiedriskās kārtības, drošības vai veselības dēļ), kā arī procedūra attiecībā uz lēmumiem, aizturēšanu un pārsūdzību. Likumā iekļautas arī administratīvās sankcijas par uzturēšanās noteikumu pārkāpumiem un pārejas regulējums Lielbritānijas pilsoņiem.

Grozījums Imigrācijas likumā

Likumprojekta Nr.: 1136/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā 22.01.2026.

Grozījumi paredz noteikt papildu pamatu termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanai, nosakot, ka ārzemniekam izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir anulējama, ja viņš viena kalendārā gada laikā ir izdarījis trīs administratīvos pārkāpumus sabiedriskās kārtības, pārvaldes vai ceļu satiksmes jomā (izņemot gadījumus, kad administratīvā akta darbība ir apturēta vai nolēmums par naudas soda samaksu nav stājies spēkā), tādējādi stiprinot valsts drošību, veicinot ārzemnieku likumpaklausību un mazinot sistemātiskas likumnepaklausības riskus sabiedrībā.

Imigrācijas likums

Likumprojekta Nr.: 56/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā 22.01.2026.

Likumprojekts pilnībā pārstrādā esošo regulējumu un nosaka vienotu, modernizētu sistēmu trešo valstu pilsoņu ieceļošanai, uzturēšanās nosacījumiem, vīzām, termiņuzturēšanās un pastāvīgajām atļaujām, nodarbinātībai, integrācijas pienākumiem, aizturēšanai un izraidīšanai, kā arī administratīvajai atbildībai, ieviešot skaidrākas procedūras, integrācijas prasības un drošības mehānismus, kas balstīti ES tiesībās un nacionālajās prioritātēs.

Grozījumi Imigrācijas likumā

Likumprojekta Nr.: 1180/Lp14 Stadija: Nodots komisijai 15.01.2026.

Grozījumi paredz pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1233, vienlaikus būtiski pilnveidojot trešo valstu pilsoņu uzturēšanās un nodarbinātības regulējumu Latvijā, nosakot vienkāršāku un skaidrāku vienotās uzturēšanās un darba atļaujas pieteikšanās procedūru, paplašinot iespējas dokumentus iesniegt elektroniski vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē arī uzturēšanās iemesla maiņas gadījumā, paredzot tiesības ārpakalpojumu sniedzējiem pieņemt uzturēšanās atļauju pieteikumus un veikt dokumentu īstuma pārbaudi, ieviešot standartizētas veidlapas ielūgumu un izsaukumu atteikuma vai atcelšanas gadījumiem, kā arī stiprinot trešo valstu darba ņēmēju aizsardzību, nosakot pārejas periodu jaunas nodarbinātības meklēšanai pēc darba attiecību izbeigšanas, precizējot ģimenes apvienošanas nosacījumus nepilngadīgu Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu aizbildņiem, izslēdzot vairs nelietderīgus vai nevienlīdzīgus uzturēšanās atļauju pamatus (tostarp ieguldījumus valsts vērtspapīros un atsevišķus Baltkrievijas pilsoņiem paredzētus izņēmumus), kā arī nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visu trešo valstu pilsoņiem un administratīvā sloga mazināšanu valsts pārvaldē.

Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”

Likumprojekta Nr.: 24-TA-1790 Stadija: Nosūtīts 20.01.2026.

Grozījumi likumā paredz paplašināt darbinieku aizsardzību maksātnespējas gadījumā, nodrošinot iespēju saņemt atlīdzību no darbinieku prasījumu garantiju fonda arī par periodu pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ja administrators nav savlaicīgi izbeidzis darba tiesiskās attiecības, samazināt administratīvo slogu, nosakot, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas un fonda ieņēmumu daļas izvērtēšana notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trijos gados, kā arī ieviest skaidru termiņu administratoram darbinieku prasījumu iesniegšanai Maksātnespējas kontroles dienestā, tādējādi stiprinot darbinieku tiesisko paļāvību un procesa prognozējamību.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 1198/Lp14 Stadija: Iesniegts 22.01.2026.

Grozījumi paredz pilnīgu saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā procesa automatizāciju, ieviešot pieteikumu, brīdinājumu, parādnieka atbilžu un lēmumu sagatavošanu un pieņemšanu tiešsaistes sistēmā bez tiesneša līdzdalības, precizējot pieteikuma saturu (atteikšanos no parādnieka dzīvesvietas norādīšanas), nosakot pienākumu apliecināt atkārtotas vēršanās nepieļaujamību, paredzot valsts nodevas samaksu tiešsaistē, pagarinot iebildumu iesniegšanas termiņu līdz 30 dienām, atsakoties no Ministru kabineta apstiprinātām veidlapām un tiesneša parakstīta lēmuma, kā arī nostiprinot, ka automatizētā kārtībā pieņemtie lēmumi ir izpildu dokumenti, lai samazinātu tiesu noslodzi un paātrinātu parādu piedziņas procesu.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 1187/Lp14  Stadija: Nodots komisijai 22.01.2026.

Grozījumi paredz ieviest visaptverošu aizsardzības mehānismu personām, kas darbojas sabiedrības interesēs, pret acīmredzami nepamatotām vai ļaunprātīgos nolūkos celtām prasībām (t. sk. stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību), nosakot īpašu civillietu izskatīšanas kārtību, tiesas tiesības ātri izbeigt šādas lietas, prasīt prasītājam nodrošināt tiesāšanās izdevumus, piemērot naudas sodus par ļaunprātīgu prasību celšanu un uzlikt pienākumu pilnībā atlīdzināt atbildētāja tiesāšanās izdevumus, vienlaikus atbrīvojot cietušās personas no valsts nodevas, ieviešot īpašu jurisdikciju prasībām par ārvalstīs ierosinātu ļaunprātīgu tiesvedību radīto kaitējumu un būtiski palielinot Civilprocesa likumā paredzētos naudas sodus par procesuāliem pārkāpumiem, lai nodrošinātu efektīvu ES Direktīvas 2024/1069 prasību pārņemšanu un stiprinātu vārda brīvību, demokrātiju un pilsonisko sabiedrību.

Augstākā tiesa

Senāts neierosina kasācijas tiesvedību lietā par godu un cieņu aizskarošu ziņu publicēšanu

14.01.2026.

Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kur fiziska persona prasīja no SIA “ŽURNĀLS SANTA” atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas un publiski atvainoties par interviju ar prokuroru krimināllietā, kurā prasītājs ir apsūdzētais. Tiesas atzina, ka publikācija atspoguļoja sabiedrības interesēs esošu informāciju par kriminālprocesa norisi, nepārkāpa nevainīguma prezumpciju un neradīja vidusmēra lasītājam priekšstatu par prasītāja vainu, jo bija skaidrs, ka lieta vēl tiek izskatīta. Medijs labā ticībā drīkstēja paļauties uz prokurora sniegto informāciju un nav atbildīgs par tās saturu. Senatoru kolēģija nekonstatēja pamatu sprieduma nepareizībai vai nozīmei tiesu prakses attīstībā, tādēļ kasācija netika ierosināta, un spēkā stājās Rīgas apgabaltiesas spriedums par prasības noraidīšanu.

Lieta SKC-208/2026 (C770887024)

Senāts skaidro, kā aprēķināms noilgums darbinieka prasījumiem pret darba devēju

22.02.2026.

Senāta Civillietu departaments, izskatot kasācijas sūdzību, atcēla Kurzemes apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Prasītāja lūdza atzīt darba tiesisko attiecību pastāvēšanu ar zemnieku saimniecību un piedzīt neizmaksāto darba algu un atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu, norādot, ka strādājusi bez rakstiska darba līguma. Apgabaltiesa prasību noraidīja, pamatojoties uz Darba likumā noteikto divu gadu noilgumu. Senāts norādīja, ka prasījums par darba tiesisko attiecību atzīšanu ir procesuāls un tam noilgums neattiecas, savukārt prasījumiem par darba samaksu un atvaļinājuma atlīdzību noilgums vērtējams katram maksājumam atsevišķi. Tā kā apgabaltiesa to nebija izvērtējusi, spriedums atzīts par nepareizu un atcelts.

Lieta SKC-190/2026 (C69442924)

Satversmes tiesa

Satversmes tiesa ierosina lietu par aizliegumu iegūt nekustamo īpašumu Latvijā juridiskām personām, kas pieder Krievijas vai Baltkrievijas valstpiederīgajiem

22.01.2026.

Satversmes tiesa ierosināja lietu par Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma 2. panta 5. punkta atbilstību Satversmes 1., 91. un 105. pantam, kā arī LESD 63. panta pirmajai daļai. Apstrīdētā norma aizliedz iegūt nekustamo īpašumu juridiskām personām, kurās vismaz 25 % līdzdalības vai patiesā labuma guvēja statuss ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem. Pieteikumu iesniegusi komercsabiedrība, kas pieder Krievijas pilsonei ar ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, norādot uz tiesību uz īpašumu, tiesiskās paļāvības un vienlīdzības principa pārkāpumu, kā arī uz nepamatotu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu.

Saeimai uzdots līdz 2026. gada 23. martam iesniegt atbildes rakstu, lietas sagatavošanas termiņš noteikts līdz 2026. gada 21. jūnijam.

Saistītā lieta: 2026-01-0106

Satversmes tiesa ierosina lietu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu apsūdzēta zvērināta advokāta atstādināšanu no pienākumu pildīšanas uz kriminālprocesa laiku

22.01.2026.

Satversmes tiesa ierosināja lietu par Advokatūras likuma 17. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 106. pantam. Apstrīdētā norma paredz, ka no pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības laiku obligāti atstādināmi zvērināti advokāti, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīšā noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar profesionālo pienākumu veikšanu. Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma, jo tās izskatīšanā ir strīds par atstādināšanas lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka ierobežojums var būt nesamērīgs, jo atstādināšana iestājas jau no aizdomās turētā statusa un var ilgt gadiem, radot būtisku kaitējumu ienākumiem un reputācijai, bet likumdevējs neesot pietiekami izvērtējis samērīgumu. Satversmes tiesa lūdza Saeimai līdz 2026. gada 22. martam iesniegt atbildes rakstu; lietas sagatavošanas termiņš – 2026. gada 21. jūnijs.

Saistītā lieta: 2026-02-01