Aptuveni 30% Latvijas meža zemes ir noteikti dažādi dabas aizsardzības ierobežojumi. Daļā gadījumu tas nozīmē pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu – uz gadiem vai pat nenoteiktu laiku.

Raksta autore: Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērināta advokāte, Sorainen

Šādu situāciju vērtēja Satversmes tiesa 2026. gada 10. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2025-09-03. Lietas priekšmets – Ministru kabineta noteikumu atbilstība Satversmes 91. un 105. pantam, ciktāl tie paredz fiksētu kompensāciju par mikrolieguma noteikšanas rezultātā radītiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Lietas apstākļi un strīda būtība

Pieteikuma iesniedzēji ir privātpersonas – meža zemju īpašnieki, kuru īpašumos konstatēta īpaši aizsargājamas sugas – jūras ērgļa – ligzdošana. Pamatojoties uz šo faktu, attiecīgajās teritorijās noteikti mikroliegumi ar pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu. Šādos gadījumos Ministru kabinets no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem paredzējis ikgadēju kompensāciju 160 līdz 196 eiro apmērā par hektāru. Kompensācijas summa ir atkarīga no koku veida, bet nav atkarīga no konkrētās mežaudzes vecuma, bonitātes vai tirgus vērtības.

Pieteikuma iesniedzēji vērsās Satversmes tiesā, jo pirmkārt, pilnīgs saimnieciskās darbības aizliegums pēc sava tiesiskā rakstura esot pielīdzināms īpašuma piespiedu atsavināšanai Satversmes 105. panta ceturtā teikuma izpratnē. Otrkārt, vienotas kompensācijas piemērošana neatbilstot tiesiskās vienlīdzības principam, jo netiek ņemtas vērā būtiskas atšķirības starp dažādām mežaudzēm.

Papildu nozīme lietā ir mikrolieguma ilgumam. Formāli tas ir saistīts ar sugas aizsardzības nepieciešamību. Praksē – kā lietā norādīja Dabas aizsardzības pārvalde – mikroliegumu atcelšana notiek reti, parasti tos pārveido par teritorijām ar vēl stingrāku aizsardzības režīmu. Tādējādi ierobežojuma termiņš iegūst faktiski nenoteiktu raksturu.

Ierobežojums bez skaidra beigu termiņa

Satversmes tiesa lietu izvērtēja Satversmes 105. panta pirmo triju teikumu tvērumā, nekonstatējot īpašuma tiesību pilnīgas atsavināšanas pazīmes. Tiesa uzsvēra īpašuma formālo saglabāšanu – mikroliegums netraucē piekļuves tiesības, atsavināšanas iespēju, ieķīlāšanas iespēju. Tādēļ Satversmes tiesa neuzskatīja, ka meža zemes faktiski ir atsavinātas.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.