Lasītājs pēc Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojuma saņemšanas lūdzis žurnāla “iFinanses” ekspertu viedokli, vai pastāv korelācija starp Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.pantā ietvertajiem nosacījumiem attiecībā uz līdzekļu izlietojumu un organizācijas tiesībām atskaitīt priekšnodokli atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam. Skaidrojam!
Raksta autori: Kristīne Skrastiņa, SIA “Sorainen ZAB”, vecākā juriste; Oļegs Spundiņš, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists
Situācijas apraksts
Biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, un tā saskaņā ar statūtos noradītajiem mērķiem attīsta un popularizē sportu Latvijā.
Biedrība rīko sporta spēļu posmu. Finanšu līdzekļi nāk no valsts budžeta un reklāmdevējiem. Par reklāmu biedrība izraksta rēķinu, piemērojot pievienotās vērtības nodokli (PVN) un samaksājot to valsts budžetā. Spēļu dēļ biedrībai rodas izdevumi. Izdevumiem, kuri tiek segti no dotācijas, priekšnodoklis netiek atskaitīts. Izdevumiem, kuru ieņēmumu izcelsme ir reklāmdevēji, mūsuprāt, ir jāatskaita priekšnodoklis atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) noteikumiem.
Piemēram, ieņēmumi no reklāmas ir 1000 eiro plus PVN 210 eiro, izdevumi (piemēram, spēļu inventāra iegāde) ir 1000 eiro plus PVN 210 eiro. PVN 210 eiro apmērā tiek samaksāts valsts budžetā, tāpat arī 210 eiro par izdevumiem tiek atskaitīti kā priekšnodoklis.
Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis par priekšnodokļa atskaitīšanu ir citāds: “Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.panta 2.daļa nosaka, ja sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75% no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.”
Savukārt biedrība priekšnodokļa atskaitīšanas kārtībā vadās pēc PVN likuma, kurā nav atrodams dalījums 75/25%.
Pēc VID skaidrojuma minētajā piemērā sanāk, ka PVN 210 eiro apmērā biedrība samaksā valsts budžetā, bet kā priekšnodokli atskaitīt drīkst tikai 25% no samaksātā priekšnodokļa, proti, 52,50 eiro (210 x 25%), bet atlikušie157,50 eiro, par ko biedrība varētu, piemēram, uzrīkot jauniešiem papildu sporta aktivitātes, tiek zaudēti, jo VID interpretē likumu sev par labu.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
