Nodokļi Latvijā regulāri kļūst par karstu diskusiju tematu – uzņēmēji sūdzas par slogu, politiķi runā par reformām, bet sabiedrībā joprojām netrūkst neskaidrību par to, kas patiesībā nedarbojas. Raidījumā “Virziens” par nodokļu sistēmu un ekonomikas attīstību savu skatījumu izklāsta nodokļu eksperts un advokātu biroja “” partneris .
Pēc Taukača teiktā, Latvija nodokļu ziņā nebūt nav tik sliktā situācijā, kā nereti tiek apgalvots. Starptautiskās konferencēs, kur piedalās nodokļu eksperti no dažādām valstīm, Baltijas reģions bieži tiek vērtēts diezgan pozitīvi. “Tajā konferencē bija ļoti labi redzams, ka mums nav kaut kāda superunikāla situācija salīdzinājumā ar citām valstīm. Mēs esam nosacīti attīstīto valstu sektorā, un mums nevajag krist panikā, ka mums viss ir slikti,” saka Taukačs.
Viņš uzsver, ka arī Baltijas līmenī nodokļu sistēma kopumā izskatās konkurētspējīga. Neraugoties uz biežajām diskusijām par nodokļu slogu, starptautiskajos salīdzinājumos reģions pat tiek uzskatīts par samērā pievilcīgu uzņēmējdarbībai. “Kopumā tā Baltijas sistēma nav slikta uz visas pasaules fona. Es pat redzēju topu, kur Latvija ir otrajā vietā aiz Igaunijas,” norāda Taukačs.
Tomēr eksperts piebilst, ka nodokļu politika Latvijā joprojām prasa pārdomātus uzlabojumus. Viens no pozitīvākajiem soļiem, viņaprāt, ir neapliekamā minimuma palielināšana, kas palīdz mazināt slogu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. “Tas, ka mēs pacēlām neapliekamo minimumu, manuprāt, ir pareizs virziens. Daudzi citās valstīs nesaprot, kāpēc mēs vispār apliekam ar nodokli tik mazas algas,” skaidro Taukačs.
Kas būtu jāmaina Latvijā?
Vienlaikus viņš uzsver, ka lielākais izaicinājums Latvijā joprojām ir ēnu ekonomika. Lai gan krāpšanās ar pievienotās vērtības nodokli pēdējos gados samazinās, darbaspēka jomā problēma joprojām ir ļoti aktuāla. Tāpat eksperts uzskata, ka nākotnē lielu lomu situācijas uzlabošanā spēlēs tehnoloģijas: “Es uzskatu, ka vēl piedzīvošu laikus, kad ieņēmumu dienests būs automatizēts process – it īpaši mazā biznesa un fizisko personu līmenī.”
Līdz ar digitalizāciju mainās arī maksāšanas paradumi. Skaidras naudas loma ekonomikā pakāpeniski sarūk, jo bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien vienkāršāki un ērtāki. “Skaidra nauda pamazām pazudīs. Nevis ar piespiešanu, bet tāpēc, ka vienkārši nebūs ērti ar to norēķināties,” prognozē Taukačs.
Runājot par valsts nākotni, eksperts uzsver, ka Latvijai jāizmanto savas priekšrocības – tehnoloģijas, digitalizācija un spēcīgi IT speciālisti: “Latvija jau ir sevi pozicionējusi kā tehnoloģiju valsti ar gudriem IT prātiem un ļoti labu interneta infrastruktūru. Ap to arī vajadzētu veidot valsts attīstības stāstu.” Viņaprāt, tieši šāda pieeja palīdzētu Latvijai piesaistīt uzņēmumus, investīcijas un talantus arī nākotnē.
Visu raidījumu klausieties un skatieties ierakstā!
