Kamēr vieni uz finanšu tehnoloģijām jeb fintech raugās piesardzīgi vai pat ar aizdomām, citi nozares straujajā izaugsmē kopš 2008. gada finansiālās krīzes redz iespēju. Jebkurā gadījumā – finanšu tehnoloģiju pakalpojumi maina sabiedrības ieradumus un tādā vai citā formā ienāk ikviena ikdienā. Kas un kā šo nozari regulē Latvijā? Kam pievērst uzmanību, izvēloties fintech pakalpojumus? Par to jaunākajā “ studijā” sarunā.
Šajā “ studijā” epizodē vadītājam, zvērinātam biroja “” partnerim , studijā pievienojas finanšu tiesībās pieredzējuši zvērināti , “” partneri un .
Mīts ir daudzu priekšstats, ka finanšu tehnoloģiju pakalpojumi ļauj izvairīties no nodokļu nomaksas vai apiet citas prasības – uz fintech attiecas visi tie paši regulējumi un uzraudzība, kādi ir citiem finanšu nozares spēlētājiem.
Lai gan eksperti fintech regulējošo vidi un attieksmi pret potenciālajiem tirgus dalībniekiem Latvijā kopumā vērtē kā draudzīgu un atvērtu, vismaz pagaidām fintech uzņēmumu skaita ziņā ievērojami atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas.
R. Eņģelis mudina neskatīties tikai uz kvantitatīviem rādītājiem. Lietuvā regulatīvā attieksme salīdzinoši nesenā pagātnē bija daudz liberālāka, kas to ļāva uzskatīt par fintech jauno Eiropas uzlecošo zvaigzni. Izsniegto maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu licenču skaits sasniedzis gandrīz tūkstoti, bet tad strauji samazinājies – slēgti “zombiji” jeb tie uzņēmumi, kas nedarbojas, un tie, kuriem regulatoru vērtējumā bijušas nopietnas problēmas.
“Šobrīd Lietuva izbauda paģiras pēc ballītes, un pievēršas esošā tirgus un ekosistēmas sakārtošanai,” vērtē R. Eņģelis. Apetīte uz jaunu tirgus dalībnieku piesaisti Lietuvā ir tuvu nullei, kas ir iespēja Latvijai.
Kādas ir fintech nozares un ekovides attīstības prognozes? Kāpēc esam kārdinošs galamērķis ārvalstu fintech uzņēmumiem? Ko darbs fintech vidē prasa no ?
“ studijā” sesto epizodi skatieties vai klausieties šeit.
