Piecus gadus pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā – ar 2027. gadu – visās jaunajās dzīvojamās ēkās, kas pārsniedz piecus stāvus, Latvijā ir jābūvē patvertnes. Šo māju nākotnes iemītniekiem tas, nenoliedzami, ir ieguvums, taču arī papildu izmaksas.
“Delfi Bizness” skaidro, ko tieši paredz jaunās prasības, ko tas nozīmē uzņēmējiem, par ko tie tagad lauza galvu un ar ko savukārt būs jārēķinās ēku gala lietotājiem – pircējiem un nomniekiem.
Lietošanas tiesību risinājums
Zvērināts advokāts Jorens Jaunozols:
Juristiem šajā jomā vēl darba īsti nav, jo neviens projekts nav iesniegts būvvaldē. Var prognozēt, ka daudzi centīsies savus projektus iesniegt saskaņošanai līdz šī gada beigām, jo tad jaunā prasība vēl uz tiem neattieksies.
No tirgus dalībnieku puses satraukuma nav, lai gan būs izmaksu pieaugums. Pašlaik ir dzirdēts par 5–10 %, bet vēl par agru precīzi to prognozēt, rēķinoties ar esošo ģeopolitisko stāvokli. Tā kā patvertnes normālos apstākļos varēs izmantot arī citiem mērķiem, domāju, ka kopumā gala lietotājs uz to skatīsies kā uz ieguvumu. Visticamāk, laika gaitā tās kļūs par “jauno normālo”, un, ja cenas pieaugums nebūs pārāk būtisks, objekti ar patvertnēm var kļūt pieprasītāki nekā mājas bez tām.
Juridisks kāzuss, ko, iespējams, nāksies nākotnē risināt, – precīzi noteikt patvertnes lietošanas tiesības. Piemēram, ja miera laikā to varēs izmantot atsevišķi lietotāji atbilstoši pielīgtam lietošanas sadalījumam, skaidrs, ka “X stundā” lietošanas ierobežojumiem nevajadzētu pastāvēt.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
