Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Evija Velvele

Konkurence un regulētās jomas

Pakalpojumu drošuma likums

Likumprojekts Nr.: 962/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā

Likumprojekta mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu sniegšanu patērētājiem. regulējumus, jo preču drošumu turpmāk regulēs Regula 2023/988. Attiecīgi, Preču un pakalpojumu drošuma likums zaudēs spēku un tiks aizstāts ar Pakalpojumu drošuma likumu. Attiecībā uz pakalpojumu drošumu likumprojektā tiek saglabāts pašreizējais regulējuma ietvars, precizējot un padarot skaidrākus atsevišķus piemērošanas aspektus.

Grozījumi Autortiesību likumā

Likumprojekts Nr.: 1393/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko skaidrību par skatuves mākslas darba autoriem, kā arī precizēt Autortiesību likumā ietverto regulējumu par galīgajiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai nodrošinātu tā pilnīgāku atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvai 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā

Likumprojekts Nr.: 1354/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likumprojekta mērķis ir noteikt aizliegumu Latvijā saņemt, uzglabāt, izmantot un pārvietot iekārtas, par kurām nav sniegta informācija vai kuras nav reģistrētas tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtu reģistrā, paredzēt atbildību par aizlieguma neievērošanu, paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības iekārtu reģistram, nosacījumus un kārtību, kādā šajā reģistrā reģistrē iekārtas un sniedz informāciju par iekārtu pārvietošanu, kā arī noteikt iestādi, kas izveido un uztur reģistru. Likumprojekts stājas spēkā 2027.gada 1.janvārī.

Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā

Likumprojekts Nr.: 1339/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā

Grozījumu pamatuzdevums ir novērst Eiropas Komisijas konstatētās Direktīvas (ES) 2019/882 nepilnīgas transponēšanas problēmas, papildinot Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu ar trūkstošajām definīcijām (t.sk. “pakalpojums”, “saskaņotais standarts”, “tehniskā specifikācija”, “dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojums”), lai izpildītu Eiropas Savienības tiesību prasības un izbeigtu pārkāpuma procedūru.

Transports un loģistika

Grozījumi MK 2014.gada 26.maija noteikumos Nr.272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība”

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2942 Stadija: Stājās spēkā 23.04.2026.

MK noteikumu projekts paplašina VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” tiesības iekasēt maksu par sniegto pakalpojumu, attiecinot to arī uz nodevas maksājumiem portālā www.lvvignette.eu. Noteikumu projekts saskaņo normatīvā akta tekstu ar 2026.gada 22.janvārī pieņemtajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā.

MK noteikumi Nr. 246 “Traktortehnikas un tās velkamo transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanas noteikumi”

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-2771 Stadija: Pieņemts 05.05.2026., stāsies spēkā 01.07.2026.

Šī tiesību akta projekta mērķis ir sakārtot un precizēt traktortehnikas, piekabju un maināmo velkamo iekārtu individuālās atbilstības novērtēšanas kārtību un tehniskās prasības, noteikt izņēmumus, kā arī savstarpējās atzīšanas un informācijas apmaiņas (paziņošanas) kārtību. Tas paredz arī aizstāt spēkā esošos MK noteikumus Nr. 731 ar skaidrāku un praksē plašāk piemērojamu regulējumu. Spēkā stāšanās plānota 2026.gada 1.jūlijā.

Finanses un apdrošināšana

Grozījumi Maksātnespējas likumā

Likumprojekta Nr.: 1260/Lp14 Stadija: Iesniegts

Grozījumu, kuriem jāstājas spēkā 2026.gada 1.oktobrī, mērķis ir precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši plānotajai Maksātnespējas kontroles dienesta reformēšanai, tā funkcijas un uzdevumus nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Iestādes reformēšana tiek īstenota, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, mazinātu iestāžu sadrumstalotību, centralizētu līdzīgās kompetences un optimizētu resursu izmantošanu maksātnespējas uzraudzības jomā. Tāpat likumprojekts papildina Maksātnespējas likumu atbilstoši 2024.gada 24.oktobra Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2023-44-01.

Komerctiesības

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Likumprojekta Nr.: 1105/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā

Ar šiem grozījumiem tiek ieviesti uzlabojumi publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā, spēcinot publiskas personas kā akcionāra iesaisti kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā. Tiek salāgotas likuma normas ar Komerclikuma regulējumu atbilstoši 2023.gada 11.maija likumam “Grozījumi Komerclikumā”, un tiek precizēti publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas un pārveides noteikumi, likumā tiek nostiprināti publisku personu kapitāla daļu labas pārvaldības principi, kā arī veikti terminu skaidrojumi.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Likumprojekts Nr.: 1153/Lp14 Stadija: Izsludināts 15.05.2026.

Likumprojekta mērķis ir papildināt esošo regulējumu, lai juridiski nostiprinātu jaunu tiesību – atsevišķās lietošanas tiesību, un veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās atsevišķās lietošanas tiesību objektus kā civiltiesiskās apgrozības objektus, vienlaikus paredzot noteikumus vienotas piemērošanas prakses ieviešanai atsevišķas lietošanas tiesības nodibināšanas un nostiprināšanas kontekstā.

Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā

[EV1] Likumprojekta Nr.: 1324/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā

Ar likumprojektu tiks precizēts Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu 6. punkts, skaidri nosakot, ka attiecīgā tiesību norma ir piemērojama visiem pašvaldību iepriekš noslēgtajiem dzīvojamo telpu īres līgumiem – gan tiem, kas noslēgti, pašvaldībai īstenojot autonomo funkciju (sniegt palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā), gan tiem līgumiem, kas noslēgti ārpus autonomās funkcijas izpildes. Vienlaikus tiks precizēta arī šo līgumu pārslēgšanas kārtība, to saskaņojot ar pārejas noteikumu 5. punktā noteikto vispārējo regulējumu. Papildus tam, ar likumprojektu attiecībā uz dzīvojamo telpu īres līgumiem, kuros izīrētājs ir pašvaldība, tiek noteikts no vispārējā regulējuma atšķirīgs – ilgāks – līgumu pārslēgšanas termiņš. Proti, atkāpjoties no Īres likuma pārejas noteikumu 5. punktā noteiktā vispārējā termiņa, tiek paredzēts to pagarināt līdz 2028. gada 31. decembrim. Attiecīgais regulējums tiek nostiprināts, precizējot pārejas noteikumu 6. punktu, kas attiecas tieši uz pašvaldību kā izīrētāju noslēgtajiem dzīvojamo telpu īres līgumiem.

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

Likumprojekts Nr.: 1362/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likumprojekts paredz novērst situācijas, kurās privatizēto dzīvokļu īpašnieki nevar iegūt īpašumā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemi, ja tā atrodas valsts vai pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā un tās sadalīšana nav iespējama vai kopīpašnieks nepiekrīt zemes reālai sadalei, tādējādi novēršot normatīvus šķēršļus zemes un būves nedalāmības principa īstenošanai.

Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums

Likumprojekts Nr.: 1352/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likuma mērķis ir nodrošināt zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās esošajiem zemes īpašniekiem tiesības saņemt kompensāciju no valsts šajā likumā noteiktajos gadījumos. Tas nosaka kompensācijas piešķiršanas nosacījumus, kompensācijas apmēra aprēķināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā Valsts zemes dienests izmaksā kompensāciju.

Enerģētika

Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Likumprojekts Nr.: 1349/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā

Likumprojekta mērķis ir pārnest atsevišķas līdzšinējā Enerģētikas drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma normas uz likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu“, lai vēja elektrostaciju projektu regulējums būtu vienotāks, loģiskāks un prognozējamāks. Iepriekš minētais likums netiek vairs uzskatīts par lietderīgu, jo tas rada papildu administratīvus šķēršļus, taču vienlaikus atsevišķas efektīvas normas ir saglabājamas un integrējamas likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu“. Praktiski likumprojekts paredz noteikt, kurās teritorijās atļauta lielas jaudas vēja elektrostaciju būvniecība un kādos gadījumos šādiem vēja parkiem piemērojams sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums.

Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu

Likumprojekts Nr.: 1348/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā

Tā kā šobrīd galvenais uzdevums vairs nav saglabāt ārkārtas situācijas ietekmē radītu speciālo regulējumu, bet gan nodrošināt vienotu, loģisku un prognozējamu procedūru kopumu, kurā  IVN jautājumi tiek risināti likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, būvniecības procesa  jautājumi – Būvniecības likumā, savukārt NIO jautājumi – Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Tādēļ atsevišķas likuma normas tiks pārnestas uz likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu“.

Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu

Likumprojekts Nr.: 1338/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likumprojekta mērķis ir apstiprināt Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju.

Krimināltiesības

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekta Nr.: 1325/Lp14 Stadija: Iesniegts

Grozījumi izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11.  aprīļa direktīvu (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK, tostarp papildinot Krimināllikumu ar pantiem par zemes dzīļu un ūdeņu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, kuģu pārstrādes noteikumu pārkāpšanu, iekārtu nelikumīgu ekspluatāciju, noteiktu izejvielu un no tām iegūtu izstrādājumu nelikumīgu laišanu tirgū, darbībām ar invazīvām svešzemju sugām, darbībām, kas veiktas bez ietekmes uz vidi novērtējumu, pantiem par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī citi grozījumi.

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā

Likumprojekta Nr.: 1333/Lp14 Stadija: Iesniegts

Grozījumu mērķis ir ierobežot iespēju aizdomās turētām, apsūdzētajām, kā arī notiesātajām personām, kuras izvairās no izmeklēšanas, krimināllietas izskatīšanas vai piespriestā kriminālsoda izpildes, izmantot personu apliecinošus dokumentus un līdz ar to – arī dažādus pakalpojumus, kā arī ierobežot tiesības pārvietoties. Likumprojekts paredz noteikt tiesisko regulējumu, kas apturētu iespēju šādiem cilvēkiem turpināt pilnvērtīgi izmantot personu apliecinošus dokumentus, šādi ierobežojot iespējas šīm personām pārvietoties, kā arī izmantot dažādus valsts un privātos pakalpojumus, vienlaikus izvairoties no tiesiskās atbildības.

Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā

Likumprojekta Nr.: 1332/Lp14 Stadija: Iesniegts

Tāpat kā augstāk minētajam likumprojektam, šō grozījumu mērķis ir ierobežot iespēju aizdomās turētajām, apsūdzētajām, kā arī notiesātajām personām, kuras izvairās no izmeklēšanas, krimināllietas izskatīšanas vai piespriestā kriminālsoda izpildes, izmantot elektroniskas identifikācijas līdzekļus un līdz ar to – arī elektroniskos pakalpojumus. Likumprojekts paredz noteikt tiesisko regulējumu, kas apturētu šādu personu piekļuvi elektroniskās identifikācijas rīkiem (piemēram, Eid, eParaksts u.c.), tādējādi samazinot iespējas šīm personām turpināt pilnvērtīgi darboties digitālajā vidē, vienlaikus izvairoties no tiesiskās atbildības.

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Farmācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 1344/Lp14 Stadija: Iesniegts

Tā kā pašreizējais regulējums Farmācijas likumā neparedz vispārējā tipa aptiekai un stacionārai ārstniecības iestādei ar slēgta tipa aptieku  kas minēta Farmācijas likuma 34. panta otrajā punktā, tiesības tieši iegādāties zāles citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, tad likumprojekta mērķis ir veicināt zāļu pieejamību un mazināt to nepieejamības risku, nosakot stacionārām ārstniecības iestādēm ar slēgta tipa (ārstniecības iestādes) aptieku un vispārējā tipa aptiekām tiesības iegādāties zāles, tostarp nereģistrētas, citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, ja tās nav pieejamas Latvijā, ievērojot

attiecīgās dalībvalsts regulējumu, kā arī precizējot tiesības un pienākumus attiecībā uz tiešajām zāļu piegādēm no minētajām valstīm.

Aizsardzība

Grozījums Ieroču aprites likumā

Likumprojekts Nr.: 1307/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā

Grozījumu mērķis ir noteikt tiešu aizliegumu izsniegt ieroča atļaujas Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri vienlaikus ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi, kā arī radītu tiesisku pamatu jau izsniegto atļauju anulēšanai.

Citi

Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums

Likumprojekta Nr.: 1314/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likumprojekts “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums” izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz patērētājiem, kas rodas degvielas straujā mazumtirdzniecības cenas pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu valsts apgādes drošības stiprināšanu. Likumprojekts nosaka  solidaritātes maksājuma pienākumu degvielas (benzīna un dīzeļdegvielas) mazumtirgotājiem, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniedz objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Solidaritātes maksājums ir pagaidu mehānisms, kas tiek piemērots  gadījumos, ja degvielas mazumtirdzniecības cena būtiski pārsniedz naftas produktu cenu izmaiņas pasaules tirgos, tādejādi mazinot ar degvielas cenu pieaugumu saistīto ietekmi uz tautsaimniecību.

Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums

Likumprojekta Nr.: 1186/Lp14 Stadija: stājies spēkā 07.05.2026.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu nacionālajos tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Direktīvu (ES) 2024/1069 par personu, kas iesaistījušās sabiedrības līdzdalībā, aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām un ļaunprātīgu tiesvedību (SLAPP). Ar likumprojektu paredzēts noteikt sabiedrības interešu jautājumu un darbošanās sabiedrības interesēs tvērumu, definēt ļaunprātīgu prasību pret šādām personām, noteikt tām pieejamās procesuālās garantijas civillietās, regulēt atbalsta sniegšanu šīm personām, kā arī ietvert vispārīgu regulējumu par ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi. Ir izstrādāts arī saistītais likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kurā pārņemtas Direktīvas normas, ko nevar pārņemt šajā likumā, kā arī detalizētāk regulēti atsevišķi procesuālie jautājumi, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtība.

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekta Nr.: 1187/Lp14 Stadija: stājies spēkā 07.05.2026.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personām aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām jeb nodrošināt aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos, saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs, pārņemot nacionālajā regulējumā 2024.gada 11.aprīlī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību prasības, tostarp arī ieviešot jaunu 30.11 nodaļu “Lietas, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos”, kas nosaka kārtību civillietu izskatīšanai, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma izpratnē celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos, paredzot, ka tiesa šādas lietas izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā

Likumprojekta Nr.: 1203/Lp14 Stadija: stājies spēkā 19.05.2026.

Likumprojekts izstrādāts, lai Valsts tiesu ekspertīžu birojs varētu ātrāk un efektīvāk nodrošināt tam noteikto funkciju veikšanu, kā arī mazinātu birokrātisko dokumentu apriti, paredzot, ka Valsts tiesu ekspertīžu birojam ir tiesības izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, ievietojot tajā daktiloskopiskajā ekspertīzē iegūtās pēdas, kā arī veikt biometrijas datu apstrādi.

Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”

Likumprojekta Nr.: 1156/Lp14 Stadija: stājies spēkā 07.05.2026.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2025. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2024-07-01 (turpmāk – Spriedums lietā Nr. 2024-07-01). Ar Spriedumu lietā Nr. 2024-07-01 atzīts, ka personas nāves gadījumā piemērotais valsts kompensācijas piešķiršanas mehānisms — kad kopējā summa tiek proporcionāli sadalīta starp visām kriminālprocesā atzītajām cietušajām personām — neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam, jo nenodrošina taisnīgu un samērīgu atlīdzinājumu katram cietušajam. Ar Likumprojektu noteikts, ka šādos gadījumos kompensācija katram cietušajam tiks piešķirta pilnā apmērā, nevis sadalīta proporcionāli starp vairākām cietušajām personām. Papildus ar Likumprojektu veikti arī vairāki precizējumi, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un nodrošinātu valsts kompensācijas izmaksas un piedziņas procesa efektīvāku norisi.

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā

Likumprojekta Nr.: 1358/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likumprojekts paredz izslēgt Saeimas vēlēšanu likuma 50.pantu, kas šobrīd uzliek par pienākumu iznīcināt vēlēšanu zīmes desmit dienu laikā pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas, saglabājot vienīgi vēlēšanu komisiju protokolus nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam. Tā vietā tiek piedāvāts izteikt likuma 50.pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka vēlēšanu zīmes ir uzglabājamas divpadsmit mēnešus pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas dienas un ir iznīcināmas tikai pēc šī termiņa beigām.

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 1346/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā

Likumprojekts ir izstrādāts, lai harmonizētu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu  likumu ar Saeimā izskatāmo likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”  (Nr. Lp14/1035) attiecībā uz kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem, to pārbaudes  kārtību un uzticamības nodrošināšanu, saistīto regulējumu par apakšuzņēmējiem un noslēgta  iepirkuma līguma grozījumiem, kā arī izmaiņām saistībā ar administratīvo sodu piemērošanu,  zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanu, piedāvājumu precizēšanas robežu un  piedāvājumu nodrošinājumu. Iesniegtais likumprojekts nodrošinātu vienotu un modernu  pretendentu izslēgšanas regulējumu visā publisko iepirkumu sistēmā, neradot atšķirīgas  prasības un regulējumu saistībā ar pretendentu un piegādātāju izslēgšanas noteikumiem,  regulējumu par apakšuzņēmējiem, līguma grozījumiem, administratīvo sodu piemērošanu, zaļā  publiskā iepirkuma prasību piemērošanu, piedāvājumu precizēšanas robežu un piedāvājumu nodrošinājumu.

Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā

Likumprojekts Nr.: 1134/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā

Ar grozījumiem tiek piedāvāts paaugstināt administratīvos naudas sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem. Tādējādi administratīvo sodu palielināšana, likumprojekta iesniedzējuprāt, var veicināt valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts valodas jomā, tādējādi veicinot valsts valodas kā drošības, konstitucionālo vērtību un nacionālās identitātes vienu no pamatiem. Ar grozījumiem tiek piedāvāts par 20.pantā paredzēto pārkāpumu noteitos administratīvā naudas soda apmērus palielināt, paredzot, ka par šīm darbībām piemēro naudas sodu no divdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.

Augstākā tiesa

Lietu par nelikumīgu ziņu vākšanu Krievijas labā un naida kurināšanu neskatīs kasācijas kārtībā

Senāta Krimināllietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā persona notiesāta par ziņu vākšanu un nodošanu Krievijas izlūkdienestam (ar Telegram starpniecību) un nacionālā/etniskā naida kurināšanu. Senāts secināja, ka pirmās un apelācijas instances tiesas pamatoti atzinušas vainu par pierādītu ārpus saprātīgām šaubām, bet kasācijas sūdzība būtībā mēģināja pārvērtēt faktus, ko kasācijā nepārbauda, tāpēc spēkā palika 7 gadu brīvības atņemšana un 2 gadu probācijas uzraudzība.

Nav pamata apšaubīt slēdzienu, ka uztura bagātinātāju reklamēšana izpaudusies kā negodīga komercprakse

Senāta Administratīvo lietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par PTAC piemērotu EUR 15 000 sodu sociālo tīklu satura veidotājai par negodīgu komercpraksi, reklamējot uztura bagātinātājus (t.sk. nereģistrētus produktus, aizliegtas ārstnieciskas/profilaktiskas norādes un bērnu iesaisti reklāmā), jo rajona tiesa un apgabaltiesa pamatoti bija atzinušas pārkāpumu par sevišķi smagu un sodu par samērīgu, bet kasācijas sūdzība tikai atkārtoja iepriekš noraidītus argumentus un nenorādīja uz tiesību normu piemērošanas kļūdām.

Senāts apstiprina tiesas secinājumus, ka iepirkuma procedūras pārtraukšana apdraudējusi godīgu konkurenci

Senāta administratīvo lietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par VSIA “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” pārtrauktu iepirkumu biļešu izgatavošanai un tirdzniecības organizēšanai, jo rajona tiesa pamatoti atzina konkursa pārtraukšanu par prettiesisku (tā bija vērsta uz nebūtisku nolikuma trūkumu labošanu un radīja konkurences apdraudējumu, tostarp pēc finanšu piedāvājumu īslaicīgas publiskošanas), un uzlika pasūtītājam atlīdzināt SIA “Biļešu paradīze” negūto peļņu, ko tiesa bija korekti aprēķinājusi.

Pašvaldības sasniegumu publiska izcelšana pirms vēlēšanām var tikt atzīta par netiešu aģitāciju

Senāta Administratīvo lietu departaments apmierināja KNAB kasācijas sūdzību un nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai apgabaltiesā, jo uzskatīja, ka apgabaltiesa nepilnīgi izvērtējusi, vai novada domes priekšsēdētājas publicētie videomateriāli pašvaldības sociālajos tīklos priekšvēlēšanu periodā varēja būt netieša aģitācija (pašvaldības sasniegumu izcelšana, ietekme uz vidusmēra vēlētāja uztveri), un tādējādi – publisko resursu izmantošana, kas var radīt nepamatotas priekšrocības vēlēšanu konkurencē.

Viltotas valsts valodas prasmes apliecības iesniegšana valsts iestādei tiek sodīta ar sabiedrisko darbu

Senāta krimināllietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā SKK-240/2026, kur apsūdzētais notiesāts par viltota dokumenta izmantošanu, jo, lai reģistrētos Autotransporta direkcijā kā pasažieru komercpārvadājumu vadītājs, viņš elektroniski iesniedza viltotas valsts valodas prasmes apliecības kopiju (kas faktiski izsniegta citai personai), un kasācijas sūdzība tikai atkārtoja apelācijā jau noraidītus argumentus un bija vērsta uz faktu pārvērtēšanu, tādēļ spēkā palika sods – 100 stundas sabiedriskā darba.

 

Satversmes tiesa

Vai Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušana Madonas novadā atbilst Satversmei

Satversmes tiesas lietā Nr. 2025-04-01 tika apstrīdētas normas, ar kurām 2024. gadā tika izslēgts iepriekšējais regulējums par Varakļānu novadu kā atsevišķu administratīvu vienību un noteikts, ka attiecīgās teritorijas ietilpst Madonas novadā. Satversmes tiesa 2026. gada 30. aprīlī atzina, ka šīs normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam. Lietas būtība bija jautājums, vai likumdevējs, “pabeidzot” Varakļānu novada jautājumu pēc iepriekšējās Satversmes tiesas lietas, drīkstēja noteikt Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu Madonas novadā, kā arī likvidēt Varakļānu novadu kā atsevišķu administratīvu vienību.

Pieteikuma iesniedzēji (20 Saeimas deputāti) apgalvoja, ka tas neatbilst labas likumdošanas principam, pašvaldības principam un vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesībām. Satversmes tiesa nosprieda, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas pienācīgā procesuālā kārtībā, likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi, un attiecīgi normas ir satversmīgas. Tiesa tieši atzina Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 26.18., 26.23. un 26.24. apakšpunktu un 2024. gada 13. jūnija grozījumu 2. pantu (daļā par 43. punkta izslēgšanu) par atbilstošiem Satversmes 1. un 101. pantam.

Satversmes tiesas spriedums lietā par tiesībām studējošajam saņemt stipendiju sociālajam atbalstam

Šajā Satversmes tiesas lietā Nr. 2025-06-0106 pamatjautājums bija par Augstskolu likuma 52.pata 3.1 daļas pirmā teikuma atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam (vienlīdzība likuma un tiesas priekšā), 109.pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 21.panta 1.punktam. Latvijas nacionālā regulējuma norma paredz tiesības uz sociālo stipendiju “Studētgods” studējošajiem līdz 25 gadu vecumam, kuri studē Latvijā pilna laika klātienē, un strīds bija par to, vai šāds regulējums (īpaši attiecībā pret studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri studē ārvalstīs) rada nepamatotu atšķirīgu attieksmi. Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību daļā par atbilstību Satversmes 109.pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 21.panta 1.punktam, savukārt par Satversmes 91.panta daļu Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam tiktāl, ciktāl tā attiecas uz studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm.

Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzības prasījuma termiņu

Satversmes tiesa 28. aprīlī pieņēma lēmumu izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2025-38-01 par Pacientu tiesību likuma 16. panta piektās daļas pirmā teikuma atbilstību Satversmei. Apstrīdētā norma noteica, ka pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir lieta, kurā personai tika atteikta iesnieguma par atlīdzinājuma izmaksu izskatīšana, jo viņa nokavējusi apstrīdētajā normā noteikto termiņu. Administratīvā rajona tiesa uzskatīja, ka apstrīdētajā normā noteiktā termiņa nokavējums iestājies no personas neatkarīgu apstākļu dēļ, taču šī norma liedz viņai tiesības uz atlīdzinājumu. Satversmes tiesa konstatēja, ka jau pēc lietas ierosināšanas ir izdarīti grozījumi tiesiskajā regulējumā. Tie paredz iestādes un tiesas tiesības apstrīdētajā normā noteiktos termiņus atjaunot, ja nokavēšanas iemesls ir atzīstams par attaisnojamu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka Administratīvajai rajona tiesai tās izskatīšanā esošajā lietā ir jāpiemēro Pacientu tiesību likuma 16. panta piektā daļa jaunajā redakcijā, kas ir spēkā no 2026. gada 29. janvāra. Lai gan apstrīdētajā normā paredzētais termiņš atlīdzības pieprasīšanai no Ārstniecības riska fonda nav grozīts, Administratīvajai rajona tiesai ir jāpiemēro jaunais tiesiskais regulējums kopsakarā un tā ir tiesīga lemt par nokavētā termiņa atlīdzības pieprasīšanai atjaunošanu un attiecībā uz pieteicēju lietā pati novērst tās nelabvēlīgās sekas, kas ar apstrīdēto normu šai personai tika radītas. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka Administratīvajai rajona tiesai tās tiesvedībā esošās lietas atrisināšanai vairs nav nepieciešams vērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmei un tiesvedība lietā ir izbeidzama.

Satversmei neatbilst Jūrmalas lokālplānojuma normas, kas noteic zemes īpašumā pieļaujamo apbūves augstumu

Šī Satversmes tiesas lieta Nr. 2025-11-03 bija par to, vai Jūrmalas domes 2024.gada 30.maija saistošie noteikumi Nr. 24, ar kuriem apstiprināts lokāplānojums zemesgabalam Turaidas ielā 10/12, atbilst Satversmes 115.pantam (tiesības dzīvot labvēlīgā vidē). Pieteicējs uzskatīja, ka šāds risinājums pieņemts ar būtiskiem plānošanas procesa pārkāpumiem un nepamatoti apdraud Satversmē noteiktās tiesības. Satversmes tiesa atzina, ka lokālplānojuma pieņemšanā bijuši būtiski teritorijas attīstības plānošanas procesa pārkāpumi, un noteikumus atzina par neatbilstošiem Satversmes 115.pantam tiktāl, ciktāl tie paredz pieļaujamo apbūves augstumu šajā zemesgabalā. Konkrēti šajā daļā attiecīgie saistošie noteikumi ir spēkā neesoši no to spēkā stāšanās brīža.