Vai pietiek ar to, ka prece objektīvi ir eksistējusi un nonākusi līdz nākamajam pircējam, lai uzņēmums varētu pierādīt šīs preces iegādi no konkrētā darījuma partnera? Senāta atbilde – nepietiek. Izšķirošais ir tas, vai prece patiešām saņemta no nodokļa rēķinā (un deklarācijā) norādītās personas. Šis jautājums nodokļu praksē sastopams arvien biežāk, tāpēc izskatām šo tiesu analizēto uzņēmuma strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Raksta autors: Oļegs Spundiņš, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists
2026.gada 19.februārī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments rīcības sēdē atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā SKA-124/2026, atstājot spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu strīdā starp Latvijas nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Strīda būtība
VID konstatēja, ka uzņēmums pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā par 2022.gada janvāri un februāri bija uzrādījis faktiski nenotikušus rapšu eļļas iegādes darījumus ar citu Latvijas uzņēmumu. Šis konstatējums bija pamats uzņēmuma izslēgšanai no PVN maksātāju reģistra, piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 73.panta 1.daļas 5.punkta b) apakšpunktu un 79.panta 3.daļu. Apgabaltiesa atzina VID lēmumu par tiesisku, bet Senāts nekonstatēja iemeslu kasācijas tiesvedības ierosināšanai.
Ja lietā parādās pretrunas paskaidrojumos, neloģiski transporta maršruti, nesakritības daudzumos vai citos darījuma elementos, tad tieši uzņēmumam būs jāspēj sniegt ticamu un vienotu izskaidrojumu.
No Senāta lēmuma izriet, ka lietā nebija strīda par to, vai rapšu eļļa vispār eksistēja, tika transportēta un tālāk realizēta. Strīds bija daudz šaurāks, bet juridiski ļoti svarīgs – vai uzņēmums šo preci iegādājās tieši no deklarētā darījuma partnera un vai tas apzināti sniedza nepatiesas ziņas PVN deklarācijās.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
