Latvijas tiesību akti
Raksta autore: Aija Lasmane
Plānoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Finanšu ministrija ir sagatavojusi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma grozījumu likumprojektu, kurā tiek atrisināti sekojoši jautājumi:
- Likvidācijas kvota un atlīdzība par savu akciju iegūšanu
UIN likuma termina “dividendes” definīcija tiek papildināta, paredzot, ka ienākums no likvidācijas kvotas un atlīdzības par savu akciju iegūšanu UIN likuma piemērošanai ir uzskatāms par dividendi. Līdz ar to, turpmāk, attiecībā uz likvidācijas kvotas un saņemtās atlīdzības jeb peļņas daļas, kura izmaksāta dalībniekam, uzņēmumam iegūstot savas akcijas, tālāku sadali būs tiesības piemērot UIN likuma 6. pantā noteikto atbrīvojumu.
- Nosacītās dividendes reorganizācijas gadījumā
Lai nodrošinātu atliktā UIN samaksu brīdī, kad reorganizācijas rezultātā nodokļa maksātāja pamatkapitāls tiek samazināts vai tas beidz pastāvēt, UIN likuma 7. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 4. punktu, kas paredz, ka nosacītās dividendes iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē, ja nodokļa maksātājs reorganizācijas rezultātā beidz pastāvēt, kā arī precizēts šā panta pirmās daļas 1. punkts, kas atrunā, ka nosacītās dividendes tiek iekļautas ar UIN apliekamajā bāzē tad, kad reorganizācijas procesā tiek samazināts nodokļa maksātāja pamatkapitāls.
- Sociālie uzņēmumi
No UIN likuma tiek izslēgta 8. panta divpadsmitā daļa, kas paredz īpašus noteikumus sociālajiem uzņēmumiem, proti, atskaitāmu izdevumu veidus, kuri vispārējā gadījumā ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību un veido ar UIN apliekamu objektu. Vienlaikus, tiek saglabāti UIN likumā noteiktie atvieglojumi attiecībā uz ziedojumu veikšanu.
- Tirgus cenu pretkorekcija
Risinājums paredz papildināt UIN likuma 15. pantu ar devīto daļu, ieviešot simetrisku tirgus cenas korekcijas mehānismu, kas ļauj nodokļa maksātājam samazināt ar UIN apliekamo bāzi par summu, par kuru ir palielināti saistītās personas apliekamie ienākumi atbilstoši tirgus cenai, ja tiek iesniegts attiecīgs nodokļu administrācijas apliecinājums par korekcijas rezultātā samaksāto UIN. Ņemot vērā, ka audits par transfertcenu korekciju tiek veikts attiecībā uz pārskata gadā veiktu noteiktu darījumu kopumu, pretkorekciju varēs veikt samazinot pārskata gada, par kuru veikta pretkorekcija, taksācijas periodos ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu summu. Ja attiecīgajā pārskata gadā nevienā no taksācijas periodiem neveidosies ar nodokli apliekamā bāze par aprēķinātajām dividendēm vai tā būs mazāka par ārvalstīs aprēķināto darījuma starpību, nesegto summu atbilstoši UIN likuma 15. panta desmitajai daļai varēs attiecināt uz nākamajiem taksācijas periodiem, līdz attiecīgā summa tiek segta.
- Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana
Tiek veikti redakcionāli precizējumi, kas nodrošinās nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas normu viennozīmīgu interpretāciju, vienlaikus tiesiski nostiprinot sniegtos skaidrojumus, ka UIN likuma 15. pants ir piemērojams arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā aprēķinātajām dividendēm pielīdzinātām izmaksām.
Rakstu autore: Inese Zladeja
Plānots precizēt atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas piemērošanu atsevišķām akcīzes precēm
Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ar kuru paredzēts precizēt atsevišķu akcīzes preču pārvietošanas kārtību atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kā arī koriģēt regulējumu par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu lauksaimniecībā izmantojamai marķētai degvielai.
Būtiskākās izmaiņas paredzētas likuma 25. pantā. To plānots papildināt ar jaunu kārtību, kas apstiprinātam noliktavas turētājam ļaus piemērot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu noteiktām likuma pielikumā minētām akcīzes precēm arī tad, ja uz šo preču pārvietošanu neattiecas parastās prasības par noteikta dokumenta un datorizētās sistēmas izmantošanu.
Atliktās nodokļa maksāšanas režīmu varēs piemērot, ja attiecīgās akcīzes preces no akcīzes preču noliktavas Latvijā tiek pārvietotas uz citu akcīzes preču noliktavu Latvijā vai citā dalībvalstī, izvestas uz ārvalsti vai noteiktu teritoriju, piegādātas likuma 20. pantā minētajām personām vai organizācijām citā dalībvalstī, kā arī ievestas Latvijā pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.
Vienlaikus paredzēts noteikt dokumentāru pierādījumu iesniegšanas kārtību. Apstiprinātais noliktavas turētājs nemaksās akcīzes nodokli, ja Valsts ieņēmumu dienestā tiks iesniegti dokumenti vai nodokļa deklarācijai pievienots apstiprināts dokumentu saraksts, kas apliecina, ka preces ir saņemtas akcīzes preču noliktavā, izvestas no Latvijas vai saņemtas attiecīgajās organizācijās citā dalībvalstī.
Ja apliecinošie dokumenti netiks iesniegti 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, apstiprinātam noliktavas turētājam būs jāsamaksā akcīzes nodoklis pēc likumā noteiktās likmes. Tomēr, ja nepieciešamie dokumenti tiks iesniegti vēlāk, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc noteiktā termiņa, samaksāto nodokli varēs novirzīt turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma atmaksāt 30 dienu laikā.
Ar likumprojektu var iepazīties šeit.
Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”
Šā gada 10. jūlijā Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”. Likumprojekts paredz precizēt tonnāžas nodokļa piemērošanas regulējumu, lai to saskaņotu ar Eiropas Komisijas prasībām par valsts atbalstu jūras transporta nozarei.
Likumprojekta mērķis ir saglabāt Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu arī pēc 2027. gada 1. janvāra, vienlaikus pielāgojot to Eiropas Komisijas pamatnostādnēm un lēmumu praksei. Anotācijā norādīts, ka Eiropas Komisija 2026. gada 20. janvāra vēstulē informējusi Latviju, ka esošā tonnāžas nodokļa shēma vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu, ja netiks veikti nepieciešamie grozījumi.
Grozījumi paredz precizēt, kādi kuģi un darbības kvalificējas tonnāžas nodokļa piemērošanai, tostarp ieviešot jēdzienus “attiecināmais jūras transporta kuģis”, “jūras transporta pamatdarbība” un “jūras transporta papilddarbība”. Tonnāžas nodokli paredzēts piemērot tikai attiecināmajām jūras transporta darbībām, savukārt ienākumi no citām darbībām būs apliekami vispārējā uzņēmumu ienākuma nodokļa kārtībā.
Likumprojekts arī paredz palielināt tonnāžas nodokļa aprēķinā piemērojamos koeficientus un noteikt, ka nodoklis aprēķināms par kalendārajām dienām, nevis tikai par kuģa ekspluatācijas dienām. Papildus paredzēts noteikt prasības par ES vai EEZ karogā reģistrētu kuģu īpatsvaru, tostarp vismaz 25 % sākotnējo slieksni un pienākumu triju gadu laikā palielināt šādu kuģu proporciju līdz 60 %.
Tonnāžas nodokļa maksātāja statusu Valsts ieņēmumu dienests varēs piešķirt līdz 2031. gada 31. decembrim, savukārt uzņēmums šo statusu varēs mainīt ne agrāk kā pēc 10 taksācijas gadiem. Likumprojekts stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, bet uzņēmumiem, kas tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ieguvuši pirms 2027. gada 1. janvāra, jaunās prasības paredzēts piemērot no 2028. gada 1. janvāra.
Ar likumprojektu var iepazīties šeit.
ES tiesību akti
Rakstu autore: Natālija Ķīse
ES Komisija nosaka jaunas tērauda importa kvotas
2026. gada 30. jūnijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta Īstenošanas regula (ES) 2026/1457, ar kuru Eiropas Komisija nosaka, cik daudz tērauda un no kurām valstīm var tikt importēts ES ar samazinātu muitas nodokli. Noteikumi stājās spēkā no 2026. gada 1. jūlija un ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
- Jaunā kārtība aizstāj iepriekšējos aizsardzības pasākumus
Kopš 2018. gada ES piemēroja īpašus importa ierobežojumus, lai aizsargātu Eiropas tērauda tirgu no lēta ārvalstu tērauda masveida ieplūšanas. Šo pasākumu termiņš beidzās 2026. gada 30. jūnijā, un to vietā stājās jauna tarifu kvotu sistēma, kas noteikta ar Regulu (ES) 2026/1384.
Ar jauno kārtību ir noteikts daudzums tērauda gadā, kas var tikt ievests ES ar standarta muitas nodokli, bet importam, kas šo robežu pārsniedz, piemērojams ievērojami augstāks nodoklis (50 %), kas ir divreiz vairāk nekā iepriekš noteiktais 25 %. Kopējā gada kvota noteikta 18,3 miljonu tonnu apmērā 26 dažādās tērauda produktu kategorijās, kas ir aptuveni par 47 % mazāk nekā iepriekšējo pasākumu ietvaros.
- Kā kvotas tiek sadalītas starp valstīm?
Īstenošanas regula (ES) 2026/1457 nosaka, kā šie 18,3 miljoni tonnu tiek sadalīti starp ES tirdzniecības partneriem. Komisija norāda, ka sadalījuma metodika ir taisnīga un objektīva, atbilstoša Tērauda regulā noteiktajiem kritērijiem un saderīga ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.
Kopējā kvota sadalīta divās vienādās daļās. Puse (9,17 miljoni tonnu) rezervēta vienīgi tām valstīm, ar kurām ES ir noslēgts brīvās tirdzniecības nolīgums (piemēram, Japāna, Kanāda, Dienvidkoreja un Ukraina). Brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) valstu daļā atsevišķas kvotas paredzētas tiem partneriem, kuri 2022. – 2024. gadā nodrošinājuši vismaz 5 % no importa apjoma attiecīgajā kategorijā, savukārt pārējām BTN valstīm atlikušie apjomi pieejami pēc „pirmais piesakās – pirmais saņem“ kārtības. Kvotas otra puse ir atvērta visiem tirdzniecības partneriem vienlīdzīgi.
- Izņēmumi
Tarifu kvotu režīms neattiecas uz importu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas to īpašā statusa dēļ saistībā ar ES iekšējo tirgu. Importam no Krievijas un Baltkrievijas turpina piemērot atsevišķus ierobežojošus pasākumus, un tas netiek ieskaitīts kvotu aprēķinos.
- Gaidāmie pasākumi
Joprojām neatrisināts ir jautājums par to, kādi dokumenti importētājiem būs jāiesniedz, lai pierādītu, kurā valstī tērauds ticis kausēts un liets. Komisija šo prasību noteiks atsevišķā aktā, ko plānots pieņemt līdz 2026. gada 31. augustam. Importētājiem šī prasība būs jāpilda no 2026. gada 1. oktobra.
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2026/1022 – precizēti muitas deklarāciju noteikumi saistībā ar 3 EUR nodokli sūtījumos zem 150 EUR
Kā jau ziņojām iepriekš (jūnija, februāra Nodokļu vēstis 2026), no 2026. gada 1. jūlija stājās spēkā 3 EUR muitas nodoklis zemas vērtības sūtījumiem zem 150 EUR, un Īstenošanas regula (ES) 2026/1200 noteica tā praktiskās administrēšanas kārtību. Paralēli tam 2026. gada 1. jūlijā tika publicēta arī Komisijas Deleģētā regula (ES) 2026/1022, kas papildina šo regulējumu ar grozījumiem muitas deklarāciju noteikumos, vienlaikus saskaņojot Savienības muitas kodeksa noteikumus (Regula 2015/2446) ar jaunajām izmaiņām.
- Izmaiņas H7 deklarācijas piemērošanas jomā
Deleģētā regula precizē, kad var izmantot tā saukto H7 muitas deklarāciju – vienkāršotu deklarāciju ar samazinātu datu apjomu. Turpmāk tā būs pieejama tikai tiem tālpārdošanas sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR un kuriem piemērojams jaunais 3 EUR nodoklis. Tāpat tiek skaidri noteikts, ka nodoklis aprēķināms par katru atsevišķu preci – pat tad, ja vienā sūtījumā atrodas vairākas identiskas preces, kas apvienotas vienā deklarācijā.
- Preču identifikatora norādīšana
Būtiskākais jauninājums, kas skar importētājus, ir pienākums muitas deklarācijās norādīt preču identifikatora informāciju. Šī prasība attiecas uz H1, H6 un H7 deklarācijām tālpārdošanas sūtījumiem un nozīmē, ka deklarācijās būs jānorāda konkrēts preces kods – piemēram, ražotāja vai tirgotāja produkta identifikators. Regula šim nolūkam ievieš vairākas jaunas definīcijas: “produkta identifikators”, “tirgotāja produkta identifikators”, kā arī “standartizēts” un “nestandartizēts ražotāja produkta identifikators”. Šādas prasības mērķis ir uzlabot muitas riska analīzi un nodrošināt labāku preču izsekojamību.
Šī prasība nestājas spēkā uzreiz. Preču identifikatora datu norādīšana kļūs obligāta no 2026. gada 1. novembra. Importētāji, kuri vēlas, var šos datus sniegt brīvprātīgi jau no 2026. gada 1. jūlija.
- Pārējie precizējumi
Regula ievieš arī vairākus citus tehniskus precizējumus. Jēdziens “preces pasta sūtījumā” visā deleģēto noteikumu tekstā tiek aizstāts ar plašāku formulējumu – “preces, kuras pārvadā pasta operators”, atspoguļojot to, ka šādu sūtījumu piegādi arvien biežāk veic dažādi loģistikas uzņēmumi, ne tikai pasta dienesti.
Visbeidzot, regula arī precizē, kas ir tiesīgs iesniegt muitas deklarācijas tālpārdošanas sūtījumiem: tas var būt IOSS režīmā reģistrētais pārdevējs vai platforma, pārvadātājs, muitas aģents vai izņēmuma gadījumos jebkura cita persona, kas spēj sniegt visas nepieciešamās ziņas un uzrādīt preces muitas dienestiem.
Turklāt, ja patērētājs atgriež tālpārdošanā iegādātās preces no sūtījuma ar vērtību līdz 150 EUR, deklarētājam vairs nav pieejama vienkāršotā muitas deklarācijas atcelšanas procedūra – preču atgriešana šādos gadījumos jānoformē vispārējā kārtībā.
Regula piemērojama no 2026. gada 1. jūlija.
Latvijā un ārzemēs
Raksta autore: Aija Lasmane
Eiropas Komisija publicē galīgo ziņojumu par ATAD novērtējumu
Eiropas Komisija ir publicējusi savu galīgo ziņojumu par Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas (2016/1164) (ATAD) novērtējumu, kas aptver laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2025. gada vidum. Galīgā ziņojuma mērķis ir novērtēt, cik lielā mērā ir sasniegti ATAD mērķi un “vai pasākumi joprojām atbilst esošajām nodokļu apiešanas problēmām”.
Galvenie secinājumi ir šādi:
- ATAD ir atturējusi uzņēmumu nodokļu plānošanas stratēģijas, jo īpaši dalībvalstīs, kas ieviesa jaunus noteikumus vai pieņēma stingrāku politiku, un procentu ierobežošanas noteikumam bija vislielākā ietekme;
- ES mēroga vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar atbilstību ATAD, tiek lēstas 25–27 miljardu eiro apmērā; atkārtotās izmaksas (piemēram, datu vākšana, iekšējās atbilstības pārbaudes, dokumentācija) ir atkarīgas no nodokļu maksātāju lieluma un korporatīvās sarežģītības; un
- pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, kopš ATAD ieviešanas kā “minimālais standarts nodokļu apiešanas novēršanai ES”, nodokļu apiešana Eiropas Savienībā ir samazinājusies.
Galvenās atziņas, kas gūtas, piemērojot ATAD ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumus, ir šādas:
- procentu ierobežošanas noteikums tiek uzskatīts par “nepietiekami mērķtiecīgu, neatbilstošu pašreizējai ekonomiskajai realitātei un ierobežojošu patiesu uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā”;
- izceļošanas nodokļa noteikums “šķiet, ka tam būtu būtiska ietekme uz nodokļu bāzes aizsardzību”; galvenā problēma ir aktīvu, jo īpaši nemateriālo aktīvu, tirgus vērtības noteikšana;
- vispārējais ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikums (GAAR) “kopumā tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai risinātu straujās izmaiņas nodokļu optimizācijas stratēģijās”, taču pastāv grūtības ar tā interpretāciju;
- kontrolētu ārvalstu uzņēmumu (CFC) noteikums “šķiet, ka tā galvenā ietekme ir ar tā atturošo ietekmi”, taču tas ir saistīts ar lielu administratīvo slogu un sadrumstalotu īstenošanu dalībvalstīs; un
- hibrīdneatbilstības noteikumiem galvenokārt ir atturoša ietekme, taču, piemērojot tos praksē, tie var būt efektīvi uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšanā un nodokļu bāzes aizsardzībā; Noteikumu sarežģītība (īpaši noteikums par importētām neatbilstībām) ir liels izaicinājums.
Kopumā galīgajā ziņojumā secināts, ka ATAD un tās mērķi “joprojām ir pilnībā aktuāli”, taču dažas no konstatētajām problēmām ir jārisina, “lai noteikumus padarītu mērķtiecīgākus un mazāk apgrūtinošus, kā arī lai sabiedrības līmenī panāktu labāku līdzsvaru starp izmaksām un ieguvumiem”.
Raksta autore: Natālija Ķīse
Eiropas Komisija publicē pētījumu par finanšu nozares nodokļu regulējumu
Šā gada jūnijā Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts publicēja apjomīgu pētījumu par finanšu nozares aplikšanu ar nodokļiem. Pētījums sniedz visaptverošu novērtējumu par ES nodokļu sistēmu, kas piemērojama banku, apdrošināšanas un citiem finanšu pakalpojumiem, un izvērtē iespējamās reformu iespējas.
- Pašreizējās sistēmas trūkumi
Pētījumā secināts, ka spēkā esošā PVN sistēma, kas balstās uz finanšu pakalpojumu atbrīvojumu saskaņā ar PVN direktīvas (2006/112) 135. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktu, vairs neatbilst mūsdienu finanšu nozares realitātei. Tā kā finanšu pakalpojumu sniedzēji parasti nevar atgūt priekšnodokli, tiem uzkrājas ievērojamas “slēptā” PVN summas. Tas rada izkropļojumus, kas dod priekšroku iekšējai ražošanai un apkalpošanai pret ārpakalpojumu izmantošanu, kavē specializāciju un inovāciju, kā arī aizvien vairāk ietekmē digitālo finanšu pakalpojumu un fintech uzņēmējdarbības modeļu attīstību.
Pētījuma aprēķini liecina, ka finanšu nozare 2023. gadā radīja aptuveni 72,4 miljardu EUR PVN saistības, no kurām 54 miljardi EUR bija neatgūstamais priekšnodoklis — tas nozīmē, ka aptuveni 83,1 % no visām PVN saistībām finanšu pakalpojumu jomā veido “slēptais” PVN.
- Iespējamās reformu iespējas
Pētījumā izstrādāti risinājumi:
-
- esošā PVN atbrīvojuma modernizācija un vienkāršošana, atjauninot finanšu pakalpojumu definīcijas un saskaņojot proporcionālo atskaitījumu noteikumus;
- PVN atbrīvojuma pilnīga vai daļēja atcelšana, PVN ieviešana maksu finanšu pakalpojumiem, vienlaikus saglabājot atbrīvojumu procentu ienākumiem, vai pašreizējās sistēmas aizstāšana ar finanšu darbību nodokli kopā ar PVN nulles likmi un nozaru nodokļu atcelšana.
Rakstu autore: Inese Zladeja
Eiropas Parlaments atbalsta “28. nodokļu režīma” izveidi ES uzņēmumiem
Eiropas Parlaments 2026. gada 9. jūlijā pieņēmis rezolūciju par t.s. “28. nodokļu režīma” iespējamību un tā potenciālu veicināt ES konkurētspēju. Šis režīms paredzētu uzņēmumiem brīvprātīgi izvēlēties vienotu ES līmeņa regulējumu paralēli dalībvalstu nacionālajiem režīmiem, tostarp saistībā ar plānoto “EU Inc.” uzņēmuma formu.
Eiropas Parlamenta ieskatā šāds regulējums varētu būt stratēģisks solis vienotā tirgus padziļināšanai, samazinot pārrobežu darbības izmaksas, vienkāršojot administratīvās procedūras un uzlabojot juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas vēlas paplašināties vairākās dalībvalstīs.
Nodokļu jomā Parlaments rosina izveidot brīvprātīgu nodokļu moduli, kas varētu ietvert vienotu konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi ES līmenī un tās sadali starp dalībvalstīm pēc iepriekš saskaņotas formulas, piemēram, ņemot vērā pārdošanu, darbaspēku, materiālos aktīvus un digitālo klātbūtni. Šāds risinājums varētu mazināt nodokļa bāzes aprēķina sadrumstalotību un pārrobežu transfertcenu strīdus.
Parlaments arī aicina izveidot vienas pieturas aģentūru digitālas reģistrācijas un nodokļu administrēšanas vajadzībām, tostarp ar vienotu nodokļu numuru, standartizētiem dokumentiem un vienotu nodokļu deklarēšanas saskarni angļu valodā. Papildus tiek rosināts vienkāršot PVN procedūras un nodrošināt centralizētu PVN sistēmu uzņēmumiem, kas izvēlētos šo režīmu.
Rezolūcijā īpaši uzsvērta nepieciešamība novērst dubulto aplikšanu, harmonizēt atsevišķus ieturējuma nodokļa aspektus, veicināt nodokļu neitralitāti starp parāda un pašu kapitāla finansējumu, kā arī izstrādāt vienotus risinājumus darbinieku akciju opciju un līdzdalības shēmu vērtēšanai. Tāpat Parlaments rosina paredzēt vienkāršotus transfertcenu drošības mehānismus rutīnas pakalpojumiem un zema riska grupas darījumiem.
Vienlaikus Parlaments norāda, ka nodokļu stimuliem šajā režīmā jābūt stingri mērķētiem un koordinētiem, galvenokārt pētniecībai, attīstībai un reinvestīcijām, kā arī saskaņotiem ar OECD otrā pīlāra minimālā nodokļa regulējumu.
Proti, Eiropas Parlaments neatbalsta pilnīgu dalībvalstu nodokļu sistēmu aizstāšanu, bet gan brīvprātīgu, paralēlu ES nodokļu moduļa izveidi uzņēmumiem, kas izvēlētos darboties “EU Inc.” jeb 28. uzņēmumu režīma ietvaros. Rezolūcija pati par sevi vēl nerada jaunu nodokļu režīmu, bet iezīmē Parlamenta politisko nostāju turpmākajās sarunās par šo iniciatīvu.
PVN un transfertcenas: arvien aktuālāka kļūst grupas iekšējo cenu korekciju PVN piemērošana
PVN un transfertcenu mijiedarbība pēdējos gados kļuvusi par vienu no būtiskākajiem strīdu jautājumiem starptautiskajās uzņēmumu grupās. Īpaši aktuāls ir jautājums, vai grupas iekšējās transfertcenu korekcijas ir uzskatāmas par atlīdzību par pakalpojumu PVN vajadzībām, vai arī tās ir tikai peļņas pārdales vai preču cenas korekcijas tiešo nodokļu vajadzībām.
Šo jautājumu izgaismo divas nesenas EST lietas: Arcomet Towercranes un Stellantis Portugal. Abās lietās vērtēta situācija, kurā uzņēmumu grupas ietvaros veikti cenu vai peļņas korekcijas maksājumi, lai attiecīgās sabiedrības rezultāts atbilstu transfertcenu politikā noteiktajam tirgus līmeņa peļņas rādītājam.
Lietā Arcomet Towercranes EST atzina, ka maksājumi, ko meitas sabiedrība veica mātes sabiedrībai, lai koriģētu meitas sabiedrības darbības peļņas līmeni, var būt atlīdzība par pakalpojumiem un līdz ar to ietilpt PVN piemērošanas jomā. Izšķiroši bija tas, ka starp pusēm pastāvēja līgumiskas attiecības, mātes sabiedrība uzņēmās noteiktas stratēģiskas funkcijas un riskus, un maksājuma aprēķina formula bija noteikta iepriekš. Tādējādi maksājuma mainīgais apmērs pats par sevi nepārtrauca tiešo saikni starp pakalpojumu un atlīdzību.
Vienlaikus EST uzsvēra, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli nav automātiski nodrošinātas tikai ar rēķina esību. Ja rēķinā nav pietiekamas informācijas par pakalpojumu raksturu un to izmantošanu apliekamajos darījumos, nodokļu administrācija var prasīt papildu pierādījumus, piemēram, līgumus, funkcionālo analīzi vai dokumentāciju par pakalpojumu faktisko izmantošanu. Šāda prasība gan jāpiemēro samērīgi.
Savukārt lietā Stellantis Portugal EST nonāca pie atšķirīga rezultāta. Šajā lietā transfertcenu korekcijas bija saistītas ar transportlīdzekļu pārdošanas cenu pielāgošanu, lai Portugāles izplatītājam nodrošinātu noteiktu peļņas līmeni. Portugāles nodokļu administrācija uzskatīja, ka šie maksājumi faktiski ir atlīdzība par remonta vai pēcpārdošanas pakalpojumiem, ko izplatītājs sniedzis ražotājiem.
EST šo pieeju noraidīja, norādot, ka nav pierādīta tieša saikne starp konkrētu identificējamu pakalpojumu un veikto maksājumu. Korekcijas mehānisms bija divvirzienu: atkarībā no rezultāta tas varēja radīt gan kredītrēķinu, gan debetrēķinu, un remonta izmaksas bija tikai viens no vairākiem faktoriem kopējā peļņas līmeņa aprēķinā. Tādēļ šāda korekcija pati par sevi nebija uzskatāma par atlīdzību par pakalpojumu PVN vajadzībām.
Abu lietu salīdzinājums rāda, ka transfertcenu korekciju PVN režīms nav atkarīgs no tā, kā maksājums tiek nosaukts, piemēram, “peļņas korekcija”, “gada beigu korekcija” vai “maržas garantija”. Izšķiroši ir faktiskie un līgumiskie apstākļi: vai pastāv identificējams pakalpojums, vai ir tieša saikne starp pakalpojumu un maksājumu, vai maksājums ir pietiekami noteikts vai nosakāms, un vai korekcija faktiski attiecas uz preču vai pakalpojumu cenu.
Praksē tas nozīmē, ka uzņēmumu grupām transfertcenu dokumentācija vien pati par sevi nebūs pietiekama PVN vajadzībām. Nepieciešams atsevišķi izvērtēt, vai korekcijas maksājums ir saistīts ar konkrētu pakalpojumu, preču piegādes cenu vai tikai ar peļņas līmeņa izlīdzināšanu. Atbilstoši tam jāveido arī līgumi, rēķini un pamatojošie dokumenti.
Papildu sarežģījumus rada arī atšķirība starp transfertcenu “tirgus cenas” principu un PVN regulējumā paredzēto atklātā tirgus vērtību. Transfertcenu mērķis ir nodrošināt peļņas sadali atbilstoši ekonomiskajai vērtības radīšanai, savukārt PVN sistēma galvenokārt balstās uz faktiski panākto atlīdzību un patēriņa aplikšanu. Tādēļ summa, kas ir pamatota transfertcenu vajadzībām, ne vienmēr automātiski būs pieņemama PVN vajadzībām.
Tādēļ uzņēmumiem, kas veic pārrobežu grupas iekšējos darījumus, būtu ieteicams transfertcenu korekcijas jau sākotnēji analizēt arī no PVN skatpunkta. Tas palīdzēs mazināt dubultas aplikšanas, priekšnodokļa atteikuma un sankciju risku situācijās, kad nodokļu administrācijas arvien rūpīgāk vērtē tiešo un netiešo nodokļu mijiedarbību.
Informē VID un citi
Raksta autore: Aija Lasmane
Nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude un kopīga uzraudzība
VID ir publicējis informatīvo materiālu par kopīgām starpvalstu nodokļu pārbaudēm, to veidiem un VID tiesībām piedalīties un veikt nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes un kopīgu uzraudzību. Tajā ir definēti sekojoši kontroles veidi un to mērķi.
Nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude – saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pēc iepriekšējas vienošanās vismaz divu valstu nodokļu administrāciju veikta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) attiecībā uz nodokļu maksātāju veiktajiem darījumiem un nodokļu maksājumu atbilstību normatīvajiem aktiem. Minētais termins attiecināms arī uz vienlaicīgām pārbaudēm un daudzpusējām kontrolēm.
Daudzpusēja kontrole – vienas vai vairāku ar nodokļiem apliekamo personu koordinēta ieinteresēto dalībvalstu nodokļu administrāciju kopīga pārbaude, kuru uzrauga Eiropas Komisijas Fiscalis programmas daudzpusējās kontroles koordinators.
Vienlaicīga pārbaude – divu vai vairāku valstu nodokļu administrāciju vienlaicīgi savas jurisdikcijas ietvaros uzsākta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) tādiem nodokļu maksātājiem, kuru nodokļu maksājumu atbilstība normatīvajiem aktiem interesē divas vai vairākas valstis.
Nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu un pārējām iesaistītajām ārvalstu nodokļu administrācijām vienotas nodokļu piemērošanas izpratnes panākšanai.
Kopīga uzraudzība – nodokļu administrēšanas darbības, ko nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām nodokļu administrācijai un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses.
Kopīgas uzraudzības mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu un citām Eiropas Savienības nodokļu administrācijām, lai vienotos par pārbaudāmo nodokļu maksātāju lietas faktiem un apstākļiem un, lai panāktu vienprātību, nosakot nodokļu saistību apmēru.
Nodokļu Helpdesk abonements
Atgādinām, ka uzņēmumiem ir iespēja noslēgt Nodokļu Helpdesk līgumu – tas ir ceturkšņa abonements par fiksētu maksu, kas ietver noteiktu konsultāciju stundu skaitu (vienojoties individuāli).
Ko tas dod?
- Būtiski zemāku stundas likmi salīdzinājumā ar parastajiem Helpdesk līgumiem.
- Iespēju jebkurā laikā sazināties ar Sorainen nodokļu komandu (30+ speciālisti Baltijā) un saņemt konsultācijas par nodokļu jautājumiem:
- mutiski (klātienē vai pa tālruni)
- vai rakstiski (e-pastā)
Svarīgi:
- Neizmantotās stundas nepāriet uz nākamo ceturksni.
- Abonementa ietvaros var arī pārbaudīt nodokļu regulējumu citās valstīs, izmantojot IBFD datu bāzi un WTS tīklu. Tas palīdz saprast, kāds visticamāk ir regulējums konkrētajā valstī, pirms apstiprināt to pie vietējiem konsultantiem.
- Lielākā darba daļa tiek veikta par Latvijas konsultantu likmēm, nevis, piemēram, Londonas vai Ņujorkas cenām.
- Muitas jautājumi, transfertcenas, nodokļu konvencijas u.c. – lielākoties balstās uz universāliem principiem, ko varam pārbaudīt tepat no Latvijas.
Ja vēlaties izmantot šo risinājumu, sazinieties:
