Grozījumi PVN deklarācijās

2021. gada 16. februārī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”. Grozījumi veikti attiecībā uz to darījumu deklarēšanu, kam jāpiemēro 0% PVN likme, sakarā ar to, ka PVN likumā 2021. gada 7. janvārī veiktie grozījumi paredz 0% PVN piemērošanu vakcīnām pret Covid-19 un testiem šīs slimības diagnosticēšanai.

Jautājumi ES Tiesai par PVN

Kriminālprocess paralēli administratīvajam procesam – priekšnodokļa atskaitīšana

Vai ES PVN direktīva pieļauj priekšnodokļa atskaitīšanas administratīvā strīda skatīšanu apturēt līdz kriminālprocesa iznākumam? Vai ES Tiesas atbilde uz pirmo jautājumu būtu atšķirīga, ja periodā, uz kuru administratīvās sūdzības izskatīšana ir apturēta, nodokļa maksātājam tiek piemēroti pagaidu pasākumi, ar kuriem tiek novērsts priekšnodokļa ierobežošanas efekts?

Par PVN izglītības pakalpojumiem

Vai atbrīvojumu no PVN var piemērot  izglītības pakalpojumiem, kas ir cieši saistīti ar skolas izglītību, ja tos sniedz privāta organizācija komerciāliem mērķiem, un ja nav noslēgta partnerība ar izglītības iestādi?

Kuponi

Vai karte, ar kuru kartes īpašniekam piešķir tiesības saņemt dažādus pakalpojumus noteiktā vietā uz noteiktu laiku un līdz noteiktai vērtībai ir kupons, kas ir universāls kupons?

Datu nesēju atlīdzība

MK noteikumu Nr.321 Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību grozījumu projekts 2021. gada 18. februārī tika izskatīts valsts sekretāru sanāksmē. Sanāksmē tika nolemts: ņemot vērā, ka sanāksmes laikā netika panākta vienošanās par iebildumiem, Kultūras ministrija noteikumu projektu iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Jau iepriekš komentējām, ka šo noteikumu pieņemšana būtu valstiska kļūda.

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar dace.everte@sorainen.com vai tel.nr. 26 417 746.

Jauna tiešo nodokļu atlaide Liepājas SEZ uzņēmumos

Likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” paredz Latgales un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumiem iespēju slēgt līgumu ar zonas pārvaldi par paredzamo algu izmaksu veikšanu. Ar šāda līguma palīdzību ir iespējams iegūt tiešo nodokļu atlaidi. Šāda iespēja tiks ieviesta arī Liepājas SEZ, attiecīgie likuma grozījumi tika pieņemti Saeimā pirmajā lasījumā šī gada 18. februārī.

Jauns kauna stabs publisko iepirkumu vajadzībām

Likums “Par nodokļiem un nodevām” tiks papildināts ar normu, kas paredz publiskot nodokļu maksātājus, kuri nesniedz nodokļu deklarācijas. Šādu grozījumu primārais mērķis – darīt pieejamu informāciju ne tikai par tiem nodokļu maksātājiem, kam ir nodokļu parāds, bet arī tiem, kas vispār nav iesnieguši deklarācijas, lai iepirkumu procesā varētu identificēt un izslēgt no dalības iepirkumā arī šādus komersantus. Likuma grozījumi pieņemti Saeimā pirmajā lasījumā šī gada 18. februārī.

Neloģiska norma par transfertcenām

18. februārī MK izskatīja noteikumu projektu par grozījumiem MK noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”, kas paredz precizēt peļņas sadalīšanas metodes piemērošanu. Grozījumi paredz, ka “peļņas sadalīšanas metode tiek izmantota, nosakot tirgus cenu (vērtību) pirms kontrolētā darījuma uzsākšanas”. Interesanti, kā šāda norma tiks interpretēta praksē, ņemot vērā, ka Latvijā transfertcenu dokumentācijas sagatavošana ir paredzēta pēc pārskata gada beigām.

Sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmam būt!

Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Informatīvais ziņojums “Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam”. Finanšu ministrija secina, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms ir ēnu ekonomiku mazinošs, kā arī samazina administratīvo slogu darba devējiem. Tāpēc sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms, neraugoties uz daļējo kritēriju izpildi, būtu jāsaglabā un atkārtoti jāvērtē ne ātrāk kā pēc četriem gadiem (t.i. 2025. gadā).

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar aina.oksenuka@sorainen.com vai tel.nr. 26 383 573.

Golfs atkal ES Tiesā

Jau iepriekš bijuši ES Tiesas spriedumi, ko Latvijas VID un FM turpina ignorēt, kas ļauj atbrīvot no PVN bezpeļņas organizāciju sniegtos ar sportu un fizkultūru saistītos pakalpojumus, t.sk. golfā. Nu par šo tēmu ir jauns ES Tiesas spriedums. Vācijā šis atbrīvojums no PVN sportam ir ieviests tās likumā, taču Vācijas administrācija uzskatīja, ka attiecīgā bezpeļņas organizācija (association) nav labdarības (charitable) organizācija.

Vācijas Finanšu tiesa apšaubīja, ka attiecīgais ES PVN direktīvas izņēmums (par biedrību atbrīvošanu no PVN sportam) ir tieši piemērojams, ja nav korekti ieviests nacionālajā likumā. Ja tā būtu tieši piemērojama, arī mums Latvijā nebūtu jāgaida, kamēr Latvijas Saeima (pati vai Eiropas Komisijas spiediena rezultātā) saņemtos grozīt PVN likumu un tādējādi paplašināt PVN izņēmumu sportam atbilstoši ES PVN direktīvai.

ES Tiesa, diemžēl, šai lietā komentēja, ka PVN izņēmums attiecas uz noteiktiem (certain) pakalpojumiem, kas ļauj ES valstīm noteikt ierobežojumus – ko tad jāsaprot ar noteiktiem pakalpojumiem. Tādēļ ES Tiesa uzskatīja, ka šis PVN izņēmums sporta biedrībām nav tieši piemērojams. Tomēr, mūsuprāt, tas neļauj dalībvalstīm ierobežot šo izņēmumu tik tālu kā Latvijā – ka tas gandrīz vispār nav piemērojams (reducējot izņēmumu no PVN sporta un fizkultūras biedrībām tikai uz izglītības iestādēm bērniem līdz 18 gadiem).

Dīkstāves pabalsti, algu subsīdijas, apgrozījuma granti

Sociālajos tīklos parādījās diskusija par FM un VID paustu viedokli, ka viena atbalsta veida saņemšana varētu ierobežot cita atbalsta apmēru vai piekļuvi tam, jo, piemēram, saņemts grants par apgrozījuma kritumu būtu jāiekļauj saimnieciskās darbības ieņēmumu aprēķinā. Pie attiecīgo MK noteikumu autoriem EM neoficiālā sarunā noskaidrojām, ka tas tā nav. Viena atbalsta saņemšana nedrīkstētu ietekmēt tiesības uz citu attiecīgo valsts atbalstu. Cits jautājums varētu būt par attiecīgo atbalsta veidu iegrāmatošanas kārtību. Ja jums gadās redzēt attiecīgu nelabvēlīgu interpretāciju, rakstiet – skaidrosim pie attiecīgo noteikumu autoriem.

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar janis.taukacs@sorainen.com vai tel.nr. 29 139 300.

Vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums

Ar plānotiem grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām no 2021. gada 1. jūlija paredzēts ieviest vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu, izmantojot speciāli izveidotu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājam pašam nebūs jāaprēķina un jāpārskaita budžetā nodokļa maksājums, bet to izdarīs kredītiestāde. Galvenais priekšnosacījums, lai nodokļu maksātājs varētu izmantot šo vienkāršoto procedūru ir, ka visi ar saimniecisko darbību saistītie ieņēmumi tiek ieskaitīti vai iemaksāti īpašajā saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā.

Kā motivācija kredītiestādēm ieviest šo nodokļu nomaksas kārtību ir plānoti grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā, kas paredz kredītiestādēm, kuras līdz 2021. gada 1. jūlijam būs ieviesušas saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, tiesības samazināt budžetā maksājamo finanšu stabilitātes nodevas par 2021. gadu summu par minētā konta ieviešanas faktiskajiem izdevumiem nepārsniedzot 50 000 EUR.

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar aija.lasmane@sorainen.com vai tel.nr. 29 466 727.

Ratificē sociālā nodrošinājuma līgumu ar Gērnsiju

2021. gada 16. februārī Latvijas prezidents parakstīja likumu, ar ko tiek ratificēts Gērnsijas un Latvijas sociālā nodrošinājuma līgums, kas nodrošinās personu, kuras pārvietojas no Latvijas uz Gērnsiju un otrādi, tiesības uz vecuma pensijas piešķiršanu un izmaksu.

PVN 0% likmes piemērošana Covid-19 testiem

Atgādinām, ka ar 2021. gada 9. janvāra grozījumiem PVN likumā, kas piemērojami ar 2020. gada 25. decembri, ir noteikta samazinātā PVN likme 0% apmērā Covid-19 vakcīnu piegādēm un Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādēm un ar šādām vakcīnām un ierīcēm cieši saistītiem pakalpojumiem. VID ir publicējis informatīvo materiālu, uzskaitot tos pakalpojumu piemērus, kas ir un kas nav cieši saistīti pakalpojumi ar minēto preču piegādi.

Polija plāno ieviest digitālās reklāmas nodokli

2021. gada 2. februārī Polijas publiskai apspriešanai pieejams likumprojekts, ar kuru plāno ieviest jaunu nodokli, ko paredzēts piemērot reklāmas izvietošanai, izmantojot digitālos vai parastos plašsaziņas līdzekļus. Polijas ministrija ierosina, nodokļa mērķis ir iegūt papildu līdzekļus, lai novērstu ilgtermiņa Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības, ekonomiskās un sociālās sekas. Reklāmas nodokļa līdzekļu saņēmēji būs nacionālie fondi veselības un kultūras jomā. Jautājums jau ilgāku laiku cilāts arī Latvijā, tikmēr valstu skaits ar šādu nodokli ir ievērojami palielinājies.

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar kristine.erele@sorainen.com vai tel.nr. 26 139 383.

Luksemburga – starp “nodokļu izvairīšanās ass” valstīm

OpenLux, starptautiska žurnālistu konsorcija, 08.02.2021. publicētā pētījumā secināts, ka vairāk ka pusei no Luksemburgas uzņēmumu reģistrā ierakstītām sabiedrībām nav norādīti patiesie labuma guvēji. Luksemburgā bāzētiem ieguldījumu fondiem patiesie labumu guvēji nav norādīti pat 80% gadījumu, bet 15% fondi norādījuši pretrunīgu informāciju. Secinājumu par patiesajiem labuma guvējiem nav mazāk interesanti: to vidū var atrast ne tikai turīgus ES dalībvalstu rezidentus, bet arī oligarhus un personas, kuras apsūdzētas par krāpniecību, ieroču tirdzniecību un organizēto noziedzību. Pētījumā analizēti apmēram 3,3 miljoni dokumentu par 140 000 Luksemburgā reģistrētām sabiedrībām.

2018. gadā pēc “Panama Papers” skandāla ES grozīja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu, paredzot dalībvalstu pienākumu publiskot centrālo reģistru informāciju par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem. OpenLux izmeklēšanas rezultāti tomēr rāda, ka sasniegtais progress cīņā par lielāku atklātību un pret izvairīšanos nodokļu nomaksas ir pieticīgs. Atsevišķu ES dalībvalstu, kuru ekonomikas pamatā ir ārvalsts kapitāla piesaistīšana, “flirtēšana” ar cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas nevienu nepārsteidz. Tomēr dubulti standarti var šķist īpaši uzkrītoši brīdī, kad ES dalībvalstu līderi diskutē par ES nodokļu ārzonu (trešo valstu) saraksta aktualizēšanu un taisnīgāku nodokļu piemērošanu multinacionālām sabiedrībām.

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar martins.rudzitis@sorainen.com vai tel.nr. 28 625 687.

Vai durvju aplodas un slieksni ir jāuzskata par durvīm?

Importējat preces? Vai tās ir izjauktas vai vienkārši nepabeigtas? Un, ja tā, tad cik ļoti tās ir nepabeigtas? Varbūt tās ir nepabeigtas, bet tās jau var lietot kā pabeigtas? Jūs noteikti domāsiet, ka mēs nodarbojamies ar tukšu filozofēšanu. Tomēr, lai cik tas paradoksāli neizklausītos, atbildes uz šiem jautājumiem var būt nozīmīgas pareizu muitas tarifu piemērošanai.

Piemēram, kāds uzņēmums importēja iekšdurvis ar kārbām un aplodām. Strīds izcēlās par to, vai  durvju rāmji, durvju aplodas un sliekšņi ir jāuzskata kā atsevišķas preces vai tomēr tās ir jāuzskata par durvīm – t.i., kā vienu gabalu? Un vai, piemēram, aploda bez durvīm vai slieksnis bez durvīm arī būtu uzskatāmi par pabeigtu preci?

Kāds ir Jūsu viedoklis? Jūs nezināt? Arī tiesas nezina. Tāpēc Augstākās tiesas Senāts nolēma uzdot ES Tiesai attiecīga satura jautājumus, piemēram, vai kombinētās nomenklatūras, (..) apakšpozīcija 4418 20 var ietvert durvju rāmjus, durvju aplodas un sliekšņus kā atsevišķas preces?

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar alisa.leskovica@sorainen.com vai tel.nr. 29 340 444.